Vairāk pretimnākšanas ukraiņu bērniem!

Visiem ir skaidrs, ka Ukraina karu zaudēs, bet mani šokē rietumu deģenerāti, kas lej benzīnu kara ugunī piegādājot ukraiņu fašistiem ieročus, tas tikai pagarinās karu un vairos kritušo skaitu! Kārtējā rietumu miera baložu tautu krāpšana!

Atbildēt

»

Labs latvānis ir nopļauts latvānis.

Sen tas visiem zināms.

Atbildēt

»

Attiecībā uz visām citām tautībām tieši tas pats.
Nav cilvēku - nav problēmu. (kaut kas ļoti pazīstams, vai ne?)

Atbildēt

»

Labs Ušakovs ir miris Ušakovs.

Labs Mamikins ir miris Mamikins.

Labs Agešins ir miris Agešins.

Sen to saku.

Atbildēt

»

No Google: "1. Aкaдeмик Павлов: «Должен высказать свой печальный взгляд на русского человека — он имеет такую слабую мозговую систему, что не способен воспринимать действительность как таковую. Для него существуют только слова. Его условные рефлексы координированы не с действиями, а со словами».

2. Алексей Толстой: «Московия — русь тайги, монгольская, дикая, звериная». (Muscovy — the Russia of taiga, Mongolic, wild, bestial).

3. Федор Достоевский: «Народ, который блуждает по Европе и ищет, что можно разрушить, уничтожить только ради развлечения». (People who roam across Europe in search of what to destroy and obliterate, only for the sake of gratification).

4. Михаил Булгаков: «Не народ, а скотина, хам, дикая орда, душегубов и злодеев.» (They are not people, they are boors, villains, wild hordes of murderers and miscreants).

5. Максим Горький: «Наиважнейшею приметою удачи русского народа есть его садистская жестокость». (The most important trait of the success of the Russian people is their sadistic brutality).

6. Иван Аксаков: «Ох как тяжко жить в России, в этом смердючем центре физического и морального разврата, подлости вранья и злодейства». (How difficult it is to live in Russia, this stinking centre of physical and moral perversity, meanness, deceit and evil).

7. Иван Тургенев: «Русский есть наибольший и наинаглейший лгун во всем свете». (A Russian is the greatest and the cheekiest of all liars in the world).

8. Иван Шмелев: «Народ, что ненавидит волю, обожает рабство, любит цепи на своих руках и ногах, грязный физически и морально…готовый в любой момент угнетать все и вся». (The people who hate freedom, adore enslavement, love handcuffs and who are filthy morally and physically, ready to oppress everyone and everything).

9. Александр Пушкин: «Народ равнодушный до наименьшей обязанности, до наименьшей справедливости, до наименьшей правды, народ, что не признает человеческое достоинство, что целиком не признает ни свободного человека, ни свободной мысли». (The people who are indifferent to the least of obligations, to the least of fairness, to the least of truth… the people who do not recognise human dignity, who entirely defy a free man and a free thought).

10. Философ Владимир Соловьев: «Русский народ находится в крайне печальном состоянии: он болен, разорен, деморализован». «И вот мы узнаем, что он в лице значительной части своей интеллигенции, хотя и не может считаться формально умалишенным, однако одержим ложными идеями, граничащими с мание величия и мание вражды к нему всех и каждого. Равнодушный к своей действительной пользе и действительному вреду, он воображает несуществующие опасности и основывает на них самые нелепые предположения. Ему кажется, что все соседи его обижают, недостаточно преклоняются перед его величием и всячески против него злоумышляют. Всякого из своих домашних он обвиняет в стремлении ему повредить, отделиться от него и перейти к врагам, а врагами своими он считает всех соседей…»

Lasi, spried un vērtē vai tas teikts grāmatās vai vēstulēs no trimdas, vai tie ir patiesi vārdi utt. Bet diez vai šie teksti radās ne no kā …..

Okupantu iebrukumi Baltijā 1940. gadā un genocīds, karš Gruzijā, okupācija un masu slepkavības Ukrainā apstiprina teiktā pareizību, lai kā taisnojas šo citātu “pētnieki”.

Atbildēt

»

Nebūs krievu, krievu problēma atkritīs pati.

Atbildēt

»

Kā cīnīties ar rusofobiju bērnu (un - ne tikai bērnu!) vidū?
( apollo.lv, 19.03.2022.)

Kopš Krievijas realizētās speciālās militārās operācijas un karadarbības sākuma Ukrainā no jauna uzvirmojuši etnisko atšķirību jautājumi arī pie mums, Latvijā. Piemēram, vietnē "Twitter" lietotājus bažīgus darīja kāds ieraksts par situāciju skolā - bērns atsakās sēsties blakus krievu valodā runājošam zēnam. Bērnu un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs apstiprina, ka krīzes apstākļos "ārā lien" iepriekš mazāk manītas vai piemirstas problēmas, un skaidro, kā cīnīties ar rusofobiju - nu jau pat bērnu lokā.

Kaut jaunā paaudze nav piedzīvojusi padomju laikus un pēc idejas tādam failam kā rusofobija nemaz nebūtu jābūt, arvien jūtams, ka arī jaunieši un pat mazi bērni izrāda nepatiku pret sev "svešo". Konstantinovs skaidro, ka spriedzes situācijās šo problēmu uzpeldēšana no jauna nav nekas neparasts.

"Mierīgos laikos var dzīvot kopā ļoti dažādi cilvēki, bet saasinātos laikos dažādības sāk "līst laukā" un traucēt. Un jāņem vērā, ka tā atšķirības zīme nav obligāti nacionalitāte. Latvijā, saprotams, ir šīs te dažādās etniskās grupas, un tā ir tā galvenā atšķirība, kas kļūst manāma grūtos laikos, bet tas var būt arī jebkas cits. Jo īpaši bērnu vidū - mobings pārsvarā vienmēr tiek realizēts pret tiem, kuri ir citādāki nekā lielākā daļa.

Ja pieaugušie to nekontrolē vai pat atbalsta, bērnu vidū ļoti ātri var izveidoties plaisas, dalījumi - vai nu visi pret vienu, vai divas grupas. To pierāda daudz jautājumu - kurā mājā tu dzīvo, kurā rajonā dzīvo, kurā klubā tu trenējies vai kādu mūziku klausies? Jebkura atšķirības zīme var kļūt par iemeslu sadalīties. Etniskais jautājums, protams, ir kļuvis par dabisku robežu," stāsta speciālists.

Konstantinovs atzīmē, ka upurim nav pat obligāti jābūt mazākumā. "Arī divas pilsētas savā starpā var karot, piemēram. Bet, runājot par situāciju Latvijā un konkrēto gadījumu skolā, jāņem vērā, ka te atspoguļojas pieaugušo problēmas. Pieaugušo vidū nav atrisināts etniskais jautājums - nav atrisināts tas, kā sadzīvot.

Protams, jo īpaši tagad, saasinoties situācijai Ukrainā, tas tiek apspriests arī mājās, pieaugušie neklusē - latvieši izsakās par krieviem, krievi par latviešiem - un saprotams, šis konflikts pārnesas uz bērniem. Šis konflikts pārnesas uz bērniem, viņi to reflektē un atspoguļo. Bērni nav no sabiedrības atrauta daļa, viņi atspoguļo to pašu sabiezušo problēmu, kas dzīvo pieaugušo vidū," skaidro Konstantinovs.

Lai šo izskaustu, speciālists uzsver, ka primāri jātiek galā pašiem, līdz varam sagaidīt pozitīvas pārmaiņas bērnu vidū. "Tā situācija šobrīd ir ļoti sarežģīta, jo nav skaidrības, kā tad mēs, pieaugušie, savā sabiedrībā turpmāk risināsim šo jautājumu. Kas notiks, kā saliedēsim vai nesaliedēsim sabiedrību, kā veidosim attiecības ar krievvalodīgo kopienu? Arī izteikumi sabiedrībā ir ļoti atšķirīgi. Vispirms jātiek galā pašiem. Ir diezgan nejēdzīgi un pat nereāli kaut ko gaidīt no bērniem, kamēr pieaugušie nav vienojušies.

Šeit atspoguļojas tā lielā problēma ar mobingu Latvijā kā tāda. Skolās agresija starp skolēniem ir diezgan nekontrolēta. Līdz ar to tas šobrīd uzplaukst un iezīmējas vēl vairāk, un vēl vairāk iezīmējas mūsu negatavība tikt ar to galā. Skolās nav ne resursu, ne speciālistu, kuri varētu tikt galā ar šīm vardarbīgajām attiecībām. Šī problēma ir bijusi hroniska un nu kļūst ļoti redzama," pauž bērnu un pusaudžu psihoterapeits. Taujāts par to, kurš atbildīgs par skolās notiekošo vardarbību, Konstantinovs pauž stingru pārliecību, ka "skolā atbildīga ir pati skola, un tur nekādu ceļu apkārt nav".

"No vienas puses - jā, bērni skolā atspoguļo sabiedrības attieksmi. No otras puses, skola ir tā vide, kurā bērniem ir raksturīgi izturēties citādi. Bērniem ir dabiski, pat ja mājās ir lieli konflikti, skolā uzvesties pēc skolas noteikumiem. Mājās viņi var uzvesties vienā veidā, skolā pavisam citādi. Ja skolā šādas problēmas pastāv, ir skaidrs, ka tur nav ieviesta pietiekami laba "uzvedības vadība" - ir skaidrs, ka bērni nav apmācīti uzvesties un viņiem nav pietiekama kontrole. Ir ļoti daudz skolu Latvijā, kurās tā ir.

Turklāt Latvijā ir lielākais skolotāju - sieviešu īpatsvars visā Eiropas Savienībā, kas nozīmē, ka ir daudz grūtāk kontrolēt zēnus. Viņiem ir tendence izpaust savu agresiju, ja pretī nav vīriešu figūras. Tajā vecumā tas ir ļoti svarīgi. Otra lieta, skolās tam nepievērš uzmanību - tie ir tikai daži atsevišķi piemēri, kur skolā mācītu bērniem uzvedību un kur šim jautājumam būtu laba pieeja."

Un speciālists atzīmē, ka šķietami nesavienojamo savienot nemaz nav tik neiespējami. "Ir ļoti dažādi piemēri pasaulē - ir valstis, kurās ir ļoti dažādas skolas, ir tādas, kur ir līdzīgas. Te ir jautājums par konkrēto skolu, nevis sistēmu kopumā. Vienmēr ir jautājums par speciālistiem skolā, cik viņi ir spēcīgi un kāda ir iekšējā vide. Pat, piemēram, Amerikas nabadzīgākajā melnādaino rajonā var veidot ļoti drošas un labas skolas, kamēr arī pie labākajiem apstākļiem un lielām finansiālām iespējām var izveidot sliktu skolu, kurā būs problēmas ar bērnu uzvedību.

Te pierādās, ka mēs nedomājam pietiekami par šo jautājumu - mēs domājam par skolu kā vietu, kur bērni jādzen un kaut kas jādabū galvā, un kādā valodā to darīt, bet - kāda ir tā vide? Ja vide ir nelabvēlīga, arī labu skolu absolvējuši bērni izaugs agresīvi un neapmierināti," viņš stāsta. Konstantinovs ir drošs, ka "katra ģimene runās saskaņā ar savām vērtībām, tāpēc labākā lieta, ko vecākiem teikt, ir mudināt bērnu skolā uzvesties, kā tur no viņa tiek gaidīts un, galvenais, nesēt naidu pret skolas vadlīnijām." Viņš stāsta, ka upuri, kuri nopietni cieš no citu pāridarījuma, skolās ir visu laiku, un nav būtiski, kāds ir iemesls - pieaugušajiem ir jāiesaistās.

"Ja bērns ir kļuvis par upuri, viņam vajadzētu uzmeklēt kādu pieaugušo, ar ko par to runāt un kurš par viņu iestāsies. Bet, godīgi sakot, mums tā pieredze Latvijas skolās ar šo ir slikta - ne vienmēr pieaugušie ir uzdevumu augstumos. Tā ir viņu atbildība. Lielākais klupšanas akmens ir nepietiekamā izglītotība - viņi nesaprot vardarbības nozīmi, nezina, cik tā var būt kaitīga. Otrs, negrib noņemties, visi tomēr ir "nokārušies". Un trešais - stigma - ja kaut kas tiks atklāts, par skolu tiks izplatīta slikta informācija.

Daudzi baidās no šīs sliktās reputācijas, kaut gan tam būtu jāstrādā uz otru pusi - tas taču ir pozitīvi, ja skola iesaistās un risina problēmu. Kā arī nav skaidras sistēmas un vadlīniju par to, kā rīkoties. Arī vecākiem ieteiktu negaidīt un rīkoties pēc iespējas ātri, un būt uzstājīgiem. Bērniem ir svarīgi justies vecāku aizstāvētam. Pirmais, ko vecāki var darīt, ir doties pie klases audzinātāja, skolas vadības un, ja tas rezultātus nedod, vērsties institūcijās vai nevalstiskās organizācijās.

Faktu, ka par bērnu ņirgājas, bez ievērības atstāt nedrīkst, jo viņam ir milzīgi psihiskās un fiziskās veselības riski. Vecākiem ir obligāti jāaizstāv, jo tās likmes ir pārāk augstas. Es zinu, ka reizēm tas nav viegli un var likties, ka situāciju var tikai sarežģīt un bērnam ikdienu sabojāt vēl vairāk, bet no visas pieredzes Latvijā un pasaulē mēs redzam, ka šādas situācijas pašas bez sekām neatrisinās, bet tās, kurās neviens nav iesaistījies, beidzas ar nopietnākām sekām," skaidro Konstantinovs.

Atbildēt

...nu nevajag pārspīlēt..."Ukraiņi lepojas ar savu valodu un kultūru tieši tāpat kā ikviena cita tauta ar savējo."...tieši tā...bet Latvijā ir un paliek tikai viena oficiāla valsts valoda...punkts...kaut kāda finansiāla palīdzība, kas dos iespēju pārvarēt valodas nezināšanas barjeru, ukraiņiem noteikti tiks sniegta...bet kaut ko mainīt izglītības pamatos nevajag...

Atbildēt

»

Es ceru, ka ukraiņi drīz sakaus tās okupanta armijas atliekas, kas tur vēl klīst pārtikas meklējumos..
BET mani novērojumi internetā - jebkurā čatā ienākot ukrainim neinteresē, kādā valodā tas notiek, bet sprauž savu sakāmo viņam vienīgi zināmā valodā. Es pārvaldu vairākas, tāpēc nācies novērot šo "fenomenu" vairākās vietās.
Tā ka domāju diez vai viņiem pietiek kapacitātes apgūt vēl vienu valodu (ne visiem protams)

Atbildēt

urbanovič, tu zini kā jūtas karā cietušie ukraiņu bērni, kuri Daugavpilī visapkārt dzird krievu okupantu un slepkavu valodu? urbanovič, vari nokārtot, ka urlas elksniņa pārvaldītajā Daugavpilī krievu okupantu un kolonistu pēcteči sakravā mantiņas un brauc projām uz valsti kara noziedznieci krieviju? Ukraiņu bērniem Daugavpilī jādzīvo latviskā vidē un nevis starp Daugavpils krievu šovinistiem un kolonistiem.

Atbildēt

»

Iemācīsies latviski, tie taču nav krievu necilvēki, kam 1000 negatīvās selekcijas gados, izveidojies noturīgs verga gēns ar 47 hromosomām, kas jūs būtiski atšķir no mums, cilvēkiem.

Atbildēt

»

Latvijā 99% neonacistu ir krievvalodīgie.

Atbildēt

Jus varat iedomaties skatu ,ka resnais urbanovics uzrapjas uz autobusa jumta un sak aurot: brivibu,brivibu !

Atbildēt

»

kada valoda ukrainu arsti apkalpos neonacistus un sorositus latvija ?

Atbildēt

kur tu urbanovic biji 8 gadus ,kad banderu fasisti apsaudija bernus austrumukraina ?kapec tavs draudzins ebrejs zelenskis ieperk tikai ierocus ,nevis rupejas par ukrainas berniem ?

Atbildēt

»

Varbūt visuresošie fīreri ļaus ukraiņiem pašiem un Ukrainas ārlietu/izglītības ministrijai izlemt, kādā valodā mācīties viņu bēgļiem. Latvijas pienākums ir nodrošināt, lai tā nebūtu fīreru okupantu valoda.

Atbildēt

Smaržo pēc komandas no kremļa. tikt par kuratoru bēgļu jautājumos.

Atbildēt

»

Krievs nevar rīkoties kā nacists, jo to nevienā augstskolā nemāca, tā ir gadsimtus ilga evolūcija. Neteiksi taču, ka Šarikofs Poļigraf Poļigrafovičs rīkojas kā profesors Preobraženskis.

Atbildēt

Varētu atļaut izglītību daļēji angliski vai franciski, domāju ukraiņiem tas būtu pieņemami.

Atbildēt

ļurbanovič, kāpēc Daugavpils mērs Elksniņš rīkojas kā krievu urla un nacists? Līdzīgi rīkojas daudzi citi partijas saskaņa biedri.

Atbildēt

Uz krievijas agresijas rēķina, par lielākajiem labdariem tagad ir uzmetušies tieši līdzšinējie lielākie nelieši un kremļa politikas realizētāji Latvijā. Jūsu viltīgajai divkosībai nav robežu un to var izbeigt tikai dekolonizācija un augeja staļļu izmēšana no melīgās komunistu sērgas.

Atbildēt

Urbanovičs pat nekautrējas publiski uz bērnu rēķina taisīt politisko karjeru.

Atbildēt

ir latviešu tautas ienaidnieks. Žīdu nacistu - cionistu sabiedrotais.

Atbildēt