Ierindas darbiniekiem grūtajos laikos Latvijas Radio valde par ienākumiem nevar sūdzēties, saņem pat 3200 eiro mēnesī
PIETIEK21.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Latvijas Radio ierindas darbinieki sākuši publiski paust izmisumu par niecīgajām algām, izrādās, ka sabiedriskā medija vadība par atalgojumu nav varējusi sūdzēties ne iepriekšējos gados, ne arī pašlaik, - pašlaik katra Latvijas Radio valdes locekļa mēneša atalgojums pārsniedz 2900 eiro mēnesī.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiski pieejamo amatpersonu deklarāciju datu bāze, vislabāk atalgots 2015. gadā Latvijas Radio bijis tā valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš (attēlā), kurš pēdējās nedēļās visbiežāk kritizēts par nespēju vadīt sabiedrisko mediju.
VID datu bāze rāda, ka 2015. gadā Pauliņš Latvijas Radio atalgojumā vienpadsmit ar pusi mēnešos saņēmis 37832 eiro – tātad vidēji 3290 eiro mēnesī.
Īpaši nav atpalikuši arī abi pārējie Latvijas Radio valdes locekļi, par kuru vadības stilu pēdējās dienās publiski atklāts – pat savā starpā viņi komunicējot nevis „pa tiešo”, bet gan ar vēstuļu palīdzību, turklāt runa ir nevis par elektronisko pastu, bet gan par uz papīra rakstītām vēstulēm.
VID datu bāze rāda, ka valdes locekle Sigita Kirilka (Roķe) par savu darbu 2015. gadā atalgojumā ir saņēmusi 33741 eiro – tātad vidēji 2934 eiro mēnesī. Vēl nedaudz labāk atalgots ir bijis otrs valdes loceklis Uldis Lavrinovičs – viņa atalgojums ir bijis vidēji 2968 eiro mēnesī.
Arī pirms 2015. gada, kad Latvijas Radio vadīja tagadējais Valsts prezidenta padomnieks Jānis Siksnis, radio vadības alga bija tikpat lekna: 2014. gadā Siksnis atalgojumā saņēma 34 662 eiro, 2013. gadā – 31 900 eiro, bet 2012. gadā – 29 980 eiro.
Pietiek pagaidām nav izdevies ne no viena Latvijas Radio valdes locekļa saņemt komentāru – vai šis atalgojums viņiem šķiet adekvāts ieguldītajam darbam un atbilstošs situācijai, kad Latvijas Radio ierindas darbinieki par vienu slodzi saņem tikai dažus simtus eiro „uz papīra”.
Oficiāli Latvijas Radio valdes atalgojums tiek noteikts, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5.panta pirmo un otro daļu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas astoto punktu un 79.panta ceturto daļu, 2015.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” 13.punktu
MK noteikumi „Par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” paredz pārskatīt valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgu kapitālsabiedrību valdes locekļi.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un abu sabiedrisko mediju valdes locekļu noslēgtajos līgumos noteikts, ka atalgojuma līmenis tiek pārskatīts vienu reizi gadā, ņemot vērā likumu izmaiņas, kas regulē atalgojuma līmeni. Šogad NEPLP jautājumu par Latvijas Radio valdes atalgojumu vēl nav skatījusi.
NEPLP ir uzdevusi Latvijas Radio valdei līdz šā gada 1. martam iesniegt informāciju par Latvijas Radio pamatalgu un piemaksu sistēmu un līdz 1. aprīlim iesniegt padomē Latvijas Radio darbinieku darba noslodžu auditu. NEPLP ir pieņēmusi lēmumu izveidot Darba grupu sabiedrisko mediju darba samaksas sistēmas izvērtēšanai, kurā kopīgi strādās Latvijas Radio un VSIA „Latvijas Televīzija“ (LTV) valdes locekļi, kā arī padomes locekļi.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
