Iesaki rakstu: 
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Protams, paziņojumā tiek vēstīts tikai par absolūtajiem skaitļiem, nevienu konkrētu darījumu neatklājot. Žēl. Būtu, mazākais, interesanti uzzināt vismaz to, tieši kādās biznesa jomās līdzekļi pārsvarā tikuši iesaldēti. Piemēram, cik procenti no šīm summām ir saistīti ar bēdīgi slavenām bankām – PBN un BIB?
Tad vismaz sabiedrībā – ko pagalam nogurdinājusi mūsu «kompetento kantoru» visgudra klusēšana uz VID ķēķa skandālu fona – raisītos cerības, ka arī šajā frontes iecirknī mūsu likumsargātāji tomēr izcīnījuši kādas patiesa progresa druskas.
Pirms kāda laika es publicēju diezgan rūpīgi uzmargotu denunciāciju par pāris kolorītiem mūsu biznesa aprindu personāžiem, kuri bija saistīti ar PNB bankas agrāko agregātstāvokli. Cita starpā, protams, iekļaujot tās tekstā tobrīd aktuālo atslēgvārdu “Panamas papīri” (precīzāk – Paradise papers), lai mūsu valsts likumu un maka sargiem mana vēsts vieglāk iekristu acīs.
Diemžēl pēc tās publikācijas ne šī, ne citas iestādes nav izrādījušas interesi manis aprakstīto izmeklēt. Pat ne carnikavieša Aināra Kokoreviča amizanto savas mājas pārdošanu ar atpakaļizpirkšanu.
Droši vien netrūkst cilvēku, kuri no VID ir smagi dabūjuši «pa pirkstiem» dēļ daudz triviālākām lietām – gan par ienākumu deklarācijām un kapitāla pieauguma nodokli, gan par kovidlaikā saņemtiem pabalstiem. Te, atļaušos apgalvot, VID darbiniekiem uz sudraba paplātes tiek priekšā nolikta diezgan pamanāma naudas mazgāšanas shēma, bet atbildē – klusums. Pārāk sarežģīti?
Vājš mierinājums, ar ko mani uzmundrināja tehnoloģiski advancētāks kolēģis: publikācija nav atstājusi vienaldzīgu vismaz vietējo armēņu kopienu. Tajos sociālajos tīklos, kur iespējams aplūkot profilu statistiku, (viņam patīk izteikties oficiozi) «rakstā norādītās personas un viņiem pietuvinātie – augsti stāvoši armēņu finanšu iestāžu cilvēki – itin daudz ir apmeklējuši to cilvēku profilus, kuri bijuši tik drosmīgi, lai šo rakstu pārpublicētu arī savā privātajā profilā».
Līdz ar to droši vien ir visai neproduktīvi mūsu likumsargiem kaut ko pavaicāt par manis piesauktajā Carnikavas šķērsielā jau iedzīvojušos Igaunijas IT industrijas “haizivi” Sergeju Pjanovu (personas kods 100857-XXXXX)?
Mūspusē viņam pieder vienīgi īpašums Carnikavas pagastā (Ādažu novads), Vīnkalnu ielā. Kaimiņvalstī Pjanovs ir zināms kā DATA TECHNOLOGIES OÜ (reģistra kods 14131616) īpašnieks un – pastarpināti – Infonet DC OÜ līdzīpašnieks. Viņa uzņēmums ir visādi «tīrs», tas strādā ar regulāri lielu apgrozījumu, bet “nez kāpēc” – ar fantastiski mazu peļņu vai pat zaudējumiem.
Vai tikai ēstipoisam – carnikavietim tā paša rajona kaimiņi Kamaljans un Kokorēvičs nav samācījuši savus biznesa trikus? Taču šis, kā pats saprotu, ir vien retorisks jautājums.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
