Iesaki rakstu:

Kā autovadītājs ar vairāk kā 30 gadu vadītāja stāžu kopš brīža, kad Latvijas teritorijā, vietās bez izvietotām brīdinājuma zīmēm tika uzstādīti vairāki desmiti fotoradari saskaros - jo sevišķi, ja uzstādīšana notikusi daļēji maskētā veidā - ar dažādām bīstamām situācijām ikdienas satiksmē – strauju bremzēšanu, pēkšņu braukšanas joslu maiņu (mēģinot noslēpties aiz citiem transporta līdzekļiem) no daudzu satiksmē iesaistīto transporta līdzekļu vadītāju puses.

Uz dažādām nejēdzībām un satiksmes bīstamību saistībā ar fotoradaru izvietošanu līdzšinējā stilā norāda gan satiksmes eksperti, gan autovadītāji, t.sk par to izplatot informāciju masu medijos. Tikmēr radaru uzraugi joprojām jūtīgi uztver faktu, ka, piemēram, aiz smilšu vaļņa noslēpto radaru LTV žurnālisti grib nofilmēt.

Cita starpā tajās nedaudzajās vietās, kur zīmes par, iespējams, uzstādītu fotoradaru ir izvietotas, tās preventīvi (ja nemaldos, tas arī bija radaru ieviešanas mērķis) nostrādā ļoti labi, satiksmes dalībnieki bez liekas raustīšanās uz ceļa, ja nepieciešams, samazina ātrumu atļautā robežās un nekādu problēmu šādas situācijas nerada.

Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzu augstos kungus saņemties un sniegt atbildes sabiedrībai uz šādiem jautājumiem:

1. Vai radaru izvietošana līdzšinējā veidā, bez brīdinājuma zīmes par to, ka noteiktā ceļa posmā var atrasties radars, nav uzskatāma par tādu šķēršļu radīšanu, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību – Ceļu satiksmes likuma 6.panta 1. daļas 3.punkta izpratnē?

2. Vai līdzšinējā situācija nodrošina Ceļu satiksmes likuma 36.panta (Ceļu satiksmes organizācijas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu, ritmisku un ātru ceļu satiksmes norisi, kā arī maksimāli garantēt tās drošību) izpildi? Vai ceļu satiksmes organizācija radaru izvietošanas kontekstā ir uzskatāma par optimālu un maksimāli garantē tās drošību?

3. Vai tie, kas atbild par fotoradaru ieviešanu, ir iepazinušies ar Ceļu satiksmes likuma 38.pantu, kas nosaka:

38.pants. Ceļu satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi

(1) Satiksmi uz ceļiem organizē ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, luksoforiem, transporta un gājēju plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem, kas atbilst Latvijā obligāto standartu un citu normatīvu prasībām.

(2) Satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar Latvijas Valsts ceļiem. Saskaņojums par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu attiecas uz atbilstību standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.

(3) Ceļa pārvaldītājs ir atbildīgs par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu savlaicīgu uzstādīšanu un to pastāvīgu atrašanos lietošanas kārtībā.

Kaut kā neredz, ka šeit būtu norādīts, ka satiksmi organizē ar radariem, liekot autovadītājiem panikā taisīt aplamības uz ceļa, apdraudot gan sevi, gan citus satiksmes dalībniekus. Gan jau juristi oponēs, sakot, ka ir paredzēti „citi tehniskie līdzekļi”. Jā, ir! Bet vai tie organizē vai rada paniku uz ceļa? Viegli teikt – „brauciet apdzīvotā vietā visi uz 50, problēmu nebūs”. Zivtiņa kungs taču nebūs no Mēness nokritis, lai nesaprastu, ka dzīvē tā nenotiek. Ja tā būtu, kam tad tie radari vispār ir vajadzīgi? Tikpat naivi ir cerēt, ka Krimināllikums nav vajadzīgs, jo no šodienas pēkšņi neviens noziedzīgus nodarījumus vairs neizdarīs.

4. Vai turpmāka fotoradaru izvietošana nebūtu jāatļauj noteiktās vietās tikai tad, kad ir izliktas brīdinājuma zīmes? Kartes publicēšana internetā nav attaisnojums, liela daļa internetu nelieto, kā arī neaizmirsīsim, ka pa Latviju braukā arī ārzemju viesi.

5. Vai nav lētāk un lietderīgāk izvietot zīmes par iespējamu fotoradaru kaut tūkstoš vai desmit tūkstoš vietās, atstājot tos tik, cik viņu ir (domājams, ka ar 50 pietiktu visā Latvijā), un atļaut tos izvietot tikai noteikto zīmju darbības zonās, pie kam speciālās kastēs, lai nav iespējams noteikt, ir radars uzstellēts vai nav. Tādējādi ikviens autovadītājs (satiksmes dalībnieks) rēķinās ar to, ka noteiktā ceļa posmā radars var būt un var arī nebūt, bet riskēt diez vai vēlēsies, un melns fotoaparāts uz balta fona, no savas un citu aptaujāto autovadītāju pieredzes saku, - ir stipri iedarbīgāks par „50”, „70” u.c. līdzīga veida zīmēm.

Visbeidzot, jautājumi mazliet no „fotoradaru tēmas”, mazliet no Ceļu policijas ikdienas darba kopumā. Proti, Ceļu satiksmes likuma 41.panta 1.daļa nosaka, ka

(1) Ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki un citas likumos un citos normatīvajos aktos tam pilnvarotas personas.

Jautājums: vai fotoradaru uzstādītāji un pieskatītāji šīs normas izpratnē ir uzskatāmi par pilnvarotām personām, kuras regulē un uzrauga ceļu satiksmi?

Savukārt Ceļu satiksmes likuma 41.panta 2.daļa nosaka, ka:

(2) Personām, kuras pilnvarotas aktīvi regulēt satiksmi uz ceļiem, kā arī personām, kuras uzrauga satiksmi, jābūt jebkurā diennakts laikā labi saredzamā attiecīgā formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un ar atšķirības zīmi, kā arī tām jābūt klāt dienesta apliecībai.

Jautājumi:

- Ja fotoradaru uzstādītāji un pieskatītāji ir uzskatāmi par pilnvarotām personām, kuras regulē un uzrauga ceļu satiksmi, vai šīs personas atbilst Ceļu satiksmes likuma prasībām?

- Vai šī norma kopumā un pašos pamatos neizslēdz slēptu ceļu satiksmes uzraudzības metožu pielietošanu no Ceļu policijas un pilnvaroto personu puses? Un, pat ja fotoradaru uzstādīšanā iesaistītās personas nav uzskatāmas par pilnvarotām personām šīs normas izpratnē, vai nav tā, ka likuma gars kopumā aizliedz slēptu metožu izmantošanu?

- Ja fotoradaru uzstādītāji un pieskatītāji nav uzskatāmi par pilnvarotām personām, kuras regulē un uzrauga ceļu satiksmi, kāds ir to statuss, atbildība un kas viņi tādi ir ceļu satiksmē?

- Kas notiek, konstatējot apstākļus, ka ceļu policijas darbinieks vai cita pilnvarotā persona ir pārkāpusi šo normu (prastiem vārdiem sakot, no krūma filmējis vai fotografējis pārkāpumu vai „šāvis” ar maskētu radaru vai, atrodoties aiz šķēršļa?

o Policijas darbinieks vai pilnvarotā persona atzīst, ka ir rīkojies ar neatļautām metodēm un autovadītāju palaiž tālāk, brīdinot par likumpārkāpuma nepieļaušanu?

o Izskatot pārkāpuma materiālus, šis apstāklis nāk par labu personai, attiecībā uz kuru sastādīts protokols, līdz ar ko sods netiek piemērots?

o Vai arī policija un pilnvarotās amatpersonas darbojas pēc principa – „uzvarētāju nesoda”?

o Kādi normatīvie akti un kādu tieši atbildību paredz par minētās likuma normas neievērošanu?

Būšu ļoti pateicīgs, ja atradīsiet iespēju publiski atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, ko ar iekšlietu resoru saistītās amatpersonas visticamāk deleģēs Zivtiņam; interesanti, ko darīs CSDD un Satiksmes ministrijas bosi, ja vispār kāds kaut ko darīs un uzskatīs par vajadzīgu atbildēt, bet vēl jau ir citi likumi, varu vērsties arī oficiālā kārtā, gaidīt kādu formālu atrakstīšanos un publicēt to.