Kamēr glābējiem maksā niecīgas algas, VUGD atļaujas samaksāt 30 tūkstošus par filmiņas uzņemšanu
PIETIEK06.12.2013.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
SAKA
29.10.2015. 14:50Paprasiet, cik saņem pats dienesta priekšnieks un trīs viņa vietnieki, jo Mājas lapā viņu algas neparādās kopš tā laika, kad summa bija pāri 2000. Otrs jautājums, kāpēc VUGD vajadzīgi trīs vietnieki, kuri neko nedara, ne par ko neatbild, bet darba laiku pavada koķetējot ar dienestā pietuvinātajām meitenēm. 40 gadnieku krīzei kādreiz ir jĀPĀRIET....
Varis
09.12.2013. 16:46Nu te jau ir glābēju visu izdevumu pamats - cik presei un cik pašiem, jo ja nebūs iedalīts presei, tad sliktajās ziņās būs vainīgi glābēji, jo ziņām novēlēto naudu būs notērējuši aprīkojumā.
rita
09.12.2013. 16:41Budžets ir jāizmanto saskaņā ar plānojumu un tur ir viss redzams, kāpēc to tur izmanto.
zinātāj
08.12.2013. 20:03»
Erna
Filmas uzņemšanu varēja aizstāt ar citādāku apmācību. Piemēram, iekārtojot mācību placi. Skolēnu skološanai ugunsdrošībā ir interesants muzejs, kurš arī būtu pelnījis kādu papildus naudu, kaut vai no ES. Bet projektus izsludināja IeM un šajos projektos akcents bija uz sabiedrības informēšanu. No vienas...
http://www.youtube.com/watch?v=QlUWhuXbEag
te ir viena no filmas sērijām,kuru rāda arī muzejā.
zinātāj
08.12.2013. 20:01»
ņura
Neskaties manos darbos, klausies manos vārdos
http://www.youtube.com/watch?v=QlUWhuXbEag
Varbūt paklausies arī šīs filmas vārdos - drusciņ gudrāka kļūsi
zinātāj
08.12.2013. 19:59»
mistrus=gints grūbe
Man jau nu ļoooti patīk kā NEPLP pusšefs (par TV štellēm) ir uzvārījies no valsts budžeta
Tolaik Gints Grūbe nebija NEPLP pusšefs....
zinātāja
08.12.2013. 19:58Filma tiešām ir tapusi, šī filma ir pieejama VUGD mājas lapā, 600 diski tika izdalīti Latvijas skolām. Tas ir izglītojošs materiāls skolēniem, kas iegādāts par ES projekta naudu. Žēl, ka publikācijas autors nezina - ja projektā nauda paredzēta izglītojošu materiālu sagatavošana, tad par to nevar pirkt zābakus ugunsdzēsējiem. Tiem ,kas saka, ka atkal nauda nevajadzīgi iztērēta, varu teikt , ka tā ir iztērēta Jūsu bērnu izglītošanai ikvienā skolā.
Erna
08.12.2013. 13:09Filmas uzņemšanu varēja aizstāt ar citādāku apmācību. Piemēram, iekārtojot mācību placi. Skolēnu skološanai ugunsdrošībā ir interesants muzejs, kurš arī būtu pelnījis kādu papildus naudu, kaut vai no ES. Bet projektus izsludināja IeM un šajos projektos akcents bija uz sabiedrības informēšanu. No vienas puses informē, bet no otras - parādās mūsu drūmā realitāte.
Kur
07.12.2013. 11:26pazudis "lielais runas" vīrs Rungainis, kāpēc tagad klusē,vai viņam, kā valdības trubadūram,par ko saņem ne mazu nodokļu maksātāju algu, tagad jāklusē,vai arī jāsaka savs viedoklis.
mistrus=gints grūbe
07.12.2013. 08:09Man jau nu ļoooti patīk kā NEPLP pusšefs (par TV štellēm) ir uzvārījies no valsts budžeta.
Māris Sprinģis
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
07.12.2013. 01:17Netaisnība netaisnības galā.Pārspīlējumi,no viena grāvja otrā un atpakaļ. Gad beidzot darīsim galu šīm nepamatotajām šķērdēšanām? Cik ilgi vēl Latvijas Iedzīvotāji pacietīs šo ņirgāšanos? Vai patiesi šī ir tā valsts ,kuras vārds ir LATVIJA un ŠEIT VALDA dombrovska VEIKSMES stāsts. Un ja šis ir veiksmes stāsts ,tad jautājums būtu,kāds tad ir MELU STĀSTS? Un vai LATVIJAS TAUTAI ir vajadzīgs tāds stāsts,kuru viņai uzspiež,griež un iegriež un beigu beigās piebeidz? Vai šāda valdība un parlaments šadā izpildījumā ar varas piramīdas troni -KOALĪCIJAS PADOMI(Pārvaldes pricips sektu stilā) nebūtu jāpatriec un jātiesā?
Visur ,kur vien skaties ,- sistēm pūst un drīz jau būs tāda smaka,ka kūtros un slinkos Latvijas iedzīvotājus izdzīs uz ielām,lai tad beidzot nodibinātu elementāru civilizētu kārtību( Līdz soc.taisnīgai un pārtikušai Valstij vēl tāls ceļš ejams ).Diemžēl pie apvāršņa nekas iepriecinšs Latvijas iedzīvotājiem neparādīsies. Būs tikai tas,ko pašas rokām ar āsinīm un sviedriem IZCĪNĪS.
Jukums
06.12.2013. 17:25Kas tur ko brīnīties - tieši tāda jau arī visu laiku ir bijusi valsts (lasi - pie varas bijušo un, diemžēl, arī esošo) politiķu un ierēdņu attieksme pret darba cilvēkiem.
Jo - kā tad savādak "elite" lai izceļas uz pārējo fona?
Bet - izcelties jau gribas, ai kā gribas...
Tāpēc - vienkārši tiek sameklēts kāds "pods" (pēc analoģijas ar Šķēles podu afēru), kurā vienkārši "iegrūst" naudu - lai tikai tā nenonāktu ie vienkāršās tautas, lai tikai, nedod die's tā nesāktu dzīvot kaut cik pārtikušā režīmā.
Jānis
06.12.2013. 17:14Oskars Balodis IZM pakalpojumos nopelnījis par darbiem, kurus tāpat dara IZM Komunikācijas nodaļa. Turklāt Oskars Balodis arī strādāja šajā nodaļā! Vērts šo papētīt!
m
06.12.2013. 16:18"Par publikāciju žurnālā Ilustrētā Zinātne par ES finansētajiem projektiem, popularizējot ar S fonda līdzekļiem sasniegto " (..)
18140Ls
Kas tas par "S fondu"? Kā saka, laikam jau drīskt trīsreiz minēt.
Sindema
06.12.2013. 13:05»
Uģis
Un kā jums liekas, mēs ieraudzīsim plašu pētījumu par šo tēmu žurnālā "IR
Itkā nebūtu citu žurnālu... Tikai jautājums: kurš galvenais redaktors riskēs ar savu "beņķi"?
Uģis
06.12.2013. 12:02Un kā jums liekas, mēs ieraudzīsim plašu pētījumu par šo tēmu žurnālā "IR" ? :)
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
