Iesaki rakstu: 
Dāsnas pašvaldības budžeta dotācijas, apšaubāmas ziedošanas shēmas, neizprotamas darbības ar preču zīmēm, iespējami fiktīvi darbinieki, neskaidri finansējuma piešķiršanas principi dažādu projektu īstenošanai un nepamatoti tēriņi dažādu izdevumu apmaksai.
Šādi secinājumi izriet no Valsts kontroles veiktās revīzijas Rīgas pašvaldībā, kur konstatēti būtiski trūkumi biedrībām un nodibinājumiem sniegtā finansējuma plānošanas, piešķiršanas un uzraudzības procesos. Tas liek secināt, ka Rīgas pilsētas pašvaldība triju gadu laikā nesaimnieciski iztērējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas.
Revīzijā Valsts kontrole galveno uzmanību veltīja diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem: “Rīgas Tūrisma Attīstības birojs” (RTAB) un “Riga.lv”. No kopējā revīzijas apjomā iekļautā 26,5 miljonu eiro pašvaldības finansējuma, kas paredzēts biedrībām un nodibinājumiem, 20,9 miljonus saņem šie divi nodibinājumi. Valsts kontrole revīzijā centās noskaidrot, vai nodibinājumi sasnieguši tiem izvirzītos mērķus, kādu izdevumu segšanai tiek izlietots pašvaldības piešķirtais finansējums un vai šo nodibinājumu izveide un uzturēšana vispār bijusi nepieciešama.
RTAB darbībā shēmas ar preču zīmēm, ziedojumiem un štata vietām
Jau 2009.gadā Rīgas Dome lēma par budžeta līdzekļu 1,4 miljonu eiro apmērā novirzīšanu Rīgas atpazīstamības veicināšanai, izveidojot nodibinājumu RTAB. Tam bija vēl trīs dibinātāji, kas kopā ieguldīja tikai 8537 eiro. Ieguldot 99,4% naudas līdzekļu Rīgas domei nodibinājumā ir 70% balsu, bet pārējiem dibinātājiem – katram 10%. Revīzijā konstatēts, ka solījums par pārējo dalībnieku naudas ieguldījumu nākotnē tomēr nav piepildījies.
Revīzijā konstatēts, ka pašvaldība RTAB piešķīrusi tādu finansējuma apjomu, kādu nodibinājums pieprasījis, pat bez jebkādiem pamatojumiem. Iepriekšējo triju gadu laikā (2016.-2018.gadā) RTAB no pašvaldības saņēmis finansējumu 17 miljonu eiro apmērā. Lielākā daļa šo līdzekļu ieguldīti divu preču zīmju – „LIVE RIGA” un „MEET RIGA” popularizēšanā, kuras nepieder ne pašvaldībai, ne arī nodibinājumam, bet gan AS „Air Baltic Corporation” un šobrīd ir ieķīlātas.
2015. gadā RTAB no privātpersonas par 10 tūkst. eiro iegādājās preču zīmi „RIGA CARD”, bet 2017. gadā nodibinājuma valde lēma par tās pārdošanu SIA „Rīgas Satiksme” par 1 eiro. Uzreiz pēc tam RTAB izveidoja un reģistrēja jaunu preču zīmi “RIGA PASS”.
RTAB pildījis arī starpnieka funkcijas, īstenojot pašvaldības vadības izveidotu ziedošanas un dāvināšanas shēmu. No 2016. līdz 2018. gadam caur RTAB ziedoti un dāvināti pašvaldības piešķirtie finanšu līdzekļi gandrīz 1 miljona eiro apmērā.
Revīzijā secināts, ka iespējams, birojā tika fiktīvi nodarbināti darbinieki. Valsts kontroles darbību rezultātā tika likvidētas septiņas amata vietas. Turklāt izvērtējot RTAB amatu sarakstus un atalgojuma apmērus, revīzija nonāca pie secinājuma, ka RTAB atalgojums pārsniedz attiecīga līmeņa pašvaldības darbinieku atalgojuma līmeni.
Neizprotami argumenti „Riga.lv” izveidošanai
Sabiedrības informēšana par pašvaldības darbu ietilpst gan par to atbildīgās pašvaldības struktūrvienību kompetencē, gan katras iestādes kompetencē. Valsts kontrole revīzijā nevarēja rast pamatojumu tam, kādēļ pašvaldībai 2013. gadā radās nepieciešamība pēc nodibinājuma „Riga.lv”, kam pašvaldība ir vienīgais dibinātājs.
Iepriekšējo trīs gadu laikā pašvaldība piešķīrusi nodibinājumam dotāciju vairāk nekā 4 miljonu eiro apmērā. Kaut arī statūti nosaka pašvaldībai pienākumu apstiprināt nodibinājuma “Riga.lv” budžetu, ne 2016., ne 2017., ne 2018. gadā tas nav veikts. Turklāt „Riga.lv” finanšu atskaitēs uzrāda nepatiesus finanšu datus.
Kā viens no dibināšanas mērķiem nosaukts pašvaldības laikraksta izdošana, taču jau nākamajā gadā pēc nodibinājuma izveidošanas tika pieņemts lēmums pārtraukt laikraksta izdošanu. Tagad nodibinājuma sagatavoto informāciju saņemt tikai pērkot noteiktus citus laikrakstus, kas nozīmē, ka rīdzinieki par to faktiski maksā dubultā.
Revīzijā konstatēts, ka šī nodibinājuma darbinieki faktiski nodarbojas ar informācijas pārpublicēšanu no citiem informācijas avotiem. Arī no noslēgtajiem autordarbu pakalpojumu līgumiem nav iespējams pārliecināties ne par veikto darba apjomu, ne par izmaksām.
Tāpat bez pietiekama pamatojuma slēgti līgumi par interneta portāla www.riga.lv reklamēšanu citos interneta portālos, raidlaiku pirkšanu televīzijā un radio vairāk kā pusmiljona eiro apmērā.
Formāla nodibinājumu uzraudzība
Revīzijā konstatēts, ka par nodibinājumu darbības uzraudzību pašvaldībā atbildīgās amatpersonas un struktūrvienības – izpilddirektors, Domes priekšsēdētāja birojs, Sabiedrisko attiecību nodaļa – nodibinājuma darbības un dotāciju izlietojuma uzraudzību faktiski neveic.
Valsts kontrole vērš uzmanību arī uz nodibinājumu vadošo amatpersonu un citu darbinieku amatu apvienošanu ar citiem amatiem pašvaldībā – domē un administrācijā.
Neskaidri finansējuma piešķiršanas principi biedrībām un nodibinājumiem
Vēl viens revīzijas jautājumu klāsts attiecās uz to, pēc kādiem principiem, cik atklāti un godīgi uz pašvaldības finansējumu var pretendēt citas biedrības un nodibinājumi, kam naudu sadala Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Revīzijā noskaidrots, ka no 2016.gada līdz 2018. gadam pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments bez konkursa procedūras piešķīra finansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā biedrībām un nodibinājumiem, kas veido 27% no kopējā piešķirtā finansējuma šādiem mērķiem. Arī kontrole pār naudas izlietojumu bijusi formāla. Tādējādi tiek radīti nevienlīdzīgi nosacījumi pretendēt uz pašvaldības pieejamo atbalsta finansējumu.
Valsts kontrole uzskata, ka Rīgas pašvaldības nodibinājumu darbība diskreditē nodibinājumu būtību. Nodibinājumu izvēle pašvaldības funkciju un pienākumu izpildei rada pamatotas aizdomas par apzinātu vēlmi necaurspīdīgam un pat nelikumīgam pašvaldības līdzekļu izlietojumam, kā arī amatu apvienošanas ierobežojumu apiešanai.
Apkopojot revīzijas rezultātus, Valsts kontrole iesaka pašvaldībai izvērtēt, vai pašvaldības turpmāka dalība nodibinājumos ir lietderīga.
Plašāka informācija – šeit: Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem likumība un lietderība
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
