Cimdara apbrīnojamā profesionālā izgāšanās: kādi varētu būt tās cēloņi?
N. Andersons17.01.2021.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
:):):):):):)
18.01.2021. 12:57»
Ojārs
Ar katru dienu vairāk pārsteidz Rīgas Dome - tā strauji pārvēršas par "pasūtījumu galdu
Nē, tāda tā vienmēr bijusi, mainījušies pasūtītāji un izpildītāji.
K.Kamradzis
18.01.2021. 12:38Ir mums vārda brīvība un citas. IR.
Taču izlasot N.Andersona (ja viņu tā sauc) rakstu saprotu, kad šis kundziņš uz analītiska žurnālista nosaukumu cerēt nevarēs nekad. Viņa kfalifikācijas kodam atbilstu - skribents.
Būtu labi sacerot rakstus vismaz drusku iedziļināties lietā pēc būtības.
ha-ha
18.01.2021. 10:45Šodien ar baudu skatījos,kā čekistu un komunistu telekanālā, čekists komunistes intervēts stāstīja,kā okupantu vietējā pašpārvalde noorganīzēja vietējās pašpārvaldes kļūšanu par neatkarīgās valsts varu,kā rezultātā censoņi tika pie varas,naudas,kuru sekmīgi vairo joprojām.Tādi sīkumi,kā tautas izmiršana,deficitā darbaspēka bēgšana no valsts,nabadzīgās valsts statuss tikai palielinās naudas plūsmu uz varoņu kaķiem.
Ojārs
18.01.2021. 09:33Banānu republika! Šis ir viens no iemesliem, kāpēc latvieši ir un paliks pliki un nabagi.
85
18.01.2021. 06:32Pamatdzīvotāju cilvēku izvēles brīvību noteikšanas apzināta ļaunpiedāvāšana par nebūtībā zūdošās dēmonkrātijas republikas "vēlēšanu" meliem tiek kvalificēta kā virspretlikumīga manipulācija ar to izvēles brīvībām uz veselīgām un laimīgām dzīvildzēm bez tēlotājākstu parazītprogrammām, pieņemta netiek, un tiek atdota atpakaļ kā Cimdaram personīgi, tā visam nebūtībā zūdošam dēmonkrātijas "politikas" mehānismam kopumā.
jurisx
18.01.2021. 00:21»
Gints
Izskatās ka raksta autoru bērnībā kads regulāri apbižojis, laikam smilškastē mantiņas citi bērni ņēma nost
Āpsi Gint! Varēji vismaz kādu reizi pamainīt savas indes saturu , visu laiku viens un tas pats.
Atkal pieķēzījis visas vietas
17.01.2021. 23:58»
Arņa Cimdara darbs CVK vadītāja amatā noslepenots
Steidzami lemj piešķirt tiesības CVK vadītājam saņemt pielaidi valsts noslēpumam...
ar savu murgu palagu.
Tā varētu būt
17.01.2021. 21:52Kā rakstā minēts, laiks jauniem, godīgiem cilvēkiem nomainīt vecos blēžus....jo ilgāk amatā, jo riski palielinās....
Ojārs
17.01.2021. 20:50»
Arņa Cimdara darbs CVK vadītāja amatā noslepenots
Steidzami lemj piešķirt tiesības CVK vadītājam saņemt pielaidi valsts noslēpumam...
Piekrītu!
Izskatās, ka VDD varas centralizācija bija plānota Covid-19 bioloģiskā ieroča izplatīšanai un komendantstundām - par teroristiem uzskatot tos, kas nevakcinēsies.
Pašlaik “teroristi” VDD ieskatā ir tie, kuri neievēro komendantstundas, “Tautas varas fronte”, biedrība “Satversmes sabiedriskie sargi”, Brīvības braucienu dalībnieki.
VDD ieskatā “teroristi” ir tie, kuri vārda un viedokļu brīvības ietvaros pretojas atzīt valsts melu propagandu par Covid-19 izplatību un bīstamību un nepieciešamību vakcinēties, ar vakcīnām savu veselību atsakoties pakļaut riskiem. Šos “teroristus” VDD soda ar ievērojamiem naudas sodiem, VDD izdotiem lēmumiem tiesai, safabricētuem administratīviem pārkāpumu procesiem un safabricētiem kriminālprocesiem.
kode
17.01.2021. 20:43Autoram kārtīgi samaksāts. Lai to savārstījumu sacetētu, pagājusi ne viena vien stunda.
Ziņotājs - censonis
kadri atrisina visu
17.01.2021. 20:26te ir iespējas augt- tur taču Pavļuks taisa tās superpadomes un iuzpildkomitejas, miljonus mētā - īstā vieta labākajiem epidemioloģijas virtozauriem pieteikties. Šuplinskai arī pastāvīgi vajag šādus neaizstājamos kadrus
Manuprāt
17.01.2021. 20:24Vienkārši turpinās "lielāko kretīnu" ēra vai vienkārši politiskā greizsirdība !
Ojārs
17.01.2021. 20:23Ar katru dienu vairāk pārsteidz Rīgas Dome - tā strauji pārvēršas par "pasūtījumu galdu".
Arņa Cimdara darbs CVK vadītāja amatā noslepenots
17.01.2021. 20:22Steidzami lemj piešķirt tiesības CVK vadītājam saņemt pielaidi valsts noslēpumam
14. marts, 2019, 9:57
Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Saeima steidzamības kārtā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu", paredzot tiesības Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājam saņemt pieeju valsts noslēpumam un to izmantot savā amatā.
Izmaiņu mērķis ir sniegt CVK priekšsēdētājam iespēju iegūt pilnvērtīgu informāciju vēlēšanu sagatavošanas un vadīšanas laikā, ļaujot sekot līdzi iespējamiem riskiem un apdraudējumiem, kas var kompromitēt vai citādi negatīvi ietekmēt vēlēšanu procesu un radīt apdraudējumu nacionālajai drošībai, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē klātesošie Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji deputātus informēja, ka, piešķirot CVK priekšsēdētājam pieeju valsts noslēpumam, būtu iespējams brīvāk dalīties ar informāciju, kas noderīga ar vēlēšanām saistītu apdraudējumu novērtēšanai un lēmumu pieņemšanai. Savukārt esošais CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars deputātus aicināja apsvērt iespēju pieeju valsts noslēpumam piešķirt arī pārējiem CVK locekļiem.
Tikmēr koalīcijas partijas iepriekš vienojušās CVK vadītāja amatam virzīt ilggadējo komisijas darbinieci Kristīni Bērziņu.
Saeima noraidīja pie frakcijām nepiederošā deputāta Alda Gobzema piedāvājumus pārbaudes par pielaižu piešķiršanu valsts noslēpumam attiecībā uz Saeimas deputātiem veikt līdz svinīgā solījuma došanai un liegt attiecīgo pielaidi dubultpilsoņiem.
Kristīne Bērziņa
Kristīne Bērziņa - Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amatā ievēlēta 2019. gada 21.martā. K. Bērziņai ir ilggadēja pieredze vēlēšanu rīkošanā. Pirms apstiprināšanas priekšsēdētājas amatā bijusi Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja palīdze, sabiedrisko attiecību vadītāja un Informācijas nodaļas vadītāja.
Centrālajā vēlēšanu komisijā strādā kopš 1998. gada, un šajā laikā piedalījusies septiņu Saeimas vēlēšanu, piecu pašvaldību vēlēšanu, četru Eiropas Parlamenta vēlēšanu, kā arī vairāku tautas nobalsošanu un parakstu vākšanu rīkošanā. Guvusi arī starptautisko pieredzi, novērojot vēlēšanas ārvalstīs un piedaloties starptautisko institūciju rīkotās konferencēs par vēlēšanu tematiku.
Latvijas Universitātē ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu komunikācijas zinātnē. K. Bērziņa ir Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem un studenšu korporācijas Daugaviete biedre.
Uzskata, ka Centrālās vēlēšanu komisijas svarīgākais uzdevums ir turpināt iesākto, nodrošinot Latvijā godīgas, brīvas, mūsdienīgas un drošas vēlēšanas. Par savām prioritātēm priekšsēdētājas amatā izvirzījusi tiešsaistes balsotāju reģistra izveidi un ieviešanu vēlēšanu iecirkņos, mūsdienīgu balsošanas risinājumu attīstīšanu, lai ikviens vēlētājs varētu piedalīties vēlēšanās sev ērtā veidā, atalgojuma paaugstināšanu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, vēlēšanu drošības risinājumu pilnveidošanu, vēlēšanu komisiju locekļu un darbinieku apmācību, vēlētāju informēšanu un izglītošanu.
Varas centralizācija ar 2019. gada 1. janvāri
1994.gadā tika pieņemts Valsts drošības iestāžu likums, kas precīzi noteica Latvijas specdienestu kopumu un to tiesisko statusu. Tā rezultātā Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departaments tika reorganizēts un izveidota Drošības policija. Ar grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā, kuri tika pieņemti 2018. gadā, no 2019. gada 1. janvāra Drošības policija tika pārsaukta par Valsts drošības dienestu.
Svarīgs vēstījums partiju ierindas biedriem saistībā ar Saeimas atlaišanu
Mārtiņš Krusts · 21.11.2019. · Komentāri (
Ja jau esi tik korekts 22.11.2019. 13:27
»
Mārtiņš Krusts
Sveiks...
“Sveiks!
Varbūt pienācis laiks apdomāties, jeb turpināt spriest pēc vieglas inerces? Vai nav par vēlu spriest par demokrātiju Latvijā?
Es esmu parakstījies par Saeimas atlaišanu, bet mani māc šaubas, ka CVK elektronisko parakstu skaitu noviltos.
Pirmkārt. Kliķei tās liekas klapatas un izdevumi, rīkot jaunas Saeimas vēlēšanas, jo jaunus, bez kompromātiem "noderīgos idiotus" atrast aizvien grūtāk.
Otrkārt. Šī 13. Saeima jau sava darba pirmajās dienās tālredzīgi grozīja likumu, piešķirot pielaidi valsts noslēpumiem CVK pr-jai K. Bērziņai, Cimdara vietniecei. Tas nodrošina parakstu un balsu skaitu viltošanu.
Treškārt. Mēs redzam, ka varas korporācija ir mierīga un pārliecināta .., ka K. Bērziņa nepievils VDD cerības kā līdz šim.
Piešķirot K. Bērziņai minēto pielaidi, vienlaikus noslepenots Cimdara iepriekšējais darbs, arī K. Bērziņas. Kā zināms, divi Cimdara priekšgājēji nošāvās. Viens pat ar divām lodēm. Jums tas viss nešķiet dīvaini?”
VDD ziņojums
Terorisma draudu līmenis
Paziņojumi presei
Liepājā norisinājušās VDD organizētas pretterorisma mācības
01.10.2020
2020. gada 29. un 30. septembrī Liepājā notika Valsts drošības dienesta (VDD) organizētas mācības operatīvo dienestu pārstāvjiem par nepieciešamo rīcību terora akta gadījumā.
29. septembrī VDD pretterorisma eksperti operatīvo dienestu Kurzemes reģiona pārstāvjiem vadīja informatīvu semināru par teroristiska uzbrukuma gadījumā notikuma vietā veicamajām darbībām. Savukārt 30. septembrī operatīvo dienestu pārstāvjiem bija iespēja teorētiskās zināšanas izmēģināt praksē, norisinoties galda mācībām, kuru laikā bija jāplāno savu resursu koordinēšana un izvietošana notikuma vietā. Tāpat dienestu pārstāvji izspēlēja savstarpējo sadarbību un operācijas vadību, pēc iespējas pietuvinot to rīcībai reāla terora akta gadījumā. Galda mācību scenārijs paredzēja, ka publiska masu pasākuma laikā noticis terora akts, izmantojot kombinētas uzbrukuma metodes – aukstos ieročus un transportlīdzekļa ietriekšanos pūlī.
VDD vadīto mācību mērķis ir atbildīgajiem dienestiem veidot vienotu izpratni par veicamajām darbībām pēc terora akta un pilnveidot prasmes savstarpēji koordinēti rīkoties notikuma vietā, veicot seku likvidācijas pasākumus. Šim nolūkam VDD 2018. gadā izstrādāja atbildīgo dienestu rīcības vadlīnijas teroristiska rakstura uzbrukuma gadījumam. 30. septembrī notikušajās mācībās operatīvo dienestu pārstāvji pārbaudīja un pilnveidoja savu gatavību rīkoties atbilstoši vadlīnijās noteiktajam.
Šādas galda mācības pirmo reizi tika organizētas kādā no Latvijas reģioniem. VDD arī turpmāk plāno pievērst īpašu uzmanību operatīvo dienestu reaģēšanas un sadarbības spēju pilnveidošanai tieši Latvijas reģionos.
VDD vadītajās mācībās piedalījās pārstāvji no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ģenerālprokuratūras, Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Liepājas pilsētas domes.
Latvijā terorisma draudu līmenis pašlaik ir zems, un VDD rīcībā esošā informācija neliecina, ka tas tuvākajā laikā varētu paaugstināties. Vienlaikus vairākās Eiropas valstīs saglabājas paaugstināti terorisma draudi. Cilvēku masveida pulcēšanās vietas joprojām ir viens no galvenajiem teroristu uzbrukumu mērķiem.
Informāciju sagatavoja: VDD
Gints
17.01.2021. 19:37Izskatās ka raksta autoru bērnībā kads regulāri apbižojis, laikam smilškastē mantiņas citi bērni ņēma nost.
Tālavas taurētājs
17.01.2021. 19:21Ar vatņiku perēkli tikai viens ceļš, uz starptautisku tribunālu, kur jāpanāk okupācijas izbeigšanu tiesiskā ceļā kā tas paredzēts 1949.gada Ženēvas Konvencijā.
Ne velti tiesu sistēma un juristi tiek stingri uzraudzīti no čekistu puses.
Seko mums 
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
