Farmācijas kompāniju oficiālajam „atbalstam” Latvijas ārstiem pērn jauns rekords
Lato Lapsa26.06.2018.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Zaķis
27.06.2018. 07:33Farmācijas kompānijas regulāri uzsauc ārstiem "konferences" eksotiskās valstīs. Pašu konferenču ilgums un saturs nav svarīgs, ārsts dabū atpūsties papilnam. Šad tad tiek piešķirta arī "dienas nauda". Labs nosaukums priekš "maizes klaipa"!
xxx
26.06.2018. 23:17Nesaprotu. Tuvās Eiropas valstis 3 dienu kongress Biļetes un viesnīca 1200-1400 EUR. 5 zvaigžņu luksos vai karaļa apaartamentos viņi tur dzīvo, vai tomēr naudiņu saņem ne tikai par biļetēm un viesnīcu, bet arī izkliadēm un šopingam?
Nodokļu nemaksātāji
26.06.2018. 22:07no Luksenburgas - Pfizer Luxembourg SARL nez kāpēc legāla LV. Bet pret ofšoriem nezkāpēc cīnās? Reāla divkosība!
ddd
26.06.2018. 20:42Ierindas ārstam personīgi jau sen nekas netiek . Pēdējo reizi man dalības naudu kongresam samaksāja farm firma pirms gadiem 15 un notika tepat kaimiņos . Paraugi ,pldspalvas jau gadiem nav .
Žīdu kompāniju eksperimenti uz ZZ$
26.06.2018. 17:25ārstēšanu izdzīvojušajiem:
...kā arī par ražotāju atbalstu pētniecībai un attīstībai. ...
!
26.06.2018. 16:01Nav ko brīnīties ka zāles tik dārgas, ārsti ar firmām taisa biznesu, tāda lieta kā cilvēku veselība viņiem pie vienas vietas, ka tik izslaukt vairāk naudas!
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
