Iesaki rakstu: 
Turpinām publicēt aizraujošākos fragmentus no Nacionālās attīstības plāna projekta: šoreiz piedāvājam plāna sadaļu, kas apraksta, kādā veidā saskaņā ar tā autoru iecerēm un priekšstatiem Latvijas iedzīvotāji tiks pie "cienīga darba" - tieši tā nosaukts šis, izsakoties plāna autoru vārdiem, "rīcības virziens".
Valstīs, kurās ir nelielas atšķirības mājsaimniecību ienākumu līmeņos (jeb lielāka ienākumu vienlīdzība), vērojama zemāka sabiedrības spriedze, augsta uzticība citiem, labāka iedzīvotāju fiziskā un garīgā veselība, augstāki izglītības rādītāji, augsta mobilitāte un zemāka noziedzība .
Cienīgs darbs nodrošina pietiekamu, prasmēm un produktivitātei atbilstošu atalgojumu, darbavietas drošību un ģimenes sociālo aizsardzību, labākas iespējas personīgajai izaugsmei un sociālai integrācijai, brīvību paust savas intereses, apvienoties un piedalīties lēmumu pieņemšanā. Cienīgs darbs dod iespēju nopelnīt pietiekami sev un savai ģimenei, un uzlabot savu kvalifikāciju, lai pastāvīgi izvairītos no nabadzības un spētu pielāgoties darba tirgus izmaiņām.
Lai mazinātu ienākumu plaisu un nabadzību, valsts sekmē iedzīvotāju nodarbinātību un rūpējas par iedzīvotāju produktivitātes uzlabošanos . Nodokļu sloga samazināšana nodarbinātajiem ar zemiem ienākumiem radīs rīcībspēju iedzīvotājiem, kuri, strādājot atalgotu darbu, tomēr nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības. Taču ienākumus darba ņēmējiem garantē ne tikai atbalstoša valsts politika un pašvaldību iniciatīvas, bet arī darba devēja iespējas un apņemšanās maksāt atbilstošu un taisnīgu atalgojumu, sedzot visus nodokļus.
Rīcības virziena mērķi un rādītāji
Mērķis 1: samazināt nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvaru no 9,5% 2011. gadā līdz 5% 2020. gadā
Mērķis 2: palielināt nodarbinātības īpatsvaru darbspējas vecuma iedzīvotājiem no 67% 2011. gadā līdz 73% 2020. gadā
Rīcības virziena ietvaros veicamie uzdevumi
1. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, prioritāri iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni
2. Nodarbinātības barometra izveidošana - darba tirgus dinamiku monitorējoša un attīstību prognozējoša sistēma, kas balstīta darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma dinamikas analīzē un ir vērsta uz Latvijas darbaspēka produktivitātes pastāvīgu uzlabošanu
3. Reģistrētas nodarbinātības un sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšana: informatīvi pasākumi, sociālais dialogs, atbalsts komersantu apmācībām, darba inspekcijas kapacitātes celšana
4. Jauniešu nodarbinātības veicināšana, t.sk. (a) jauniešu pēc profesionālās un, vai augstākās izglītības pabeigšanas integrācija darba tirgū; (b) jauniešiem - bezdarbniekiem atbalsta pasākumi pirmās darba pieredzes iegūšanai; (c) brīvprātīgā darba pieejamības palielināšana sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem
5. Sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku un darba meklētāju nodarbinātības veicināšana, nodrošinot motivācijas, prasmju uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un sociālā atbalsta sistēmu (t.sk. apmācības, pagaidu darba iespējas, vietējās nodarbinātības iniciatīvas)
6. Uz re-socializāciju vērstu pasākumu īstenošana probācijas dienestā kriminālsodu izpildījušu sociāli atstumto grupu integrācijai sabiedrībā un darba tirgū
Rīcības virziena īstenošanai nepieciešamais kopējais finansējuma apjoms (miljonos LVL): tiks noteikts līdz gala redakcijai.
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
