VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei: atklāta vēstule ar aicinājumu sniegt detalizētāku informāciju par publiski paustiem apgalvojumiem
Jaunās konservatīvās partijas Balvu nodaļas vadītāji11.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 1.marta TV3 ziņu sižetā par akcīzes nodokļa likmes pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) pārstāve VTD Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe pauda apgalvojumu, ka "katrā trešajā mājā Latgales reģionā varētu būt kandžas aparāts”.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju Latgales reģionā 2020.gadā bija 70 tūkstoši savrupmāju un 86 tūkstoši dzīvokļu. No Šmites-Roķes kundzes televīzijā paustā apgalvojuma izriet, ka kandžas jeb destilācijas aparātiem vajadzētu būt aptuveni 51 tūkstotī mājokļu.
Iespējams. VID pārstāve ar vārdu “mājas” ir domājusi mājsaimniecības. Saskaņā Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gadā Latgales reģionā reģistrēti 116.5 tūkstoši privāto mājsaimniecību. No VTD pārstāves apgalvojumiem izriet, ka kandžas aparātiem vajadzētu atrasties aptuveni 38 tūkstošos mājsaimniecību .
Ņemot vērā VID pārstāves apgalvojuma un tajā pausto faktu nozīmīgumu, pieņemam, ka tas ir balstīts konkrētos faktos, statistikas datos un analīzē, nevis stereotipos un saklausītos stāstos. Tamdēļ lūdzam sniegt Jūsu rīcībā esošo informāciju, kas ir kalpojusi par pamatu šādu apgalvojumu izteikšanai.
Šādas kvantitatīvi un analītiski pamatotas informācijas pieejamība ļautu mums efektīvāk pievērst valdības, atbildīgo iestāžu un pašvaldību vadītāju uzmanību sociālekonomiskajai un drošības situācijai Latgales reģionā, kā arī pieprasīt atbildīgo tiesībsargājošo iestāžu vadītāju atbildību par adekvātas reakcijas neesamību.
Vienlaikus atgādinām ka nepamatotu apgalvojumu publiska izteikšana par kādu no sociālajām grupām (šajā gadījumā vismaz 38 tūkstoši iedzīvotāju) veicina stereotipu rašanos un nostiprināšanos. To rezultātā rodas aizspriedumi un diskriminācija gan darba tirgū, gan uzņēmējdarbībā un investīciju piesaistē reģionam kas savukārt var pastiprināt reģiona ekonomiskās attīstības stagnāciju un iedzīvotāju turpmāku aizplūšanu vai arī pievēršanos noziedzībai.
Kā savā darbā norāda Nobela prēmijas ieguvēji ekonomisti Abhijit V. Banerjee un Esther Duflo, citu cilvēku uzvedība, t.sk. publiski paustie apgalvojumi vai minējumi, var dot signālu citiem cilvēkiem mainīt vai nostiprināt savus uzskatus un uzvedību, līdz ar to ietekmējot arī sociālekonomiskās attiecības. Līdz ar to augstu valsts amatpersonu nepārdomāti vai aizskaroši vai apzināti mērķēti, taču nepamatoti apgalvojumi var izraisīt lavīnveidīgu efektu uz reģiona attīstību ilgtermiņa.
Saskaņā ar 2019.gada 21.novembra Ministru kabineta ieteikumu Nr.l “Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi" 5.1.apakšpunktu valsts amatpersonu, ierēdņu un darbinieku rīcībai, lēmumiem un viedokļiem ir jābūt pamatotiem un izsvērtiem balstītiem situācijas analizē, objektīvos faktos un datos, bet saskaņā ar 5.2. apakšpunktu tiem jāspēj atzīt savas kļūdas un uzņemties par tām atbildību. Faktiski tas pats ir minēts VID 2020.gada 24.novembra iekšējo noteikumu “Valsts ieņēmumu dienesta ētikas kodekss" 5.1.5. un 5.3.3.apakšpunktos.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām Jūs sniegt informāciju par datiem, kas pamato VID pārstāves 1.marta ziņu sižetā pausto.
Vienlaikus, pieļaujot, ka VID augstas amatpersonas publiski paustie apgalvojumi vai minējumi ir tikai nezināšanas par novadu radīts pārpratums, aicinām gan Jūs. gan citus VID kolēģus sazināties ar mums un apciemot Latgali, lai iepazītos ar reālo situāciju reģionā.
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
