Iesaki rakstu: 
Rīgā kilometra attālumā ir divi pieminekļi. 1982. gadā tika atklāts piemineklis Andrejam Upītim. 2003. gada 22. jūlijā Rīgā pretī LR Ārlietu ministrijai atklāja Kārļa Ulmaņa pieminekli. Varu atgādināt vispārzināmus faktus. Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma Ulmanis kļuva par vienpersonisku valsts vadītāju, ieviesa kara stāvokli, ierobežoja preses un pilsoņu brīvības. Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika.
Latvijas iedzīvotāji zaudēja Saeimu un politiski atbildīgu valdību. Viņš pats sevi iecēla par Valsts prezidenta amata izpildītāju, bruņoto spēku un aizsargu augstāko vadoni. 1936. gada 12. marta likumā ir rakstīts, ka Kārlis Ulmanis kā Ministru prezidents Valsts prezidenta amatu pildīs līdz 1934. gada 18. maija deklarācijā paredzētās "Satversmes reformas izvešanai".
Lēta mānīšanās. No 1936. gada 11. aprīļa līdz 1940. gada 21. jūlijam Ulmanis nelikumīgi ieņēma Valsts prezidenta amatu. 1939. gada oktobrī Ulmaņa autoritārā valdība parakstīja bāzu līgumu ar Padomju Savienību. Pēc 1940. gada 16. jūnija padomju ultimāta Ulmanis nedeva pavēli pretoties Sarkanajai armijai vai vismaz izveidot emigrācijas valdību, bet pilnīgi pakļāvās okupācijas varai.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā Kārlis Ulmanis apstiprināja PSRS spēku uzspiesto Augusta Kirhenšteina valdību. Nebija okupācijas – bija aneksija. 17. jūnijā Ulmanis atteicās tikai no Ministru prezidenta amata un līdz 21. jūlijam turpināja pildīt Valsts prezidenta amata pienākumus. Viņš palika savā amatā un sadarbojās ar padomju varu, parakstot un izsludinot likumus, kuri palīdzēja iznīcināt Latvijas neatkarības pēdējās paliekas.
Kopumā okupācijas laikā viņš izsludināja vairāk nekā 50 likumu. Daudzi starptautisko tiesību speciālisti Ulmaņa sadarbības faktu izmanto kā argumentu Latvijas okupācijas noliegšanai. Manuprāt, sākot ar apvērsumu, Ulmaņa darbības ir jāvērtē kā Latvijas valsts neatkarības un Satversmes politiska izvarošana.
No Ārlietu ministrijas kādu kilometru tālāk ir piemineklis Andrejam Upītim. Ja abus pieminekļus samainītu vietām (uzrakstus nemainot), vairums rīdzinieku un galvaspilsētas viesu nomaiņu visdrīzāk nepamanītu. Nezinātājam varu norādīt, ka pēc mūsdienu materiālu cenām Upīša piemineklis ir vērtīgāks nekā tas, kurš ir Ulmanim. Pat, ja Upīts nebūtu piedalījies okupācijas procedūrā, Latvija tik un tā tiktu inkorporēta PSRS. Gan jau tas pats notiktu, ja Ulmanis mēģinātu – vismaz demonstratīvi pretoties PSRS vardarbībai. Tomēr kolaboracionisms varbūt ietu mazumā, jo ne katrs paliktu "savā vietā". Upītim vēsturē ir mazāka loma.
Vasaras laikā Upīša piemineklis, manuprāt, ir samērīgs ar zaļajiem kokiem. Ziemā tas izskatās nedaudz padrūms, varētu pat teikt – baiss. Man jaunībā Steinbeka un Folknera romāni likās emocionāli vairāk uzrunājoši nekā Upīša garie apraksti. Par Kafku un Džoisu es paklusēšu. Pat Remarks man likās saistošāks. Visi bija laikabiedri.
Tartu ļoti patika parkos bieži sastopamās plāksnītes un piemineklīši – šī ir rektoram, tā ir cara vietvaldim/virsniekam utt. Vēsturi neizdzēsīsi, un to nevajag darīt. Vienā Krievijas pilsētā pie namiem sāka izvietot plāksnes ar Lielā terora laikā nogalināto cilvēku vārdiem. Sākumā šūmējās komunisti, bet pēc tam šo personu upuri. Gan pirms apcietināšanas (!), gan pirms nošaušanas daudzi no viņiem katru dienu rakstīja melīgas denunciācijas. Upuris un bende vienā personā. Ko nu?
2017. gada 4. maijā Imanta Kalniņa oratorija "Rīta cēliens" ar Andreja Upīša tekstu izskanēja Lielajā ģildē Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītajā koncertā. Oratorija tika komponēta par godu Upīša apaļajai jubilejai padomju laikā. "YouTube" ir daudzas versijas. Ko nu?
* LU Sociālo zinātņu fakultātes emeritētais profesors, izbijis VDK ziņotājs
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
