Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Steigā virzot  augstskolu apvienošanu, var tikt nodarīts kaitējums ne vien studentiem un finanšu nozarei kopumā, bet arī valstij,  uzņemoties saistības, kuru patiesos apmērus šobrīd neapzinās.

Banku augstskola vēlas īstenot integrācijas procesu zinātnes universitātē atbilstoši labas pārvaldības principiem un nodrošināt apstākļus, kuros Augstākās izglītības padome un Ministru kabinets pieņem izsvērtu lēmumu, samazinot tiesvedības riskus un finanšu saistību apjomu, un viss process notiek Latvijas tautsaimniecībai un  izglītībai labvēlīgā veidā – pārdomāti un sistēmiski.

Izglītības un zinātnes ministrija augstskolu apvienošanu steidzina, bet Banku augstskola norāda uz riskiem un izstrādājusi un iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai ceļa karti integrācijas procesa vadībai.

Banku augstskola ir uzsākusi izpēti ar piesaistītiem ekspertiem, lai, nodrošinot integrāciju zinātnes universitātes ekosistēmā, vienlaikus saglabātu Banku augstskolas finanšu izglītības kvalitāti, kas jau tagad nodrošina augstu studentu konkurētspēju darba tirgū.

Piesaistīto ekspertu galvenais uzdevums – identificēt esošās izglītības konkurētspējas galvenos aspektus, atšķirības izglītības procesa organizēšanas pieejā, labāko administratīvo, akadēmisko un juridisko formu piemērošanu priekšrocību saglabāšanai, ievērojot virsmērķi – integrācija zinātnes universitātes ekosistēmā vienlaikus ņemot vērā to, ka 95% Banku augstskolas studenti maksā par studiju maksu un pašlaik, sagatavojot pieprasītus speciālistus, Banku augstskola pilda nozīmīgu lomu finanšu nozarē.

Ar nolūku apzināt vajadzības ir uzsākts dialogs ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju un starptautisko uzņēmumu pārstāvjiem – audita un konsultāciju uzņēmumiem EY, KPMG, BDO Latvia, kas ir lielākie Banku augstskolas studentu darba devēji.

Sadarbība ar finanšu nozari pierāda, ka nozarei ir pieaugoša nepieciešamība pēc speciālistiem – pieprasījums pēc prakses vietām pēdējo gadu laikā ir divkāršojies. Jāatzīmē arī tas, ka 92% no augstskolas  absolventiem ir nodarbināti un saņem otro lielāko atalgojumu starp Latvijas augstskolu absolventiem.

Finanšu izglītība nevar būt pabērna lomā, un diskusiju laikā ir jāatrod labākais ceļš, kā īstenot augstskolas integrāciju tā, lai necieš studenti, finanšu izglītības kvalitāte un finanšu nozare kopumā.

Banku augstskola ir citā situācijā nekā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija vai Liepājas Universitāte, ko arī skar apvienošana, jo Banku augstskolas budžeta lauvas tiesu veido ieņēmumi no studentu mācību maksas, nevis valsts dotācijas, tādēļ īpaši svarīgi turpināt nodrošināt konkurētspējīgu izglītību un piedāvāt visas esošās priekšrocības, kas ir BA studentiem un absolventiem.

Augstskolu apvienošanas process ir liela atbildība gan par studentiem, gan finanšu nozari, tāpēc sasteigti un nepārdomāti lēmumi ar neparedzamām sekām nav neviena interesēs.

Banku augstskola ir valsts dibināta, starptautiski atzīta augstākās izglītības iestāde, kas jau 30  gadus ir viena no atpazīstamākajām Latvijas biznesa skolām. Patlaban tā īsteno kopskaitā 13 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos latviešu un angļu valodā.

Banku augstskola Latvijas tautsaimniecībai ir devusi vairāk nekā 12 000 absolventu, no kuriem daudzi ir Latvijā un Eiropā plaši atpazīstamu uzņēmumu vadītāji un nozaru eksperti.

* Banku augstskolas rektore

Novērtē šo rakstu:

20
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

FotoCik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Lasīt visu...

3

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

FotoPolitisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Lasīt visu...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...