"Citadeles" afēra: ceļa nobruģēšana vienīgajam "pareizajam" pretendentam
Lato Lapsa25.10.2018.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Vistuvāk cietumam
27.10.2018. 19:52»
Nekaimiņš
Kaimiņam pašam tagad ir jāraustās no cietuma
Ir apmelotājs Jurašs, kurš vicināja papīrīšus, ka viņam esot neapgāžami perādījumi, ka MNA "mafija" esot pārskaitījusi Parādnieka kungam 500 000 un gan jau vēl atklāsies, kā viņš ar Potapovu sabotēja KNAB darbu.
Temida
26.10.2018. 10:49»
Nekaimiņš
Kaimiņam pašam tagad ir jāraustās no cietuma
Un Bordānam arī ! Bunkus lietā + tiesnesu ietekmēsana !!!!!
Nekaimiņš
26.10.2018. 10:23»
žanis
Tāpēc jau raustās no Kaimiņa un Bordāna jo nākotnē Latvija varētu saskarties ar problēmu kad visiem cietumā nepietiek vietas
Kaimiņam pašam tagad ir jāraustās no cietuma :)
žanis
26.10.2018. 09:19Tāpēc jau raustās no Kaimiņa un Bordāna jo nākotnē Latvija varētu saskarties ar problēmu kad visiem cietumā nepietiek vietas.
Ghh
26.10.2018. 01:41Tagad cik saproti tur kas buus nakamajaa publikacijaa jaieslundee Matisa ielas galaa
Ui
25.10.2018. 23:01»
John Doe
SPI, Norvik un Ripplewood. Pat ja Ripplewood piesolitu 0.01 EUR, tas tapat ir labak ka SPI un Norvik. Jus ko, gribat velreiz Parex glabt? Vairak interese tie iemesli, kapec lielas R-Eiropas banku grupas nebija ieinteresetas... Barclay’s Lietuva ir Shared Service Center, foothold jau bija. Kapec viniem...
Barclays backoffice un bizness ir divas pilnīgi atsevišķas struktūras. Nekāds foothold Barclays šajā reģionā nekad nav bijis.
..
25.10.2018. 20:02»
John Doe
SPI, Norvik un Ripplewood. Pat ja Ripplewood piesolitu 0.01 EUR, tas tapat ir labak ka SPI un Norvik. Jus ko, gribat velreiz Parex glabt? Vairak interese tie iemesli, kapec lielas R-Eiropas banku grupas nebija ieinteresetas... Barclay’s Lietuva ir Shared Service Center, foothold jau bija. Kapec viniem...
Var piekrist par SPI un Norvik. Bet Jūsu jautājums ir labs.
John Doe
25.10.2018. 18:53SPI, Norvik un Ripplewood. Pat ja Ripplewood piesolitu 0.01 EUR, tas tapat ir labak ka SPI un Norvik. Jus ko, gribat velreiz Parex glabt? Vairak interese tie iemesli, kapec lielas R-Eiropas banku grupas nebija ieinteresetas... Barclay’s Lietuva ir Shared Service Center, foothold jau bija. Kapec viniem nebija interesanti?
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
