Iesaki rakstu: 
„Tā nav runa ķeksītim,” - tā par 26. aprīlī gaidāmo Valda Zatlera runu Latvijas Universitātes Lielajā aulā saka prezidenta cilvēki. Runa būšot pieteikums nākamajiem četriem gadiem ne tikai prezidentūrai, bet visas valsts attīstības vīzijai. Vai tajā būs kāds Obamas „Yes we can!” vai Medvedeva „Rossija, vperjod!” līdzvērtīgs sauklis – pagaidām netiek atklāts, bet rodas iespaids, ka Rīgas pilī apzinās – šī runa var dot, bet var arī nedot Zatleram uzrāvienu prezidenta vēlēšanās, tādēļ pie tās tiek strādāts jau vairākas nedēļas un gala variants visticamāk taps tikai īsi pirms došanās uz LU. Tikmēr ne visi Saeimas deputāti, kuriem būs jāvēl nākamais prezidents un kuri saņēmuši individuālus ielūgumus no Zatlera, dosies runu klausīties klātienē, un daži Pietiek atzīst, ka neko svaigu vai tādu, kas varētu ietekmēt prezidenta vēlēšanu iznākumu, no Zatlera negaida izdzirdēt.
„Nē, es viņu neapmeklēšu. Ko es tur varētu uzzināt tādu, ko es nezinu? Nu, ko es tur? Nu ko viņš tur tādu super jaunu varētu pateikt?” jautā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš atšķirībā no dažiem savas frakcijas deputātiem publiski paziņojis, ka balsos par Zatleru. Politiķis neuzskata, ka no prezidenta, kuru viņš pa šiem četriem gadiem iepazinis, varētu sagaidīt ko jaunu, kas varētu izmainīt viņa priekšstatu. Jebkurā gadījumā pēc tam medijos būšot pieejami runas atreferējumi. „Ne tāpēc, ka es negribētu iet, bet es domāju, priekš manis tur nekas jauns nevar būt. Man personiski par Zatleru priekšstats ir radies, es ar viņu esmu ticies vairākkārtīgi gan formāli, gan neformāli. Bet citiem deputātiem, kuriem ir šaubas un vajag papildu argumentus izvēlei, tiem nu gan tur derētu aiziet,” saka Brigmanis. Viņam uz 26. aprīli jau saplānotas „savas lietas, kas darāmas” saistībā ar ZZS.
Frakcijas Par labu Latviju (PLL) vadītājs Edgars Zalāns Pietiek atzīst, ka aizies paklausīties Zatlera runu „pieklājības pēc”, jo esot dzirdējis, ka prezidents plānojis runāt par valsts attīstību. „Tai runai nekāda reāla rezultāta nebūs, jo premjeram savukārt valsts attīstības tēma ir vienaldzīga. Domāju, ka Valdim Zatleram bija laiks divi gadi, lai premjeru pievērstu šai tēmai. Es teiktu, ka to visu vajadzēja darīt jau pirms diviem gadiem,” saka Zalāns. PLL līderi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers vismaz publiski izteikušies, ka balsos par Zatlera pārvēlēšanu. Zalāns, kurš pašlaik atrodas ārpus Latvijas un Pietiek atbildēja īsziņā, uz papildjautājumu, vai no viņa skepses izriet, ka šaubās par Zatlera pārvēlēšanu, vairs neatbildēja.
Līdzīgi Zatlera līdzatbildību par viņa nominētā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) darbu, ko opozīcija kritizē, Pietiek uzsvēra arī Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. „Abi ir līdzvainīgi – Zatlers un Dombrovskis. Zatlers ir divus gadus strādājis Dombrovska vietā,” saka Urbanovičs. Viņš vēl neesot izlēmis – klausīties lekciju klātienē vai skatīties tiešraidē internetā. Urbanovičs ticot, ka ar to prezidentam ir iespēja „pamodināt pozitīvo tautas enerģiju”. Viņš no Zatlera sagaidot skaidru vēstījumu: „Es zinu, kur ir mūsu kļūdas, un es zinu, kur mums iet.” „Zatleram jāaģitē mani vēlētāji, nevis mani, es esmu tikai elektors, kurš savu vēlētāju vārdā ievēlēs prezidentu. Un 90% visu partiju vēlētāju grib vienu un to pašu – cerīgu dzīvi, par to lai arī Zatlers manus vēlētājus arī pārliecina,” saka Urbanovičs.
„Grūti tagad sagaidīt kaut ko no Zatlera kunga. Viņš mēģinās izpatikt visiem, manuprāt, bet skaidrs, ka mums – diez vai,” Pietiek saka viens no Visu Latvijai-TB/LNNK (VL-TB/LNNK) līderiem Imants Parādnieks, kurš tomēr plānojis prezidenta runu LU noklausīties klātienē. „Prezidenta pēdējie izteikumi gan ne par ko tādu neliecina, kas liktu nosliekties viennozīmīgi pieņemt lēmumu nospiest balsošanas pogu par Zatleru, pat ja nav cita kandidāta, bet varbūt kaut kas mainās līdz ievēlēšanai,” saka Parādnieks. Konkrēti politiķis piesauc, piemēram, Zatlera atbalstošo pozīciju par ātrvilciena Rīga-Maskava projektu, kas, kā aprīļa sākumā atzina prezidents, Latvijai esot vienlīdz svarīgs kā Rail-Baltica projekts, kas savienotu Baltijas valstis ar citām ES valstīm. „Maskavas ātrvilciena projekts jau pats par sevi ir murgains, bet par to pat nav runa. Tas jau pat vairāk simboliski, ka mēs zaudējam ES naudu, neattīstām Rail-Baltica, bet mēģinām taisīt ceļu uz Vasjukiem. Nu, kam tas ir vajadzīgs, nu?” jautā politiķis.
Otra lieta, kas Parādniekam „kremtot”, ir Zatlera nesenās Maskavas vizītes laikā parakstītā vienošanās starp abu valstu Labklājības ministrijām par kārtību, kādā piemērojams abu valstu līgums par sadarbību sociālās drošības jomā. Tas Latvijas sociālajam budžetam gadā izmaksās nepilnus desmit miljonus latu. Likums attiecas uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri līdz neatkarības atgūšanai strādājuši PSRS teritorijā un nu var pretendēt uz pensiju pārrēķinu, ņemot vērā padomju laika darba stāžu. Visvairāk no šā līguma iegūs Latvijas nepilsoņi, starp kuriem pensijas vecumā ir ap 17 000 cilvēku. „Man kremt, un es nevaru to pieņemt, ka tajā brīdī, kad mums trūkst pensiju naudas saviem pilsoņiem, kad viņi dzīvo zem iztikas minimuma, valsts augstākā amatpersona Valdis Zatlers domā par to, kā samaksāt naudu tiem, kuriem īsti pat nevajadzētu atrasties šeit,” uzskata Parādnieks.
Noklausīties runu klātienē ieradīsies Saeimas spīkere, Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura ar sava preses sekretāra Alekša Jarocka starpniecību Pietiek nodeva, ka no Zatlera runas gaida atskatu uz iepriekšējiem četriem prezidenta amatā nostrādātajiem gadiem. Šī runa, viņasprāt, būšot tikai sākums diskusijai, jo kalpošot par pamatu jautājumiem, kurus deputāti vēlāk varēs uzdot Zatleram, kad viņš tiksies ar frakcijām. Jau zināms, ka ar Vienotības frakciju Zatlers tiksies Saeimā 5. maijā, bet 12. maijā – ar VL-TB/LNNK frakciju. Pārējo tikšanos laiki tiek saskaņoti.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
