Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    3   2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

man

14.06.2017. 15:58

»

A

Zinot Jonikāna kungu, viņš ir kompetents un iedziļinās lietās, kā reti kurš, atdod sevi darbam pilnīgi


gan daži viņa spriedumi liekas vairāk nekā dīvaini. Var jau būt, ka reizēm iedziļinās tik ļoti, ka pazaudē sākotnējo prasījuma būtību :)

Atbildēt

pilsonis

09.06.2017. 12:08

»

?

Tu par tiem, kas grib pztērēt citu naudu un uzdzīvot uz viņu rēķina


ES ir vairākas direktīvas patērētāju tiesību aizsardzībai un Latvijai tās ir saistošas, tā ka vairs neiet cauri patērētāju čakarēšana.

Atbildēt

?

09.06.2017. 06:54

»

Andris

Par patērētāju tiesībām neko neesi dzirdējis


Tu par tiem, kas grib pztērēt citu naudu un uzdzīvot uz viņu rēķina?

Atbildēt

Andris

08.06.2017. 18:10

»

interesanti

Visparastākā Civilprocesa likumā paredzētā sacīkste...


Par patērētāju tiesībām neko neesi dzirdējis?

Atbildēt

interesanti

08.06.2017. 17:33

»

pilsonis

Kāda sacīkste starp pakalpojuma sniedzēju un patērētāju


Visparastākā Civilprocesa likumā paredzētā sacīkste.

10.pants. Sacīkste civilprocesā
(1) Puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā.
(2) Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Atbildēt

interesanti

08.06.2017. 06:42

»

pilsonis

Civillikuma 1694.pants nosaka, ka galvojumā ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds, ja nav spēkā esoša galvenā parāda, tad kreditoram ir zudusi prasības tiesība pret galvinieku


Civilprocesā valda pušu sacensības princips un tiesa skata tikai tos argumentus, ko puses izvirza. Kasācijas sūdzību atbildētājs argumentē ar visu citu, bet ne to, ka galvojums būtu beidzies un to arī tiesa skata. Turklāt kasācijas sūdzībā pats atbildētājs norāda, ka "atbildētājam ar parāda samaksu radīsies prasījuma tiesība pret galveno parādnieci, kas novedīs pie jauna maksātnespējas procesa".

Atbildēt

pilsonis

08.06.2017. 01:14

»

interesanti

Kā galvinieka nepieteikšanās par kreditoru var būt par pamatu noraidīt trešās puses prasību pret galvinieku


Civillikuma 1694.pants nosaka, ka galvojumā ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds, ja nav spēkā esoša galvenā parāda, tad kreditoram ir zudusi prasības tiesība pret galvinieku.

Atbildēt

pilsonis

07.06.2017. 23:36

»

interesanti

Vispār prasība pret galvinieku tika celta PIRMS maksātnespējas procesa pabeigšanas un tikai paša galvinieka darbību dēļ tika pabeigta jau pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas. Prasītājam prasības tiesība nebija zudusi, jo galvinieks nebija izpildījis SAVU saistību


Pat, ja prasība bija celta pirms parādnieka fiziskas personas maksātnespējas procesa izbeigšanas, tad konkrētais spriedums ir pieņemts jau pēc parādnieka fiziskas personas maksātnespējas procesa izbeigšanas, atbrīvojot parādnieku no parāda saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.pantu, un vienlaikus ar procedūras izbeigšanu atbrīvojot parādnieku no saistībām, kuras norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā un atzīstot, ka kreditori, kuri termiņā nav pieteikuši savu kreditoru statusu un prasījuma tiesības pret parādnieku zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku, līdz ar to ir iestājušies Civilprocesa likuma 223.panta 2.daļas nosacījumi, lai tiesvedību izbeigtu. Arī tāda ir tiesu prakse, bet acīmredzot pērkams tiesnesis pieņem tādu spriedumu par kādu saņēmis samaksu.

Atbildēt

interesanti

07.06.2017. 23:01

»

pilsonis

Ir liela atšķirība vai pret galvinieku vērš piedziņu pirms ir izbeigts parādnieka maksātnespējas process un parādnieka saistība ir spēkā (tas ir likumīgi), vai pret galvinieku piedziņu vērš piedziņu, kad parādnieka saistības ir dzēstas saskaņā ar saistību dzēšanas plānu un parādniekam nav spēkā esošās...


Vispār prasība pret galvinieku tika celta PIRMS maksātnespējas procesa pabeigšanas un tikai paša galvinieka darbību dēļ tika pabeigta jau pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas. Prasītājam prasības tiesība nebija zudusi, jo galvinieks nebija izpildījis SAVU saistību.

Atbildēt

pilsonis

07.06.2017. 21:59

»

interesanti

Ko tu murgo? Spriedums nav par regresa prasību atņemšanu, bet par to, ka galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks, šajā gadījumā galvinieks atsakās no Civillikuma 1702.panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām prasīt, lai kreditors pa priekšu vēršas ar prasību pie galvenā parādnieka...


Ir liela atšķirība vai pret galvinieku vērš piedziņu pirms ir izbeigts parādnieka maksātnespējas process un parādnieka saistība ir spēkā (tas ir likumīgi), vai pret galvinieku piedziņu vērš piedziņu, kad parādnieka saistības ir dzēstas saskaņā ar saistību dzēšanas plānu un parādniekam nav spēkā esošās saistības pret kreditoru, tad vairs nav likumīga pamata vērsties pret galvinieku. Konkrētais spriedums ir pieņemts brīdī, kad vairs spēkā esošu saistību parādniekam un ir zudusi tiesība vērsties pret galvinieku. Jonikānam bija pienākums tiesvedību izbeigt, jo prasītājam ir zudusi prasības tiesība.

Atbildēt

interesanti

07.06.2017. 21:38

»

pilsonis

Arī 7 tiesnešiem nav nevienā likumā nav dotas tiesības neievērot likumu un atņemt galviniekam regresa prasības tiesības, jo galvinieks nav parādnieks. Runā, ka Augstākajā tiesā ir viskorumpētākie tiesneši


Ko tu murgo? Spriedums nav par regresa prasību atņemšanu, bet par to, ka galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks, šajā gadījumā galvinieks atsakās no Civillikuma 1702.panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām prasīt, lai kreditors pa priekšu vēršas ar prasību pie galvenā parādnieka.

Atbildēt

pilsonis

07.06.2017. 21:22

»

interesanti

Tu vispār tos spriedumus esi kaut izlasījis? Juridiskā literatūra ir pieminēta tikai jaunākajā spriedumā, turklāt pat tajā literatūrā ir atsauces un pamatojums uz konkrētiem likumu pantiem, ko bez problēmām varētu pārrakstīt spriedumā. Septiņu AT senatoru spriedumā ir atsauces tikai uz likumu pantiem...


Arī 7 tiesnešiem nav nevienā likumā nav dotas tiesības neievērot likumu un atņemt galviniekam regresa prasības tiesības, jo galvinieks nav parādnieks. Runā, ka Augstākajā tiesā ir viskorumpētākie tiesneši.

Atbildēt

interesanti

07.06.2017. 20:42

»

pilsonis

Dzirdēju, ka Čepānes sagatavoto pieteikumu Satversmes tiesai nepieņēma, jo neesot pietiekams juridiskais pamatojums, tā, ka neizbrīna arī pārējo tiesnešu nekompetence, jo viņu kompetenci un korumpētību ir aprakstījis ne viens vien tiesu ķēķa pētnieks...


Tu vispār tos spriedumus esi kaut izlasījis? Juridiskā literatūra ir pieminēta tikai jaunākajā spriedumā, turklāt pat tajā literatūrā ir atsauces un pamatojums uz konkrētiem likumu pantiem, ko bez problēmām varētu pārrakstīt spriedumā. Septiņu AT senatoru spriedumā ir atsauces tikai uz likumu pantiem un secinājums, ka galvojums nezaudē spēku parādnieka maksātnespējas dēļ, jo tieši paredz, ka galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās.

Atbildēt

pilsonis

07.06.2017. 19:13

»

interesanti

Nu protms, septiņi AT senatori, to skaitā bijušais Satversmes tiesas priekššēdētājs ir pilnīgi muļķi, kas neko nesajēdz no likumiem, bet Pietiek komentētājs "pilsonis", gan visu zin


Dzirdēju, ka Čepānes sagatavoto pieteikumu Satversmes tiesai nepieņēma, jo neesot pietiekams juridiskais pamatojums, tā, ka neizbrīna arī pārējo tiesnešu nekompetence, jo viņu kompetenci un korumpētību ir aprakstījis ne viens vien tiesu ķēķa pētnieks.
Vai tiešām tev šķiet, ka septiņu tiesnešu atsaukšanās uz juridisko literatūru, ir pielīdzināma likumam? Kurā likumā tas stāv rakstīts?

Atbildēt

interesanti

07.06.2017. 16:55

»

pilsonis

Laikam esi Jonikāna palīgs, kurš samurgoja to nelikumīgo spriedumu un tagad centies sevi atmazgāt. Jo diez vai Jonikāns pats vispār zin un saprot ko paraksta...


Nu protms, septiņi AT senatori, to skaitā bijušais Satversmes tiesas priekššēdētājs ir pilnīgi muļķi, kas neko nesajēdz no likumiem, bet Pietiek komentētājs "pilsonis", gan visu zin.

Atbildēt

vispar

07.06.2017. 13:59

Vairāk gan iedzīvotāju molestācija un lēna asins izsūkšana izmantojot savu upuru pilnīgo bezpalīdzību un nogurumu un aizņemtību strādājot 24/7 un barojot visus šos. Visās citās valstīs par to valstij jāatlīdzina 3x zaudējumi patiesie un morālie

Atbildēt

pilsonis

07.06.2017. 08:59

»

interesanti

Ja tu nespēj atšķirt terminus galvinieks no garāmgājējs vai uzraksta uz sienas "Es te biju", tad...


Laikam esi Jonikāna palīgs, kurš samurgoja to nelikumīgo spriedumu un tagad centies sevi atmazgāt. Jo diez vai Jonikāns pats vispār zin un saprot ko paraksta.
Jonikāna spriedums nav pamatots ar likumu, bet juridisko literatūru, norādot, ka pamatojoties uz juridisko literatūru netiks piemērots likums.

Atbildēt

interesanti

07.06.2017. 06:45

»

pilsonis

Mana pārliecība ir, ka jāievēro likums, it īpaši tiesnešiem. Ja likumu neievēro tiesneši, tad ko no citiem gaidīt? Ja tiesiskuma nav tiesā, tad kur vēl to meklēt? Ja tiesnesis nespēj atšķirt terminus parādnieks no galvinieka, tad nav brīnums, ka tos nespēj atšķirt tāds neizglītots ierindas pilsonis ...


Ja tu nespēj atšķirt terminus galvinieks no garāmgājējs vai uzraksta uz sienas "Es te biju", tad...
Spriedumā viss ir pamatots gan ar likumu, gan AT Senāta spriedumiem, gan Saeimas noraidītu Maksātnespējas likuma pantu, ka galvojums beidzas ar parādnieka maksātnespēju, gan visbeidzot ar elementāru loģiku, bet tev jau laikam to nesaprast.

Atbildēt

pilsonis

07.06.2017. 00:21

»

interesanti

Ja tev ir reliģiska pārliecība, ka galvinieks ne par ko neatbild un viņam nekad un ne par ko nav jāmaksā, tad diskusija ir bezjēdzīga


Mana pārliecība ir, ka jāievēro likums, it īpaši tiesnešiem. Ja likumu neievēro tiesneši, tad ko no citiem gaidīt? Ja tiesiskuma nav tiesā, tad kur vēl to meklēt? Ja tiesnesis nespēj atšķirt terminus parādnieks no galvinieka, tad nav brīnums, ka tos nespēj atšķirt tāds neizglītots ierindas pilsonis kā tu.

Atbildēt

pilsonis

06.06.2017. 22:08

»

interesanti

To, ka Civillikuma 1710., 1712.pants nav jāpiemēro, nosaka vesela virkne citu Civillikuma pantu par saistību izbeigšanās veidiem un pati galvojuma būtība...


Abi pieminētie panti (1682., 1703.) nosaka, ka pret galvinieku var vērsties tikai kamēr kreditoram ir tiesības parāda piedziņu vērst arī pret parādnieku, bet gadījumā, ja parādniekam ir izbeigts maksātnespējas proces, jo ir izpildīts saistību dzēšanas plāns, kreditoram vairs nav tiesību piedziņu vērst pret parādnieku un līdz ar to ir zudusi tiesība vērsties pret galvinieku.

Atbildēt

interesanti

06.06.2017. 22:00

»

pilsonis

Kurā likumā ir rakstīts, ka tiesas spriedumu var pamatot ar rakstu Jurista vārdā


To, ka Civillikuma 1710., 1712.pants nav jāpiemēro, nosaka vesela virkne citu Civillikuma pantu par saistību izbeigšanās veidiem un pati galvojuma būtība

1692. Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

1703. Pret galvinieku celt prasību tūliņ var arī tad:
2) ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss.

Atbildēt

pilsonis

06.06.2017. 20:27

»

interesanti

Ar demagoģiju nodarbojies tieši tu, atsaucoties tikai uz diviem Civillikuma pantiem bez sajēgas par to nozīmi un ignorējot pārējos...


Kurā likumā ir rakstīts, ka tiesas spriedumu var pamatot ar rakstu Jurista vārdā?
Un kura likuma norma nosaka, ka Civillikuma 1710., 1712.pants nav jāpiemēro ?

Atbildēt

interesanti

06.06.2017. 20:16

»

pilsonis

Beidz nodarboties ar demagoģiju. Tiesnesim ir jāievēro likums un jebkuram spriedumam ir jābūt pamatotam ar likumu. Ja tiesnesis neievēro likumu, tad tāds tiesnesis ir vai nu nekompetents, vai korumpēts. Jonikānam jau nav tikai banku interesēs taisīti spriedumi, viņš jau arī darba strīdos arodslimniekus...


Ar demagoģiju nodarbojies tieši tu, atsaucoties tikai uz diviem Civillikuma pantiem bez sajēgas par to nozīmi un ignorējot pārējos.

Galvenā parādnieka saistību dzēšanu, parādniekam izpildot saistību dzēšanas plānu maksātnespējas procesa ietvaros, nevar uzskatīt ne par "darbību", ne arī par "notikumu", ar kuru galvinieks tiktu atbrīvots no galvojuma saistībām Civillikuma 1710. un 1712. panta izpratnē. Attiecīgi galvenā parādnieka saistību dzēšana, parādniekam izpildot saistību dzēšanas plānu, nav pamats galvinieka atbrīvošanai no galvojuma saistībām. Civillikuma 1710. un 1712. panta interpretācija, pieļaujot galvinieka atbrīvošanu no galvojuma saistībām sakarā ar galvenā parādnieka saistību dzēšanu maksātnespējas procesa ietvaros, ir pretrunā ar:

Civillikuma 1692. pantu, kas nosaka galvojuma mērķi – nodrošināt saistību izpildi attiecībā pret kreditoru;

Civillikuma 1703. pantu, kas piešķir tiesības kreditoram vērst piedziņu uzreiz pret galvinieku galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumā, nodrošinot kreditora tiesību aizsardzību, ja parādnieka finansiālais stāvoklis tiek pasliktināts, tajā skaitā iestājas maksātnespēja.
Ja galvenā parādnieka saistību dzēšanas plāna izpildes gadījumā galvinieks tiktu atbrīvots no galvojuma līguma saistību izpildes, pamatojoties uz Civillikuma 1710. un 1712. pantu, savu jēgu zaudētu Civillikuma 1692. panta mērķis – atbildēt kreditoram par trešās personas parādu. Turklāt šādā gadījumā tiktu pilnībā izslēgta Civillikuma 1703. panta 2. punkta piemērošanas iespēja.

Atbildēt

pilsonis

06.06.2017. 18:05

»

interesanti

Galvinieka pienākums maksāt iestājas brīdī, kad galvenais parādnieks nav samaksājis kaut vienu maksājumu, tātad krietni pirms maksātnespējas pasludināšanas, nemaz nerunājot par tās pabeigšanu. Savukārt galvinieka tiesāšanās un cenšanās izvairīties NO SAVU SAISTĪBU PILDĪŠANAS nekādi neatbrīvo viņu no...


Beidz nodarboties ar demagoģiju. Tiesnesim ir jāievēro likums un jebkuram spriedumam ir jābūt pamatotam ar likumu. Ja tiesnesis neievēro likumu, tad tāds tiesnesis ir vai nu nekompetents, vai korumpēts. Jonikānam jau nav tikai banku interesēs taisīti spriedumi, viņš jau arī darba strīdos arodslimniekus un invalīdus par cilvēkiem neuzskata. Nemaz nebrīnītos, ja atklātos, ka ir rūdīts kukuļņēmējs.

Atbildēt

interesanti

06.06.2017. 16:49

»

pilsonis

Civillikums ir uzrakstīts tieši un nepārprotami: galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku, un galvojums izbeidzas ar...


Galvinieka pienākums maksāt iestājas brīdī, kad galvenais parādnieks nav samaksājis kaut vienu maksājumu, tātad krietni pirms maksātnespējas pasludināšanas, nemaz nerunājot par tās pabeigšanu. Savukārt galvinieka tiesāšanās un cenšanās izvairīties NO SAVU SAISTĪBU PILDĪŠANAS nekādi neatbrīvo viņu no to izpildes piespiedu kārtā ar tiesas lēmumu.

Atbildēt

pilsonis

06.06.2017. 11:28

»

interesanti

Tu varētu doties kaut uz Zimbabves tiesu, bet tas nekādi neatbrīvo galvinieku no SAVU saistību izpildes


Civillikums ir uzrakstīts tieši un nepārprotami: galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku, un galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku.
Ja parādu nevar vairs paprasīt no parādnieka, tad to nedrīkst prasīt arī no galvinieka.
Nevienam tiesnesim nav tiesības neievērot likumu.

Atbildēt

pilsonis

05.06.2017. 23:00

»

interesanti

Un kādas problēmas? Gribi teikt, ka maksātnespējas laikā tu vari darīt visu kas ienāk prātā un ne par ko materiāli neatbildēt? Maksātnespējas likums attiecas tikai uz saistībām un prasībām, kas radušās pirms maksātnespējas pasludināšanas...


Man nav maksātnespēja un, ja tāda būtu, tad dotos uz Angliju nevis Latvijas tiesu, bet Latvijā ir vairāki tūkstoši galvinieku, kuri nekompetentu (korumpētu) Latvijas tiesnešu dēļ ir padarīti maksātnespējīgi, kaut gan parādnieki savus parādus jau ir dzēsuši. Ja profesionāli strādātu KNAB, tad nebūtu grūti izsekot šo nelikumīgo spriedumu taisītāju finansēm un Latvija atbrīvotos no negodīgiem tiesnešiem.

Atbildēt

interesanti

05.06.2017. 22:47

»

pilsonis

Un tagad rūpīgi palasi Maksātnespējas likumu, vai maksātnespējas procesa laikā atļauts veidot jaunus parādus un kādas tam ir sekas


Un kādas problēmas? Gribi teikt, ka maksātnespējas laikā tu vari darīt visu kas ienāk prātā un ne par ko materiāli neatbildēt? Maksātnespējas likums attiecas tikai uz saistībām un prasībām, kas radušās pirms maksātnespējas pasludināšanas.

Maksātnespējas likums
158.pants. Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(7) Pēc fiziskās personas maksātne­spējas procesa pasludināšanas parādsaistībām, kas netika uzrādītas šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, piemērojamas Civillikuma un Civilprocesa likuma vispārējās normas.

Civillikums
1705. Galvinieks var vērst savu regresa prasību pret galveno parādnieku tikai pēc tam, kad viņš patiesi nolīdzinājis parādu vai tā daļu vai vismaz ar tiesas spriedumu viņam uzlikts pienākums to nolīdzināt. Kādā kārtā šis nolīdzinājums notiek, tas ir vienalga. Ar atlaidumu, kuru kreditors izdarījis par labu galviniekam, nesamazinās viņa prasības pret galveno parādnieku.

Atbildēt

pilsonis

05.06.2017. 21:23

»

interesanti

Loģiski, ka tiesa apmierina regresa prasību, jo parādnieka saistības pret galvinieku, kuras izveidojušās maksātnespējas procesa laikā neviens nav dzēsis


Un tagad rūpīgi palasi Maksātnespējas likumu, vai maksātnespējas procesa laikā atļauts veidot jaunus parādus un kādas tam ir sekas?

Atbildēt

interesanti

05.06.2017. 19:31

»

pilsonis

Tā arī nepateici, kas notiks ar to parādnieku, kura saistības pret kreditoru ir dzēstas maksātnespējas procesā, bet tiesa šo dzēsto parādu piedzen no galvinieka un galvinieks vērš regresa prasību pret parādnieku, kura saistība jau ir dzēsta


Loģiski, ka tiesa apmierina regresa prasību, jo parādnieka saistības pret galvinieku, kuras izveidojušās maksātnespējas procesa laikā neviens nav dzēsis.

Atbildēt

pilsonis

05.06.2017. 16:54

»

interesanti

Notiks tieši tas pats, kas notiek vienmēr kad galvinieks atdod parādu galvenā parādnieka vietā un līdz ar to viņa saistības pret kreditoru tiek dzēstas


Tā arī nepateici, kas notiks ar to parādnieku, kura saistības pret kreditoru ir dzēstas maksātnespējas procesā, bet tiesa šo dzēsto parādu piedzen no galvinieka un galvinieks vērš regresa prasību pret parādnieku, kura saistība jau ir dzēsta?

Atbildēt

pilsonis

05.06.2017. 11:35

»

interesanti

Varu atkārtot arī trešoreiz, ja tev nepielec. Neviens neliedz galviniekam vērsties ar regresa prasību pret parādnieku. Tas, ka viņš ir maksātnespējīgs attiecībā uz aizdevumu, nenozīmē maksātnespēju pret visām prasībām, kas radušās maksātnespējas procesā vai pēc tā pabeigšanas...


Vari paskaidrot, kas notiks ar parādnieku, kura saistības pret kreditoru ir dzēstas, ja tiesa ignorējot Civillikuma 1710.un 1712.pantu noteikumus, piedzen jau dzēstu parādu no galvinieka un galvinieks izmantos savas Civillikuma 1692, 1704., 1705.pantā noteiktās regresa prasības tiesības pret parādnieku, kura saistības pret kreditoru ir dzēstas maksātnespējas procesa laikā?

Atbildēt

interesanti

05.06.2017. 00:37

»

pilsonis

Par galvojumu Civillikumā ir panti sākot no 1692.līdz 1715., bet tu te citē tikai vienu, kas tomēr ne ar pušplēstu vārdu nesaka, ka galviniekam drīkst atņemt regresa prasības tiesību pret parādnieku


Varu atkārtot arī trešoreiz, ja tev nepielec. Neviens neliedz galviniekam vērsties ar regresa prasību pret parādnieku. Tas, ka viņš ir maksātnespējīgs attiecībā uz aizdevumu, nenozīmē maksātnespēju pret visām prasībām, kas radušās maksātnespējas procesā vai pēc tā pabeigšanas.

Atbildēt

pilsonis

04.06.2017. 20:40

»

interesanti

Vispār jau pats galvinieks ir uzņēmies saistības kā pats parādnieks atbilstoši Civillikuma 1702.pantam...


Par galvojumu Civillikumā ir panti sākot no 1692.līdz 1715., bet tu te citē tikai vienu, kas tomēr ne ar pušplēstu vārdu nesaka, ka galviniekam drīkst atņemt regresa prasības tiesību pret parādnieku.

Atbildēt

interesanti

04.06.2017. 19:03

»

pilsonis

Atkārtošana zināšanu māte, bet ņemot vērā tavu darba specifiku (kamēr vēl ir darbs) pierādīt, ka Civillikums attiecībā pret galvinieku nav piemērojams, šīs zināšanas noderēs, kad darba devējam vairs nebūsi vajadzīgs un nāksies pacīnīties par savu izdzīvošanu...


Vispār jau pats galvinieks ir uzņēmies saistības kā pats parādnieks atbilstoši Civillikuma 1702.pantam

Kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli.

Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Atbildēt

pilsonis

04.06.2017. 18:02

»

interesanti

Sāc atkārtoties


Atkārtošana zināšanu māte, bet ņemot vērā tavu darba specifiku (kamēr vēl ir darbs) pierādīt, ka Civillikums attiecībā pret galvinieku nav piemērojams, šīs zināšanas noderēs, kad darba devējam vairs nebūsi vajadzīgs un nāksies pacīnīties par savu izdzīvošanu.
Atceries- galvinieks nav parādnieks!!!

Atbildēt

interesanti

04.06.2017. 10:01

»

pilsonis

Man pagaidām nav tas gods spriest. Spriež tiesa (Jonikāns, Vītola,... ), tikai nespēj ar likuma pantiem pamatota savus spriedumus ar kuriem galviniekam tiek atņemta Civillikumā paredzētā regresa prasības tiesība un uzlikts pienākums maksāt parādnieka vietā neesošu parādu


Sāc atkārtoties!
sk. komentāru 'interesanti 03.06.2017. 09:10'

Starp citu, kā iepriekš bija ar īpašnieku galvotiem kredītiem saviem uzņēmumiem? Arī varēja nolaist uzņēmumu uz grunti, pasludināt maksātnespēju un neko nemaksāt?

Atbildēt

pilsonis

04.06.2017. 00:23

»

interesanti

Tu spried vēl dīvaināk- galvojumam nav nekādas jēgas un pietiek vien pavilkt laiku kamēr parādnieks piesaka maksātnespēju un nekas vairs nav jāatmaksā...


Man pagaidām nav tas gods spriest. Spriež tiesa (Jonikāns, Vītola,... ), tikai nespēj ar likuma pantiem pamatota savus spriedumus ar kuriem galviniekam tiek atņemta Civillikumā paredzētā regresa prasības tiesība un uzlikts pienākums maksāt parādnieka vietā neesošu parādu.

Atbildēt

interesanti

03.06.2017. 22:10

»

pilsonis

Kaut kā dīvaini tu spried, ka tie Civillikuma panti, kas ir par labu komercbankām, ir piemērojami, bet tie, kas ir galvinieka interesēs, nav piemērojami


Tu spried vēl dīvaināk- galvojumam nav nekādas jēgas un pietiek vien pavilkt laiku kamēr parādnieks piesaka maksātnespēju un nekas vairs nav jāatmaksā.

Civillikums
1703. Pret galvinieku celt prasību tūliņ var arī tad:
1) ja galvenais parādnieks atrodas prombūtnē vai galvinieks nevar uzdot viņa dzīves vietu;
2) ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss.

Otrā daļa skaidri pasaka, ka naudu no galvinieka var piedzīt, ja pierādīta galvenā parādnieka maksātnespēja.

Atbildēt

pilsonis

03.06.2017. 20:09

»

interesanti

Gan jau ka turpat kur tu gribi novietot galvojuma jēgu


Kaut kā dīvaini tu spried, ka tie Civillikuma panti, kas ir par labu komercbankām, ir piemērojami, bet tie, kas ir galvinieka interesēs, nav piemērojami.

Atbildēt

interesanti

03.06.2017. 13:20

»

pilsonis

Un kur tad paliek maksātnespējas procesa jēga


Gan jau ka turpat kur tu gribi novietot galvojuma jēgu.

Atbildēt

Lapas:    3   2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...