Priekšlikumi rusifikācijas un komunistiskā totalitārā režīma ielu pārdēvēšanai
Didzis Šēnbergs25.07.2023.
Komentāri (74)
Iesaki rakstu: 
Cienījamie Rīgas valstspilsētas domes deputāti! Ievērojot kādreizējā domes priekšsēdētāja atkāpšanos no amata, lūdzu Jūs atkārtoti izvērtēt iespēju pārdēvēt komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas vietvārdus, precizējot Jūsu neizskatītos 2023. gada 14. marta un 11. aprīļa iesniegumus.
Esmu spiests atkārtoti vērst Jūsu uzmanību uz 2022. gada 14. decembrī pieļauto kļūdu ielu pārdēvēšanā. Proti, divām izcilām Latvijas kultūras kanonā iekļautām personībām - Annai Brigaderei un Zentai Mauriņai - piešķirtas ielas, kā novietojums un lielums nav adekvāts apjomīgajam devumam Latvijas kultūrā, uzsverot, ka Brigaderes vārdā nosaukts brīvstāvošās apbūves iedzīvotāju rekreācijas un saimnieciskajām vajadzībām domātā iekšpagalma piebraucamais ceļš. Iemesls kļūdai ir sabiedriskās apspriešanas par ielu jauno nosaukumu nerīkošana. Līdz ar to pirmais ierosinājums - turpmāk īstenot apspriešanu par katras ielas jauno nosaukumu.
Otrais ierosinājums ir sadalīt sešpadsmit ielu pārdēvēšanu vairākos posmos - pirmajā pārdēvēt ielas, kuru nosaukuma izcelsme Rīgā ir saistāma ar Krievijas rusifikācijas politikas piespiedu pārkrievošanas posmu pēc 1863. gada. Šādas var identificēt tikai četras.
Otrajā posmā pārdēvēt ielas, kuru nosaukumu izcelsme Rīgā ir saistāma ar PSRS okupācijas periodu, turklāt otrajā posmā ietilptu arī pieļautā staļinisma propagandas vizuālā tēla autora Gustava Kluča publiskas slavināšanas novēršana, kas diemžēl ir īstenota jau pēc Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atgūšanas.
Trešajā - Maskavas ielas pārdēvēšana. Šis sadalījums ļautu ilgstoši apspriest jaunos nosaukumus totalitārā komunistiskā režīma ielām, nekavējot rusifikācijas ielu pārdēvēšanu, dotu iespēju apsvērt, vai nepieciešams rosināt likumā noteikt finanšu līdzekļu kompensāciju no valsts pamatbudžeta tiem pašvaldības tiešajiem izdevumiem, kas saistīti ar trešās garākās Rīgas ielas - Maskavas - pārdēvēšanu.
Trešais ierosinājums ir konkrēti ielu jaunie nosaukumi, kurus aprakstīšu lakoniski, taču esmu apspriešanā gatavs dot izvērstu piedāvāto ielu nosaukumu pamatojumu.
1. posms. Piespiedu pārkrievošanas posma pēc 1863. gada 4 ielas. Pārdēvēt -
Puškina ielu par izcilākā latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu.
Turgeņeva ielu par izcilākā latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša ielu.
Ļermontova ielu par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu.
Gogoļa ielu par Grosvaldu ielu par godu Rīgas Latviešu biedrības priekšniekam Fridriham Grosvaldam, latviešu gleznotājam Jāzepam Grosvaldam un latviešu diplomātam Oļģertam Grosvaldam, visai izcilajai Rīgas latviešu Grosvaldu dzimtai.
2. posms. PSRS komunistiskā totalitāra okupācijas režīma 11 ielas. Pārdēvēt –
Annas Sakses ielu par latviešu rakstnieces īvandes Kaijas ielu. Antonija Lūkina dzīvoja netālu Mežaparkā. Alternatīva - atjaunot vēsturisko Samsona ielas nosaukumu.
Paula Lejiņa ielu par Latvijas kultūras kanona literāta, latviešu rakstnieka, gleznotāja un viena no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem Jāņa Jaunsudrabiņa ielu.
Sudrabu Edžus ielu par Latgales cīnītājas pret Krievijas impēriju Emīlijas Plāteres ielu. Alternatīva - atjaunot vēsturisko latviešu dzejnieka Kristofa Fīrekera ielas nosaukumu.
Tipogrāfijas ielu par noslepkavotā latviešu bīskapa, svētmocekļa Jāņa Pommera ielu.
Mirdzas Ķempes ielu par latviešu komponista Mārtiņa Brauna ielu.
Sergeja Eizenšteina ielu par latviešu dzejnieka Friča Bārdas ielu.
Gustava Kluča ielu par izcilākā latviešu grafiķa Riharda Zariņa ielu.
Ilmeņa ielu par latviešu rakstnieces Melānijas Vanagas ielu.
Admirāļu ielu par ilggadējā Jūrniecības departamenta Hidrogrāfiskās nodaļas Daugavas grīvas un Rīgas ostas navigācijas vadītāja, tāļbraucēja Kapteiņa Drēziņa ielu.
Lomonosova ielu par pirmās sievietes Latvijas valdībā - izglītības ministra biedres, Latgales latviešu kongresa rīkotājas, Latgales zemes padomes sekretāres, Tautas Padomes locekles un Satversme sapulces deputātes Valērijas Seiles ielu.
Andreja Saharova ielu par Latvijas kultūras kanona literāta, rakstnieka, žurnālista, valstsvīra, visu laiku latviešu populārākās grāmatas autora, "Pulcējaties zem latviešu karogiem!" un "Tēvzemei un Brīvībai" autora, Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes, Tautas Padomes, Satversmes sapulces locekļa un vairāku Saeimu deputāta, Krievijas Impērijas politieslodzītā un PSRS otrreizējās okupācijas laika trimdinieka Kārļa Skalbes ielu.
3. posms. Maskavas iela. Loģiska un sabiedrībā pieprasīta ir vēsturiskā nosaukuma pirms 1940. gada okupācijas - Latgales ielas vārda - atjaunošana. Taču vienāda numerācija esošajā Latgales ielā un vēsturiskajā Latgales ielā var radīt pasta un citus sarežģījumus. Šībrīža Latgales ielā lielākais numurs ir 25A. Maskavas ielas 24. numurs ir pie Puškina ielas krustojuma, bet 27. numurs ir aiz Elijas ielas. Līdz ar to priekšlikums ir pārdēvēt -
Latgales ielu par Latgaļu ielu. Rīgā jau ir Kuršu un Zemgaļu ielas, ari Līvu laukums.
Maskavas ielu posmā līdz Lāčplēša ielai pārdēvēt par Lastādijas ielu, atjaunojot vēsturisko nosaukumu, izvairoties no apstākļiem, ka bez pasta indeksa pastam vai piegādei nebūtu zināms īstais adresāts, teiksim, kur ir Latgales 23 - jaunajā vai vecajā Latgales ielā.
Maskavas ielai posmā no Lāčplēša ielas pārdēvēt par Latgales ielu, atjaunojot vēsturisko 1938. gada nosaukumu. Risinājumu atbalstīja Saeimas Latgales apakškomisija.
Vēršu uzmanību, ka Valsts valodas centrs (turpmāk - VVC) ir jau saskaņojis šos priekšlikumus 2022. un 2023. gadā uz Didža Šēnberga VVC reģ. Nr. 1-4.5/192 par Friča Bārdas, Grosvaldu un Valērijas Seiles ielu nosaukumiem, uz Didža Šēnberga VVC reģ. Nr. 1-4.1/331 un Publiskās atmiņas centra VVC reģ. Nr. 1-4.5/198 par Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša, Viļa Plūdoņa, Kārļa Skalbes ielu nosaukumiem, bet uz Daiņa Loča reģ. Nr. RDD-22-47-nd par īvandes Kaijas, Kapteiņa Drēziņa un Jāņa Jaunsudrabiņa ielu nosaukumiem. Par Mārtiņa Brauna, Emīlijas Plāteres, Jāņa Pommera, Melānijas Vanagas, Latgaļu, Lastādijas un Latgales ielu nosaukumu VVC skaņojumu man dokumentētu ziņu nav.
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
