Vai Satversmes tiesa ar Satversmes 110.panta “ģimenes” jēdziena paplašinājumu nav izblamējusies?
Pietiek lasītāja18.11.2020.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Pilsonis
18.11.2020. 16:49»
paardomas
Satversmes tiesa pati ir jātiesā par ģimenes vērtību iznīcināšanu
Šis spriedums izskatās pēc smaga nozieguma. Cerams agri vai vēl šie tiesneši tiks saukti pie atbildības
Uldis
18.11.2020. 16:41»
tad jau iznāk
ka ST nav nekāda ST,bet gan progresivi attīstīto paristu grupējums un viņu kaprīžu izpildītāja.Kurp ej,Latvija?Jāsāk brīnīties par mūsu prezidentu,kurš,spriežot pēc viņa izteikumiem,to nav pamanījis,bet runāja par to,ka Saeimai vajadzēšot lemt par ģimenes jēdziena tādu kā paplašināšanu.Kā pa miglu viņu...
Paldies par rakstu! Skumji, ka mūsu zemītē tādas lietas notiek. Žēl to puišu, kas karos atdeva savas dzīvības par šiem puvekļiem.
neievēlētais kandidāts
18.11.2020. 16:37Vai tad, ja es griezīšos Satversmes tiesā par to, ka mani nav iesakaitījuši Saeimas sastāvā, Satversmes tiesa paplašinās Saeimu tik tāl, lai es tur tiktu uzņemts?
reptilis
18.11.2020. 16:26»
tad jau iznāk
ka ST nav nekāda ST,bet gan progresivi attīstīto paristu grupējums un viņu kaprīžu izpildītāja.Kurp ej,Latvija?Jāsāk brīnīties par mūsu prezidentu,kurš,spriežot pēc viņa izteikumiem,to nav pamanījis,bet runāja par to,ka Saeimai vajadzēšot lemt par ģimenes jēdziena tādu kā paplašināšanu.Kā pa miglu viņu...
Tāpēc jau ASV notiek Lielas cīņas par Augstākās tiesas tiesnešu amatiem,jo lēmums tiek pieņemts balsojot...
tad jau iznāk
18.11.2020. 16:05ka ST nav nekāda ST,bet gan progresivi attīstīto paristu grupējums un viņu kaprīžu izpildītāja.Kurp ej,Latvija?Jāsāk brīnīties par mūsu prezidentu,kurš,spriežot pēc viņa izteikumiem,to nav pamanījis,bet runāja par to,ka Saeimai vajadzēšot lemt par ģimenes jēdziena tādu kā paplašināšanu.Kā pa miglu viņu dzīve iet,kā pa miglu,kas nekad nepāriet.....Paldies autoram par rakstu!
Lasītājs
18.11.2020. 15:55Sākumā vajadzēja, to bērnu pabalstu paaugstināt līdz reālajam iztikas minimumam 650. eiro, tad ņemties ar tādām muļķībām, ja nav cita ko darīt!
Ripa
18.11.2020. 15:24Satversmes tiesa laicīgi noņēma liekas problēmas nākotnē. Jo tā peredastu ģimeņu problēma tāpat būs jārisina.
Šoks ne spriedums
18.11.2020. 15:03Šo Satversmes tiesas garadarbu sameklēju, palasīju. Šoks, ne spriedums. Pieteicēja prasa aizstāvēt viņas darba tiesības, kas esot aizskartas, bet te tiesa spriež pavisam ko citu, apšauba valsts pamatlikumu, to paplašina ar kaut kādu perversiju iestarpinājumu ar seksuālās uzvedības formām, iejaucas personu seksuālās dzīves sfērā, to ienes spriedumā kā "vīrusu" Latvijas jurisdikcijā.
Tas ir politisks lēmums, par ko ST būtu jāsoda. Izlasi spriedumu un pavērtē un izsaki savu viedokli:
https://likumi.lv/ta/id/318716-par-darba-likuma-155-panta-pirmas-dalas-atbilstibu-latvijas-republikas-satversmes-110-panta-pirmajam-teikumam
Paldies par rakstu. Ir vajadzīgs tautas balsojums!
18.11.2020. 14:40Satversmes Tiesa (ST) ir aizmirsuši, ka Latvijas Satversme nosaka ka Latvijas tauta ir pāri ST stāvoša institūcija. Proti, jebkurš Tautas balsojuma rezultāts par Satversmē rakstītā nostiprināšanu - ir un būs obligāts ST.
Tautas balsojumam ir jāatjauno Demokrātija Latvijā, ir jāatjauno vairākuma gribas vara Latvijā.
Balsojumā būtu jāiekļauj sekojošais:
1) Tautai ir jāpieprasa ST tiesnešu atkāpšanos no amatiem;
2) Latvijai ir jāpievienojas 2015. Gada ANO ģimenes rezolūcijai, (2015 gadā Latvijas vēstnieks ANO - Raimonds Jansons - nobalsoja pret ANO ģimenes rezolūciju, pierādot to, ka Latvijas Ārlietu ministrija veido papralēlu politiku iepretim Latvijas Saeimas politikai);
3) Tautai ir jāpieprasa Satversmē ierakstīt vārda "Tikums" nojēgumu (nojēgumam ir jābūt precīzi pateiktam balsojuma lapā un saistītam kopā laulību un ģimeni) [tās ir muļķības, ka "tikuma" nojēgums nav izsakāms!] ;
4) Tautai ir jāpieprasa paziņot par negrozāmiem Satvesmes pantus:
4.1) - jaunizveidoto pantu par "Tikumu"
4.2) - 110 pantu
Juris
18.11.2020. 14:33Satversmes tiesas aplamais spriedums ir "dāvana" Latvijas valsts proklamēšanas 102.gadadienai? Uzmanīgi izlasot šo Satversmes 110.panta 1. teikumu manīsi, ka tajā vārds ģimene” ir cieši saistīts ar laulības jēdzienu: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”, kur “ģimeni” nedrīkst izraut no konteksta. Visi vārdi šajā teikumā pakārtoti viens otram, savienoti ar saikli “un” vai komatu, kā turpinājums, no tā teksta skaidrs, ka ar laulību Satversme definē vecāku un bērnu tiesību nodrošinājumu, interpretāciju un nav tiesiski graut Satversmi ar šādu ST spriedumu. Pareizi raksta atzīmēts, ka Saeima varētu vienīgi izvērtēt Darba likuma minēto pantu un ar to aprobežoties.
paardomas
18.11.2020. 14:16Satversmes tiesa pati ir jātiesā par ģimenes vērtību iznīcināšanu.
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
