Enerģiski slēpj datus par dramatiskiem "airBaltic" darbības rezultātiem
Lato Lapsa26.06.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Lauris
04.07.2019. 13:07Šogad tik bieži ir nācies puspilnās un vēl tukšākās airBaltic lidmašīnās kā vēl nekad agrāk.
Un biļešu cenu līmenis lidojumiem no Rīgas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir tik nozīmīgi cēlies, ka uz galamērķiem Eiropā no Rīgas ir izdevīgāk lidot ar Lufthansa, SAS, LOT un pat Finnair vai Turkish.
Paskatiet kaut vai cenas izpārdošanu laikā - kādas tiek piedāvātas no Rīgas un kādas no Viļņas vai Tallinas. Uz tiem pašiem galamērķiem - no Tallinas vai Viļņas uz pusi zemākas kā no Rīgas!
Renāte
02.07.2019. 13:44Kā var salīdzināt ar lētuci Ryanair?! Jau pašā pamatnē tas ir ačgārni,līdz ar to viss uzbūvētais uz tādiem pamatiem ir putekļi vien.
hfhfh
27.06.2019. 15:29»
parasts PAX
LV ar lidojumu kompānijām ir viena vienīga problēma - tikt prom no RIX. Viss pārējais atrisinās ar normālām cenām. Nu , ja gaisa skrūve / alias air bolt IK- lasīt kā žagas pēc dzeršanas/ atļaujas dzīt pustukšu bobiku 735 uz GVA un atpakaļ, cenu pie tam liekot abnormālu - approx 150 uz vienu galu, tad...
BAIGI PIEKRĪTU + + + +
parasts PAX
27.06.2019. 15:17»
Linkaitis dosies uz cietumu
Izskatās, ka Linkaitis uzņēmies visu atbildību par dažādu nozaru patiesajiem zaudējumiem un nākotnes krahu. Tad nu pienāks brīdis, ka visi čiekuri arī uz viņa galvas nokritīs un būs jāsēžas uz nārām. Tā vietā, lai tūlīt pat pasūtītu neatkarīgu auditu Air Baltic, viņš muļļāsies, līdz paziņos, ka nodokļu...
Jusu ziņā minētais subjekts ir atlaišanas āzis, vadoties no pieejamās informācijas.
parasts PAX
27.06.2019. 15:13LV ar lidojumu kompānijām ir viena vienīga problēma - tikt prom no RIX. Viss pārējais atrisinās ar normālām cenām. Nu , ja gaisa skrūve / alias air bolt IK- lasīt kā žagas pēc dzeršanas/ atļaujas dzīt pustukšu bobiku 735 uz GVA un atpakaļ, cenu pie tam liekot abnormālu - approx 150 uz vienu galu, tad jautājumi protams ir . Nu nometiet cenu - mašīna tāpat ēd degvielu. Tas pats ar LDZ - riga maskava kupejas vagoni iet tukši - 2-3 paksi vagonā, bet cena - 150 eur - nav pat salīdzināma ar ut-air....
Tupie tūdali, kam jums valsts ar 1,5 mio iedzīvotājiem, ja ekonomika sāk darboties pie approx. 3 mio iedzīvotājiem ? Un no tiem 1, mio - nu jo majo - kurš spēj uzturēt 700 tūkst valsts pārvaldes darbiniekus ?????? Valdes, padomes, domes, pašvaldības ar 15 darbiniekiem uz 300 iedzīvotājiem ... Ākstu bariņš. PESEC - tads mazs kažokzvērs Jums tur dziesmu svētku zemē ir. Neko vairs neviens neražo , visiem viens sauklis - a pofig - ņemam , kamēr vēl var un bēgam.... Valsts viņiem esot .... Kaķa smiekli.
Linkaitis dosies uz cietumu
27.06.2019. 13:53Izskatās, ka Linkaitis uzņēmies visu atbildību par dažādu nozaru patiesajiem zaudējumiem un nākotnes krahu. Tad nu pienāks brīdis, ka visi čiekuri arī uz viņa galvas nokritīs un būs jāsēžas uz nārām. Tā vietā, lai tūlīt pat pasūtītu neatkarīgu auditu Air Baltic, viņš muļļāsies, līdz paziņos, ka nodokļu maksātājiem atkal jāglābj badīgā Air Baltic valde, padome un citas pietuvinātas personas. Linkaiša vienīgā iespēja nenokļūt cietumā, ir rīkoties. Pietiek jau ar Kalnmeijieru, kas visus gadus ģenerālprokurora amatā ir vairāk nedarījis, kā darījis, tādējādi radīdams zaudējumus Latvijas valtij kā finansiāli par daudziem miljardiem EUR, tā graujot reputāciju un visiem pasaulē parādot, ka korupcija un valsts izzagšana ir ģenerālprokurora piesegā un par to viņam nekas...
Ojārs
27.06.2019. 09:58»
Tas ir fakts, ka CEO ne tikai "karina uz ausīm makaronus" par kārtējo plānu "Destination - 20XX" padomei un akcionāram (SM), bet arī viņus vispār ignorē un neņem par pilnu - runā tikai ar premjeru. Turklāt arī tikai tad, kad pašam kaut ko savajagās.
Martina otrā puse
27.06.2019. 09:42»
pēteris
nesaprotu, kāpēc Lato Lapsa slēpjas aiz laikraksta "Diena"? Kāda starpība, kur tas pirmo reiz publicēts, svarīgi, ka autors šim "meistardarbam" ir tas pats Lato Lapsa...
Airbaltics jau nu varēja komentēt, kad prasīja. Nebūtu jāuzdodas par Pēteri.
Tante
27.06.2019. 09:33Gruti butu izspiest lidzjutiibas asarinju, ja tads Airsuudbaltic nobankroteetu un pazustu no Zemes virsas.
To miljonu caur algu atmazgā
27.06.2019. 08:47»
ciniķis
cik miljonus valsts iegrūda tur pēc Flika afērām? Ap 90? Tagad kaut kāds Martins Gauss saņem miljonu gadā. Kādā sakarā? Tam ir jāsamazina alga vismaz 10 reizes
un daļu sadala politiķiem.
Kasiņš
27.06.2019. 07:55»
pēteris
nesaprotu, kāpēc Lato Lapsa slēpjas aiz laikraksta "Diena"? Kāda starpība, kur tas pirmo reiz publicēts, svarīgi, ka autors šim "meistardarbam" ir tas pats Lato Lapsa...
Kas tad nu, pamuļķais Pēterīt? Vai kaut kas no minētajiem datiem liecina par to, ka AirBalticā viss ir labi? Eksperts, mļa.
Jā, bet...
27.06.2019. 07:37Tas taču nav nekas jauns. Tā ir jau atstrādāta shēma. Pa klusām nolaiž uzņēmumu, kura dalībnieks ir valsts uz grunti. Saņem labi daudz kredītu. UN tad valstij šis uzņēmums ir jāglābj, jo neglābjot zaudējumi būs ievērojami lielāki, nekā ieguldot tajā kādus nieka dažus simtus miljonu nodokļu maksātāju naudas.
Līdz tam glābšanas brīdim, protams, visi valsts atbildīgie darbinieki izliekas kurli, akli un neko nezinoši. Un tad pēkšņi - ak, vai - ir radusies smaga, ārkārtas situācija, kas prasa pieņemt nepopulārus lēmumus. Bet jums, mīļie nodokļu maksātāji, ir jābūt saprotošiem.
ciniķis
27.06.2019. 07:27cik miljonus valsts iegrūda tur pēc Flika afērām? Ap 90? Tagad kaut kāds Martins Gauss saņem miljonu gadā. Kādā sakarā? Tam ir jāsamazina alga vismaz 10 reizes.
Finansēšana caur parādu
27.06.2019. 05:40Tāds ir tulkojums. Tātad Valsts kase un nodokļu nauda uztur Air Baltic?
nunu
27.06.2019. 05:01»
pēteris
nesaprotu, kāpēc Lato Lapsa slēpjas aiz laikraksta "Diena"? Kāda starpība, kur tas pirmo reiz publicēts, svarīgi, ka autors šim "meistardarbam" ir tas pats Lato Lapsa...
Mīļumiņ, kad tā piramīda sabruks, tādi kā tu būs pirmie, kas brēks - ēēēēē, es taču jau sen teicu, ka tur kaut kas nav labi!
apbrinojami
26.06.2019. 23:21Kā Gausam taču ir astronomiska alga, tātad strādā kā zirgs ar lielu airbaltik peļņu! Jo tad taču tik lielu algu nesaņemtu!
; )
Ministrs
26.06.2019. 22:52»
pēteris
nesaprotu, kāpēc Lato Lapsa slēpjas aiz laikraksta "Diena"? Kāda starpība, kur tas pirmo reiz publicēts, svarīgi, ka autors šim "meistardarbam" ir tas pats Lato Lapsa...
Baigi jau neko neslēpjas. Nu jau pavisam atklāti saņem naudu no AAA lapeles un kam uzrīdīts, uz to arī rūc.
piska
26.06.2019. 22:49Gauss tā nolaida Ungārijas Malev - ņēma no vācu bankām kredītus ar nenormāli lieliem procentiem, lai pats barotos no otkatiem
Zirgensons
26.06.2019. 21:43Kāda jēga tad no tām uzņēmumu padomēm, ja tas klauns var vienkārši pateikt "es neesmu atbildīgs". Par ko tiem sūdabrāļiem maksā algu?
Es
26.06.2019. 20:11AirBaltic arī iepriekš nepublicēja finanšu datus pa ceturkšņiem.
2018.g. peļņa +40% salīdzinājumā ar 2017.
Kompānija aktīvi atjauno floti, zaudējumi šajā periodā nav traģēdija.
2019.g. pirmajā ceturksnī pārvadāto pasažieru skaits +12% salīdzinājumā ar 2018.g. pirmo cet.
pēteris
26.06.2019. 20:01nesaprotu, kāpēc Lato Lapsa slēpjas aiz laikraksta "Diena"? Kāda starpība, kur tas pirmo reiz publicēts, svarīgi, ka autors šim "meistardarbam" ir tas pats Lato Lapsa.
Tad nu jautājumi Lapsas kungam - kur Jūs esat iepazinies ar Ryanair un/vai Airbaltic līzinga nosacījumiem, lai varētu tos tik vieglprātīgi salīdzināt?
Otrs jautājums - pat ja nosauktie 30 miljoni ir taisnība - vai neliekas, ka ja to izdala ar 4 miljoniem pasažieru gadā, tā maksa kas jāatdod par lidmašīnas izmantošanu, t.i. 7.5 eiro uz pazašieri vairs nemaz tik "šaušelīga" nešķiet?
Ja runājam par financing through debt, kāpēc nepieminēt Wizair, Easyjet un Norwegian, kuriem mārdžini ir krietni neveselīgāki?
Lapsas kungs, es saprotu, ka sirdī turat kaut kādu dziļu aizvainojumu uz airBaltic, bet tieciet tam vienreiz pāri, ne jau visi jūsu lasītāji ir aitas
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
