Vai SAB sakārtojis LR „papīrus” krievu multimiljonāram Jelfimovam?

Anna Marija

18.11.2010. 20:57

Visai miglaini: "Viss satrūdējis šai valstī, princi..."

Atbildēt

Нам татарам один хуй
Что ебать вытаскивать
Что ебаных оттаскивать

Atbildēt

reku vēl viena SAB mistērija/nejaušība vai figzinkas...

SAB darbinieks vērojis Vaškeviča spridzināšanu?
19.septembris 08:06, 2008
|
Uģis Spandegs
|
Komentāri [18]
Foto: www.nra.lv

Raksta rīki
Ieteikt draugiem
Pievienot komentāru
Drukāt
Sūtīt uz e-pastu

Saistītie raksti

* Drošībnieka Gulbja krimināllietas iztiesāšana atlikta līdz rītdienai
* Laikraksts: Vaškeviča spridzinātāji varētu būt saistīti ar vairāku uzņēmēju slepkavībām
* Interneta portāla komentāros izteikti nāves draudi Vaškevičam [1]
* Vaškevičs gandarīts par policijas darbu, aizturot viņa varbūtējos spridzinātājus [1]
* Vaškeviča spridzināšanas lietā trīs aizturētie [papildināts] [2]
* Senāts atzīst par pamatotu atteikumu tiesā izskatīt Vaškeviča sūdzību par pielaides anulēšanu valsts noslēpumam [2]
* Līdz 3.aprīlim atlikta krimināllietas izskatīšana par naudas izspiešanu no Vilkastes [1]

2007. gada 21. maijā Rīgā pie VID Muitas kriminālpārvaldes ēkas tika uzspridzināta pārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča automašīna. Uzbrukumā V. Vaškevičs guva smagus miesas bojājumus.

Aculiecinieks dažas minūtes pēc sprādziena fiksējis, ka notikuma vietā – tikai apmēram 10 metru attālumā no ievainotā V. Vaškeviča – atrodas Satversmes Aizsardzības biroja (SAB) darbinieks Aigars Sparāns. Līdz šim oficiālās iestādes, aizbildinoties ar slepenību, nav devušas pamatotu skaidrojumu, ko biroja pārstāvis īsti darījis nozieguma vietā.

Sparāns sprādziena brīdī bijis tiešā tuvumā

"Tūlīt pēc sprādziena es redzēju, ka ievainotais V. Vaškevičs saviem spēkiem pārvietojas tālāk no uzbrukuma vietas un apsēžas zālē. Pieskrējis klāt, konstatēju, ka viņš ir dzīvs. Piecēlies kājās, apmēram 10 metrus no notikuma vietas ievēroju vīrieti, kurš nāca V. Vaškeviča virzienā. Mirklī, kad uzsaucu, lai zvana ātrajai palīdzībai, konstatēju, ka šo cilvēku pazīstu – tas bija kādreizējais policists, tagadējais SAB darbinieks Aigars Sparāns," Neatkarīgajai stāstīja notikušā aculiecinieks, V. Vaškeviča kolēģis, kurš lūdza viņa vārdu neminēt.

Drīz pēc tam notikuma vietā ieradās daudzi cilvēki, un liecinieks nav manījis, kad un kādā virzienā laukumu atstāja A. Sparāns. "Katrā ziņā šaubos, ka šis cilvēks varēja ierasties, reaģējot uz informāciju par notikušo, – laiks pēc sprādziena bija pārāk īss, viņš, visticamāk, atradās tiešā nozieguma vietas tuvumā arī sprādziena brīdī," ir pārliecināts aculiecinieks.

Viņš informāciju par notikuma vietā redzēto sniedzis arī Valsts policijas izmeklēšanas darbiniekiem.

Cietušais V. Vaškevičs ir apņēmies noskaidrot, kāda īsti ir bijusi SAB aģenta loma notikušajā. "Manuprāt, ir skaidrs, ka Sparāns veica novērošanu. Jautājums ir tikai – ko viņš vēroja? Ja tas notika tiešā saistībā ar uzbrukumu, tad, nešaubos, – viņam agri vai vēlu būs jāatbild par savu saistību ar lietu, neatkarīgi no viņa statusa. Ja viņš tur atradās, veicot citus profesionālos pienākumus, tad rodas jautājums – vai viņa kvalifikācija un sagatavotības līmenis neļāva notikušo novērst? Īsts profesionālis ļoti labi spēj identificēt sprādziena sagatavošanas procesu. Arī uz šo jautājumu valsts man ir atbildi parādā, jo uzskatu, ka šī lieta nevar būt saistīta ar tik lielu slepenības pakāpi, lai pretējos svaru kausos liktu manu dzīvību un veselību," Neatkarīgajai sacīja V. Vaškevičs.

Par A. Sparāna iespējamo saistību ar lietu V. Vaškevičs ir informējis arī ģenerālprokuroru Jāni Maizīti atsevišķā blakus sūdzībā.

Neko neizpaudīs

Satversmes Aizsardzības biroja preses sekretāre Neatkarīgajai nosūtītajā atbildē uzsver, ka SAB konkrēto krimināllietu neizmeklē, tāpēc nav tiesīgs sniegt nekāda veida informāciju vai komentārus. Procesa virzītājs esot veicis visas nepieciešamās pārbaudes šajā lietā, un tikai tā ziņā ir pierādījumu vērtēšana, versiju izvirzīšana un to pamatotības analīze. Attiecībā uz A. Sparāna atrašanos notikuma vietā un viņa iespējamo uzdevumu SAB preses sekretāre norāda, ka biroja veiktie operatīvie, izlūkošanas vai pretizlūkošanas pasākumi, kā arī biroja darbinieki netiek komentēti.

Tomēr ģenerālprokurora Jāņa Maizīša 2008. gada 11. septembrī parakstītajā vēstulē, ar kuru V. Vaškevičam tika paziņots, ka viņa sūdzība par SAB lēmumu par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu atstāta bez ievērības un SAB lēmums paliek spēkā, lasāms, ka A. Sparāna atrašanās nozieguma vietā ir apstiprinājusies. J. Maizītis raksta: "Izmeklēšanā noskaidrots, ka A. Sparāns notikuma vietā neilgi pēc nozieguma ieradies sakarā ar profesionālo pienākumu veikšanu un viņa paskaidrojumu atbilstība patiesajiem apstākļiem apstiprināta." Kādus paskaidrojumus un kam A. Sparāns sniedzis, to būtību un terminu "patiesie apstākļi" plašāk ģenerālprokurors nekomentē.

Tādējādi jautājums, kādus operatīvos pasākumus pie Muitas kriminālpārvaldes ēkas 2007. gada 21. maijā veica A. Sparāns, joprojām nav atbildēts.

Informācija par SAB darbinieka klātbūtni esot arī policijas krimināllietu pārvaldes rīcībā. Tomēr noskaidrot, vai izmeklētāja Anita Ringo ir pratinājusi arī pašu slepenā dienesta darbinieku, šobrīd nav iespējams, jo policijas preses dienesta vadītāja Sintija Virse Neatkarīgajai paskaidroja: "Policija šo jautājumu nekomentēs."

Politiķi reaģē dažādi

Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti ir vienīgie, kuriem ir tiesības no slepeno dienestu vadītājiem prasīt atskaiti par paveikto.

Komisijas loceklis deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK) Neatkarīgajai pieļāva, ka specdienestu slepenības aizsegā varētu notikt arī ne pārāk tīras lietas. "Neizskaidrojamas informācijas noplūdināšana un atsevišķu darbinieku, maigi sakot, apšaubāma rīcība jau vairs nav nekas jauns. Traģiski, ka, piemēram, ierindas pilsonis nevar būt drošs, ka viņu jebkurā brīdī varbūt nesankcionēti nenoklausās kāds dienests," sacīja deputāts. Viņš uzsvēra katras struktūrvienības vadītāja atbildību par sev pakļautajiem darbiniekiem un nenoliedza, ka Nacionālās drošības komisijai krājoties arvien vairāk jautājumu, uz kuriem būšot jādod atbildes.

Daudz optimistiskāka bija deputāte Linda Mūrniece (Jaunais laiks). "Vismaz man kā Nacionālās drošības komisijas loceklei nav iznācis saskarties ar jautājumiem, kas būtu saistīti ar SAB pretlikumīgu darbību. Bet mums jau ir tikai uzraudzības funkcijas. Ja kāds ir nemierā ar kāda dienesta darbību, priekš tam ir ģenerālprokurors," teica L. Mūrniece. Tieši šī Jaunā laika deputāte savulaik publiski izteica savu viedokli par V. Vaškeviča spridzināšanu, norādot, ka neesot saprotams, kāpēc tieši V. Vaškevičs ir spridzināts, ja ik dienas ar noziedzīgām struktūrām strādā arī simtiem citu profesionāļu, tādējādi liekot manīt, ka V. Vaškeviča attiecības ar kriminālās pasaules darboņiem, iespējams, ir ciešākas, nekā to prasītu viņa amata pienākumi.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (Zaļo un zemnieku savienība) nevēlējās komentēt konkrēto lietu, jo viņam gluži vienkārši nav nepieciešamās informācijas. Tomēr, tikai daloties pārdomās, G. Daudze neslēpa savu uzskatu, ka reizumis slepenības lietas tiekot pārspīlētas. "Protams, ir virkne nosacījumu, kad slepenības grifs ir, bija un būs, – tas ir normāli, veicot tādu specifisku darbu kā SAB. Tomēr, ja atsevišķiem jautājumiem ir cilvēcisks un loģisks izskaidrojums, tad es neredzu iemeslus, kādēļ šādos gadījumos arī SAB nevarētu tādus sniegt," viņš sacīja.

No ierindas policista par SAB darbinieku

Aigars Sparāns savu karjeru tiesībsargājošajās struktūrās uzsāka Ogrē, kur strādāja vietējā policijas pārvaldē. Pēc tam karjeras ceļš viņu aizveda uz nu jau pasen izformēto Smago noziegumu apkarošanas koordinācijas pārvaldi. SAB darbinieku rindās viņš nokļuvis neilgi pirms Jāņa Kažociņa apstiprināšanas amatā. Kāds bijušais A. Sparāna kolēģis, kurš Neatkarīgajai lūdza viņa vārdu un pašreizējo amatu neminēt, viņu atceras kā profesionālu, kvalificētu, bet ne pārāk čaklu darbinieku. "Visādi jau tolaik baumoja – ka Aigars protot kārtot visus jautājumus. Nereti it kā pa jokam viņu iekšienē sauca par jumtošanas speciālistu, bet neko konkrētāk jau nerunāja. Varbūt ar to tikai tika uzsvērta viņa sekmīgā darbība reketa apkarošanā," viņš sacīja.

A. Sparāns itin bieži personiski kontaktējoties ar dažiem augstu amatpersonu padomniekiem. Vai tas saistīts ar profesionālo pienākumu veikšanu vai draudzību, informācijas pagaidām nav.

Par A. Sparāna raksturu un cilvēciskajām īpašībām nav plašākas informācijas – zināms vien tas, ka SAB darbinieks ļoti iecienījis dārgas automašīnas, šobrīd viņš pārvietojas ar samērā jaunu Porsche modeļa automašīnu, kura nomainījusi ne tik sen A. Sparāna rīcībā pabijušo Lexus markas spēkratu.

Atbildēt

Tiešām nezinām, bet ceram, ka atgriezīsies.
Ar cieņu,
PIETIEK

Atbildēt

Ja jautaajat OOz, tad Putina ienaidniekiem nav automaatiski jaabuut muusu draugiem, tikai taadeelj, ka vinjiem reiz ir bijushas kopiigas biznesa intereses ar muusu strateegiskajiem partneriem.
Taapat arii nedomaaju, ka Putinam un vinja apkaartnei obligaati ir jaabuut muusu draugiem.
Latvijai ir jaabuut valstij ar pashcienju, jaariikojas peec noteiktiem principiem, kas veersti uz stabilitaati, droshiibu un labklaajiibu muusu valstii. Tas sevii ietver, ka mees pashi izlemsim kam un kaa paliidzeesim saskanjaa ar valsts un taas iedziivotaaju intereseem.
Ja cieniijamie biznesmeni uzvedas korekti, nepaarkaapj likumus un visaadi citaadi izturas ar cienu pret sho valsti, tad nav ko vinjus aiztikt.
Savukaart, ja kaads iedomaajas sheit taisiit finanshu mahinaacijas, zagt nodokljus un uzvesties kaa bandiits, tad vinjam ir kategoriski jaaparaada iistaa vieta. Latvijaa kaartiibu jaanosaka Latvijas valstij un punkts.
Ja nu kaadam patiik speeleet spiegu speeliites, tas ir vinja gaumes jautaajums, bet - ieveerot sheit noteikto kaartiibu un cienju pret likumu.
Un viss. Nevajag taisiit ziepju operas.

Atbildēt

Naudas atmazgāšana ir noziegums. Bet skumji, ka cilvēkus ar lielām naudām nespējam iesaistīt lielos, Latvijas ekonomikai darīgos projektos.

Atbildēt

Re kā sanāk, 100% Seskis par šo visu zināja, jo pats ir iekšā šajā netīrajā lietā :) Liepājnieki, kas notiek, linču tiesu lūdzu

Atbildēt

"pietiek.com" - kur ir "sirdspuķīte", vai viņai svētku brīvdienas sākušās?

Atbildēt

Ja ir taisnība par to, kā te rullē Rulle un oponē OOz, tad jau Hartmanim un Boram jādod Trīs zvaigžņu ordeņi, jo Putina ienaidnieki ir mūsu draugi. Maizītim arī šodien vienu tādu iedos, tā ka SAB uzraudzība ir novērtēta augstākajā līmenī.

Atbildēt

Taa ir tikai aizberga redzamaa dala,visa Latvijas droshiibas sisteema ir pilniibaa korumpeeta un paardevusies,veel jo vairaak,visa vinu slepeniibas sisteema ir kakim zem astes,ko nezin un nedriikst zinaat Latvijas pilsonis,to zin un driikst zinaat FDD un cekisti !Hrtmanis ir Hartmanis,bet Bors sen jau bija aiz pautiem pakarams !!!

Atbildēt

Komentatori- 90% Krievijas astes laizītāji.
Skaidrs, ka iestādes jāiztīra no korumpantiem, bet iedomāties, ka Krievijas nacionālsociālisms latviešiem labāks par Rietumu liberismu var tikai nelatvieši un pajoliņi.

Atbildēt

Nav svarīgi, kur Krievijā vai Latvijā mēs saskaramies ar "mežonīgais kapitālisma" neatņemamiem atribūtiem (t.sk. korumpētām tiesībsargājošām institūcijām).
Daudz svarīgāks ir jautājums vai un kad mūsdienu Latvijas politiskā elite nobriedīs darīt galu šim "mežonīgā kapitālisma" mantojumam.

Atbildēt

"Neticu ,ka Krievijā ir taisnīga tiesa"

Bet tici, ka Latvijā ir taisnīga tiesa?

Atbildēt

Tie stratēģiskie partneri liek mums ar visādiem bandītiem auklēties. Paņemt viņus ciet un atdot Putinam!

Atbildēt

Tur būs dikti jārokas un jākavē laiks, lai vispār atrastu kadu info - dokumentāli apstiprinātu papīru ar visiem amatpersonu parakstiem...

Atbildēt

Nedomāju gan,ka šadus faktus vajadzeja publicet bez tiesas procesu pret Jukos analīzes. Neticu ,ka Krievijā ir taisnīga tiesa un,ka jau otra tiesa pret Hodorkovskiir objektīva. Drīzāk viņš nav izpaticis Putinam, jo līdzīgiem biznesmeņiem,kuriem ASV liegta iebrauksana kā saistītiem ar mafiju , Krievijas ĀM iejaucas,kai atceltu ieceļošanas liegumu atcelsanu

Atbildēt

A kur prikols.

Atbildēt

Būtu interesanti, ja pietiek.com. varētu uzrakstīt kadu pētniecisku rakstu, kādēļ tad nupat aizgāja no ienesīgā amata ilggadējais SAB vietnieks Dzenītis, kuram tur bija gadu gadiem iesildīta vieta. Formālais iegansts - ka aizgāja izdienas pensijā 47 gados , nu maz ticams domājošam lasītājam.
Paldies, ka jūs esat pietiek.com !

Atbildēt

Nedomāju, ka šoreiz būs precīzi. "Jukos" līmeņa personām patvērumu nedod ne ar Hartmaņa, pat ne Bora līmeņa personu palīdzību. Domājams, ka šoreiz Latvijas valdībai to ir lūguši tā saucamie stratēģiskie partneri. Tie paši, kur bija cieši saistīti ar mēģinājumu apvienot "Jukos" ar "Sibņeft" un pēc tam to pārdot Rietumu megakorporācijai. Tādai, kuri ir ciešas saites ar bijušo, ietekmīgo ASV viceprezidentu. Loģiski, ka Putins bija nopietni satraucies, ka tik būtisks naftas industrijas uzņēmums - stratēģiski svarīgs valstij un tas budžetam, nonāk rietumu rokās un palika visai dusmīgs uz Hodrokovski un viņa biedriem. Tie savukārt bija spiesti kaut kur aizlaisties. Bet pats Hodorkovskis rietumu acīs kļuva par "politieslodzīto".

Atbildēt