Latvijas tēls pasaulē: no Dzeržina Landsberģa līdz Slakterim un Kamparam

Gatis

03.01.2011. 19:59

To.....>Jonis
Tu noteikti neesi nodokļu maksātājs! Turklāt nodokļi mums vēl ir pieticīgi. :)

Atbildēt

Taga ticu Savicka sapnjoumam. Manim ticesanai kadu spilgtaku personibu vajadzetu.

Atbildēt

Gramatas autors L.Lapsis : "Galvenos jautājumus mēs apspriedām kopīgi, visbiežāk bijām četri," stāsta "Itera Latvija" prezidents. Trīs pārējie bijuši Lembergs, Šķēle un Berķis. Tikuši saskaņoti jautājumi, piemēram, par sertifikātu izmantošanu un finansēm, kas nepieciešamas LK privatizācijas procesā.

Apspriedes visbiežāk notikušas advokātu birojā. "Kad bijām vienojušies par biznesu, pārējo darīja tehniskie cilvēki - juristi utt.," norāda Savickis.

Atbildēt

Kamēr Latvijas tauta bauda Dombrovska dāvanas nodokļu paaugstināšanas veidā un izskatā, savā svētku galdā liekot tupeni mundierī un ķilavas, tikmēr Dombrovskis līksmi sagaida Jauno 2011.gadu pie pārpilnā galda Tallinā un bauda eiro ieviešanu kopā ar igauņu tautu. Kādā vārdā nosaukt šādu rīcību un solidaritāti ar latviešu tautu. ko demonstrē mūsu min.prezis tērējot gaidu mijā nodokļu maksātāju naudu šim braucienām un svinībām?

Atbildēt

Kam ilgterminja ?(11.12.2010.) :Latvijas Gāze ir viens no veiksmīgākajiem privatizācijas gadījumiem Latvijā, un ieguvēji no tā bijuši daudzi, uzskata uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Valsts ieguva 57 miljonus latu, bet kopš 2000. gada nodokļos tā saņēmusi aptuveni 300 miljonus. Savukārt LG privatizācijā vieni no lielākajiem ieguvējiem bija iedzīvotāji, ar sertifikātiem iegūstot uzņēmuma akcijas, kas vēlāk tika realizētas biržā par ievērojamām summām. Kopumā privatizācijas gaitā iedzīvotāji realizēja 6,9 miljonus sertifikātu ar nominālvērtību 194 miljoni latu, laikrakstam Diena norāda Savickis.

Atbildot uz izskanējušajiem viedokļiem, ka LG privatizācija bija kļūda, nepieciešams iztēloties, kāda būtu situācija, ja uzņēmums paliktu valsts īpašumā vai arī par tā īpašniekiem kļūtu finanšu iestādes. Ne valstij, ne arī finanšu fondiem nav tādas kompetences, lai pieņemtu sarežģītus un atbildīgus uz tehnoloģijām balstītus ilgtermiņa lēmumus. Savukārt valsts politikai ir virkne aizspriedumu pret Krievijas uzņēmumiem, kas sadarbību padarītu par neiespējamu, uzskata Savickis.

Atbildēt

Varbut tas pats ? Tik publ dat ar 4 gad nobid atradu (03.03.2005): ____________________________________________Sabiedrība ar 2001.gada 11.jūnija vēstuli Nr.302 paziņo Privatizācijas aģentūrai, ka Juris Savickis 2001.gada 2.maijā ir ieguvis akciju sabiedrībai "Eesti Bus AS"
972 360 piederošās Sabiedrības akcijas un līdz ar to ir ieguvis 76,07% Sabiedrības pamatkapitāla.

Juris Savickis akciju sabiedrībai "Eesti Bus AS" piederošās 972 360 Sabiedrības akcijas ir ieguvis saskaņā ar likuma "Par akciju sabiedrībām" 34.panta otro daļu un Sabiedrības Statūtu 2.14.punkta otro daļu, izmantojot pirmpirkuma tiesības kā slēgtās akciju emisijas akcionārs.

Ar 2001.gada 26.jūnija lēmumu Nr.153/1841 Privatizācijas aģentūras Valde nolēma piedāvāt Akciju paketes pircējam Jurim Savickim 101 336 valstij piederošās privatizācijas procesā nenopirktās Sabiedrības akcijas par to publiskajā piedāvājumā noteikto atlases cenu 2,25 lati par akciju, kā maksāšanas līdzekli izmantojot privatizācijas sertifikātus.

Privatizācijas aģentūra un Juris Savickis 2001.gada 6.jūlijā noslēdza 101 336 Sabiedrības akciju pirkuma līgumu. Pirkuma maksa par 101 336 akcijām ir 228 006 lati, maksājami 100% privatizācijas sertifikātos. Juris Savickis visu pirkuma maksu ir samaksājis.

Privatizācijas procesa gaitā pārdotas (nodotas) visas 1 906 588 Sabiedrības akcijas.

Īpašuma tiesības uz Objekta mantu Sabiedrība ir ieguvusi 1998.gada 18.jūnijā, ar Sabiedrības reģistrācijas brīdi Uzņēmumu reģistrā.

Atbildēt

Spelejam uz latgalieshu solidaritati, ka shovos (28.09.2010):Uz jautājumu, vai PLL maz vajadzīgas reklāmas, ja jau, piemēram, par šo politisko apvienību, pēc viņa pārliecības, balsos lielākā daļa uzņēmēju, Savickis teica, ka viņu pazīstot daudzi cilvēki un viņam, piemēram, esot daudz radinieku Latgalē, un šādā veidā uzņēmējs var atgādināt, ka atbalsta šo politisko spēku.

Savukārt tos cilvēkus, kas balsos par citām partijām, viņš aicināja sekot viņa piemēram un arī palasīt programmas.

Savickis šogad jūnijā PLL valdē tika ievēlēts kā agrāk izveidotās tautas kustības "Par labu Latviju" pārstāvis. Uzņēmējs, tāpat kā PLL līderis Guntis Ulmanis, ir hokeja kluba "Dinamo Rīga" akcionārs.

Atbildēt

(2010.09.04.)J. Savickis: ""Par labu Latviju" birojs izveidots, bet tas notikumiem seko līdzi ar nokavēšanos. Ja es būtu aktīvi veidojis kampaņu un tajā piedalījies, tad būtu rīkojies citādi." J. Savickim daudz labāk patīkot, kā darbojas konkurenti – partiju apvienība "Vienotība". "Viņi ļoti daudz izmanto administratīvo resursu," norādīja J. Savickis. ____________________________________________________a kur valzu un padomju lidzekli piemineti?

Atbildēt

Raukur laikam nak atbildes , kur klat neesosh cilveks visu zin sikumos ko Putins gavarija (2002.04.16):Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsver Latvijas kompānijas "Itera Latvija" prezidentu Juri Savicki kā iespējamo kandidātu Krievijas gāzes monopolista "Gazprom" valdes priekšsēdētāja amatam.

Par to šodien ziņo laikraksts "Biznes&Baltija" ("B&B"), atsaucoties uz interneta izdevumu "Politisko ziņu aģentūra" (APN). Savickis "B&B" šo informāciju pagaidām atturējies komentēt, vien atzīstot - "kāds nemāk turēt mēli aiz zobiem". APN atsaucas uz "avotu [Krievijas] prezidenta struktūrās".

APN atgādina, ka Krievijas prese ik pa laikam apspriež jautājumu par "Gazprom" vadītāja Alekseja Millera iespējamo atstādināšanu. Krievijas gāzes kompānijas galvas amatam pretendējot "Ziemeļu alianses" vadītāji Sergejs Bogdančikovs no "Rosņeftj" un Nikolajs Tokarevs no "Zarubežņeftj", kā arī "Transņeftj" prezidents Semjons Vainštoks un Kremļa administrācijas pārstāvis Aleksandrs Vološins.

APN norāda uz labajām Savicka un Putina attiecībām, kas radušās, abiem 80.-jos gados strādājot Valsts Drošības komitejas "Vācijas virzienā". Šobrīd Savickis par saviem draugiem uzskatot ne tikai Putinu, bet arī Krievijas vēstnieku Ukrainā Viktoru Černomirdinu, ko aģentūra dēvē par "Gazprom" krusttēvu.

APN spriež, ka Putins nevienam Krievijā nepazīstamo Savicki varētu izvēlēties "Gazprom" valdes priekšsēdētāja amatam, jo noguris no cīņas par šo amatu, tādēļ, ka rezervistu soliņš Krievijā izrādījies par īsu vai arī tādēļ, ka nolēmis salīgt ar iepriekšējo koncerna menedžmentu.

Atbildēt

Kas tas bij pa Savicka majienu (16.marts.2010.) : ____________________________________________________
„Mēs atrodamies lielas traģēdijas priekšā,” tā, komentējot Valda Dombrovska atskaiti par valdības paveikto, sacīja uzņēmējs. Juris Savickis pauda viedokli, ka runas par ekonomikas atlabšanu neatbilst realitātei. Par to liecina kaut vai fakts, ka tik daudz palīdzības lūgumu kā pašlaik viņš nav saņēmis vēl nekad. „Pie manis ierodas cilvēki, kas lūdz piecus latus izdzīvošanai! Vai jūs domājat, ka tas ir normāli?” intervijā „100. pantam” retoriski jautā Itera Latvija šefs Juris Savickis.

Taču vienlaikus uzņēmējs atzīst, ka gāzes cenas tuvāko mēnešu laikā pieaugs par 25%. Šāds cenu pieaugums nav nekas pārsteidzošs un cilvēkiem jābūt gataviem šādām izmaiņām. Juris Savickis gan arī norāda, ka „zaļā enerģija” Latvijai nav nekāds glābiņš, jo šādā veidā iegūta elektrība būtu četras vai piecas reizes dārgāka nekā gāzes elektrostacijā saražota strāva.

Atbildēt

Vell Savicka seja 2008.gada : "Kādas ir Itera Latvija intereses hokeja kluba Rīgas Dinamo dibināšanā un kāda ir Kalvīša loma?

Man ne sevišķi patīk, kā tagad uzvedas Kirovs Lipmans. Neviens no Krievijas puses neizteica Kirovam piedāvājumu, lai latviešu komanda tajā līgā spēlētu. Tas tika izteikts Latvijai. Tas tika izteikts Ulmanim, Kalvītim, daudziem citiem, arī Kirovs tur bija. Taču uz izšķirošajām sarunām jau nebrauca viņš. Uz tām brauca Kalvītis. Kirovs tagad plātās, ka viņš ir arī naudu sakārtojis. Kas tās par muļķībām! Es biju domājis, ka viņš ir bagātāks cilvēks.


Izrādās, viņš arī melo, ka viņš ar Kalvīti bijis Gazpromā. Viņš nav bijis Gazpromā, viņš nav bijis lielajā Iterā. Izrādās, viņš ir lūdzis naudu no kaut kādiem krieviem un krievi viņam to apsolījuši, lai viņš varētu iestāties klubā.


Īstenība bija ļoti vienkārša. Pēc ļoti daudzām sarunām, kurās piedalījās daudzi, bet beigās tomēr Kalvītis tur bija aizbraucis un tikās ar Medvedevu, kurš ir tās hokeja līgas prezidents, tikās ar Tretjaku utt., un tur viņš arī pateica, ka diez vai mēs atradīsim kādu normālu sponsoru, kas iedos tik daudz naudas. Tad tur izskanēja tēze, - bet paklausieties, jums tak tur lielas kompānijas, tai skaitā gāzes, parunājiet ar tiem cilvēkiem! Un tad Kalvītis kopā ar Ulmani mani uzrunāja, vai es kaut ko varu darīt šajā lietā.

Tad es aizbraucu uz Maskavu pie Makarova un teicu: «Ir tāda lieta, - vai mēs ar tevi kārtējo reizi varam palīdzēt Latvijai un uztaisīt to hokeja komandu?». Un es viņam skaidri un gaiši pateicu, ka var būt, ka mēs to naudu arī zaudēsim, bet mēs to naudu varam arī vinnēt. Ar to viss sākās. Tad es atbraucu uz Rīgu, pateicu Kalvītim un Ulmanim, ka Itera atbalstīs, un tad arī sākas kluba dibināšana. Kirovs tur blakus nestāvēja.

Atbildēt

Vell Savicka seja 2008.gada : "Kādas ir Itera Latvija intereses hokeja kluba Rīgas Dinamo dibināšanā un kāda ir Kalvīša loma?

Man ne sevišķi patīk, kā tagad uzvedas Kirovs Lipmans. Neviens no Krievijas puses neizteica Kirovam piedāvājumu, lai latviešu komanda tajā līgā spēlētu. Tas tika izteikts Latvijai. Tas tika izteikts Ulmanim, Kalvītim, daudziem citiem, arī Kirovs tur bija. Taču uz izšķirošajām sarunām jau nebrauca viņš. Uz tām brauca Kalvītis. Kirovs tagad plātās, ka viņš ir arī naudu sakārtojis. Kas tās par muļķībām! Es biju domājis, ka viņš ir bagātāks cilvēks.


Izrādās, viņš arī melo, ka viņš ar Kalvīti bijis Gazpromā. Viņš nav bijis Gazpromā, viņš nav bijis lielajā Iterā. Izrādās, viņš ir lūdzis naudu no kaut kādiem krieviem un krievi viņam to apsolījuši, lai viņš varētu iestāties klubā.


Īstenība bija ļoti vienkārša. Pēc ļoti daudzām sarunām, kurās piedalījās daudzi, bet beigās tomēr Kalvītis tur bija aizbraucis un tikās ar Medvedevu, kurš ir tās hokeja līgas prezidents, tikās ar Tretjaku utt., un tur viņš arī pateica, ka diez vai mēs atradīsim kādu normālu sponsoru, kas iedos tik daudz naudas. Tad tur izskanēja tēze, - bet paklausieties, jums tak tur lielas kompānijas, tai skaitā gāzes, parunājiet ar tiem cilvēkiem! Un tad Kalvītis kopā ar Ulmani mani uzrunāja, vai es kaut ko varu darīt šajā lietā.

Tad es aizbraucu uz Maskavu pie Makarova un teicu: «Ir tāda lieta, - vai mēs ar tevi kārtējo reizi varam palīdzēt Latvijai un uztaisīt to hokeja komandu?». Un es viņam skaidri un gaiši pateicu, ka var būt, ka mēs to naudu arī zaudēsim, bet mēs to naudu varam arī vinnēt. Ar to viss sākās. Tad es atbraucu uz Rīgu, pateicu Kalvītim un Ulmanim, ka Itera atbalstīs, un tad arī sākas kluba dibināšana. Kirovs tur blakus nestāvēja.

Atbildēt

Netisham google atrasts stasts 2008. gadaa tapis : ___________________________________________________________
Pēc tās A.Kalvītis publiski atzina, ka ar J.Savicki runājis tikai par hokeju, bet A.Šķēle neslēpa, ka spriests par šķietami nevainīgu, ar Krievijas biznesa interesēm nesaistītu sašķidrinātas gāzes termināļa celtniecību. Gan Kalvīša stāstītais par hokeju un Itera Latvija dāsnais miljona latu ieguldījums hokeja kluba Rīgas Dinamo dibināšanā, gan Šķēles atklātība, runājot par sašķidrinātas gāzes termināli, otrā plānā atstāja jautājumus par TP stingro lobiju jaunas gāzes elektrostacijas celtniecībai, par to, kāpēc TP partijas priekšsēdim slepeni jātiekas Itera Latvija birojā, par to, kas saista A.Šķēli un J.Savicki, par ko īsti tiek spriests un cik bieži viņi tiekas.

Turklāt, ja vēl varēja noticēt A.Kalvīša hokeja stāstam, tad noticēt A.Šķēles stāstam ir pagrūti. Tas tā ir ne vien tāpēc, ka, A.Kalvītis Dienai jau neilgi pēc trijotnes tikšanās atzina — tāda reāla sašķidrinātās gāzes projekta nemaz nav, bet arī tāpēc, ka var apšaubīt, vai tik rūdīts politiķis kā A.Šķēle, pieķerts sarunās Itera Latvija birojā, bez vilcināšanās, pārliecinoši un ieinteresēti sabiedrībai klāstītu patiesos tikšanās iemeslus. Īpaši par sarunu ar J.Savicki, ar kuru viņu vieno senas saiknes.

Kāpēc šaubas?

Par ko patiesībā tērzēja miljonāri A.Šķēle un J.Savickis? Tikšanās trešais dalībnieks A.Kalvītis bija dzelžaini lojāls: "Es taču tagad nestāstīšu, ko viņi savā starpā runāja." Pat ja A.Kalvītis neatzītu, ka abi miljonāri nerunāja par sašķidrināto gāzi, A.Šķēles stāsts par šo termināli neiztur kritiku. Kā atzīst lietpratēji: projektā nav biznesa. Proti, šāda termināļa būve sašķidrinātās gāzes importam, par ko plaši runāja A.Šķēle, piesaucot Latvijas enerģētiskas neatkarības veicināšanu, ir ļoti dārga. Projekts var kļūt interesants tad, ja terminālis tiek izmantots Krievijas gāzes eksportam, taču tad tas tikai vairo Latvijas atkarību no Krievijas.

Cita lieta, ka J.Savicka biroja plauktos tiešām ir sašķidrinātas gāzes termināļa projekts. Sekojot viņa jau savulaik teiktajam, ar mērķi celt to, pirms pāris gadiem viņš un partneris Ainārs Gulbis izveidoja firmu Energo SG, kas neilgi pēc tam vienojās ar Rīgas brīvostu par zemes nomu Mangaļsalā, kur projektu īstenot. "Tur tika domāts par šķidras gāzes termināli, taču tagad jau tas viss ir apstājies," Dienai atzina Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, sakot, ka bremzes šim projektam ieslēdzis Satversmes tiesas (ST) janvārī pieņemtais spriedums. Tas par neatbilstošu valsts pamatlikumam atzina Rīgas teritorijas plānojuma 2006.—2018.gadam daļu, kas attiecas uz izmaiņām brīvostas teritorijā. J.Savicka projektam vismaz pagaidām tas nozīmē pārvilktu svītru, jo atbilstoši šim Rīgas attīstības plānam Energo SG iznomātā teritorija Mangaļsalā nav apbūvējama.

Ja trijotnes sarunās tika skarts sašķidrinātās gāzes termināļa projekts, tad pirmais, par ko varēja runāt, ir diskutēt, kā izkļūt no situācijas, ko radījis ST spriedums. Teorētiski šādu termināli, protams, var celt arī TP interesēm tuvajā Liepājas ostā, taču tad papildus vajadzīgas lielas investīcijas ostas padziļināšanā. Var šaubīties, vai A.Šķēle un J.Savickis sprieda par kaut ko pagaidām tik netveramu.

Par ko varētu būt stāsts?

Ņemot vērā enerģētikas aktualitātes un faktu, ka valdība jau tuvākajos mēnešos lems par konkursa jaunu elektroenerģijas jaudu nodrošināšanu, kas nozīmē jaunas stacijas būvniecību, ticamāka ir versija, ka trijotne diskutēja par Itera Latvija un ar to saistītas Latvijas gāzes iespējām ielikt kāju šī patiešam reālā un vērienīgā projektā īstenošanā. Itera Latvija ir vismaz divi veidi, kā to izdarīt.

Pirmais saistīts ar pašas Itera Latvija interesēm, kopā ar Latvenergo un Gazprom celt jaunu gāzes elektrostaciju, kuras projekts, pēc J.Savicka jau iepriekš atzītā, ir sagatavots un kas izmaksātu ap 500 miljoniem latu. Otrs saistās ar Latvenergo (LE) piedāvāto jaunas stacijas projektu, kas paredz jauna, tā sauktā otrā energobloka izveidi pie jau esošās ražotnes — Rīgas TEC 2.

Lai Latvenergo īstenotu šo projektu, kas, ļoti iespējams, ekonomiski arī būs visreālākais, tam būs nepieciešams līgums par projekta sadarbības partneri dabasgāzes piegādēs. Diez vai LE slēgs tiešu līgumu ar Gazprom par dabas gāzes piegādi jaunajam TEC 2 energoblokam. Taču arī alternatīvu nav daudz. LE kā sadarbības partneri gāzes piegādēm var izvēlēties vai nu LG, vai arī J.Savicka firmu. Tā kā runa ir par lielām dabasgāzes piegādēm, visticamāk, šis ir temats, kuru vērts pārcilāt, tiekoties J.Savicka birojā.

Ja varas spēlē pašreiz dominējošai TP izdosies panākt, ka konkursā par jaunajām elektroenerģijas jaudām uzvar gāzes stacijas projekts, nebūs šaubu, ka Itera Latvija dāsnumu partijas līdera iemīļotajam hokejam A.Kalvītis būs godam atdarījis. Savukārt "lielo vīru" — A.Šķēles un J.?Savicka — attiecībās tas būs vēl viens, vienam otru atbalstot, īstenotais projekts.

***

Itera Latvija

366% tās daļu pieder Krievijas gāzes kompānijai Itera, savukārt 34% — caur ārzemēs reģistrētu kompāniju Jurim Savickim un Aināram Gulbim (SWH grupas līdzīpašnieks)

3Itera Latvija piedalījās a/s Latvijas gāze (LG) privatizācijā, par ko savulaik bija milzīgas cīņas, un šobrīd tai pieder 16% LG akciju

3J.Savicka firma kopā ar Gazprom ir LG dabas gāzes piegādātājas. Itera Latvija gadā LG piegādā trešdaļu (ap 53 miljonus kubikmetru gāzes) no Latvijā gadā patērētās dabasgāzes.

3Tieši dabasgāzes piegādes bizness ir Itera Latvija ienesīgākais bizness. 2006.gada Itera Latvija apgrozīja 54,7 miljonus latu un guva 3,9 miljonu latu peļņu.

***

Savicka smagsvars Šķēle

Slepenā tikšanās, kas atstājusi lielākās pēdas mūslaiku Latvijas vēsturē, notika 2001.gada 8.martā. Todien viņi nepulcējās, lai atzīmētu Sieviešu dienu. Pēc vairāku gadu ilga, brīžiem asā kara pie kopīga sarunu galda apsēdās divi politikas smagsvari un viņus pavadošā svīta. Sabiedrība par šo, nu jau folklorizējušos tikšanos, kurā ekspremjers, miljonārs, tolaik arī Saeimas deputāts un TP priekšsēdis Andris Šķēle vienojās ar oligarha vārda nesēju Ventspils mēru Aivaru Lembergu par "uzņēmējdarbības vides sakārtošanu", sāka nojaust tikai pāris mēnešu vēlāk, 2001.gada vasarā, kad kļuva skaidrs — viņi vairs nav sīvākie ienaidnieki. Nežēlīgā cīņa par ietekmi bija rimusi. Politiskajā vidē mirkli valdīja apmulsums.

Publiski mazāk zināmais par šo tikšanos ir fakts, ka Lembergs un Šķēle pie vienojošā sarunu galda nebija vieni. Katru no viņiem pavadīja vēl pāris ietekmīgu cilvēku. Šķēles pusē "smagākais" bija Juris Savickis, tobrīd jau redzams Latvijas miljonāru saimes loceklis, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents un līdzīpašnieks. Sarunu partneriem tas nebija pārsteigums. Aizkulisēs iesaistītie zināja, ka A.Šķēle un J.Savickis ir līdz tam pret Lembergu karojošais varas un naudas tandēms. Viņu attiecībām 2001.gada pavasarī jau bija gana ilga vēsture. Abi satikās deviņdesmito gadu otrajā pusē.

Tikšanās tradīcijas

Ļoti precīzas detaļas par šo un citām atklātībai nenodotām A.Šķēles, J.Savicka un citu lielo vīru tikšanās reizēm ir sarežģīti noskaidrot. Oficiāli par tām neviens nerunā. Sarunu dalībnieku loks allaž bijis pietiekami šaurs, jo šīs tikšanās, lai arī daudzkārt skāra valsts intereses, nebija un nav domātas publiskai iztirzāšanai. Dienai pētot A.Šķēles un J.Savicka saiknes, vienojošs ir fakts — personas, kas dažādos laikos ir bijušas viņiem pietuvināto lokā, savos izteikumos par abiem ir skopas. Oficiāli runāt neviens nav gatavs, iespējams, tāpēc, ka zina — tas var netikt pozitīvi atalgots. Stāsts par A.Šķēli un J.Savicki ir kā mozaīka, kas veidojas no atsevišķām striktās off the record* sarunās pateiktām detaļām.

Ir nojaušams, ka tikšanās A.Šķēles, J.Savicka un viņiem tuvu persona kompānijās bija un ir ierasta lieta, tāpat kā ierastas bija arī sapulces pie A.Lemberga. Tiesa, zinātāji atzīst: sanāksmes vienmēr bija par lietu, nevis, lai tukši papļāpātu par kaut ko vispārīgu un netveramu. Tā tas bijis arī tikšanās reizēs, kas bija pēc tam, kad abi politikas smagsvari vienojās un kuras, kā Dienai atklāja vairāki avoti, atsevišķos birojos notika diezgan regulāri. Tajās lielie vīri sprieduši par ekonomisko interešu sadalīšanu, lielo valsts uzņēmumu privatizācijas shēmām, savu ietekmju sfērām un ieguldījumiem jaunos projektos. Varētu jau arī teikt, ka viņi domāja par valsts attīstību.

Pirmais kopīgais lielais A.?Šķēles, J.Savicka un A.Lemberga grupas īstenotais projekts bija 2001.gada rudenī aizsāktā un 2002.gada vasarā pabeigtā Latvijas kuģniecības privatizācija. Kāds avots atminējas, ka tolaik "viņi diezgan regulāri trešdienas vakaros, ap sešiem tikās Lozes [ar Šķēles interesēm saistītais advokāts Jānis Loze] birojā Blaumaņa ielā. Tur nāca gan Šķēle, gan Savickis, gan Lembergs un Spāde [advokāts Zigmunds Spāde]. Tika aicināti arī citi cilvēki." Iecienīts sarunām bijis arī A.Šķēles firmas UVK birojs Dzirnavu ielā, Itera Latvija birojs un Ventspils naftas Rīgas birojs.

Kā tas sākās?

No vairāku personu stāstītā var secināt, ka abu — A.Šķēles, kuru šaurā aizkulišu lokā mēdz dēvēt arī par Meistaru un izbijušā čekista J.Savicka — attiecības aizsākās 90.gadu vidū, kad A.?Šķēle bija spēris pirmos veiksmīgos soļus politikā, kļūstot par premjeru un vēlāk izveidojot partiju.

J.Savickis gāzes biznesā sevi pieteica 1996.gadā, kad kopīgi ar Krievijas partneriem [gāzes kompāniju Itera, ko uzskata par no Gazprom izaugušu struktūru] Latvijā nodibināja Itera Latvija. Līdzās krievu Iterai, kurai jaunajā firmā piederēja 66%, J.Savicka partneris bija SWH grupas prezidents un līdzīpašnieks Ainārs Gulbis, kuram, kā noprotams, tolaik bija labas attiecības ar A.?Šķēli, bet uz izjukšanas robežas atradās saiknes ar A.?Lembergu. A.?Gulbis un J.Savickis bija pazīstami jau iepriekš. Abiem bija bizness un sakari Krievijā.

Itera Latvija dzimšana 1996.gadā nogalē nebija nejaušība, jo A.Šķēles valdība tolaik jau bija izlēmusi par virknes lielo uzņēmumu, to vidū arī LG, privatizāciju. Bija skaidrs: lai nodrošinātu stabilas gāzes piegādes, īpašnieku vidū ir jābūt krievu gigantam Gazprom, taču, lai mazinātu tā ietekmi, LG vajadzīgs arī partneris rietumos, kāda ir vācu Ruhrgas. Līdz ar to LG privatizācija tad arī kļuva par pirmo ievērojamo projektu, kas saveda kopā A.Šķēli un J.Savicki. Taču tai nebija izšķirošā loma. Kā uzsver zinātāji, iespējams, daudz būtiskāka ietekme bija tolaik briestošajam emocionālajam un politiskajām fonam. Proti, 1996.gada beigas un 1997.gads bija laiks, kad sašķobījās A.Šķēles kā daudzsološa politiķa un pietiekami liela pārtikas pārstrādes biznesa spēlētāja attiecības ar tobrīd jau ļoti ietekmīgo A.Lembergu un viņa Ventspils grupu. Faktiski A.Šķēle 1997.gadā jutās jau pietiekami spēcīgs, lai atļautos neklausīt A.Lembergam, kurš 1997.gadā pa varas koridoriem bīdīja Ventspils naftas privatizācijas projektu. Abu politisko smagsvaru intereses stipri sāka šķelties 1997.gada otrajā pusē un īpaši asi turpinājās pēc tam, kad A.Šķēle vēlāk sāka sava politiskā spēkā Tautas partijas dibināšanu, kas ar panākumiem startēja 1998.gada vēlēšanas. A.Šķēle bija pieteicis politiskās ambīcijas un turpmākie trīs gadi pagāja A.Lemberga un A.Šķēles kara zīmē.

J.Savickis, kurš 1996./1997.gadā sevi Latvijas biznesa vidē jau bija apliecinājis kā vērā ņemams spēlētājs, A.Šķēlem bija nepieciešams kā pietiekami smags balsts spēlē ar A.Lembergu. "Šķēle ar Savicki satuvojās, jo viņam tas bija vajadzīgs aizvien sliktākajās attiecībās ar Ventspili, lai būtu liels spēlētājs. Andris [Šķēle] tādējādi ieguva liela biznesa atbalstu, savukārt Savickis — politisko atbalstu. Tā bija viņu kopīga lieta, īpaši kad karoja ar Ventspili, vienam otru atbalstīt," vērtēja kāds ar abiem labi pazīstams Dienas avots. Ņemot vērā to, neesot arī šaubu, ka A.Šķēli var uzskatīt par J.Savicka lielāko politisko smagsvaru. Tiesa, J.Savickis, kā biznesmenis centies uzturēt attiecības arī ar citiem politiskās skatuves spēlētajiem. Piemēram, aizvien par labām tiek sauktas J.Savicka un ar SWH Rīga kādreiz saistītā tagadējā premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) attiecības, viņus vieno hobijs — teniss.

Atbildēt

Ka bildi ieraudziju, ne textu ne komentarus nelasu. Nu naf objektivi grauzt kautko delj da jebka. Ir lielaki frukti. PIETIEK me ka lauku puik un 5 bern tevs gaida kautko atmaskojoshu no jumsim, bet pa Kamparu tik pagaidam tik textuala neiecietiba, bez faktiem, kaut parast jumsim doku kopijas.

Atbildēt

Jēlie komentētāji no satraukuma gandrīz apčurājušies. Malaci, Lapsa, labs raksts!

Atbildēt

Patiesībā šis raksts ne tik daudz ir par Latvijas neveiksmēm un neizdarību, cik par ārzemju preses idiotismu un zemo līmeni.

Atbildēt

Palasot šos rakstus tāvien liekās kad žurnālistiem nav ko rakstīt un kurš samaksā un par kuru vaig uzrakstīt tik dragājam.
Kā var Savickis zināt ja tur nebija un ja bija un tā teica Kampars tad kāpēc Krievija tādi muļķi nepiekrita sev par labu.
Kurš maksā tam spēlē,tik žēl kad no tā cieš TAUTA, nejau naudas maisi ar saviem rakstiem.

Atbildēt

vēl jau vienā seriāla "Nikita" epizodē šamie cīnījās ar Latvijas armiju. Formas gan tādas neveiklas bija ;)
Diez kādu iespaidu uz Latvijas tēlu rezultātā būs atstājusi krīze...

Atbildēt

Kā es pārsmējos par šito fragmentiņu no Lato iesietās vēstures:
"Un pagadījās visādi – pirmā īsti nepatīkamā bezdelīga bija ASV žurnāla "Life" 1992. gada publikācija "Drīz viņi mums nāks pakaļ" – būtībā par to, kā Latvijā pilnā sparā atdzimst antisemītisms."
Tātad amīši pilnā nopietnībā atzīst, ka viņi dzīvo Amerikas Savienotajās Žīdu valstīs, kur pamatiedzīvotāji ir nabagā, vajātā un visādi citādi apspiestā ebreju sīktautiņa.

Atbildēt

Āāā, nu beidzot sāk iezīmēties šī portāla veidotāju politisko uzskatu patiesās aprises. Jurkāns un rēalpolitika ir tas, kas viņiem liekas pareizais ceļš. Jā, super!

Ja runājam par Latvijas tēlu - tad neprofesionāla vietējā žurnālistika arī ir viens no iemesliem, kāpēc valsts tēls ir tik slikts. Lato Lapsa ar šo portālu ir viens no top 2010. gada Latvijas tēla nomelnotājiem. Šī portāla veidotāji, izraujot no konteksta kaut kādas privātās sarakstes un uzpūšot skandālus uz nepārbaudītu baumu pamata, ir paspējuši nomelnot jau vairākus jaunos ministrus, kuri viņiem visdrīzāk nepatīk kaut kādu citu iemeslu dēļ (varbūt tādēļ, ka neņēma SC valdībā?)

Atbildēt

Pietiek ----Jūs aizejat pa tālu !
Kā var noticēt Savickim ?
Viņš ir liels blēdis , jo pameta vielu lai nomelnotu Kamparu ! Tā lūk !

Atbildēt

Interesants raksts. Tas tik apliecina, ka tēlu nevar nopirkt par naudu. Naudu var tikai šādā veidā izsaimniekot. Lai arī vienīgie pozitīvas zīmes nesošie pasaulē ir sportisti ( mākslas cilvēki arī, bet daudz mazākā apjomā ), tad saliekot kopā visus slakterus, kamparus, šķēles, lembergus, šleserus rezult'ts izveidojas - Latvija ir maza bauru valstiņa, kuru pārvalda pielīdēju un bandītu kliķe. Kliķes aprobežotās zināšanas jau minētas rakstā - priecājoties par Madonaldu Rīgā. Redzams, ka politikāņiem nav bijis pat idejas kā veidojas Makdonalda bizness. Nekas nav mainījies arī pašreiz. Kampara muļķīgie spriedelējumi par krievu apjāšanu ar gāzi, liecina tikai par viņa trulumu un pielīdzina viņu tādam grandam kā Slakteris.

Atbildēt

Jurkāns zināja... Un joprojām visu zin!!

Atbildēt

Redzēsim, kā drīzumā sāks kritizēt Latvijas tēlu, lai varētu arī Latvijas Institūtu savējiem noprivatizēt un tad izvērst pro-krievisko propogandu pa pilnu programmu. Ne velti ārzemju latviešus rakstā nokritizēja. Vajadzēja domāt, pirms Petersoni amatā iecēlāt.

Atbildēt

Sarkano diplomu nedabūju tikai tāpēc, ka atļāvos dižos Latvijas tēla veidotājus Kalniņu un Lejiņu nosaukt par neglābjamiem teorētiķiem.
Paskatoties atpakaļ,nekādi nevar saskatīt, kādu viņi praktisku labumu Latvijas tēlam ir devuši.
Redzot kādā vērtē viņi ir tagad valdošajā lēto lietusssargu nēsātāju barā, skaidrs, ka valsts vēl ilgi pamuļķīgi, un stulbi teorētiķos, solot gaismu kanalizācijas caurules galā...

Atbildēt

Nu tagad Kārina Pētersone taču zinās, kā visu sakārtot, kā apmierināt Krieviju, lai neārdās. Bet drīzāk jau salaidīs visu pilnīgā tintē, jo amatā ir iecelta nevis tādēļ, ka ir labākais kandidāts, bet lai sagaidītu pensiju.

Atbildēt

Vai tā izgāšanās vispār bija. ai jūs vienkārši te tam preteklim savickim di-rsu laizat?

Atbildēt

Latvija mana iebraucoša ārzemnieka acīm arī tagad izskatās kā juridiskas prostitūcijas centrs.

Atbildēt