Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Ceļā uz Pasaules valdību un inkluzīvo kapitālismu
14.05.2022. 23:021.3.2. Sociālie nemieri
Viena no visdziļākajām briesmām, kas draud pēc pandēmijas vai ierobežojumu atcelšanas, ir sociālie nemieri pret sociālo segregāciju.
Dažos ārkārtējos gadījumos tas var izraisīt sabiedrības sabrukumu un politisku sabrukumu. Neskaitāmi pētījumi, raksti un brīdinājumi ir uzsvēruši šo īpašo risku, pamatojoties uz acīmredzamo novērojumu, ka tad, kad cilvēkiem nav darba, ienākumu un izredžu uz labāku dzīvi, viņi bieži izmanto vardarbību, kas atspoguļo problēmas būtību.
Tie, kas paliek bezcerīgi, bez darba un bez aktīviem, var viegli vērsties pret tiem, kuriem ir labāk. Ja no pašreizējās krīzes izkļūst vairāk cilvēku, kuriem nav ne naudas, ne darba, ne piekļuves veselības aprūpei, un, ja šie cilvēki kļūst izmisuši un dusmīgi, tad valdībām nāksies izmantot paramilitāros vai militāros spēkus, lai apspiestu, piemēram, nemierus vai uzbrukumus īpašumiem, sabiedrība varētu sākt sadalīties karojošās nometnēs, pielietojot pat ieročus.
Pēc lokdauna, cilvēktiesību ierobežojumiem vai pandēmijas bezdarbnieki, noraizējušies, nožēlojamie, aizvainotie, slimie un bez piekļuves kvalitatīvai medicīnas aprūpei, izsalkušie, kas nespēs samaksāt komunālos rēķinus, būs dramatiski noskaņotie. Notiks personiskas traģēdijas, kas izraisīs dusmas ar aizvainojumu un uzbudinājumu dažādās sociālajās grupās, ieskaitot bezdarbniekus, nabadzīgos, migrantus, ieslodzītos, bezpajumtniekus, visus atstātos ... Vai tas viss spiediens nevarētu beigties ar sociālo protestu izvirdumu? Kad nabadzība, liegumu un bezspēcības sajūta sasniedz noteiktu pagrieziena punktu, graujoša sociālā rīcība bieži kļūst par pēdējo iespēju.
Krīzes pirmajās dienās ievērojamas personas atkārtoja šādas bažas un brīdināja pasauli par pieaugošo sociālo nemieru risku. Viens no tiem ir zviedru rūpnieks Jēkabs Valenbergs. 2020. gada martā viņš rakstīja: “Ja krīze turpināsies ilgi, bezdarbs varētu sasniegt 20-30 procentus, savukārt ekonomikas sarukt par 20-30 procentiem ... Atveseļošanās nenotiks. Būs sociālie nemieri. Būs vardarbība. Tam būs sociālekonomiskas sekas: dramatisks bezdarbs. Iedzīvotāji dramatiski cietīs: daži nomirs, citi jutīsies šausmīgi.
”[62] Tagad mēs esam pārsniedzuši to robežu, ko Valenberga uzskatīja par“ satraucošu ”, jo daudzās pasaules valstīs bezdarbs pārsniedz 20% līdz 30% un lielākā daļa ekonomiku, kas 2020. gada otrajā ceturksnī saruka, pārsniedzot līmeni, kas iepriekš uzskatīts par satraucošu. Kā tas notiks un kur visdrīzāk notiek sociālie nemieri un kādā mērā?
Šīs grāmatas rakstīšanas laikā COVID-19 jau ir atraisījis globālu sociālo nemieru vilni. Tas sākās ASV ar Black Lives Matter protestiem pēc Džordža Floida nogalināšanas 2020. gada maija beigās, taču tas strauji izplatījās visā pasaulē. COVID-19 bija noteicošais elements: Džordža Floida nāve bija dzirkstele, kas iededzināja sociālo nemieru uguni, taču pamatā bija pandēmijas radītie apstākļi, jo īpaši tās atklātā rasu nevienlīdzība un augošais bezdarba līmenis. kas pastiprināja protestus un tos turpina.
Jupis
14.05.2022. 22:06Leišu biezpiens maksaja 2-90,šodien 5-30.Kādi laikam strādā uz Putinu.Viņam sankcijas,bet mums Putina fani ceļ cenas.Kas mežā kokiem noticis,ja malkas cena pieaugusi par100%?
Krišjānis Kankars- Vanckars
14.05.2022. 22:02Draugi! Dāmas un kungi! Strādnieki un zemnieki! Proletārieši! Nacisti un fašisti! Sociāldemokrāti un komūnisti! Liberāldemokrāti! Huntisti!
Ministru prezidents Krišjānis Kankars- Vanckars par sankciju pret KF sekām: “Tautai ir beidzot jāuzticas valdībai”. Valdība paziņo :"Viss kļūs dārgāks, mums un jums ir katram jādomā par saviem paradumiem tērēt”.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta prāmis" Kankars- Vanckars uzsvēra, Ukrainā notiek karš, kas Latvijas valstij maksā traģisku cenu, uzturot gatavībā Latvijas bruņotos spēkus iespējamai “X stundai”, KF intervencei Latvijā.
Premjers zin prognozēt, ka enerģētikas cenas turpinās pieaugt, taču valstij un tās cilvēkiem ir jāsaglabā aukstasinīgs miers.
Kankars-Vanckars uzsvēra, ka patlaban būtiski saprast, ka “jebkuru naudu nākotnē var atpelnīt”, jo Latvijas ekonomika joprojām progresīvi turpina attīstīties ar negatīvu pieaugumu un viņš zinot tādus pionierus šajā jomā un ne vienu vien!
Neesot tā, ka tikai bruņotie spēki vien dzīvos komfortā un ka valdība katru dienu to vien dara, kā plāno pasliktināt tautas stāvokli.
"Mēs nevarēsim visas pūļa uzturēšanas izmaksas 100% kompensēt, šī doma jānoliek pie malas, bet mēs varēsim pēc vajadzības nokompensēt pārāk strauju cenu kāpumu, lai tauta nedotos ielās ar sociāliem protestiem. Mēs variēsim!”
"Es tiešām nedomāju, ka ir kāds veids, kā no tā izbēgt," sacīja Krišjānis Kankars- Vanckars. Tāpēc premjers sniedza būtiskus padomus no savas “gudrību aptveres”.
Biežāk nekā parasti dodoties uz pārtikas veikalu, jūsu budžets ļoti ātri tiks apēsts. Tam īpaši pievēršama uzmanība.
Latvieši beidzot ir gatavi atvadīties no savām vecajām treniņbiksēm, kurās vaļājās pa dīvānu pandēmijas laikā un lamāja valdību. Lai samazinātu drēbju jaunas kārtas izmaksu, treniņbikses var mēģināt pārdot, taču šis tomēr nebūs labākais laiks iepirkties, ja neskaita atkārtoti izmantojamo apģērbu un apavu superlielveikalus.
Mans taupītāja, profesionāļa, padoms: pirms pērkat kaut ko jaunu, pārvērtiet vecās drēbes naudā!
Apkures rēķini šajā un citās sezonās man vienmēr ir likuši izspiesties aukstiem sviedriem.
Kas attiecas uz gaidāmām degvielas vēl augstākām cenām. Mans taupītāja, profesionāļa, padoms: atkarībā no dzīvesvietas starp degvielas uzpildes stacijām var būt lielas cenu atšķirības.
Mēbeles. Laba netīrumu noņemšana un svaiga krāsas kārta var sniegt tik ļoti nepieciešamo stimulu aizmirst par mēbeļu veikalu.
Medicīnas aprūpē daudziem latviešiem šīs izmaksas jau ir nesasniedzamas. Ja aizkavēsies ar došanos pie ārsta, tu samazināsi pakalpojuma cenu, ja visi tā rīkosies.
Un visbeidzot. Pandēmijas laikā daudziem latviešiem solīju dzīvi padarīt nepanesamu. Lai sasniegtu šo izcilo mērķi tirgus ekonomikā, ceru, ka mani padomi arī jums palīdzēs kļūt par miljonāriem!
Karš pret Krieviju ir mūsu nākotne! Iesniedz dokumentus un dodies uz Ukrainu!
https://www.la.lv/karins-pern-premjera-amata-nopelnijis-teju-78-000-eiro
https://jauns.lv/raksts/zinas/491518-karins-par-sankciju-sekam-viss-klus-dargaks-mums-ir-katram-jadoma-par-saviem-paradumiem
Inkluzīvais kapitālisms
14.05.2022. 21:59K. Švābe “Covid-19 Lielais restarts”
https://straight2point.info/wp-content/uploads/2020/08/COVID-19_-The-Great-Reset-Klaus-Schwab.pdf
2. Mikroekonomikas tendences
Mēs joprojām esam pēc pandēmijas laikmeta sākuma dienās, taču jau darbojas spēcīgas jaunas vai straujas tendences. Dažām nozarēm tas izrādīsies noderīgs, citām - liels izaicinājums. Tomēr visās nozarēs katra uzņēmuma ziņā būs maksimāli izmantot šīs jaunās tendences, pielāgojoties ar ātrumu un izlēmību.
Uzņēmumi, kas izrādīsies veiklākie un elastīgākie, būs tie, kas izdzīvos.
2.1.1. Digitalizācijas paātrināšana
Pirms pandēmijas laikmetā “digitālās transformācijas” uzplaiksnījums bija vairuma uzņēmumu valžu mantra.
Digitālais bija “atslēga”, tas bija “apņēmīgi” jāievieš un tika uzskatīts par “veiksmes priekšnoteikumu”!
Kopš tā laika tikai dažu mēnešu laikā mantra ir kļuvusi par obligātu - pat dažu uzņēmumu gadījumā - dzīvības vai nāves jautājums.
Tas ir izskaidrojams un saprotams.
Uzņēmuma radīšanas laikā lielākoties mēs pilnībā bijām atkarīgi no tīkla: no darba un izglītības līdz socializācijai.
Tiešsaistes pakalpojumi ļāva mums saglabāt līdzību normālībai, un ir tikai dabiski, ka “tiešsaistē” vajadzētu būt lielākajai pandēmijas ieguvējai, sniedzot milzīgu stimulu tehnoloģijām un procesiem, kas ļauj mums darīt lietas attālināti:
universāls platjoslas internets,
mobilie un attālinātie maksājumi un
darbspējīgi e-pārvaldes pakalpojumi.
Tā rezultātā uzņēmumiem, kas jau darbojās tiešsaistē, būs jāizmanto ilgstošas konkurences priekšrocības.
LEVIC EGILS
14.05.2022. 21:53Draugi! Godīgie ebreji no Izraēlas ar Latvijas dubultpilsonību! Dāmas un kundzes! Ekselences!
Talkošanai kājas aug latvietībā. No latvietības daudz mācījusies padomju ebreju vai vienkārši žīdu tauta.
Talkošana savā ziņā pieder žīdu būšanai, ko apstiprina arī mūsu Satversmē rakstītais, ka katra cilvēka pienākums ir rūpēties par dabu un vidi.
To es esmu vienmēr norādījis citiem žīdiem, kas izliekas par latviešiem, kā “Lielās talkas" patrons, fiziski pasākumā “gaidi ar maisu” enerģiski piedaloties talkošanas procesā arī 30. maijā, Bišumuižā, lai sakoptu zemesgabalu, kurā iecerēta Latvijas Paralimpiskā sporta centra būvniecība.
Varu atzīmēt, ka Talkas laikā atrasto atkritumu aptvere parasti mainās. Atradumu vidū gadās arī kuriozi, ko uzreiz nevar pievienot “gaidi ar maisu” saturam. Tādā reizē jāraksta iesniegums attiecīgās pašvaldības policijai par atradumu un jāgaida uz atbildi, un dažreiz to summu naudas izteiksmē, kas pienākas atradējam.
Pēc piedalīšanās “Lielajā talkā”, kuras patrons es esmu, nonācu pie dažām atziņām par produktiem, kuru Latvijā vēl nav bezatkritumu programmu vadīšanai ar viedajiem sensoriem no Izraēlas.
“Nulle atkritumu” aprites ekonomikas domāšanas veida pieņemšana un jaunu mērķu noteikšana Latvijā attiecībā uz to, kā mēs dzīvojam pasaulē, ir sfēra, pie kuras līdz šim nav piestrādāts pietiekami tālredzīgi.
Bezatkritumu koncepcija paceļ mantru “novērot, izsekot, utilizēt” pilnīgi jaunā līmenī.
Pilsēta bez atkritumiem un atkritumi bez pilsētas nav iedomājami, radot tādu cilvēkkapitālu, kam seko daudz mazāki finanšu ieguldījumi.
Vairākām pilsētām Izraēlā un visā pasaulē tagad ir skaidri noteikti cilvēkkapitāla bezatkritumu politiskie mērķi, kā daļa no to sadzīves atkritumu apsaimniekošanas politikas.
Un pieaugošā atkritumu apsaimniekošanas prakses digitalizācija ir ļoti svarīga mūsu pārejā uz bezatkritumu pasauli, ko saražo cilvēkkapitāla izstrādē.
Bet kas tad īsti ir “nulles atkritumi”? Un kā viedie sensori un uz datiem balstīta atkritumu apsaimniekošana var palīdzēt pilsētām sasniegt nulles atkritumu mērķus?
Un te būs atbilde.
Kopienas visā pasaulē terminu “nulles atkritumi” definē dažādos veidos.
“One more waste Israel International” globālā cilvēkkapitāla aktīvu alianse to definē šādi:
“Visu resursu saglabāšana, cilvēkkapitāla izstrāde mijiedarbībā ar finanšu kapitālu”.
Citiem vārdiem sakot, nulles atkritumu mērķis ir līdzināties ilgtspējīgiem un darbīgiem cilvēkiem, kas pārvērš atkritumus resursos, ko izstrādā citi.
Jūs varētu domāt, ka “nulles atkritumi” ir tikai vēl daži vārdi otrreizējai apstrādei. Bet “nulles atkritumu” jēdziens sniedzas daudz tālāk par atkritumu pārveidošanu atkārtoti lietojamos materiālos. Nulles atkritumi ietver visu produkta dzīves ciklu, tostarp cilvēkkapitāla un finananšu kapitāla pārvaldību.
“Zero waste” mērķis ir:
saglabāt planētas dabas resursus.
Nulles atkritumu statuss netiks sasniegts vienas nakts laikā. Taču, tā kā digitālās tehnoloģijas kļūst arvien vieglāk pieejamas cilvēkkapitāla izstrādes rezutātu kontrolei un atkritumu apsaimniekošanā, mēs varam sākt spert nozīmīgus soļus resursu ekonomijā.
Pārveidojot mūsu atkritumu apsaimniekošanas praksi, aicinu Latvijas sabiedrību piedalīties diskusijā par to, kā datu nolasītāji un viedie sensori var palīdzēt jums un mums optimizēt Latvijas “Lielo talkas” finanšu izdevumu samazināšanai mūsu Izraēlas Kneseta tīmekļa semināros pēc individuālā pieprasījuma.
Lai Latvija kā piemērs pasaulei sasniegtu nulles atkritumu statusu, vēl ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas mūsu cilvēkkapitāla radīto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrās.
Tos var iedalīt trīs jomās:
1. Nacionālo atkritumu novērošana;
2. Nacionālo atkritumu izsekošana;
3. Nacionālo atkritumu utilizācija.
Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem, nacionālie atkritumu rašanās novērošanas plāni ir ļoti svarīgi, lai panāktu nulles atkritumu daudzumu.
Kā viedie sensori iekļaujas bezatkritumu bildē? Tas viss ir saistīts ar viedo sensoru datiem. Datu apstrāde un analīze ir ļoti svarīga, lai Latvijai panāktu nulles atkritumu statusu.
Ja cilvēks pamostas un beidzt nolemj izdarīt šodien ko labu, tad var paņemt cimdus un doties ssakopt savu izvēlēto vietu Latvijā.
Lasiet vairāk par to, kā citas pilsētas īsteno uz datiem balstītus rīcības plānus, lai uzlabotu kapitālu izstrādes rādītājus.
Un tas ļautu mums efektīvi uzlabot mūsu iniciatīvas un spert redzamus soļus ceļā uz vēl zaļāku nākotni.
https://jauns.lv/raksts/zinas/500037-valsts-prezidents-talkosana-pieder-pie-latvietibas-ta-ir-musu-tradicija-ko-esam-nesusi-ari-pasaule
Lasītājs
14.05.2022. 21:37Kāda tur nabadzība! Ha-ha! Nabadzība ir te bijusi visus 30 gadus. Rudenī būs bads, un tad, šīs varas fanu pulks, valsts-pašvaldību sektorā parazitējošais, padzīs savus elkus, noslānot ar rungu, "atbrīvojot" no saraustās mantības.
Rit okupācijas 82 gads
14.05.2022. 21:17Uz iepakojuma rakstīts desa, bet iekšā makulatūra, palmu tauki, krāsviela un aromatizātori. Tāpat ar zociādemokrātu izkārtni, kur iekšā mankurti, okupanti, komunisti, bet krāsvielai okupantu pēcnācēji.
Study
14.05.2022. 21:15Nekas traģisks jau nav noticis, krievijas armija ar saskaņas partijas atbalstu bloķē Ukrainas ostas, ap 30% no pasaules kviešiem un 10% saulespuķu eļļas nav iespējams piegādāt. Indonēzija aizliegusi eksportēt palmu eļļu, 30% no industirālajiem taukiem nekad neatgriezīsies. Viss tas ir aizstājams, un pasaulei tikai nāks par labu mazāk ēst, kamēr sociķi izraisa pārtikas krīzi, tikmēr tirgotaji lieto shock pricing strategy lai kārtīgi uzvārītos pirms piegādes un cenas normalizējas.
Seko mums 
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
