Virza normu, kas dotu vaļu izpārdot augstskolām nodotos valsts īpašumus

sandrababy20

17.10.2011. 20:03

([email protected])
Sveiki,
Kā jums klājas? ceru, ka labi un labāko veselību. Mans vārds ir Miss Sandra, es gribētu, lai jūs atbildētu man i ir svarīga lieta, lai disku ar jums.. Tiklīdz es dzirdēt no jums, es jums nosūtīsim mana bilde, un arī ļauj jums zināt vairāk par mani. Es ceru dzirdēt no jums drīz.
Aprūpe Miss Sandra.
([email protected])


]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]


( [email protected] )
Hello,
How are you? hope fine and in best of health. My name is Miss Sandra.,i will like you to reply me for i have an important thing to discus with you. As soon as i hear from you, i will send you my picture and also let you know more about me. I look forward to hear from you soon.
Care of Miss Sandra.
( [email protected] )

Atbildēt

Šādi grozījumi nav atbalstāmi, jo augstskolas varēs uzstāties kā starpnieki valsts īpašumu izsaimniekošanā.Ja valsts iedevusi īpašumus, lai skolas, kad tām vairs tos nevajag, ATDOD ATPAKAĻ.

Atbildēt

Re, te atkal viela veselam pētījumam. Kā padomju laika students atceros, ka glaunā un dārgā Vecrīga ņudzēja no nacionalizētajās ēkās iekārtotām "kojām".Vāgnera ielā bija Kondženei, kādas jaukas kojas bija pie Pulvertorņa, Vēl bija Vaļņu ielas stūrī pie Unīša, liekas, VMA. Jā, par šīm ēkām patiešam dažam komentētājam gribu piekrist: šodien uzturēt ēkas, kur M2 maksā uiuiui, lai tajās imitinātu studentus, nebūtu prāta darbs.Bet tā jau ir pagātne un studenti vismaz manā atmiņā esošajās ēkās sen vairs nemīt.
Tomēr atceros vismaz divas epizodes. Viena saistīta ar viesnīcu "Rīga"- ja neesmu kaut ko sajaucis, tad pēc denacionalizācijas daļēji (vai pilnībā) īpašuma tiesības uz šo ēku (kur nu vairāk Rīgas centrā) tika atjaunotas Latvijas Universitātei. Ir tomēr kādi gadi pagājuši, bet, cik atceros "šo graustu" LU nolēma pārdot, un laikam par krietni pieticīgu sviestmaizi. Cits gadījums, kas man grauž: vai tik tai pašai LU nepiederēja īpašumā nodota valsts zeme, ko Brīvdabas muzejs cerīgi uzskatīja par teritoriju, kurā varēs tālāk attīstīties. NU jau būs kādi 4-5 gadi, kā šī zeme mainījusi īpašnieku un pārdota.
Kaut vai šie divi gadījumi liecina, ka izmaiņas tādā veidā, kā tās piedāvā Druviete, nedrīkst pieļaut: glumam rektoram glumi juristi palīdzēs nopārdot kaut vai LU Raiņa bulvāra centrālo ēku un viss būs likumīgi. Un plātīsim rokas.

Atbildēt

Tur jau nav daudz jādomā kāpēc šāds likums tiek ieviests - pašlaik visneekonomiskākās BET STUDENTIEM VISVAJADZĪGAKĀS ir tiešu KOJAS - lielākā daļa lauku bērnu ir dzīvojuši kojās,jo nevienam nav 100 - 200Ls mēnesī lai īrētu istabu...kojas maksā 30Ls mēnesī bet ir kā augonis universitāšu sejās - milzīgas ēkas,kas kādreiz uzceltas pilsētu nomalēs tagad atrodas gandrīz vai labākajos rajonos - dažas pat centrā...universitātes ļoti fiksi pasludinās,ka tās nav ekonomiski izdevīgas...un tad lauku bērnu sapnis par studijām būs izsapņots. Otrs visticamākais upuris būs Lodes Muiža - Latvijas Unirsitātes Cēsu rajona īpašums kurā notiek ģeogrāfu-ģeologu - videnieku lauku prakses....tik ļoti glavas vēlējās tikt no tā vaļā...tagad ir juridisks spēks...CIK ĻOTI ĻOTI ŽĒL....

Atbildēt

Tas ir apbrīnojami, ka vietējie čabraņi rīkojas. Ar skaļiem saukļiem: mēs, latvieši, mēs paši saimnieki utt. Bet reāli prasti targaši un gatavi pārdot jebko. Augstskolām trūkst naudas? Nē, trūkst pavisam kā cita...

Atbildēt

Soross ar Flika un 3A paliidziibu tagad ir novaajinaajis AirBaltic, un veel nedaudz pazeminaas kompaanijas veertiibu, un tad visi kopaa draudziigi pa leeto privatizees.
Izskataas, ka taa, spriezhot peec dazhiem komentaariem.

Atbildēt

Zviedru bankas Latvijas tautsaimniecībā nav ieguldījušas ne santīma savas naudas, bet tikai parazitējušas no katra mūsu maksājuma, kā arī spekulatīvi apgrozījušas valsts, pašvaldību, uzņēmumu un indivīdu noguldījumus. Vienīgā kreditēšana bijusi patēriņa kreditēšana, turklāt šis patēriņš bijis importēts, tātad vājinājis mūsu vietējos ražotājus. Taču galvenā šo banku krāpnieciskā shēma bija nekustāmo īpašumu tirgus uzpūšana. Būtībā tā bija krimināla shēma, kas šīm bankām neizmaksāja ne santīmu savas naudas. Naudu šīs bankas radīja ar pāris datorklikšķiem, aizņēmēju kontos ierakstot digitālus skaitļus. Nopērkot, piemēram, dzīvokli uzpūstā tirgū, šis skaitlis no pircēja konta tika pārcelts uz pārdevēja kontu. Bilances otrā pusē tika ierakstītas aizņēmēja saistības atmaksāt kredītu ar procentiem, kas šādos darījumos ir vienīgā reālā nauda, kas jānopelna.

Taču finanšu tirgū šī fiktīvā banku nauda parādījās kā reāla nauda, kas ietilpa m3 rādītājā un izraisīja pavisam reālu inflāciju. Pakalpīgie ekonomisti šo burbuli nosauca par "treknajiem gadiem". Šai shēmai bija nenovēršami jāsabrūk, tāpat kā sabruka "noguldījumu piramīdas" 1990. gadu vidū. Un zviedru bankas to ļoti labi zināja, jo līdzīgu burbuli tās savulaik bija uzpūtušas arī pašā Zviedrijā. Tātad šī krāpnieciskā shēma bija labi izplānota un apzināta. Par katru pievilināto kredītņēmēju bankas darbinieki saņēma bonusu.

Ja Latvija būtu neatkarīga valsts un mums būtu godīgi valstsvīri, tādas shēmas netiktu pieļautas, un vispār nav nekāda ekonomiska pamatojuma ārvalstu privātbanku ielaišanai valstī. Ja arī pieredzes trūkuma dēļ šādas shēmas tiktu pieļautas, tad pēc tam šīs blēžu bankas tiktu tiesātas un izraidītas no Latvijas. Taču reālajā Latvijā spekulācijās bankrotējušās zviedru bankas un arī Parex banka tika glābtas uz nodokļu maksātāju rēķina, turklāt no parādu verdzības neatbrīvojot piekrāptos kredītņēmējus.

Šajā zviedru un Parex banku glābšanas akcijā izšķirošu lomu spēlēja arī pašreizējais "Maijpuķīšu revolūcijas" mīlulis Valdis Zatlers, kurš Saeimai lika pārstrādāt jau pieņemto maksātnespējas likumu. Pārstrādāt par labu zviedru bankām. Tā arī bija viena no nedaudzajām prezidenta iniciatīvām. Patiešām var apbrīnot latviešu tautu, kas tagad gatava šo bezrakstura gļēvo ielikteni nēsāt uz rokām.

Atbildēt

George Soros, US fund manager who was blamed for the 1998 Asian Financial Crisis

George Soros, chairman of Soros Fund Management, said Saturday he has confidence in China's economy and believes it is recovering fast from the economic downturn.

Soros made the remarks in an interview with Xinhua after meeting with Chen Feng, chairman of China's HNA Group. Soros has invested $ 50 million into Hainan Airlines, a subsidiary of the group.

Atbildēt

Sorosam patīk pirkt labas lietas maksājot par tiem zemu cenu. Novājinot AirBaltic, lidsabiedrību var dabūt par puscenu, bet vēlāk pārdodot kapitāldaļas labi uzvārīties.

Atbildēt

Soros paid $25 million for a 15 percent stake in Hainan Airlines in 1995 and invested another $25 million in 2005.

Atbildēt

In 2000, HNA Group (Hainan Airlines Group) was established which became parent company of Hainan Airlines. It also controlled Shanxi Airlines, Chang'an Airlines and China Xinhua Airlines.

On November 30, 2007, a new company called Grand China Airlines Holding Company (GCAHC) was formed under the initiative of the HNA group's largest operational entity, Hainan Airlines. The airline planned to merge its operations with all HNA Group's aviaition subsidiaries. The new holding company was held jointly by Hainan province government (48.6%), HNA group (32.8%) and George Soros (18.6%). As a result, a new airline called Grand China Air (Chinese: 大新華航空) was founded. According to the plan, the former four airlines under HNA group, Hainan Airlines, Shanxi Airlines, Chang'an Airlines, and China Xinhua Airlines should be transferred into Grand China Air in the near future.

Atbildēt

Soross interesējas par airBaltic akciju iegūšanu
Otrdiena, 21.septembris (2010)

Finansists Džordžs Soross izteicis vēlmi iegūt daļu Latvijas valstij piederošo lidsabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) kapitāldaļu, ziņo Baltijas biznesa ziņu portāls bbn.ee Igaunijā.

Tikmēr valsts kapitāldaļu turētājs – Satiksmes ministrija (SM) – un premjers norāda, ka pašlaik neesot plānota airBaltic akciju nodošana pārdošanai.

Tieši Dž. Sorosa vārds ir saistīts ar Ķīnas aviokompāniju Hainan Airlines, kurai jau ir sadarbība ar airBaltic. Dž. Sorosam pieder 20 procentu akciju Grand China Air uzņēmumā, kam savukārt pieder Hainana Airlines. Ķīniešu lidsabiedrība ir izteikusi Latvijas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība) vēlmi iegādāties visas vai daļu no valstij piederošajām 52,6 procentiem kapitāldaļu. Lai saglabātu nacionālās lidsabiedrības statusu, plānots, ka 4,7 procenti joprojām varētu palikt valsts uzraudzībā, taču pārējo lielāko daļu pārdotu. Jau maijā premjers tikās ar Hainan Airlines pārstāvjiem un pārrunāja iespējamo valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu pārdošanu, taču ar Dž. Sorosu viņš neesot ticies.

"Premjeram nav nedz bijusi saruna ar Dž. Sorosu, nedz arī ir zināma it kā izrādītā Dž. Sorosa interese par airBaltic," Neatkarīgajai skaidro V. Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne un turpina, "par aviokompānijas valstij piederošo daļu pārdošanu nav runas vispār, jo pašlaik tirgus cenas piedāvājums nav adekvāts uzņēmuma vērtībai. Līdz ar to šis jautājums nav aktuāls. Pie tā iespējams atgriezties tikai tad, kad tirgus situācija kļūs labvēlīgāka šādiem darījumiem."

Ka airBaltic valsts kapitāldaļu izlikšana pārdošanā nav dienaskārtībā, apstiprina to turētājs SM. "Ne satiksmes ministram, ne SM nav bijušas nekādas sarunas par Latvijas valstij piederošo airBaltic kapitāla daļu pārdošanu ne ar vienu interesentu, tajā skaitā ar medijos izskanējušajiem Ķīnas investoriem," uzsver SM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Eida. SM atkārtoti norāda, ka neatbalsta Latvijas valstij piederošo airBaltic kapitāla daļu pārdošanu, jo šā gada pavasarī valsts ir ieguldījusi uzņēmuma pamatkapitālā gandrīz 15 miljonus latu.

"Esam gandarīti, ka beidzot atklātībā nonācis tas, ka airBaltic ir privatizējamo uzņēmumu sarakstā. BAS ir par caurspīdīgu un nesasteigtu privatizācijas procesu. Potenciālo investoru interese par airBaltic ir diezgan liela. Par šiem jautājumiem esam sūtījuši konfidenciālu vēstuli arī SM. Minētās informācijas sakarā mūsu pusē joprojām tiek ievērota konfidencialitāte," saka airBaltic (47,2 procentu akciju) līdzīpašniekam Bertoltam Flikam piederošā uzņēmuma Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) preses pārstāvis Juris Pētersons.

Zīmīgi, ka jautājumus saistībā ar airBaltic iespējamo kapitāldaļu pārdošanu visaktīvāk komentē tieši Vienotības pārstāvji – premjers un ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš neslēpj, ka valstij uzņēmējdarbību vajadzētu nodot uzņēmēju rokās. Savukārt ar Vienotības ieteikumu amatā ieceltā Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere atklāj, ka valdība 2008. gadā ir pieņēmusi lēmumu nenodot airBaltic privatizācijai, lai gan jau 2006. gadā trīs interesenti – SIA Impero Investments, SIA Alto un fiziska persona Oskars Galanders – uz to bija pieteikušies.

Atbildēt

"PAR" piemērs http://bit.ly/kNUgVu

Atbildēt

Tas nav pats interesantakais ieceretajos likuma grozijumos, tur ir ari iecere, kas atbalstita jau otraja lasijuma - ka rektors sagatavo augstskolas budzetu - un ne varda par to, ka to apstiprina senats, ja tas izies cauri, tad vienas lielas augstskolas rektora rokas nonaks iespeja nekontroleti lemt par vairak simts miljoniem latu

Atbildēt

Skaidrs, ka ne visi ir zagli, bet normaals cilveeks jeb nezaglis liidz tamliidziigiem likumiem nekad neaizdomaatos.

Atbildēt

Piemēram Rēzeknē augstskola būvē jaunu studentu pilsētiņu ar jaunām inženieru fakultātes telpām, laboratorijā un tehnisko klasi, vecā ēka, kas nav piemērota augošajam pieprasījumam pēc inženieru studijām. Ja augstskola veco ēku šobrīd izīrē vai pārdod nauda iet kopējā valsts budžetā un līdzfinansējuma problēmu neatrisina. tādēļ manuprāt grozījumi ir atbalstāmi.

Atbildēt

Dagnijai pilnīga taisnība. Par LU nezinu, bet Stardiņu mafija (ne jau studenti un pasniedzēju vairākums) zeļ un palukst. tikai, kā vienmēr, par īsu...

Atbildēt

Ko Zatlers klusē?
Kāpēc neliek pārbaudīt, vai tikai oligarhi, it īpaši Lembergs, nav atkal pie vainas.
Zatler, ja tā ir Vienotības Druviete, vai tad nav jāpārbauda ir neaizskarami.

Atbildēt

Daudzās vietās valsts skolas, jo īpaši svarīgi tas ir Rīgā, kur zeme dārga, gadiem sēž uz privātajām zemēm un maksā piespiedu nomu īpašniekiem. Par iegūto naudu vajadzētu beidzot šos īpašumus izpirkt, nevis maksāt nomu kā caurā mucā. Nomas maksa ar katru gadu pieaug. Bet gadiem šo jautājumu nerisina un brīvos īpašumus par mizerablu cenu nodod privatizācijai savējiem.

Atbildēt

Ja jau nekustamie īpašumi pieder valstij un augstskolai tie nav nepieciešami, tad nav nekāda pamata iegūto naudu vienkārši tāpat atdod augstskolai. Kādā sakarā? Lai apmierinātu uzblīdušās augstskolu nomenklatūras vajadzības?

Atbildēt

Lielajām valsts augstskolām naudas ir diezgan. Par to liecina milzīgie tēriņi, atalgojot administratīvos aparātus ar rektorātiem priekšgalā. Par to liecina milzīgie tēriņi, administratīvajam aparātam iekārtojot lepnus kabinetus. Par to liecina administratīvā aparāta milzu apmēri. Kā trekni piesūcekņi, kas barojas no visādām augstskolās ieplūstošajām naudām, tur grozās, snaikstās, shēmo apaļi vīreļi. Katra augstskola šos apaļos vīreļus labi zina. Jaunie grozījumi likumā tikai vairotu piesūcekņu skaitu un viņu iesūkto labumu apmēru. Studiju darbam, studentiem, mācībspēkiem (vairākumā gadījumu!)tas nedotu neko. Jo - tieši visnicināmākās šķiras ir studenti un pasniedzēji. Ja valsts augstskola, tāda kā LU, savos studentos un pasniedzējos - galvenajā augstskolas dzīves veidotājā - ieguldītu visus līdzekļus, tad Latvijas augstskola kā tāda(LU< RTU< Stradiņi u.c.) būtu konkurētspējīga ar citām Eiropas augstskolām. Tagad lieli līdzekļi grozās, bet tie tiek nesaprātīgi izlietoti. Ja kāds vēlas oponēt un teikt, ka bez administratīvā aparāta, bez departamentiem, bez finansistiem, neskaitāmiem juriskonsultiem, visādām aģentūrām, saimnieciskiem šeptmaņiem, kas nodibinājuši savus SIA - mia, bez visādiem PR taisītājiem, bez neskaitāmiem komandējumiem, kuros "galvgalis"izbraukājies, nevar augstskola nu nekādi iztikt, gribētu zināt tos pretargumentus.

Atbildēt

Kārtējais pierādījums, ka valstī trūkst saimnieciski domājošu cilvēku.

Atbildēt

Patlaban augstskolas peldas naudā, jo gāžas iekšā ES fondu nauda. Bet acīmredzot ir spice, kas vēl grib krasāk uzvārīties.

Atbildēt

ka augstskolai ir tiesības šādus īpašumus atsavināt ar Ministru kabineta atļauju

Un kas tur slikts ? Tad visi ir maitas un zagļi ? Gan augstskolas gan Ministru kabinets ? Ar tādu nostāju jābrauc prom no Latvijas vai jātaisa revolūcija.

Atbildēt

Jūs tur, Latvijā, visu laiku kaut ko jaucat. Jums, taču, nevajag augstskolas, jums nepieciešama laba un starptautiski konkurētspējīga augstākā izglītība. Starp šīm divām lietām nav liekama vienādojuma zīme - tas nav viens un tas pats.

Atbildēt

..augstskolām trūkst finanšu attīstībai.. - ljoti speeciigs arguments. Ljoti argumenteets arguments.

Atbildēt