Iesaki rakstu: 
Interneta vietnē www.pietiek.com lasītājs ir izvēlējies mulsinošu virsrakstu – “Kas notiek aiz Veselības inspekcijas slēgtajām durvīm”, kas rada virkni jautājumu ikvienam, jo raksta autors subjektīvi, tendenciozi pauž vienpersonisku viedokli. Ņemot vērā raksta autores publikāciju, Veselības inspekcija informē, ka iestādes durvis ir atvērtas ikvienam un precizē informāciju.
1.Kā I.Dreika ir īstenojusi optimizācijas procesu iestādē? Pēc raksta autora akcentētā, sabiedrībai varētu rasties maldīgs viedoklis, ka Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika vienpersoniski ķērusies “vērsim pie ragiem” un reorganizējusi Inpekcijas struktūru.
Pārmaiņas notiek atbilstoši augstākstāvošas iestādes Veselības ministrijas noteiktajiem mērķiem Veselības inspekcijā 2018.gadam - pārskatīta Inspekcijas struktūra, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību visos darbības virzienos, risku mazināšanu sabiedrības un personu veselībai.
Piemēram, administratīvā atbalsta nodaļās tiek samazināts darbinieku skaitu gandrīz uz pusi. Jaunas amata vietas pamatdarbības nodrošināšanai ieviestas, izmantojot esošos vakantos amatus. Izveidotās amata vietas saskaņotas ar Veselības ministriju un Valsts kanceleju.
2. Valsts policija izvērtē ekspertīžu veikšanas procesu?
Iespējams, sūdzības iesniedzēja vēlējusies vērst sabiedrības uzmanību ar “skaļo” virsrakstu, ka Veselības inspekcijas darbā jāiesaistās pat Valsts policijai.
Metot akmeni Ārstniecības riska fonda lauciņā, skaidrojam sekojošo: Ārstniecības riska fonds (ĀRF) tiek izveidots 2013.gadā. ĀRF ir tikai pieci gadi, tādējādi atzīstams par jaunu instrumentu, kas īstenots un vērsts uz pacientu interesēm.
Valsts kontrole veica revīziju plānveida kārtībā. Un tas ir pozitīvi, jo skats no malas vienmēr palīdz ieraudzīt nepilnības un tās izlabot. Valsts kontroles ziņojumā norādīts, ka, pieaugot iesniegto iesniegumu skaitam, ir palielinājies katras lietas izskatīšanas laiks. Veselības inspekcija ir ņēmusi vērā Valsts kontroles ieteikumus un integrē tos praktiskā darbībā, ne tikai uz papīra.
Sīkāku informāciju par Ārstniecības riska fonda darbību skatiet šeit: http://www.vi.gov.lv/lv/veselibas-aprupe/arstniecibas-riska-fonds
3. 24.04.2019 I. Dreika ir aktualizējusi Darba kārtības noteikumus, ieviešot izmaiņas darba laikā?
Veselības inspekcijai ir svarīga klientu apmierinātība un apkalpošanas kvalitāte, Inspekcija īsteno principu Konsultē vispirms, kas paredz mērķtiecīgi mainīt līdzšinējo sadarbības modeli un kopīgi virzīties uz atklātu, visiem pieejamu, saprotamu valsts pārvaldi.
Sīkāku informāciju par grozījumiem Inspekcijas Darba kārtības noteikumiem lasīt šeit: http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/aktuali/this-just-in-2018/apmekletaju-pienemsana-veselibas-inspekcija
Sūdzības iesniedzēja nav izpratusi atšķirību starp Inspekcijas darba laiku, apmeklētāju pieņemšanas darba laiku un Inspekcijas darbiniekiem noteikto darba laiku.
4. I.Dreikai ir liela patika rīkot korporatīvos pasākumus?
Veselības inspekcijai tiek izteikti pārmetumi par to, ka tiek organizēti izglītojoši pasākumi kā, piemēram, hipertensijas diena, kuras ietvaros lekciju par “kluso slepkavu” – augstu asinspiedienu brīvprātīgi lasīja pieredzējis ārsts. Pēc lekcijas bija iespējams izmērīt asinsspiedienu. Pasākums bija publiski pieejams visiem. Uzzinājuši par pasākumu sociālajos tīklos, to apmeklēja 15 Inspekcijas viesi.
Vēršam uzmanību, ka iekšējie iestādes pasākumi tiek organizēti, netērējot nodokļu maksātāju naudu, kā arī ikviena aktivitāte, kuras mērķis ir saliedēt Inspekcijas kolektīvu, tiek plānots tā, lai netraucētu ikdienas pienākumu veikšanai.
Kāpēc tiek rīkoti dažādi pasākumi? Veselības inspekcijas kodolu veido speciālisti no dažādām reorganizētām valsts pārvaldes iestādēm. Balstoties uz Inspekcijas kolektīva pārmaiņu vadību, Indras Dreikas mērķis ir saliedēt kolektīvu, kas mērķtiecīgi nav darīts vismaz pēdējos desmit gadus.
Tas sekmētu kvalitatīvu darba rezultātu, kā arī tiek pildīts Veselības ministrijas 2019. gada 23. janvāra rīkojumā Nr. 13-04/49 „Par Veselības inspekcijas mērķiem” uzliktais viens no Veselības inspekcijas mērķiem – nodrošināt pamatfunkcijās nodarbināto profesionālo kvalifikāciju izmantojot iekšējās un ārējās mācību iespējas personālam, t.sk. ārvalstu komandējumi, sūdzību un gadījumu analīzi, ieviešot EurInspect ekspertu ieteikumus un stiprinot cilvēkresursu kapacitāti.
5. Nesen izsludinātais konkurss uz Juridiskā departamenta vadītāju it kā ir beidzies bez rezultāta?
Juridiskā departamenta vadītāja Valsts civildienesta ierēdņa amata konkurss tika izsludināts atbilstoši Valsts civildienesta likumā noteiktajām prasībām. 2019. gada 5. jūnijā konkurss noslēdzās bez rezultāta. Inspekcijas darbinieku piemaksas tiek noteiktas atbilstoši Veselības inspekcijas 2016.gada 29.decembra iekšējo noteikumu Nr. 43 „Atlīdzības noteikumi” 28.punktā atrunātajam.
Piemaksas tiek noteiktas individuāli vērtējot katra darbinieka ieguldījumu Inspekcijas kvalitatīva mērķu sasniegšanā. Sūdzības iesniedzējs ir aizmirsis norādīt, ka S.Lesiņai norādītā atlīdzība janvāra mēnesī sastāv no atlīdzības par darbu un atvaļinājuma naudas.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka striktus noteikumus, cik liels atalgojums var būt un kādas piemaksas var būt. Ir skaidrs, ka valsts pārvaldēs kompetentus speciālistus nav iespējams piesaistīt zemā atalgojuma dēļ. Un piemaksas ir viens no veidiem, kā ieinteresēt kompetentus speciālistus strādāt valsts pārvaldē. Arī ārstiem ekspertiem ir regulāras piemaksas, jo citādi viņi šeit nestrādātu.
Paldies visiem Veselības inspekcijas darbiniekiem par atbalstu šajā pārmaiņu procesā!
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
