Bondaram jaunas nepatikšanas – Vonsovičs prasījis sākt kriminālprocesu par viņa publiskajiem izteikumiem
PIETIEK31.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr abas ieinteresētās puses klusē un uz jautājumiem neatbild, vairāku neatkarīgu avotu informācija liecina, ka politiķis, Latvijas Krājbankas lietā apķīlātais Mārtiņš Bondars iekūlies jaunās nepatikšanās: bēdīgi slavenais advokāts vērsies tiesībsargāšanas iestādēs, aicinot sākt kriminālprocesu saistībā ar politiķa publiskajiem izteikumiem.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, advokāts sajutis, ka viņam celta neslava ar politiķa vārdiem par viņa ciešo saistību ar Latvijas Krājbankas administratoru KPMG un tā interesēm.
Kriminālprocess gan pēc Vonsoviča sūdzības nekavējoties nav sākts, - tā vietā, kā rāda Pietiek informācija, sākta resoriskā pārbaude, kuras ietvaros Bondars izsaukts uz paskaidrojumu sniegšanu.
Konkrētie Bondara izteikumi, kas likuši Vonsovičam sajusties tik nomelnotam, Pietiek nav zināmi, taču tādi ir lasīti vairākkārt. Piemēram, intervijā laikrakstam Diena Bondars pagājušā gada augustā izteicās šādi:
„Ir ļoti daudzas dīvainības, par ko jebkurš kreditors var, saķēris galvu, brīnīties – kas notiek, kāpēc Latvijas valsts piever uz to acis?! Kāpēc FKTK piever acis?! Tiešām FKTK bijušas vai joprojām ir zināmās saistības Krājbankas lietā ar Vonsoviča kungu? Vai tāpēc ir megaliels klusums attiecībā uz kreditoru aizstāvību un tām nelikumībām, ko šobrīd atļaujas KPMG?
Tas, ko redzam šobrīd – administrators slēpjas aiz ļoti dārgiem advokātiem, un nevis viena, bet vairākiem. Arī uz tiesu iet pieci advokāti, protams, viņi par to izstāda milzīgu rēķinu. Krājbankas mantas pārdošana, maigi izsakoties, notikusi nesaimnieciski, lai neteiktu, ka krimināli.”
Šī gan nav pirmā reize pēdējos mēnešos, kad advokāts Vonsovičs mēģina savas intereses aizstāvēt ar policijas palīdzību. Decembra sākumā Pietiek informēja, ka Vonsovičs vērsies Valsts policijā ar iesniegumu par iespējamu „kriminālprocesu informācijas nopludināšanu” saistībā ar Latvijas Krājbankas un airBaltic daudzmiljonu finanšu shēmām, kuru „tiesiskajā piesegšanā” ir bijis iesaistīts arī pazīstamais advokāts.
Saskaņā ar Pietiek rīcībā esošu informāciju Valsts policijas Iekšējās kontroles birojā bija sākta pārbaude, kuras pamatā ir tieši Vonsoviča rakstīta sūdzība. Turklāt šī sūdzība tapusi pēc tam, kad Pietiek oktobra beigās vērsās pie Vonsoviča ar virkni viņam, domājams, nepatīkamu jautājumu.
„Kā Jūs varat komentēt informāciju, ka sākt nodarboties ar publicistiku un vērsties portālā Delfi ar lūgumu publicēt Jūsu parakstītu rakstu „Notikumi ap Krājbankas likvidāciju un airBaltic” Jūs ir pamudinājušas ziņas, ka varētu tikt prasīta izmeklēšanas tiesneša atļauja kratīšanai Jūsu birojā un/vai mājās? Vai taisnība, ka šīs ziņas Jūs esat saņēmis no Ziemeļu rajona tiesas?” – šie ir jautājumi, kas bija uzdoti Vonsovičam un uz kuriem advokāts ir „atbildējis” ar sūdzību Valsts policijai.
Tāpat advokāts, kurš saskaņā ar paša publiskotām ziņām jau piecus gadus „sniedz juridisko palīdzību Krājbankas administratoram un pārstāv sava klienta intereses”, nevēlējās atbildēt uz citu, tikai attāli saistītu jautājumu – kāda ir kopējā summa, ko viņš un viņa birojs pēdējos trīs gados saņēmuši no likvidējamās AS Latvijas Krājbanka likvidatora KPMG Baltics un ar to saistītām juridiskām personām.
Vonsoviča oktobra beigu negaidītās publikācijas parādīšanās un tās saturs lika domāt, ka neoficiālā informācija nav bez pamata un advokātam netipiskais „asi publicistiskais raksts” (to iespējams izlasīt šeit) ir tapis, lai apsteigtu iespējamo kratīšanu, dotu brīdinājumu iesaistītajām personām un gūtu iespēju kritiskā situācijā atsaukties uz publikācijā minēto.
Apjomīgā raksta būtība bija vienkārša – Vonsovičs izsacīja šaubas, ka „man kā zvērinātam advokātam un zvērināta advokāta biroja vadītājam ir pamats uzskatīt, ka vēršanās varētu notikt pret mani vai manu advokātu biroju” un ka vēršanās ierocis varētu būt „Latvijas valsts "ekonomiskie policisti", kas, iespējams, pilda airBaltic neapmierināto bijušo īpašnieku pasūtījumu”.
Saskaņā ar Vonsoviča versiju esot „ārkārtīgi ietekmīgas un resursiem pārbagātas personas "tuvajā pierobežā" un viņu vietējie izpalīgi, kuru iespējas arī 2017. gadā sniedzas tik tālu, lai varētu panākt neatkarīgās Latvijas Republikas tiesībsargājošajās iestādēs nepamatotu kriminālprocesu ierosināšanu pret cilvēkiem, kas stājas ceļā, kavē vai traucē šo ietekmīgo personu mērķu sasniegšanu”.
Šīs personas tad arī varot panākt jaunu kriminālprocesu sākšanu airBaltic un Krājbankas sakarā, līdz ar ko varētu tikt apšaubīta „visu un jebkuru administratora – starptautiskas auditorkompānijas KPMG – darbību likumība Krājbankas likvidācijas procesā”, bet pastarpināti – arī Vonsoviča saņemto un vēl saņemamo honorāru pamatotība.
Vonsovičs arī skaidri aprakstīja to, par kas viņam personiski rada vislielākās bažas un draudus – „kāds ar valsts pilnvarām apveltīts policists spēj "radīt" kriminālprocesu (kaut arī pilnīgi nepamatotu) par to, ka Latvijas valsts par airBaltic īpašnieci ir kļuvusi izdomāta nozieguma rezultātā”.
Esot tikai „"jāatrod" noziegums, jāierosina kriminālprocess, kāda persona jāaiztur, jāveic skaļas kratīšanas, kā arī, protams, mērķtiecīgi jānopludina informācija, lai par to "nejauši" uzzina sabiedrība un, protams, potenciālais investors”.
Visticamākais, šo Vonsoviča bažu pašā pamatā bija un joprojām ir uzņēmēja Edija Ziediņa liecības kriminālprocesā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu, kas cieši saistīta ar aviokompānijas airBaltic finanšu plūsmām.
Vonsovičs savā publikācijā atsaucās uz to, ka pērn ir tikusi nopratināta un uz laiku aizturēta KPMG Zvērinātu advokātu biroja Latvijā vadītāja, advokāte Una Petrauska. Pēc Pietiek rīcībā esošām drošām ziņām, arī Petrauska un Ziediņa kompanjons Jānis Bankovs tāpat kā pats Ziediņš tika turēti aizdomās par to, ka rīkojušies kopā, lai iegūtu naudas līdzekļus no SIA North Hub Services, kura bijusi cieši saistīta ar nacionālās avikompānijas airBaltic un tās slēpto īpašnieku finanšu shēmām.
Par Ziediņu un Bankovu plašāka sabiedrība pirmo reizi izdzirdēja 2012. gada februārī, kad Latvijas Krājbanka caur meitasuzņēmumu SIA Atlantijas biroji pilnībā pārņēma lidsabiedrības airBaltic tā brīža privāto akcionāru - SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS). BAS vārdā darījumu slēdza Bankovs un Ziediņš.
Visu šo notikumu pamatā ir aizdomas par likvidējamās Latvijas Krājbankas iespējamo pretlikumīgo aktīvu samazināšanu, bankas administratoram KPMG Baltics un tā pilnvarotajai personai Jānim Ozoliņam (aizkulisēs darbojoties arī advokātam Vonsovičam) noslēdzot darījumus, kuru rezultātā Krājbankai un tās kreditoriem nodarīti zaudējumi aptuveni 60 miljonu eiro apmērā, bet ar administratoru saistītas personas ieguvušas tiesības uz nu jau bijušo Krājbankas mantu.
Savukārt konkrētajā kriminālprocesā, kura ietvaros Ziediņam noteikts aizdomās turētā statuss, ir runa par būtiski mazākām summām – par pusotra miljona eiro izkrāpšanu, legalizāciju un izņemšanu skaidrā naudā, kas notikusi 2014. gadā.
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
