Tiesībsargs stomās par viņam piedāvātu citramonu kā vienīgo palīdzību pēcmeningīta galvassāpēm
L. Lapsa09.05.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne jā, ne nē, ne melns, ne balts, - šāda pēc būtības ir jaunievēlētā LR tiesībsarga Jura Jansona atbilde uz viņam uzdoto jautājumu, vai pats tiesībsargs gadījumā, ja viņam pēc pārslimota meningīta hronisku galvassāpju gadījumā kā vienīgo ārstniecības līdzekli piedāvātu citramonu, šādu medicīnisko aprūpi uzskatītu par adekvātu un atbilstošu. Kā Pietiek jau informējis, saistībā ar šādu „medicīnisko aprūpi”, kas piedāvāta Latvijas vienīgajam par „naudas atmazgāšanu” cietumsodu „atsēdošajam” ieslodzītajam, Tiesībsarga birojs pirms tam oficiāli paziņoja – par šādiem jautājumiem tiesībsargs vispār neesot kompetents.
Lēmumu neinteresēties par ieslodzītajam nodrošinātās medicīniskās palīdzības kvalitāti Tiesībsarga birojs bija pieņēmis, neraugoties uz Augstākās tiesas lēmumu saistībā ar citu ieslodzītā Artūra Krastiņa sūdzību, kurā bija izvērsti aprakstīts arī ieslodzītā veselības stāvoklis un pat norādīts, ka „cietuma medicīniskās daļas iespējas ekonomiskās situācijas dēļ ir diezgan ierobežotas”.
No šī dokumenta izrietēja, ka ieslodzītajam, kurš 2003. gadā pārslimojis meningītu, noteikta vesela virkne diagnožu un viņš dažu mēnešu laikā pēc medicīniskās palīdzības cietuma medicīniskajā daļā vērsies kopumā 36 reizes, taču visa palīdzība bijusi „nozīmētais Citramons pret galvassāpēm un Diacarb, no kura palika vēl sliktāk”.
„Vēršu uzmanību, ka neesmu kompetents izvērtēt to, cik kvalitatīva un Jūsu veselības stāvoklim atbilstoša ir Jums sniegtā medicīniskā kvalitāte,” – tā bija teikts Krastiņam nosūtītajā oficiālajā Tiesībsarga biroja atzinumā, kas bija nonācis Pietiek rīcībā.
Arī tagad, jau uz Pietiek jautājumu, vai pats tiesībsargs gadījumā, ja viņam pēc pārslimota meningīta hronisku galvassāpju gadījumā kā vienīgo ārstniecības līdzekli piedāvātu citramonu, šādu medicīnisko aprūpi uzskatītu par adekvātu un atbilstošu, Tiesībsarga birojs joprojām norāda uz savu nespēju vērtēt šādus jautājumus: „Uz jautājumu, kādi medikamenti vai medicīniskas manipulācijas būtu adekvātas un atbilstošas pārslimota meningīta hronisku galvassāpju gadījumā, atbildi var sniegt persona ar speciālām medicīniskām iemaņām.”
Tiesa, nu Jansons taisnojas, ka Tiesībsarga birojā regulāri tiekot saņemtas sūdzības no ieslodzītajām personām par medicīnisko aprūpi ieslodzījuma vietās: „Šāda rakstura lietās Tiesībsargs vērtē medicīniskās aprūpes pieejamību, proti, vai ieslodzītajam medicīniskā palīdzība ir pieejama. Medicīniskās aprūpes kvalitāti atbilstoši savām funkcijām ir tiesīga vērtēt Veselības inspekcija, kura var konstatēt, vai konkrētā persona ir saņēmusi medikamentus, izmeklējumus, dažāda rakstura medicīniskās manipulācijas atbilstoši savam veselības stāvoklim.”
No ieslodzījuma vietas izziņām, kas arī šajā lietā bijušas vienīgais Tiesībsarga biroja informācijas avots, Jansonam radies priekšstats – „nav pamats uzskatīt, ka konkrētajam ieslodzītajam ieslodzījuma vietā nebūtu pieejama medicīniskā aprūpe”. Turklāt tiesībsargs jau pērn esot veicis plašu situācijas izpēti un ieteicis gan izstrādāt ieslodzīto personu veselības aprūpes koncepciju, gan atbrīvot no pacienta iemaksas trūcīgas ieslodzītās personas, gan atjaunot Cietumu slimnīcas darbību pilnā apjomā vai arī nodrošināt ieslodzīto personu stacionāro ārstēšanu publiskās ārstniecības iestādēs. Par to, kas darīts šo ieteikumu īstenošanai, Tiesībsarga birojs gan klusē.
Savukārt uz jautājumu, kāpēc Tiesībsarga biroja pārstāvis atteicies pat tikties ar ieslodzīto Krastiņu, Jansona skaidrojums ir: telefonsarunā ieslodzītais norādījis faktus un apstākļus, kas jau iepriekš bijuši minēti saņemtajā iesniegumā, tādēļ arī pieņemts lēmums konkrēto ieslodzīto neapmeklēt Rīgas Centrālcietumā. „Šajā telefonsarunā ieslodzītajam tika norādīts, ka nepieciešamības gadījumā viņš ir tiesīgs atkārtoti vērsties Tiesībsarga birojā”, turklāt „būtu nesamērīgi prasīt, lai, izskatot katru no brīvības atņemšanas vietām sūtītu iesniegumu, Tiesībsargs tās apmeklētu, ja nav pamata aizdomām par tiesību pārkāpumu”.
Kā Pietiek jau informēja, Krastiņš tika apcietināts tiesas zālē 2008. gada 30. septembrī pēc pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanas pretrunīgā lietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un saskaņā ar klātesošo iespaidiem vienīgais no apsūdzētajiem reālu cietumsodu – piecus gadus cietumā – saņēma lielā mērā tāpēc, ka esot pārāk pašpārliecināti izturējies pret tiesu.
Apcietināšana tiesas zālē notika, kaut gan spriedums nesaturēja apcietinājuma kā visstingrākā drošības līdzekļa piemērošanas pamatojumu, savukārt tiesību norma par to, ka pamats apcietinājumam var būt pirmās instances tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, stājās spēkā tikai 2009. gada 1. jūlijā.
Taču Jansona vadītais Tiesībsarga birojs atzinis, ka arī jau gandrīz trīs gadus ieilgusī Krastiņa apelācijas sūdzības izskatīšana tā ieskatā nav atzīstama par vērā ņemamu cilvēktiesību pārkāpumu, kura dēļ vispār būtu vērts ierosināt pārbaudes lietu. „Uz patreizējo brīdi, kā tas izriet no Jūsu sniegtās informācijas, lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā ilgst nepilnus trīs gadus. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ECK 6.panta 1.punkta pārkāpumu ir konstatējusi lietās, kur viss tiesas process ildzis vismaz sešus, septiņus gadus,” skan Tiesībsarga biroja atbilde Krastiņam.
Iepriekšējā tiesas sēde Krastiņa lietā tika atlikta, jo prokuratūra bija negaidot pieņēmusi lēmumu grozīt apsūdzību, to mīkstinot. Nākamā tiesas sēde noteikta uz šā gada septembri, taču ieslodzītā radinieki ir pārliecināti, ka tiesas sastāva maiņas dēļ atlikta tiks arī tā un Krastiņš turpinās „sēdēt”. Turpretī, ja Krastiņš nebūtu vērsies ar apelāciju, viņš jau būtu varējis pretendēt uz pirmstermiņa atbrīvošanu.
Tomēr saskaņā ar Tiesībsarga biroja skaidrojumu „nav iespējams vērtēt, vai ir noticis cilvēktiesību pārkāpums, jo tiesvedība joprojām notiek apelācijas instances tiesā. Tādejādi tiesībsargs nav tiesīgs šobrīd iejaukties lietas izskatīšanas procesā un vērtēt konkrētā procesa ietvaros pieņemtos lēmumus”.
Saskaņā ar Tiesībsarga likumu tiesībsarga galveno pienākumu vidū vismaz teorētiski ir privātpersonas cilvēktiesību aizsardzības veicināšana, labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē izvērtēšana un veicināšana, kā arī trūkumu atklāšana un novēršana tiesību aktos un to piemērošanā jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanu.
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
