Ministrija formāla par neciešamo smaku Bēnē - tā taču „neradot traucējumus”

Ko tu osti gaisu kaut kur bēnē, paosti tepat rīgā bišumuižā, apvemsies 5 min laikā

Atbildēt

Laukos vienmēr pēc sūdiem smird.
Rīgā stipri smird pirmdienās, kad kad sabrauc laucinieki uz darbu, labi ka Prezidents dzīvo un strādā Jūrmalā.

Atbildēt

Muti!Neviens nedrīkst traucēt mūsu partijas biedru un sponsoru biznesu!Pie sūdu smakas var pierast un pat labi ar to sadzīvot,jo tā ir dabiska.Mēs ZZS un Prezidents esam par jebkādu biznesu neatkarīgi vai tā ir sūdugāzes ražošana,vai tēvzemes izpārdošana-galvenais,ka mums nauda ienāk,pārējam nav nekādas nozīmes.

Atbildēt

»

Aizej līdz saeimai, mk, prezidriļa pilsūķim vai Ušakova algoto RPP šucmaņu midzenim un tad jau sajutīsi...

Atbildēt

Nesen biju iegājis tajā izbijušā miličpolicajkriminālzeka Artura Hanaminjana zagļu praida sis GEGAMELIS Ziepju ielā Rīgā, un VIDā pie tā Pedersones, un abās vietās tieši tāda pat pūstošas maitas smaka. Laikam jau vainu jāmeklē nevis biogāzes iekārtās...

Atbildēt

Tiešām, banānu republika. Sapujusi tā zivs galva-elite mūsu. Skatoties uz visu, kas notiek Latvijā, pārņem bezcerība un kā man liekas, tad tuvākos gadus 20 viss būs o.k.
Nekas nemainīsies

Atbildēt

Protams ka tas ilggadējais politmafijas klana ZZS sulainis un tagadējais latvijā valdošo politmafijas klanu kloākas Saeima ieliktenis valsts prezidriļa krēslā Vējajonis neko nedarīs lietas labā, joviņam šī smirdoņa ir dvēselei tuva un mīļa = kā nekā ta viņam asocējās ar to smirdoņu, kurā viņš tik veikdmīgi ilggadēji parazitējis - Saeimu un ZZS...

Atbildēt

Rigā nesmird , tātad viss kārtībā!

Atbildēt

Limbažu pagastā taspats un pat vēl sliktāk jo papildus visam tiek pārstrādāti sprāguši mājdzīvnieki .Ārā uzturēties nav iespējams.Valmieras VVD darbinieki neliekas ne zinis.

Atbildēt

Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā definēts, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
Saskaņā ar Vides aizsardzības likumu vides valsts kontroli īsteno VVD.
Saskaņā ar Ministru kabineta 23.11.2004. noteikumu Nr. 962 „Valsts vides dienesta nolikums” 4.1.punktu VVD viena no funkcijām ir kontrolēt normatīvajos aktos noteikto piesārņojošo vielu emisiju vidē prasību ievērošanu, kā arī 5.1.punktā noteikts, ka VVD ir tiesīgs jebkurā objektā pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu ievērošanu.
Likuma „Par piesārņojumu” 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka operators, veicot piesārņojošu darbību, ievēro tās specifiku un ievēro šādas prasības:
1) veic pasākumus, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisiju;
2) nodrošina vides kvalitātes normatīvu ievērošanu;
3) veic piesārņojošas darbības monitoringu;
4) sniedz vides aizsardzības un citām valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedrībai šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzēto informāciju;
5) ievēro prasības attiecībā uz piesārņojošas darbības vietu;
6) apkopo un sniedz darbiniekiem, kuri veic piesārņojošu darbību, nepieciešamo informāciju par tās iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi;
7) ievēro šā likuma 11.pantā minētos nosacījumus;
8) saņem atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai paziņo par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu un šajā likumā noteiktajos gadījumos saņem atļauju siltumnīcefekta gāzu emisijai;
9) pēc iekārtas darbības pilnīgas pārtraukšanas veic pasākumus, kas nepieciešami piesārņojuma riska novēršanai un iekārtas atrašanās vietas sakārtošanai atbilstošā stāvoklī;
10) racionāli izmanto enerģiju.
Likuma „Par piesārņojumu” 7.pantā noteikts, ka operators nodrošina piesārņojošas darbības monitoringu, īpaši tādiem procesiem, kuri ir tieši saistīti ar vides piesārņošanu vai tās risku. Lai noteiktu vides stāvokļa izmaiņu tendences, operators nodrošina vides monitoringu teritorijā, kuru var ietekmēt piesārņojošā darbība.
Likuma „Par piesārņojumu” 45.pantā noteikta operatora atbildība un pienākums veikt monitoringu, regulāri kontrolēt emisiju apjomu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt reģionālo vides pārvaldi. Turklāt minētajā pantā ir noteikts, ka monitoringa dati ir pieejami atļaujas izsniedzējam, kontroles institūcijām, attiecīgajai pašvaldībai un sabiedrībai.
Valsts pārvalde kalpo iedzīvotājiem.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11.panta otrajai daļai, ja netiek ievērots labas pārvaldības princips, privātpersona, kuras tiesības un tiesiskās intereses ir skartas, ir tiesīga prasīt to ievērošanu administratīvā procesa kārtībā.
Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3.panta pirmajā daļā ir nostiprināts, ka vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kurai ir vislabāk jāpārzina savu vietējo iedzīvotāju nostāja un intereses un jādarbojas, lai nodrošinātu to ievērošanu un realizāciju citās valsts institūcijās. Līdz ar to, atbilstoši labas pārvaldības principam, pašvaldības pienākums ir efektīvi līdzdarboties problēmsituācijas risināšanā.

Rekomendējam - griezties ar priekšlikumu Tieslietu ministrijā, lai izdarītu grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58., 59. un 88.6 pantā, palielinot paredzētā administratīvā soda apmēru desmitkārtīgi.
operatoriem pārvaldē jāiesniedz tāda informācija, kurā iespējami novērtētas plānotās darbības būtiskākās iezīmes un iespējamie tehnoloģiskie risinājumi emisiju samazināšanai, jo, pārsvarā, nomodelējot ietekmi uz gaisa kvalitāti, operatoru piedāvātie modeļi nekad neuzrāda gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumu. Pieņemot lēmumus un izvirzot atļaujās nosacījumus, VVD LRVP var balstīties tikai uz normatīvo aktu prasībām. Tā kā datorprogrammas, ar kurām novērtē paredzētās darbības ietekmi uz gaisa kvalitāti atbilstoši MK noteikumu prasībām, pieder komersantiem vai LVĢMC, tad komersantam jāuzņemas atbildība par piedāvātajiem aprēķiniem un nomodelētajiem datiem, jo ir izveidojusies situācija, kad pakalpojumu sniedzēji nenes nekādu atbildību par savu darbu.

Piesārņotājs maksā. Jāprasa vides inspektoru atbrīvošanu no darba, ja viņi piesedz pretlikumības un ļauj piesārņotājam nemaksāt.

Atbildēt

Kā izsmiekls skan Satversmes 115.pants pie situācijas, kad Zaļās partijas biedrs Raimonds Vējonis gādā par zaļu dzīvi sev un Nacionālā apvienība VARAM gādā "saviem latviešiem". Reāli B atļaujas dod atļauju Vides izspektori. Vides inspektori arī var lemt likt sodus un atņemt B atļaujas, ko viņi nedara. Jāsūdzās , jāsūdzēs un vēlreiz jāsūdzās Vides ģenerāldirektorei, kamēr B atļauja tiek atņemta.

Atbildēt

Mēs dzīvojam šausmīgā valstī! Valsts pārvalde ir korupcijas saēsts deķis. Vēl trakāka par VARAM ir situācija Zemkopības ministrijā.

Atbildēt

Valkā arī smird pēc saskābušas šķeldas. Šovakar vēmiens nāk no mikrorajona gaisa. Koģenerācija!!!

Atbildēt

Pie mums Nīderlandē arī redzētas šādas iekārtas, bet smakas nekādas. Jums LV atkal kā banānu republikā - uzņēmēji un ministrija uzspļauj tautai.
Prasiet atbildību no VARAM un Zemkopības ministra Dūklāva

Atbildēt

1) Vides dienestam, utml., un tiesai, pajautājiet kādi ir nepieciešami pierādījumi, lai pierādītu ka reizēm ir tā smaka, un kā to pierādīt?
2. sagādājiet mērierīces dažāda rakstura un gaidiet smaku?
3. iefiltrējiet tajā uzņēmumā kādu savējos lai izosta kas tur ir un atrod vājās vietas?
4. atrodiet kā citur pasaulē notiek tas ražošanas process un kā to smaku likvidē..iespējams tur būs labāka tehnoloģija kā to smaku likvidē ( apstrādes process), utml., un iesakiem to uzņēmumam, vides dienestam, utt
4. utml.
5. pārējais atkarīgs no jums

Atbildēt

Jaunmārupē identiska situācija...

Atbildēt

Skele,Ottkata sane ma Vejaparkus,10% un velar visu iesnauca Nasi

Atbildēt