Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Pievienot komentāru

Lapas:    73   72   71   70   69   68   67   66   65   64   63   62   61   60   59   58   57   56   55   54   53   52   51   50   49   48   47   46   45   44   43   42   41   40   39   38   37   36   35   34   33   32   31   30   29   28   27   26   25   24   23   22   21   20   19   18   17   16   15   14   13   12   11   10   9   8   7   6   5   4   3   2   1   

????????????????????????

30.10.2011. 06:11

intrese uzsit man e-mail uz [email protected]
ja busi netirs aizmirsti par info

Atbildēt

????????????????????????

30.10.2011. 06:08

kapec valdiba var draudet tautai ar fisikdu izrekinashanos? lapsa varbut noskaidro cik kukulus sanema pilsonibas un immigracijas dienesta priekshnieks?personigi no manis 2500 eiro

Atbildēt

melš

29.10.2011. 22:18

Kas atļauts grieķiem tas nebūs Latvijā.Apm.300 gadi Latvijā valda visatļautība bet Grieķijā tā turpinās tūkstošos gadus.

Atbildēt

raimis - pietiek

29.10.2011. 21:47

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/62555/strazds-zviedru-mates-bankas-jau-sen-norakstijusas-latvijas-paradus

ko varat teikt par šiem apgalvojumiem, cik lielā mērā tā ir tautas ..irsināšana, vai prāta ...akarēšana un cik lielā mērā tā tomēr varētu būt patiesība? jūs iepriekš par sc aktīvi informāciju vācāt, kas par šo armandu strazdu vispār ir zināms, ar šitādiem apgalvojumiem, uz tā fona, kas notiek grieķijā, ko runā premjers ar finmin, kas zina, kā cilvēkiem prāts sagriežas...

Atbildēt

mītnieks

29.10.2011. 21:05

Kaut gan likums paredz, ka denacionalizēto namu īrniekiem kompensācijai par atbrīvoto tagad jau namīpašnieka dzīvokli pienākas 13 000 Ls par katru dzīvoklī dzīvojosu personu, pēdēja laikā šī tēma vispār netiek cilāta. Pilsētai naudas neesot, īpašniekiem arī ne. Ko darīt? Vai tikai tad, kad īrnieks nespēs samaksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem, tikai tad pilsētai "atradīsies" līdzekļi? Es varbūt tagad jau vēlos atstāt šo dzīvokli, kura uzturēšanā pēdējos 10 gados esmu ieguldījis ne vienu vien tūkstoti latu. Kas manai ģimenei izmaksās kompensāciju, saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem mums pienākas?

Atbildēt

Raimim

29.10.2011. 11:20

Kādai gan grupai kas dzīvo Islandē ir interese Latvijā ,vai tā nav tā pati grupa kas šukā lietiņas visā pasaulē?????

Atbildēt

raimim

28.10.2011. 20:47

Jums personiski, protams, varētu pateikt, kas nu tur par milzu noslēpumu - nav galu galā te ne naudas, ne tipogrāfijas mašīnu, ne citu īpašumu, - pat serveri pieder islandiešiem. Bet tiem, kas iedomājas, ka viņi ir šīs zemes saimnieki un var darīt jebko, kas vien ienāk prātā, - nē, neteiksim vis.
Ar cieņu,
PIETIEK

Atbildēt

raimis - pietiek

28.10.2011. 20:14

Portāla sadaļā "kas mēs esam" nav pateikts, kas ir portāla īpašnieki. Tik vien kā zem darbības principu apraksta parakstījušies Lato Lapsa un Agnese Margēviča. Vai varat pateikt, kas ir portāla īpašnieki. Ja tā ir juridiska persona, vai varat pateikt, kas ir šīs juridiskās personas īpašnieks?

Tas tā, kontekstā ar:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/397379-mediji_joprojam_nesteidzas_atklat_savus_patiesos_ipasniekus

Ar cieņu,
Raimis

Atbildēt

bebrix

28.10.2011. 08:15

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40225174

Atbildēt

līdzdalībnieks

27.10.2011. 13:14

Vajadzētu turpināt kaut ko publicēt par Kalvja Vītoliņa un viņa oponentu (SIA "Dzelzceļa būve", M.Gulbja u.c.) varbūtējām vienpusējām vai abpusējām blēdībām. Pārāk neganti kompromati starp viņiem ir laisti darbā. Kam taisnība?
Protams, Jūs nevarat apjoma ziņā "aptvert neaptveramo", bet būtu žēl, ja minētā tēma Jūsu spēkiem nebūtu izpētāma.
Veiksmīgu darbošanos arī turpmāk!

Atbildēt

X k-dze - PIETIEK

27.10.2011. 11:14

:) Man patīk Jūsu domas formulējums :)
Pastāstīt vienmēr kaut ko var. Jautājums ir - kam tas ir vajadzīgs, kā tas ir vajadzīgs, ko tas dos, ko tas mainīs un cik liels ir pieļaujamais risks.

Atbildēt

blogs

26.10.2011. 21:16

Kāda ZRP biedra analīze par/pret koalīcijām

http://mazlietparpolitiku.blogspot.com/2011/10/kada-zrp-biedra-analize-parpret.html

Atbildēt

KASPARS

26.10.2011. 18:37


INTERESANTI --'
KĀPĒC LAPSA NEPIESAKĀS PAR KNABA VADĪTĀJU, JA IR TIK GUDRS??





Atbildēt

tutu

26.10.2011. 14:22

Деятельность третейских судей надо бы тоже протрясти !!!

Atbildēt

tutu

26.10.2011. 14:19

Кто нибудь контролирует деятельность судебных исполнителей ??? Существуют злоупотребления !!!

Atbildēt

Eduards

26.10.2011. 09:54

---Lapsas kungs!
Jūs esat KNABĀ bijis tikai vienu reizi,bet es-daudzas!Pie tam-TICĪBĀ un CERĪBĀ,ka PALĪDZĒS!
--Man ir saglabāta dokumantācija par ŠĪS iestādes darbību-drausmīgi!"Ta'ir iestāde,kurai es aizejot esmu ieteicis izmaini't nosaukumu uz -korupcijas piesegšanas birojs.Neapvainojās,bet arī neņēma vērā..
Ja interesē-tel 65038743-kopā var paveikt vairāk...

Atbildēt

dzintars

26.10.2011. 09:45

Nav vairs vēlēšanās ieiet Jūsu lapā kopš parādījusies uzbāzīgā (pretīgā) Nokia9 reklāma

Atbildēt

Maasa

25.10.2011. 20:29

Kā var tik daudz algas vienlaicīgi saņemt- sk jaunā Ekon. ministra iepriekšējās deklarācijas http://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/VAD par ienākumiem

Atbildēt

leardo

25.10.2011. 09:36

MINISTRI ar vidusskolas izglītību !!!!!!!!!!!!!!!!! un tas izsaka visu kas te notiek!

Atbildēt

X k-dzei

25.10.2011. 09:03

Paldies, cenšamies. Varbūt varat par kādu no Jūsu pieminētajām tēmām pastāstīt ko vairāk?
Ar cieņu,
PIETIEK

Atbildēt

raimim

25.10.2011. 09:01

Viens pats Vaškevičs, protams, ir par sīku, bet par visu "kontrabasa" piesegšanas megasistēmu, protams, būtu interesanti. Viss atkarīgs no tā, kādi dokumenti atplūdīs un cilvēki pieteiksies.
Ar cieņu,
PIETIEK

Atbildēt

andronam

25.10.2011. 09:00

To laikam mums Eiropas Komisija tā īsti precīzi pateiks.
Ar cieņu,
PIETIEK

Atbildēt

kūmiņš

25.10.2011. 06:47

Vērtība nav nevienam no šiem rakstiem un atklājumiem,rakstītais ir par maziem gariņiem un maziem atklājumiem.Pie lielajiem vīriem un lielajiem darbiem un īstiem oligarhiem šiem siščikiem pat šķiet, nav nojausma.Savs darbības lauks siščikiem ir un maizīte arī un arī nav jāstrādā.

Atbildēt

Androns

24.10.2011. 10:45

Pavisam vienkāršs jautājums, kuram nevar atrast atbildi - vai veicot pārskaitījumu AirBaltic netika pārkāptas pilnvaras (vai bija piešķirts mandāts) un vai pirms šāda pārskaitījuma nebija gadījumā jāgroza Valsts budžets???

Atbildēt

Normunds

23.10.2011. 22:48

Vai šie abi pasākumi neizskatās pēc afērām - kā parasti?


1) Trešdien, 24.augustā, tiks parakstīts līgums par piecu Nīderlandes Jūras spēku kara mīnu meklētāju kuģu iegādi, informēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku (JS) štāba pārstāve Marija Baņņikova.
Piecu kara kuģu iegāde kopumā izmaksās 57 miljonus eiro (40,06 miljonus latu). Kā žurnālistus iepriekš informējaAizsardzības valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs, samaksu par kuģiem varēs veikt pakāpeniski - no 2006.gada līdz 2012.gadam, un līdzekļi kuģu iegādei ir paredzēti NBS attīstības plānā.
Kuģu pirkšanu pēc Latvijas un Nīderlandes Aizsardzības ministriju ilgstošām sarunām 19.jūlijā atbalstīja Ministru kabinets. Kā akcentē JS, tas ir svarīgs lēmums NBS spēkiem, kas paplašinās JS iespējas piedalīties dažādās starptautiskajās mīnu meklēšanas mācībās un operācijās Baltijas jūrā.

Kā norāda Baņņikova, ik pa laikam tiek saņemtas ziņas par atrastiem lādiņiem no Pirmā un Otrā Pasaules kara laikiem. Tāpēc mīnu meklēšana joprojām ir aktuāls jautājums JS.

Piecu "Alkmaar" klases mīnu meklētāju pamatuzdevums ir mīnu meklēšana un neitralizēšana. Tie spēs veikt arī citus uzdevumus - piedalīties NATO ātrās reaģēšanas vienībās, meklēšanas un glābšanas operācijās un, ja nepieciešams, - arī patrulēšanā.

Kara kuģus saņemt un apgūt dosies JS kuģu komandas, kurām Beļģijā, ievērojot Nīderlandes un Beļģijas savstarpējo vienošanos, notiks speciālā apmācība 6-9 mēnešu garumā. Pirmais kuģis Latvijā sagaidāms 2006.gada novembrī, tā bāzēšanas vieta būs Liepājā.

Līguma parakstīšana plkst.16 notiks JS štābā Rīgā, Birzes ielā 4. Svinīgajā pasākumā piedalīsies Aizsardzības ministrijas, NBS, JS un Nīderlandes pārstāvji.

Kuģi ir būvēti 90.gadu sākumā.

Iecerēts, ka trīs no kuģiem uz maiņām darbosies NATO ātrās reaģēšanas spēku sastāvā, bet pārējie tiks izmantoti nacionālajām vajadzībām, kā arī, iespējams, tie varētu piedalīties Eiropas Savienības operācijās.

Patlaban Latvijas Jūras spēkiem ir trīs mīnu meklētāju kuģi, tomēr tie ir veci. Jaunu kuģu iegāde tiek pamatota gan ar NATO, gan Eiropas Savienības prasībām, gan ar to, ka Baltijas jūra joprojām ir piesārņota ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem.


LETA
22. augusts 2005 21:50

http://www.delfi.lv/news/national/politi…





Jūras spēki Nīderlandē saņems mīnu kuģi
2007. gada 3. septembris 13:25

Šā gada 5. septembrī Nīderlandes pilsētā Den Helderā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēki (JS) savā īpašumā pārņems no Nīderlandes Jūras spēkiem ALKMAAR klases mīnu meklētāju kuģi M05"Viesturs". Šis ir otrais no pieciem mīnu meklētāju kuģiem, kurus Latvija ir iegādājusies no Nīderlandes.
Kuģa pārņemšanas ceremonijā piedalīsies Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs, Latvijas vēstniecības Nīderlandes Karalistē ārkārtējā pilnvarotā vēstniece Baiba Braže, Latvijas un Nīderlandes jūras spēku vadība.
2005. gada 24. augustā tika parakstīts līgums starp Latvijas un Nīderlandes aizsardzības ministrijām par ALKMAAR klases 5 kara kuģu iegādi no Nīderlandes Jūras spēkiem. Pirmo mīnu meklētāju M04 "Imanta" NBS JS pārņēma savā īpašumā no Nīderlandes šā gada 7. martā. Viena kuģa cena ir 8 miljoni latu.
ALKMAAR klases mīnu meklētāju pamatuzdevums ir mīnu meklēšana un neitralizēšana, taču tie var veikt arī citus uzdevumus: piedalīties NATO reaģēšanas spēkos, meklēšanas un glābšanas operācijās, kā arī nepieciešamības gadījumā patrulēšanā.
Mīnu meklētājs M05 "Viesturs "ir būvēts 1984. gadā, tā iepriekšējais nosaukums ir "Scheveningen", kuģa ūdens izspaids 595 tonnas, garums 51,6 metri, platums 8,96 metri, maksimālais ātrums 15 mezgli. Nākamajā gadā kuģis M05 "Viesturs" atradīsies Baltijas valstu mīnu kuģu eskadras BALTRON sastāvā. Kuģa komandieris ir kapteiņleitnants Jānis Vīksne, komanda - 44 jūrnieki. Kuģa krustmāte ir Jūras spēku preses un informācijas virsniece Iveta Kraule.

http://www.db.lv/citas-zinas/juras-speki…
Diviem Latvijas mīnu kuģiem uzradušies potenciālie pircēji
LETA
19. oktobris 2011 17:10
Vairākas starptautiskas kompānijas izrādījušas interesi par iespējām iegādāties divus mīnu meklēšanas kuģus "Alkmaar", kurus Latvija savulaik iegādājusies no Nīderlandes un turpina veikt maksājumus par tiem.
Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Sārts pastāstīja, ka vēl šogad tiks organizēta iespēja šīm kompānijām apskatīt kuģus. Viņš gan atturējās konkretizēt, kādu valstu kompānijas šo interesi ir izrādījušas, vien piebilda, ka "pazīstamas starptautiskas kompānijas".

Spekulēt par cenu, kādu varētu kuģus pārdot, ir pāragri, teica Sārts, norādot, ka cena būs atkarīga no diviem faktoriem - par kādu cenu Latvija šos kuģus pirka un cik ilgi kuģi atradušies bruņoto spēku dienestā. Katrā ziņā Latvija ir ieinteresēta pārdot tos par maksimāli augstāku cenu, atzina Sārts.

SAISTĪTIE RAKSTI

Cenas noteikšana būšot sarunu process, jo tik lielu militāru kuģu tirgošana ir sarežģīta. Turklāt par šo jautājumu vēl būs jālemj valdībai.

Jau ziņots, ka Latvija ar Nīderlandi bija noslēgusi līgumu par piecu mīnu meklēšanas kuģu iegādi, tomēr vēlāk secināja, ka var atļauties maksāt un uzturēt vien trīs no tiem. Līdz ar to tika nolemts pārdot divus no minētajiem kuģiem.

Līgums par kuģu iegādi ticis noslēgts ar AM un Nīderlandes Finanšu ministriju 2005.gadā, un kopējā darījuma summa bija 57 miljoni eiro (40 miljoni latu), kas iekļauj arī kuģa sagatavošanu izmantošanai pēc to vairāku gadu konservācijas un kuģa komandu apmācības. Saskaņā ar noslēgto līgumu AM vēl Nīderlandes pusei ir jāpārskaita 24 miljoni eiro (vairāk nekā 16 miljoni latu). Maksājumu ir plānots veikt nākamajos trīs gados, katrā gadā pa 8 miljoniem eiro (vairāk nekā 5 miljoniem latu).
http://www.kompromat.lv/lat/?page=clause…
http://www.delfi.lv/news/national/politi…

2)

Patruļkuģu būvniecību Kalvīša valdība bez konkursa uzticējusi Kalvīša padomniekam Meļņikam
Vasilijs Meļņiks, AS „Rīgas kuģu būvētava” valdes priekšsēdētājs.

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Lēmumu pamatoja, ka tas būs lieliski, ka aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, Meļņiks ir tikai starpnieks, jo kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava...



Meļņika vadītais uzņēmums jau saņēmis pusi no līguma summas, bet armija patruļkuģus vēl nav redzējusi. Šobrīd Aizsardzības ministrija cenšas pārskatīt maksājumu grafikus par kuģiem, jo krīze strauji mazinājusi aizsardzības budžetu. Nākamnedēļ par izmaiņām līgumā iecerēta Vasilija Meļņika saruna ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

ILMARS LEŠINSKIS, Jūras spēku komandieris (1999.–2005.):

Savā laikā lidojot ar lidmašīnu no Zviedrijas uz Rīgu, es attaisīju, tur tāds žurnāls un tur Meļņika raksts bija, kur viņš apgalvoja, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

Meļņika intervija jūras spēku komandieri iedvesmojusi un viņš ierosinājis armijas vadībai un politiķiem kuģus būvē tepat Latvijā Vasilijam Meļņikam piederošajā Rīgas kuģu būvētavā. Lai būtu pārliecināts, ka tas ir pareizs lēmums, Lešinskis pasūtīt pētījumu “Kuģu būvniecības iespējas Latvijā”. 10 000 latu vērto pētījumu veica Raitas Karnītes Ekonomiskais institūts. Pētījuma secinājums ir tieši tāds pats kā tā uzstādījums – kuģus būvēt Latvijā var un to var darīt vienīgi Vasilijam Meļņikam piederošajā Rīgas kuģu būvētavā.

Karnīte pētījumu pabeidza 2003.gadā. Armijas vadība ar to iepazīstinājusi politiķus, tomēr tā laika premjeram Einaram Repšem un aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim par kuģiem interese nav bijusi. Pētījums nogūla plauktā.

Situācija mainījās 2007.gadā, Aigara Kalvīša otrās valdības beigās. Par premjera padomnieku tobrīd bija kļuvis uzņēmējs Vasilijs Meļņiks. Laiki bijuši labāki un Aizsardzības ministrs Atis Slakteris nospriedis, ka patruļkuģus varētu atļauties . Jūras spēki izvēlējušies vislabāko kuģa modeli – SWATH divkorpusu kuteri. Slakteris piekritis un pamatojoties uz 4 gadus veco Karnītes pētījumu, uzticējis kuģu būvi premjera padomnieka Meļņika firmai. Tā arī noticis. Pēdējās Kalvīša valdības sēdes slēgtajā daļā 2007.gada decembrī Aizsardzības ministrijai uzdots slēgt līgumu tieši ar Rīgas kuģu būvētavu. Līgums paredz, ka Meļņika uzņēmums par 38 miljoniem uzbūvēs piecus patruļkuģus.

Taču pavisam drīz izrādījās, ka Meļņika kuģubūve Jūras spēku pasūtītos SWATH kuģus uzbūvēt nespēj, uzņēmumam nebija ne tehnoloģijas, ne iekārtu tik smalka kuģa būvei. Tomēr no līguma ar valsti Meļņiks neatteicās, viņš kuģus pasūtīja vācu kuģu būvētavā Abeking & Rasmussen.

Problēmas ar līguma izpildi Rīgas kuģu būvētavai radās jau pusgadu pēc līguma noslēgšanas. Bija problēmas sarunās ar piegādātājiem. Taču valsts līgumu ar Meļņikam piederošo Rīgas kuģu būvētavu nelauza, valsts vēlējās uzņēmumam palīdzēt un pārskaitīja avansu – pusi no līguma summas – 19 miljonus latu.

Premjeri mainījās, bet Meļņiks padomnieka amatu saglabāja. Lēmums par avansa maksājumu tika pieņemts jau Godmaņa valdības laikā. Šobrīd zināms, ka Vācija Latvijai uzbūvēs 3 karakuģus. Meļņika uzņēmums cer no vāciešiem iegādāties licenci un kādu kuģi mēģinās uzbūvēt tepat Rīgā.

VASILIJS MEĻŅIKS, AS „Rīgas kuģu būvētava” valdes priekšsēdētājs:

Abeking & Rasmusen Schiffts und Yachweft GmbH” kā apakšuzņēmēju izvēlējās Pasūtītājs. Saskaņā ar vienošanos A/S „Rīgas kuģu būvētava” ir iegādājusies licenci patruļkuģu būvei un tehnoloģiju pārņemšanai no augstākminētās Vācijas firmas. Jebkurā gadījumā vismaz viens kuģis tiks būvēts Rīgas kuģu būvētavā.

Lēmumu par Meļņika iesaisti kuģu būvēšanā virzīja aizsardzības ministrs Atis Slakteris. Viņš joprojām uzskata, ka, uzticot Meļņikam kuģubūvi, sildījis Latvijas ekonomiku.

Līdzīgu SWATH tipa kuģi iepērk arī Igaunija. Viņi gan rīkojās vienkāršāk - izpētot piedāvājumu, nonāca pie secinājuma, ka atbilstošo kuģi Eiropā var uzbūvēt tikai viena kompānija. Igaunijas jūras administrācija pirms diviem mēnešiem noslēdza līgumu ar tieši to pašu vācu kuģu būves uzņēmumu, kas būvēs pēc Meļņika pasūtījuma Latvijas krasta apsardzes kuģus.

TAIVO PRELA, Igaunijas Jūras Administrācijas direktora vietnieks: Tā kā esam valsts uzņēmums, mēs veicām valsts pasūtījumu, tā kā summa ir liela, tad tas bija starptautisks konkurss, mēs uzrakstījām, ko mēs vēlamies, tehniskos datus, ievadījām valsts pasūtījuma reģistrā, no turienes jebkura pasaules valsts var saņemt datus. No turienes datus paņēma 13 kuģubūvētavas, bet dokumentus iesniedza tikai šis uzņēmums, jo tas ir vienīgais, kas kaut ko tādu ceļ.

Igauņi līgumu ar vācu kuģu būvētavu noslēdza bez starpniekiem un tādēļ viņiem kuģi uzbūvēs daudz ātrāk. Par apmēram to pašu cenu ko maksā Latvija, igauņi saņems pilnībā aprīkotu kuģi, kamēr Latvija - kuģus bez krasta apsardzei vajadzīgā aprīkojuma.

JĀNIS SĀRTS, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs:

Šobrīd ir veikti dažādi aprēķini. Tās summas (aprīkojuma) būtu mērāmas miljonos, es nepateikšu šobrīd summas, jo ne iepirkumi, ne kādas citas procedūras šobrīd nav veiktas un arī tuvākajā laikā mēs neplānojam veikt, jo acīmredzot tie līdzekļi mums vienkārši nav.

Šobrīd Aizsardzības ministrija domā, ka varētu iztikt ar trīs jauniem patruļkuģiem. Tos varētu aprīkot ar tiem ieročiem un navigācijas tehniku, kas uzstādīti vecajiem kuģiem. Aprīkot vēl divus kuģus būtu grūti, tādēļ tiek pieļauts, ka tos varētu arī pārdot. Cenas un pasūtījuma samazināšanai Meļņiks nepiekrīt. Ministrija, protams, varot no kāda kuģa atteikties, bet kopējo cenu tas nemainīšot, jo ar vāciešiem jau esot noslēgtas vienošanās. Šobrīd Aizsardzības ministrija risina sarunas ar Rīgas kuģu būvētavu par izmaksu samazināšanu, taču tās neveicas.

Pirmais Vācijā ražotais patruļkuģis Latvijas krastus sasniegs pēc pusotra gada - 2011.gada aprīlī.

ILMARS LEŠINSKIS, Jūras spēku komandieris (1999.–2005.):

Tā Latvijas stratēģiskā vajadzība pēc kuģu būvēšana, es tā saprotu beidzās ne ar ko. Varbūt pēc tam, kad būs kaut kādi kuģi uzbūvēti Vācijā, cik es zinu, par trīs kuģiem jau līgumi ir parakstīti, varbūt pēc tam Meļņiks sāks kaut ko būvēt, bet nu es nezinu.

Lai arī Meļņiks ir saņēmis militāru pasūtījumu, viņa uzņēmums nekad nav vērsies Satversmes Aizsardzības birojā, lai saņemtu industriālās drošības sertifikātu – atļauju veikt ar valsts noslēpumu saistītas piegādes un pakalpojums. Tam varētu būt trīs cēloņi. Pirmais – Meļņiks nav nopietni iecerējis nodarboties ar militāro kuģubūvi. Otrais – Rīgas kuģubūvētavai šādu sertifikātu iegūt ir problēmas, trešais – uzņēmējs, esot tik augstā amatā, iespējams, bija iecerējis, ka ar saviem sakariem sagādās atļaujas, kad vien viņam vajadzēs.
AM: Līgums ar "Rīgas kuģu būvētavu" neparedz pienākumu patruļkuģus būvēt Latvijā .
LETA, 2009. gada 1. decembris 12:22

Aizsardzības ministrijas (AM) un AS "Rīgas kuģu būvētavas" 2007.gada 21.decembrī noslēgtais kuģu būves un piegādes līgums neparedz pienākumu piegādātajam veikt kuģu būvi Latvijā, aģentūrai LETA norādīja AM Preses nodaļas vecākā referente Vineta Kleine.
Ministrijas pārstāve atzīmēja, ka AM no

slēdza līgumu ar "Rīgas kuģu būvētavu" saskaņā ar 2007.gada 7.decembra Ministru kabineta rīkojumu, kas atļāva Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēkiem veikt piecu patruļkuģu būves iepirkumu no "Rīgas kuģu būvētavas" par noteiktu summu, neatrunājot to, ka kuģu būvei jānotiek tieši Latvijā.
Slēdzot līgumu, AM un "Rīgas kuģu būvētava" uzņēmās tajā noteiktās saistības. Saskaņā ar līgumu piegādātājs pēc saviem ieskatiem un, uzņemoties atbildību, var kuģa būvniecību vai kādu tās daļu nodot apakšuzņēmējam. Par šādiem darbiem piegādātājs uzņemas atbildību pilnā apmērā, kā tas būtu, ja šos darbus veiktu pats piegādātājs. Ņemot vērā minēto, "Rīgas kuģu būvētava" ir tiesīga nodot daļu līguma izpildes apakšuzņēmējam, norāda AM. Līgums neparedz AM tiesības prasīt, lai apakšuzņēmējam nodotā līguma daļa tiktu izpildīta Latvijā.

Saistītie raksti
Kleine uzsvēra, ka vēl šā gada maijā, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, aizsardzības ministrs lūdza "Rīgas kuģu būvētavu" izvērtēt iespēju pazemināt patruļkuģu būves un iegādes līgumā norādītās cenas vai piedāvāt citus risinājumus maksājumu samazinājumam tuvākajiem gadiem.

"Rīgas kuģu būvētava" nepiedāvāja un AM arī neizdevās panākt līguma cenas samazināšanu, sacīja AM pārstāve. Tomēr "Rīgas kuģu būvētava" piedāvājusi samazināt maksājumus 2010.-2011.gadā, pārceļot divu patruļkuģu būves sākšanu uz vēlāku laiku. Līdz ar to arī atlikusī samaksa par šiem kuģiem tiktu pārcelta uz vēlāku laiku.

Kopumā priekšlikuma būtība paredz kuģu būves un piegāžu termiņu pagarināšanu, līdz ar to pagarinot arī maksājumu grafiku, tādējādi atvieglojot valsts budžetu krīzes laikā.

Ministru kabinets šā gada13.oktobra sēdē konceptuāli atbalstījis grozījumu veikšanu kuģu būves un piegādes līgumā. Patlaban saskaņā ar valdībā doto uzdevumu AM veic sarunas ar "Rīgas kuģu būvētavu" par iespējamām izmaiņām līgumā ar mērķi panākt vienošanos par šiem valstij izdevīgajiem noteikumiem.

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Eksportētāju un investoru klubs uzskata par nepieņemamu, ka patruļkuģu būve Latvijas armijas vajadzībām, ko valdība bija uzticējusi vietējam ražotājam "Rīgas kuģu būvētava", patiesībā notiek Vācijā, biznesa informācijas portālu "Nozare.lv" iepriekš informēja Latvijas Eksportētāju un investoru kluba valdes priekšsēdētāja Diāna Laipniece.

Kā norāda Laipniece, "atliek secināt, ka ar šādu izpratni par atbalstu vietējam ražotājam "Rīgas kuģu būvētavas" īpašnieks Vasilijs Meļņiks nevarēja būt labs padomdevējs diviem iepriekšējiem Ministru prezidentiem".

"Šis varēja būt lielisks veiksmes stāsts, kad vietējais ražotājs, saņemot valsts pasūtījumu, apgūst jaunās tehnoloģijas un tādejādi kļūst spējīgs saražot preci, ko pats nevarēja saražot pirms tam, un sāk konkurēt ar vienīgo šāda tipa patruļkuģu ražotāju Eiropā. Tā būtu bijusi tālredzīga politika, no kuras valsts iegūtu konkurētspējīgāku eksportētāju un kas savulaik atmaksātos darba vietu un nodokļu ieņēmumu veidā," uzskata Laipniece.

Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, 2007.gada 21.decembrī AM tika svinīgi parakstīts līgums starp ministriju un "Rīgas kuģu būvētavu" par piecu jaunu patruļkuģu būvniecību un piegādi NBS Jūras spēku vajadzībām.

Pirms līguma parakstīšanas toreizējais aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) uzsvēra, ka šis būs ilgtermiņa līgums par bruņoto spēku flotes attīstību. Viņš gan atzina, ka ar šādu soli negrasās rīkot sacensības bruņojumā ar citām NATO valstīm, tomēr arī Latvijai jāiet līdzi laikam un jāattīstās.

Veldre arī pauda gandarījumu, ka šis projekts ļaus attīstīt vismaz vienu Latvijas tautsaimniecības nozari. Līgumu parakstīja toreizējais Jūras spēku komandiera pienākumu izpildītājs komandkapteinis Juris Roze, bet uzņēmuma vārdā - valdes priekšsēdētājs Meļņiks.

Arī uzņēmējs uzsvēra, ka šis projekts Latvijas tautsaimniecībā būs liels attīstības solis. Meļņiks solīja, ka kuģi būs droši, kalpos ilgi un labi un uzņēmēji savu darbu paveiks laikā un labā kvalitātē.

Roze uzsvēra šo jauno kuģu augstās jūras spējas - stabilitāti pat sliktos laika apstākļos.

Kopējās piecu patruļkuģu būvniecības izmaksas ir 38,8 miljoni latu. Līgums paredzēja jau 2008.gadā uzsākt kuģu būvniecības procesu un paredzēja pirmā patruļkuģa būvniecības pabeigšanu 2010.gadā. Savukārt pēdējo patruļkuģi Jūras spēkiem plānots saņemt 2012.gadā.

Taču pēc līguma parakstīšanas izrādījās, ka "Rīgas kuģu būvētava" Jūras spēku pasūtītos SWATH kuģus uzbūvēt nespēj, uzņēmumam nebija ne tehnoloģijas, ne iekārtu kuģa būvei. Tomēr no līguma ar valsti Meļņiks neatteicās, viņš kuģus pasūtīja vācu kuģu būvētavā "Abeking & Rasmussen".

Kā ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga", pašlaik zināms, ka Vācija Latvijai uzbūvēs trīs karakuģus. Meļņika uzņēmums cer no vāciešiem iegādāties licenci un kādu kuģi mēģinās uzbūvēt tepat Rīgā.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tiek veikta pārbaude, vai bijušais NBS komandieris un kādreizējais aizsardzības ministru padomnieks Gaidis Andrejs Zeibots ievērojis likumā noteiktos ierobežojumus, beidzot pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus.

Partija "Pilsoniskā savienība" (PS) savulaik norādīja uz Zeibota iespējamo atrašanos interešu konfliktā, jo viņš kā pēdējo divu aizsardzības ministru padomnieks, tātad valsts amatpersona, tagad ir padomes loceklis "Rīgas kuģu būvētavā", kas pēc AM pasūtījuma veic patruļkuģu būvi.
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/…
Latvijas Eksportētāju un investoru klubs Jaunumi2009-11-30LETA: Eksportētāju un investoru klubs protestē pret Latvijas armijas patruļkuģu būvi Vācijā, ja valdība to uzticējusi "Rīgas kuģu būvētavai" Rīga, 24.nov., LETA. Latvijas Eksportētāju un investoru klubs uzskata par nepieņemamu, ka patruļkuģu būve Latvijas armijas vajadzībām, ko valdība bija uzticējusi vietējam ražotājam AS "Rīgas kuģu būvētava", patiesībā notiek Vācijā, biznesa informācijas portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Eksportētāju un investoru kluba valdes priekšsēdētāja Diāna Laipniece. Kā norāda Laipniece, "atliek secināt, ka ar šādu izpratni par atbalstu vietējam ražotājam "Rīgas kuģu būvētavas" īpašnieks Vasilijs Meļņiks nevarēja būt labs padomdevējs diviem iepriekšējiem Ministru prezidentiem". "Šis varēja būt lielisks veiksmes stāsts, kad vietējais ražotājs, saņemot valsts pasūtījumu, apgūst jaunās tehnoloģijas un tādejādi kļūst spējīgs saražot preci, ko pats nevarēja saražot pirms tam, un sāk konkurēt ar vienīgo šāda tipa patruļkuģu ražotāju Eiropā. Tā būtu bijusi tālredzīga politika, no kuras valsts iegūtu konkurētspējīgāku eksportētāju un kas savulaik atmaksātos darba vietu un nodokļu ieņēmumu veidā," uzskata Laipniece. Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, 2007.gada 21.decembrī Aizsardzības ministrijā (AM) tika svinīgi parakstīts līgums starp Aizsardzības ministriju un AS "Rīgas kuģu būvētava" par piecu jaunu patruļkuģu būvniecību un piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku (JS) vajadzībām. Pirms līguma parakstīšanas jaunais aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) uzsvēra, ka šis būs ilgtermiņa līgums par bruņoto spēku flotes attīstību. Viņš gan atzina, ka ar šādu soli negrasās rīkot sacensības bruņojumā ar citām NATO valstīm, tomēr arī Latvijai jāiet līdzi laikam un jāattīstās. Veldre arī pauda gandarījumu, ka šis projekts ļaus attīstīt vismaz vienu Latvijas tautsaimniecības nozari. Līgumu parakstīja JS komandiera pienākumu izpildītājs komandkapteinis Juris Roze, bet uzņēmuma vārdā - valdes priekšsēdētājs Meļņiks. Arī uzņēmējs uzsvēra, ka šis projekts Latvijas tautsaimniecībā būs liels attīstības solis. Meļņiks solīja, ka kuģi būs droši, kalpos ilgi un labi un uzņēmēji savu darbu paveiks laikā un labā kvalitātē. Roze uzsvēra šo jauno kuģu augstās jūras spējas - stabilitāti pat sliktos laika apstākļos. Kopējās piecu patruļkuģu būvniecības izmaksas ir 38,8 miljoni latu. Līgums paredzēja jau 2008.gadā uzsākt kuģu būvniecības procesu un paredzēja pirmā patruļkuģa būvniecības pabeigšanu 2010.gadā. Savukārt pēdējo patruļkuģi JS plānots saņemt 2012.gadā. Taču pēc līguma parakstīšanas izrādījās, ka "Rīgas kuģu būvētava" Jūras spēku pasūtītos SWATH kuģus uzbūvēt nespēj, uzņēmumam nebija ne tehnoloģijas, ne iekārtu kuģa būvei. Tomēr no līguma ar valsti Meļņiks neatteicās, viņš kuģus pasūtīja vācu kuģu būvētavā "Abeking & Rasmussen". Kā ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga", pašlaik zināms, ka Vācija Latvijai uzbūvēs trīs karakuģus. Meļņika uzņēmums cer no vāciešiem iegādāties licenci un kādu kuģi mēģinās uzbūvēt tepat Rīgā. Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tiek veikta pārbaude, vai bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris un kādreizējais aizsardzības ministru padomnieks Gaidis Andrejs Zeibots ievērojis likumā noteiktos ierobežojumus, beidzot pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus. Partija "Pilsoniskā savienība" (PS) savulaik norādīja uz Zeibota iespējamo atrašanos interešu konfliktā, jo viņš kā pēdējo divu aizsardzības ministru padomnieks, tātad valsts amatpersona, tagad ir padomes loceklis "Rīgas kuģu būvētavā", kas pēc Aizsardzības ministrijas (AM) pasūtījuma veic patruļkuģu būvi.

Daiga Kļanska LETA Publicēta: 18:40 24.11.2009.

http://www.leik.lv/?sx=jaunumi&lang=…

Atbildēt

Normunds

23.10.2011. 10:02

Jau labu laiku sekoju līdzi Lato Lapsas cīņai ar notiekošo Latvijā un pēdējais jaunums par KNAB mani mudināja uzrakstīt.Jau no sākuma kad tika dibināts KNAB tas bija un ir JL ,tagad vienotības sargsuns kurš ļoti uzticami apsargā saimnieku,toties pēc saimnieka komandas un pat bez tās metas virsū Vienotības politiskajiem oponentiem un konkurentiem.To visi jau sen zin,bet nezin kapēc politiķiem trūkst drosmes to atzīt,laikam suns zin ko ēdisĻai veicas Lato Lapsam un Pietiek.com arī šo lietu novest līdz galam un es ticu ka šie cilvēki nepadosies politiķu un KNAB spiedienam.Beidzot Latvijā ir žurnalistikas portāls kurš nešķiro pēc politiskās piederības.labajos un sliktajos.Lai veicas.

Atbildēt

kursa janim

23.10.2011. 00:26

Tada satversmes tiesa eksiste tikai papiru del, satversme skaidri teikts ka latvija ir nedalama un skaidri noteiktas tas robezas un lai ko mainitu ir jabut referendumam jeb karam kur ienaidnieks ko atnem. Abreni atdevam bez referenduma un karosanas, tatad tada satversmes tiesa ir nulles verte, tikai noed naudu ar savam milzu algam.

Atbildēt

raimis - pietiek

22.10.2011. 13:12

http://www.kriminal.lv/news/sud-po-deklaraciyam-vashkevicha-dva-goda-realyno/comments#comments
vai grāmata par tā saukto futbolu, sportu, volkswāgenu, līkkāji u.t.t. kaut kad tuvākos pāris gados nav padomā :) ???

Atbildēt

Fuka

22.10.2011. 12:51

es atvainojos, cik gan jābūt stulbai, lai tektu, ka Ēlerte un Kristovskis domā par Latvijas valsti.

Atbildēt

Laima

22.10.2011. 10:18

Vai tad Aboltiņa neapzinās, ka Lembergs izmanto viņas vājās vietas un ambīcijas, lai viņa no politikas izstumtu par valsts interesēm domājošus līderus Repši, Kristovski,Ēlerti, tagad kārtējais upuris ir Zatlers.
Žēl, ka balsoju par sarakstu, kur bija tieši viņa, jo domāju, ka Zatleram vajag pieredzējušu plecu veicot reformas.

Atbildēt

X k-dze

21.10.2011. 16:12

Hmm, varbūt kādam ir laiks un pacietība pašķetināt dzīparu Olšteins - Mierkalns - Titavs - Šlesers...?
Iespējams, ka tad "šķeltnieku" lietā iezīmētos interesantas nianses. Citādi, makten garlaicīga ir motivācija "mūs nelaida pie vārda" :)

Atbildēt

xxx

20.10.2011. 20:31

Terēzīt,viss iet pēc ,,likumiem,,.

Atbildēt

Tereze

20.10.2011. 19:34

Kad mūsu valsts varas vīri iejauksies banku patvala- krīzes laikā tik strauji aug procenti, ka kredītsumma neplok, maksā cik godīgi vēlies. Tevi arī laupa nemitigi. Valstī ir krīze, bet katram cilvēkam šajā valsti notieikti ir treknie gadi, ka tā var bankas plēst... Kā var cienīt tādu valdību?

Atbildēt

ieteikums

20.10.2011. 16:04

Ātrāk atbrīvoties no Olšteinu bandas un pārējiem Kangariem. Kamēr tādi būs saimā tikmēr būsim tur kur esam. Tā liekas ka Dombrovskis ar vairs nav noteicēja, bet visu nosaka sarkanā RAGANA

Atbildēt

X k-dze

20.10.2011. 11:31

Jāni, acīmredzot, Andrejs Šikors (KNAB priekšnieka amata kandidātes dzīvesbiedrs) būs turpinājums KNAB labākajām tradīcijām, kad dzīvesbiedri, izmantojot dieniesta pilnvaras velk viens otru ārā no purva :( Arī a.god. Jutas k-dze ne reizi vien ir izmantojusi savu dienestu, lai iedotu handikapu savam vīram Maiguram drošības dienesta darbības jautājumos (nereti, diemžēl, pretlikumīgi).

Atbildēt

Jānis

20.10.2011. 10:59

Tagad notiek KNAB priekšņieka meklējumi..
Viens no kandidātiem ir Lienīte Šikora, kura it kā izturtējusi pirmo kārtu...
atlasītājiem gan vajadzētu papētīt viņas un viņa vīra finansiālo darbību- jo viņi (vīrs() ir VAIRĀKĀRT iesūdzēti tiesā par algas nesamaksāšanu saviem darbiniekiem.....

Atbildēt

X k-dze

20.10.2011. 10:21

Labdien, Lato!
Pirmkārt, apsveicu ar tīri veiksmīgu projektu - pietiek.lv
Otrkārt, man, kā bijušajai drošības un aizsardzības darbiniecei, kas radusi faktus savietot un sistematizēt, pietrūkst portālā analītisku atziņu.

Kā Jums šķiet, vai būtu iespējams kaut nedaudz norobežoties no baumām un klačām un pievērsties sistemātisko procesu analīzei, tādējādi rodot ticamākus izskaidrojumus dažādu notikumu kontekstā?

Paldies un veiksmi darbā!

Atbildēt

grib zināt

19.10.2011. 20:28

No kā gan KNĀBIS īrē savus apartamentus????

Atbildēt

koka

19.10.2011. 15:33

Jau vairākas dienas presē parādas jautājums par Metroloģijas aģentūras maksas pakalpojumu. Kāpēc neviens neraksta par to, ka Leitas ir arī valdes loceklis Elektronisko sakaru direkcijā, kur pašlaik ir izsludināts konkurss par administratīvās ēkas remontu, kura pieder Metroloģijas dienestam, un pēc remonta noteikti Elektronisko sakaru direkcija arī par Metroloģijas aģentūras māju arī vēl maksās īres maksu?

Atbildēt

prieks

19.10.2011. 14:48

pirms neilga laika S.Aboltiņa apmeklēja Diton Chain jaunās ražotnes atklāšanu, viss skaisti jauna ražotne darba vietas....tikai apjaaja pārējos DPK akcionārus. DPK ir publiska akciju sabiedrība ar daudziem mazajiem akcionāriem, tad nu DChain nomā zemi un telpas no DPK, aizņēmās naudu ar DPK galvojumu, un pārdod DPK klientiem!

Atbildēt

TT

18.10.2011. 12:43

Interesanti, kada joma darbojas SIA Celsius un SIA Celsius S, ar kadiem rezultatiem, kam pieder, un vai izpildija valsts pasutijumus?

Jautaju, jo ORP biedre E.Silina ir so uznemumu valdes locekle.

Ka ari, 2008.g. notiesaitais Treijs pensionejis sakara ar notiesanu no M.Saukana RBS SKALS tiesi pa taisni uz SIA Celsius.

www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/289062-ar_gaismas_pils_saistitai_personai_piespriez_cietumsodu_par_kukuldosanu_papildinats

Varbut tas palidzes izprast ORP merkus, prieksvelesanas agitacijas finansejuma avotu un daudz ko citu...

Atbildēt

lasītājam, kas ziņoja par Rīgas domes prēmijām

17.10.2011. 22:12

Lūk, ko mums atrakstīja Rīgas dome:
Labdien!
Izglītības, kultūras un sporta departamentā nav prēmijas maksātas un RD arī ne.
Ar cieņu,
Anna Kononova
Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja p.i.
Rīgas domes priekšsēdētāja preses sekretāre

Ar cieņu,
PIETIEK

Atbildēt

aivars

17.10.2011. 11:30

Itkā gribētos zināt kā pašlaik dzīvo kopā Zatlera ku g dēls ar Cēsu alus priekšnieci Sietiņsones k dzi......

Atbildēt

Jānis

17.10.2011. 09:48

Labdien,
Vēlētos uzzināt, kāpēc šodienas piketētāji tiek pārvadāti ar Rīgas Satiksmes autobusiem? Vai tā nav kārtējā SC rīdzinieku naudas tērēšana. Un vēlētos atgādināt SC, ka ne visi Rīgā dzīvojošie, kas maksā nodokļus, atbalsta SC. Vai kāds ir veicis revīziju Rīgas domē? Jo liekas, ka tur visa nauda iztērēta, ja jau no turienes bēg prom. Būtu interesanti uzzināt kā tiek tērēta rīdzinieku sūri nopelnītā nauda.

Atbildēt

hmm

15.10.2011. 07:23

Man jāsanem jauna pase, bet jānodod pirkstu nospiedumi kā cietumniekam. Pie kam, bez manas piekrisanas tiek veikts fotouznēmums, kas noskenē acs tikleni. Manas tiesibas tiek aizskartas es neesmu terorists vai cietumnieks. Var but aiznest kastiti un pudeliti ar analizem, lai butu ari DNS? Driz var but iešūs chipu ar GPS un kredītkartes datiem zem ādas? Man jāpārlasa velreiz Orvela 1984. Vajadzētu kadu labu advokatu......

Atbildēt

JĀNIS

14.10.2011. 17:09

Kāpēc centrālā vēlešanu komisija pārkāp satversmi izsludinot parakstu vākšanu ja satversmē skaidri rakstīts ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda tātad rīkojas nelikumīgi.

Atbildēt

raimim

14.10.2011. 08:52

No Jums uzzinājām par šādas lapas pastāvēšanu - izskatās, godīgi sakot, diezgan murgaina. Nedomājam, ka tur ir vērts pat īpaši pievērst uzmanību.
Kas attiecas uz antiradaru sistēmām, - apjautāsimies.
Ar cieņu,
PIETIEK

Atbildēt

aļikam

14.10.2011. 08:51

Varat pastāstīt ko konkrētāk?
Ar cieņu,
PIETIEK

Atbildēt

aļiks

14.10.2011. 08:14

kapec lūdzu daudzas apsardzes firmas nemaksa nodokļus par saviem darbiniekiem,bet vienkarsi samaksā darba inspekcijai lai netraucē? kapec par to neraksta,nestasta televīzijā?

Atbildēt

LNT fane

13.10.2011. 11:39

Redzot LNT vēlēšanu laika orientāciju, rodas aizdomas vai arī tur nav slēptie īpašnieki oligarhi. No kurienes tad Ēķim radās nauda, ko maksāt Mērdokam Vai tad viņa īpašumiem nav uzlikts arests?

Atbildēt

Lapas:    73   72   71   70   69   68   67   66   65   64   63   62   61   60   59   58   57   56   55   54   53   52   51   50   49   48   47   46   45   44   43   42   41   40   39   38   37   36   35   34   33   32   31   30   29   28   27   26   25   24   23   22   21   20   19   18   17   16   15   14   13   12   11   10   9   8   7   6   5   4   3   2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

FotoVēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta kampaņu uzņēmuma intraneta palaišanai”.
Lasīt visu...

21

Kas gaidāms

Foto2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš 2017. gada janvāra. Tas ir gandrīz trīs Latvijas, ieskaitot pensionārus un zīdaiņus. Tai skaitā vairāk nekā četri simti tūkstošu jaunu darbavietu - ražošanā. Šādas tendences nebija vērojamas ASV jau sen. Arī iepriekšējo prezidentu valdīšanas laikos bija mēģinājumi palielināt darbavietu skaitu, bet tas izdevās, tikai radot vēl papildu birokrātus.
Lasīt visu...

12

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

FotoArtus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu cilvēku. Tu man zvanīji gandrīz katru otro dienu, lai vienmēr būtu gatavs atmaskot.
Lasīt visu...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...

Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....