Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
pilsonis
14.06.2017. 21:57»
man
gan daži viņa spriedumi liekas vairāk nekā dīvaini. Var jau būt, ka reizēm iedziļinās tik ļoti, ka pazaudē sākotnējo prasījuma būtību
Varbūt nopirkti? Pie mums jau viss ir tikai bizness, arī spriedumi.
man
14.06.2017. 14:58»
A
Zinot Jonikāna kungu, viņš ir kompetents un iedziļinās lietās, kā reti kurš, atdod sevi darbam pilnīgi
gan daži viņa spriedumi liekas vairāk nekā dīvaini. Var jau būt, ka reizēm iedziļinās tik ļoti, ka pazaudē sākotnējo prasījuma būtību :)
pilsonis
09.06.2017. 11:08»
?
Tu par tiem, kas grib pztērēt citu naudu un uzdzīvot uz viņu rēķina
ES ir vairākas direktīvas patērētāju tiesību aizsardzībai un Latvijai tās ir saistošas, tā ka vairs neiet cauri patērētāju čakarēšana.
?
09.06.2017. 05:54»
Andris
Par patērētāju tiesībām neko neesi dzirdējis
Tu par tiem, kas grib pztērēt citu naudu un uzdzīvot uz viņu rēķina?
Andris
08.06.2017. 17:10»
interesanti
Visparastākā Civilprocesa likumā paredzētā sacīkste...
Par patērētāju tiesībām neko neesi dzirdējis?
interesanti
08.06.2017. 16:33»
pilsonis
Kāda sacīkste starp pakalpojuma sniedzēju un patērētāju
Visparastākā Civilprocesa likumā paredzētā sacīkste.
10.pants. Sacīkste civilprocesā
(1) Puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā.
(2) Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.
pilsonis
08.06.2017. 06:50»
interesanti
Civilprocesā valda pušu sacensības princips un tiesa skata tikai tos argumentus, ko puses izvirza. Kasācijas sūdzību atbildētājs argumentē ar visu citu, bet ne to, ka galvojums būtu beidzies un to arī tiesa skata. Turklāt kasācijas sūdzībā pats atbildētājs norāda, ka "atbildētājam ar parāda samaksu ...
Kāda sacīkste starp pakalpojuma sniedzēju un patērētāju?
interesanti
08.06.2017. 05:42»
pilsonis
Civillikuma 1694.pants nosaka, ka galvojumā ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds, ja nav spēkā esoša galvenā parāda, tad kreditoram ir zudusi prasības tiesība pret galvinieku
Civilprocesā valda pušu sacensības princips un tiesa skata tikai tos argumentus, ko puses izvirza. Kasācijas sūdzību atbildētājs argumentē ar visu citu, bet ne to, ka galvojums būtu beidzies un to arī tiesa skata. Turklāt kasācijas sūdzībā pats atbildētājs norāda, ka "atbildētājam ar parāda samaksu radīsies prasījuma tiesība pret galveno parādnieci, kas novedīs pie jauna maksātnespējas procesa".
pilsonis
08.06.2017. 00:14»
interesanti
Kā galvinieka nepieteikšanās par kreditoru var būt par pamatu noraidīt trešās puses prasību pret galvinieku
Civillikuma 1694.pants nosaka, ka galvojumā ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds, ja nav spēkā esoša galvenā parāda, tad kreditoram ir zudusi prasības tiesība pret galvinieku.
interesanti
07.06.2017. 23:46»
pilsonis
Pat, ja prasība bija celta pirms parādnieka fiziskas personas maksātnespējas procesa izbeigšanas, tad konkrētais spriedums ir pieņemts jau pēc parādnieka fiziskas personas maksātnespējas procesa izbeigšanas, atbrīvojot parādnieku no parāda saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.pantu, un vienlaikus...
Kā galvinieka nepieteikšanās par kreditoru var būt par pamatu noraidīt trešās puses prasību pret galvinieku?
pilsonis
07.06.2017. 22:36»
interesanti
Vispār prasība pret galvinieku tika celta PIRMS maksātnespējas procesa pabeigšanas un tikai paša galvinieka darbību dēļ tika pabeigta jau pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas. Prasītājam prasības tiesība nebija zudusi, jo galvinieks nebija izpildījis SAVU saistību
Pat, ja prasība bija celta pirms parādnieka fiziskas personas maksātnespējas procesa izbeigšanas, tad konkrētais spriedums ir pieņemts jau pēc parādnieka fiziskas personas maksātnespējas procesa izbeigšanas, atbrīvojot parādnieku no parāda saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.pantu, un vienlaikus ar procedūras izbeigšanu atbrīvojot parādnieku no saistībām, kuras norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā un atzīstot, ka kreditori, kuri termiņā nav pieteikuši savu kreditoru statusu un prasījuma tiesības pret parādnieku zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku, līdz ar to ir iestājušies Civilprocesa likuma 223.panta 2.daļas nosacījumi, lai tiesvedību izbeigtu. Arī tāda ir tiesu prakse, bet acīmredzot pērkams tiesnesis pieņem tādu spriedumu par kādu saņēmis samaksu.
interesanti
07.06.2017. 22:01»
pilsonis
Ir liela atšķirība vai pret galvinieku vērš piedziņu pirms ir izbeigts parādnieka maksātnespējas process un parādnieka saistība ir spēkā (tas ir likumīgi), vai pret galvinieku piedziņu vērš piedziņu, kad parādnieka saistības ir dzēstas saskaņā ar saistību dzēšanas plānu un parādniekam nav spēkā esošās...
Vispār prasība pret galvinieku tika celta PIRMS maksātnespējas procesa pabeigšanas un tikai paša galvinieka darbību dēļ tika pabeigta jau pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas. Prasītājam prasības tiesība nebija zudusi, jo galvinieks nebija izpildījis SAVU saistību.
pilsonis
07.06.2017. 20:59»
interesanti
Ko tu murgo? Spriedums nav par regresa prasību atņemšanu, bet par to, ka galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks, šajā gadījumā galvinieks atsakās no Civillikuma 1702.panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām prasīt, lai kreditors pa priekšu vēršas ar prasību pie galvenā parādnieka...
Ir liela atšķirība vai pret galvinieku vērš piedziņu pirms ir izbeigts parādnieka maksātnespējas process un parādnieka saistība ir spēkā (tas ir likumīgi), vai pret galvinieku piedziņu vērš piedziņu, kad parādnieka saistības ir dzēstas saskaņā ar saistību dzēšanas plānu un parādniekam nav spēkā esošās saistības pret kreditoru, tad vairs nav likumīga pamata vērsties pret galvinieku. Konkrētais spriedums ir pieņemts brīdī, kad vairs spēkā esošu saistību parādniekam un ir zudusi tiesība vērsties pret galvinieku. Jonikānam bija pienākums tiesvedību izbeigt, jo prasītājam ir zudusi prasības tiesība.
interesanti
07.06.2017. 20:38»
pilsonis
Arī 7 tiesnešiem nav nevienā likumā nav dotas tiesības neievērot likumu un atņemt galviniekam regresa prasības tiesības, jo galvinieks nav parādnieks. Runā, ka Augstākajā tiesā ir viskorumpētākie tiesneši
Ko tu murgo? Spriedums nav par regresa prasību atņemšanu, bet par to, ka galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks, šajā gadījumā galvinieks atsakās no Civillikuma 1702.panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām prasīt, lai kreditors pa priekšu vēršas ar prasību pie galvenā parādnieka.
pilsonis
07.06.2017. 20:22»
interesanti
Tu vispār tos spriedumus esi kaut izlasījis? Juridiskā literatūra ir pieminēta tikai jaunākajā spriedumā, turklāt pat tajā literatūrā ir atsauces un pamatojums uz konkrētiem likumu pantiem, ko bez problēmām varētu pārrakstīt spriedumā. Septiņu AT senatoru spriedumā ir atsauces tikai uz likumu pantiem...
Arī 7 tiesnešiem nav nevienā likumā nav dotas tiesības neievērot likumu un atņemt galviniekam regresa prasības tiesības, jo galvinieks nav parādnieks. Runā, ka Augstākajā tiesā ir viskorumpētākie tiesneši.
interesanti
07.06.2017. 19:42»
pilsonis
Dzirdēju, ka Čepānes sagatavoto pieteikumu Satversmes tiesai nepieņēma, jo neesot pietiekams juridiskais pamatojums, tā, ka neizbrīna arī pārējo tiesnešu nekompetence, jo viņu kompetenci un korumpētību ir aprakstījis ne viens vien tiesu ķēķa pētnieks...
Tu vispār tos spriedumus esi kaut izlasījis? Juridiskā literatūra ir pieminēta tikai jaunākajā spriedumā, turklāt pat tajā literatūrā ir atsauces un pamatojums uz konkrētiem likumu pantiem, ko bez problēmām varētu pārrakstīt spriedumā. Septiņu AT senatoru spriedumā ir atsauces tikai uz likumu pantiem un secinājums, ka galvojums nezaudē spēku parādnieka maksātnespējas dēļ, jo tieši paredz, ka galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās.
pilsonis
07.06.2017. 18:13»
interesanti
Nu protms, septiņi AT senatori, to skaitā bijušais Satversmes tiesas priekššēdētājs ir pilnīgi muļķi, kas neko nesajēdz no likumiem, bet Pietiek komentētājs "pilsonis", gan visu zin
Dzirdēju, ka Čepānes sagatavoto pieteikumu Satversmes tiesai nepieņēma, jo neesot pietiekams juridiskais pamatojums, tā, ka neizbrīna arī pārējo tiesnešu nekompetence, jo viņu kompetenci un korumpētību ir aprakstījis ne viens vien tiesu ķēķa pētnieks.
Vai tiešām tev šķiet, ka septiņu tiesnešu atsaukšanās uz juridisko literatūru, ir pielīdzināma likumam? Kurā likumā tas stāv rakstīts?
interesanti
07.06.2017. 15:55»
pilsonis
Laikam esi Jonikāna palīgs, kurš samurgoja to nelikumīgo spriedumu un tagad centies sevi atmazgāt. Jo diez vai Jonikāns pats vispār zin un saprot ko paraksta...
Nu protms, septiņi AT senatori, to skaitā bijušais Satversmes tiesas priekššēdētājs ir pilnīgi muļķi, kas neko nesajēdz no likumiem, bet Pietiek komentētājs "pilsonis", gan visu zin.
vispar
07.06.2017. 12:59Vairāk gan iedzīvotāju molestācija un lēna asins izsūkšana izmantojot savu upuru pilnīgo bezpalīdzību un nogurumu un aizņemtību strādājot 24/7 un barojot visus šos. Visās citās valstīs par to valstij jāatlīdzina 3x zaudējumi patiesie un morālie
pilsonis
07.06.2017. 07:59»
interesanti
Ja tu nespēj atšķirt terminus galvinieks no garāmgājējs vai uzraksta uz sienas "Es te biju", tad...
Laikam esi Jonikāna palīgs, kurš samurgoja to nelikumīgo spriedumu un tagad centies sevi atmazgāt. Jo diez vai Jonikāns pats vispār zin un saprot ko paraksta.
Jonikāna spriedums nav pamatots ar likumu, bet juridisko literatūru, norādot, ka pamatojoties uz juridisko literatūru netiks piemērots likums.
interesanti
07.06.2017. 05:45»
pilsonis
Mana pārliecība ir, ka jāievēro likums, it īpaši tiesnešiem. Ja likumu neievēro tiesneši, tad ko no citiem gaidīt? Ja tiesiskuma nav tiesā, tad kur vēl to meklēt? Ja tiesnesis nespēj atšķirt terminus parādnieks no galvinieka, tad nav brīnums, ka tos nespēj atšķirt tāds neizglītots ierindas pilsonis ...
Ja tu nespēj atšķirt terminus galvinieks no garāmgājējs vai uzraksta uz sienas "Es te biju", tad...
Spriedumā viss ir pamatots gan ar likumu, gan AT Senāta spriedumiem, gan Saeimas noraidītu Maksātnespējas likuma pantu, ka galvojums beidzas ar parādnieka maksātnespēju, gan visbeidzot ar elementāru loģiku, bet tev jau laikam to nesaprast.
pilsonis
06.06.2017. 23:21»
interesanti
Ja tev ir reliģiska pārliecība, ka galvinieks ne par ko neatbild un viņam nekad un ne par ko nav jāmaksā, tad diskusija ir bezjēdzīga
Mana pārliecība ir, ka jāievēro likums, it īpaši tiesnešiem. Ja likumu neievēro tiesneši, tad ko no citiem gaidīt? Ja tiesiskuma nav tiesā, tad kur vēl to meklēt? Ja tiesnesis nespēj atšķirt terminus parādnieks no galvinieka, tad nav brīnums, ka tos nespēj atšķirt tāds neizglītots ierindas pilsonis kā tu.
interesanti
06.06.2017. 22:30»
pilsonis
Abi pieminētie panti (1682., 1703.) nosaka, ka pret galvinieku var vērsties tikai kamēr kreditoram ir tiesības parāda piedziņu vērst arī pret parādnieku, bet gadījumā, ja parādniekam ir izbeigts maksātnespējas proces, jo ir izpildīts saistību dzēšanas plāns, kreditoram vairs nav tiesību piedziņu vērst...
Ja tev ir reliģiska pārliecība, ka galvinieks ne par ko neatbild un viņam nekad un ne par ko nav jāmaksā, tad diskusija ir bezjēdzīga.
pilsonis
06.06.2017. 21:08»
interesanti
To, ka Civillikuma 1710., 1712.pants nav jāpiemēro, nosaka vesela virkne citu Civillikuma pantu par saistību izbeigšanās veidiem un pati galvojuma būtība...
Abi pieminētie panti (1682., 1703.) nosaka, ka pret galvinieku var vērsties tikai kamēr kreditoram ir tiesības parāda piedziņu vērst arī pret parādnieku, bet gadījumā, ja parādniekam ir izbeigts maksātnespējas proces, jo ir izpildīts saistību dzēšanas plāns, kreditoram vairs nav tiesību piedziņu vērst pret parādnieku un līdz ar to ir zudusi tiesība vērsties pret galvinieku.
interesanti
06.06.2017. 21:00»
pilsonis
Kurā likumā ir rakstīts, ka tiesas spriedumu var pamatot ar rakstu Jurista vārdā
To, ka Civillikuma 1710., 1712.pants nav jāpiemēro, nosaka vesela virkne citu Civillikuma pantu par saistību izbeigšanās veidiem un pati galvojuma būtība
1692. Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.
1703. Pret galvinieku celt prasību tūliņ var arī tad:
2) ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss.
pilsonis
06.06.2017. 19:27»
interesanti
Ar demagoģiju nodarbojies tieši tu, atsaucoties tikai uz diviem Civillikuma pantiem bez sajēgas par to nozīmi un ignorējot pārējos...
Kurā likumā ir rakstīts, ka tiesas spriedumu var pamatot ar rakstu Jurista vārdā?
Un kura likuma norma nosaka, ka Civillikuma 1710., 1712.pants nav jāpiemēro ?
interesanti
06.06.2017. 19:16»
pilsonis
Beidz nodarboties ar demagoģiju. Tiesnesim ir jāievēro likums un jebkuram spriedumam ir jābūt pamatotam ar likumu. Ja tiesnesis neievēro likumu, tad tāds tiesnesis ir vai nu nekompetents, vai korumpēts. Jonikānam jau nav tikai banku interesēs taisīti spriedumi, viņš jau arī darba strīdos arodslimniekus...
Ar demagoģiju nodarbojies tieši tu, atsaucoties tikai uz diviem Civillikuma pantiem bez sajēgas par to nozīmi un ignorējot pārējos.
Galvenā parādnieka saistību dzēšanu, parādniekam izpildot saistību dzēšanas plānu maksātnespējas procesa ietvaros, nevar uzskatīt ne par "darbību", ne arī par "notikumu", ar kuru galvinieks tiktu atbrīvots no galvojuma saistībām Civillikuma 1710. un 1712. panta izpratnē. Attiecīgi galvenā parādnieka saistību dzēšana, parādniekam izpildot saistību dzēšanas plānu, nav pamats galvinieka atbrīvošanai no galvojuma saistībām. Civillikuma 1710. un 1712. panta interpretācija, pieļaujot galvinieka atbrīvošanu no galvojuma saistībām sakarā ar galvenā parādnieka saistību dzēšanu maksātnespējas procesa ietvaros, ir pretrunā ar:
Civillikuma 1692. pantu, kas nosaka galvojuma mērķi – nodrošināt saistību izpildi attiecībā pret kreditoru;
Civillikuma 1703. pantu, kas piešķir tiesības kreditoram vērst piedziņu uzreiz pret galvinieku galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumā, nodrošinot kreditora tiesību aizsardzību, ja parādnieka finansiālais stāvoklis tiek pasliktināts, tajā skaitā iestājas maksātnespēja.
Ja galvenā parādnieka saistību dzēšanas plāna izpildes gadījumā galvinieks tiktu atbrīvots no galvojuma līguma saistību izpildes, pamatojoties uz Civillikuma 1710. un 1712. pantu, savu jēgu zaudētu Civillikuma 1692. panta mērķis – atbildēt kreditoram par trešās personas parādu. Turklāt šādā gadījumā tiktu pilnībā izslēgta Civillikuma 1703. panta 2. punkta piemērošanas iespēja.
pilsonis
06.06.2017. 17:05»
interesanti
Galvinieka pienākums maksāt iestājas brīdī, kad galvenais parādnieks nav samaksājis kaut vienu maksājumu, tātad krietni pirms maksātnespējas pasludināšanas, nemaz nerunājot par tās pabeigšanu. Savukārt galvinieka tiesāšanās un cenšanās izvairīties NO SAVU SAISTĪBU PILDĪŠANAS nekādi neatbrīvo viņu no...
Beidz nodarboties ar demagoģiju. Tiesnesim ir jāievēro likums un jebkuram spriedumam ir jābūt pamatotam ar likumu. Ja tiesnesis neievēro likumu, tad tāds tiesnesis ir vai nu nekompetents, vai korumpēts. Jonikānam jau nav tikai banku interesēs taisīti spriedumi, viņš jau arī darba strīdos arodslimniekus un invalīdus par cilvēkiem neuzskata. Nemaz nebrīnītos, ja atklātos, ka ir rūdīts kukuļņēmējs.
interesanti
06.06.2017. 15:49»
pilsonis
Civillikums ir uzrakstīts tieši un nepārprotami: galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku, un galvojums izbeidzas ar...
Galvinieka pienākums maksāt iestājas brīdī, kad galvenais parādnieks nav samaksājis kaut vienu maksājumu, tātad krietni pirms maksātnespējas pasludināšanas, nemaz nerunājot par tās pabeigšanu. Savukārt galvinieka tiesāšanās un cenšanās izvairīties NO SAVU SAISTĪBU PILDĪŠANAS nekādi neatbrīvo viņu no to izpildes piespiedu kārtā ar tiesas lēmumu.
pilsonis
06.06.2017. 10:28»
interesanti
Tu varētu doties kaut uz Zimbabves tiesu, bet tas nekādi neatbrīvo galvinieku no SAVU saistību izpildes
Civillikums ir uzrakstīts tieši un nepārprotami: galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku, un galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku.
Ja parādu nevar vairs paprasīt no parādnieka, tad to nedrīkst prasīt arī no galvinieka.
Nevienam tiesnesim nav tiesības neievērot likumu.
interesanti
05.06.2017. 23:41»
pilsonis
Man nav maksātnespēja un, ja tāda būtu, tad dotos uz Angliju nevis Latvijas tiesu, bet Latvijā ir vairāki tūkstoši galvinieku, kuri nekompetentu (korumpētu) Latvijas tiesnešu dēļ ir padarīti maksātnespējīgi, kaut gan parādnieki savus parādus jau ir dzēsuši. Ja profesionāli strādātu KNAB, tad nebūtu ...
Tu varētu doties kaut uz Zimbabves tiesu, bet tas nekādi neatbrīvo galvinieku no SAVU saistību izpildes!
pilsonis
05.06.2017. 22:00»
interesanti
Un kādas problēmas? Gribi teikt, ka maksātnespējas laikā tu vari darīt visu kas ienāk prātā un ne par ko materiāli neatbildēt? Maksātnespējas likums attiecas tikai uz saistībām un prasībām, kas radušās pirms maksātnespējas pasludināšanas...
Man nav maksātnespēja un, ja tāda būtu, tad dotos uz Angliju nevis Latvijas tiesu, bet Latvijā ir vairāki tūkstoši galvinieku, kuri nekompetentu (korumpētu) Latvijas tiesnešu dēļ ir padarīti maksātnespējīgi, kaut gan parādnieki savus parādus jau ir dzēsuši. Ja profesionāli strādātu KNAB, tad nebūtu grūti izsekot šo nelikumīgo spriedumu taisītāju finansēm un Latvija atbrīvotos no negodīgiem tiesnešiem.
interesanti
05.06.2017. 21:47»
pilsonis
Un tagad rūpīgi palasi Maksātnespējas likumu, vai maksātnespējas procesa laikā atļauts veidot jaunus parādus un kādas tam ir sekas
Un kādas problēmas? Gribi teikt, ka maksātnespējas laikā tu vari darīt visu kas ienāk prātā un ne par ko materiāli neatbildēt? Maksātnespējas likums attiecas tikai uz saistībām un prasībām, kas radušās pirms maksātnespējas pasludināšanas.
Maksātnespējas likums
158.pants. Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas
(7) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādsaistībām, kas netika uzrādītas šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, piemērojamas Civillikuma un Civilprocesa likuma vispārējās normas.
Civillikums
1705. Galvinieks var vērst savu regresa prasību pret galveno parādnieku tikai pēc tam, kad viņš patiesi nolīdzinājis parādu vai tā daļu vai vismaz ar tiesas spriedumu viņam uzlikts pienākums to nolīdzināt. Kādā kārtā šis nolīdzinājums notiek, tas ir vienalga. Ar atlaidumu, kuru kreditors izdarījis par labu galviniekam, nesamazinās viņa prasības pret galveno parādnieku.
pilsonis
05.06.2017. 20:23»
interesanti
Loģiski, ka tiesa apmierina regresa prasību, jo parādnieka saistības pret galvinieku, kuras izveidojušās maksātnespējas procesa laikā neviens nav dzēsis
Un tagad rūpīgi palasi Maksātnespējas likumu, vai maksātnespējas procesa laikā atļauts veidot jaunus parādus un kādas tam ir sekas?
interesanti
05.06.2017. 18:31»
pilsonis
Tā arī nepateici, kas notiks ar to parādnieku, kura saistības pret kreditoru ir dzēstas maksātnespējas procesā, bet tiesa šo dzēsto parādu piedzen no galvinieka un galvinieks vērš regresa prasību pret parādnieku, kura saistība jau ir dzēsta
Loģiski, ka tiesa apmierina regresa prasību, jo parādnieka saistības pret galvinieku, kuras izveidojušās maksātnespējas procesa laikā neviens nav dzēsis.
pilsonis
05.06.2017. 15:54»
interesanti
Notiks tieši tas pats, kas notiek vienmēr kad galvinieks atdod parādu galvenā parādnieka vietā un līdz ar to viņa saistības pret kreditoru tiek dzēstas
Tā arī nepateici, kas notiks ar to parādnieku, kura saistības pret kreditoru ir dzēstas maksātnespējas procesā, bet tiesa šo dzēsto parādu piedzen no galvinieka un galvinieks vērš regresa prasību pret parādnieku, kura saistība jau ir dzēsta?
interesanti
05.06.2017. 15:38»
pilsonis
Vari paskaidrot, kas notiks ar parādnieku, kura saistības pret kreditoru ir dzēstas, ja tiesa ignorējot Civillikuma 1710.un 1712.pantu noteikumus, piedzen jau dzēstu parādu no galvinieka un galvinieks izmantos savas Civillikuma 1692, 1704., 1705.pantā noteiktās regresa prasības tiesības pret parādnieku...
Notiks tieši tas pats, kas notiek vienmēr kad galvinieks atdod parādu galvenā parādnieka vietā un līdz ar to viņa saistības pret kreditoru tiek dzēstas.
pilsonis
05.06.2017. 10:35»
interesanti
Varu atkārtot arī trešoreiz, ja tev nepielec. Neviens neliedz galviniekam vērsties ar regresa prasību pret parādnieku. Tas, ka viņš ir maksātnespējīgs attiecībā uz aizdevumu, nenozīmē maksātnespēju pret visām prasībām, kas radušās maksātnespējas procesā vai pēc tā pabeigšanas...
Vari paskaidrot, kas notiks ar parādnieku, kura saistības pret kreditoru ir dzēstas, ja tiesa ignorējot Civillikuma 1710.un 1712.pantu noteikumus, piedzen jau dzēstu parādu no galvinieka un galvinieks izmantos savas Civillikuma 1692, 1704., 1705.pantā noteiktās regresa prasības tiesības pret parādnieku, kura saistības pret kreditoru ir dzēstas maksātnespējas procesa laikā?
interesanti
04.06.2017. 23:37»
pilsonis
Par galvojumu Civillikumā ir panti sākot no 1692.līdz 1715., bet tu te citē tikai vienu, kas tomēr ne ar pušplēstu vārdu nesaka, ka galviniekam drīkst atņemt regresa prasības tiesību pret parādnieku
Varu atkārtot arī trešoreiz, ja tev nepielec. Neviens neliedz galviniekam vērsties ar regresa prasību pret parādnieku. Tas, ka viņš ir maksātnespējīgs attiecībā uz aizdevumu, nenozīmē maksātnespēju pret visām prasībām, kas radušās maksātnespējas procesā vai pēc tā pabeigšanas.
pilsonis
04.06.2017. 19:40»
interesanti
Vispār jau pats galvinieks ir uzņēmies saistības kā pats parādnieks atbilstoši Civillikuma 1702.pantam...
Par galvojumu Civillikumā ir panti sākot no 1692.līdz 1715., bet tu te citē tikai vienu, kas tomēr ne ar pušplēstu vārdu nesaka, ka galviniekam drīkst atņemt regresa prasības tiesību pret parādnieku.
interesanti
04.06.2017. 18:03»
pilsonis
Atkārtošana zināšanu māte, bet ņemot vērā tavu darba specifiku (kamēr vēl ir darbs) pierādīt, ka Civillikums attiecībā pret galvinieku nav piemērojams, šīs zināšanas noderēs, kad darba devējam vairs nebūsi vajadzīgs un nāksies pacīnīties par savu izdzīvošanu...
Vispār jau pats galvinieks ir uzņēmies saistības kā pats parādnieks atbilstoši Civillikuma 1702.pantam
Kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli.
Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.
pilsonis
04.06.2017. 17:02»
interesanti
Sāc atkārtoties
Atkārtošana zināšanu māte, bet ņemot vērā tavu darba specifiku (kamēr vēl ir darbs) pierādīt, ka Civillikums attiecībā pret galvinieku nav piemērojams, šīs zināšanas noderēs, kad darba devējam vairs nebūsi vajadzīgs un nāksies pacīnīties par savu izdzīvošanu.
Atceries- galvinieks nav parādnieks!!!
interesanti
04.06.2017. 09:01»
pilsonis
Man pagaidām nav tas gods spriest. Spriež tiesa (Jonikāns, Vītola,... ), tikai nespēj ar likuma pantiem pamatota savus spriedumus ar kuriem galviniekam tiek atņemta Civillikumā paredzētā regresa prasības tiesība un uzlikts pienākums maksāt parādnieka vietā neesošu parādu
Sāc atkārtoties!
sk. komentāru 'interesanti 03.06.2017. 09:10'
Starp citu, kā iepriekš bija ar īpašnieku galvotiem kredītiem saviem uzņēmumiem? Arī varēja nolaist uzņēmumu uz grunti, pasludināt maksātnespēju un neko nemaksāt?
pilsonis
03.06.2017. 23:23»
interesanti
Tu spried vēl dīvaināk- galvojumam nav nekādas jēgas un pietiek vien pavilkt laiku kamēr parādnieks piesaka maksātnespēju un nekas vairs nav jāatmaksā...
Man pagaidām nav tas gods spriest. Spriež tiesa (Jonikāns, Vītola,... ), tikai nespēj ar likuma pantiem pamatota savus spriedumus ar kuriem galviniekam tiek atņemta Civillikumā paredzētā regresa prasības tiesība un uzlikts pienākums maksāt parādnieka vietā neesošu parādu.
interesanti
03.06.2017. 21:10»
pilsonis
Kaut kā dīvaini tu spried, ka tie Civillikuma panti, kas ir par labu komercbankām, ir piemērojami, bet tie, kas ir galvinieka interesēs, nav piemērojami
Tu spried vēl dīvaināk- galvojumam nav nekādas jēgas un pietiek vien pavilkt laiku kamēr parādnieks piesaka maksātnespēju un nekas vairs nav jāatmaksā.
Civillikums
1703. Pret galvinieku celt prasību tūliņ var arī tad:
1) ja galvenais parādnieks atrodas prombūtnē vai galvinieks nevar uzdot viņa dzīves vietu;
2) ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss.
Otrā daļa skaidri pasaka, ka naudu no galvinieka var piedzīt, ja pierādīta galvenā parādnieka maksātnespēja.
pilsonis
03.06.2017. 19:09»
interesanti
Gan jau ka turpat kur tu gribi novietot galvojuma jēgu
Kaut kā dīvaini tu spried, ka tie Civillikuma panti, kas ir par labu komercbankām, ir piemērojami, bet tie, kas ir galvinieka interesēs, nav piemērojami.
interesanti
03.06.2017. 12:20»
pilsonis
Un kur tad paliek maksātnespējas procesa jēga
Gan jau ka turpat kur tu gribi novietot galvojuma jēgu.
pilsonis
03.06.2017. 09:34»
interesanti
Kāpēc gan galvinieks nevarētu vērsties ar regresa prasību pret parādnieku, ja šī prasība ir radusies pēc maksātnespējas pasludināšanas
Un kur tad paliek maksātnespējas procesa jēga?
interesanti
03.06.2017. 08:10»
pilsonis
Šeit jau vairāk izskatās, ka AT tiesnesis Jonikāns ir klaji pārkāpis galvinieka ar likumu garantētās tiesības uz regresa prasību un galviniekam, kurš neko nav aizņēmies un nav labuma guvējs, uzlicis ar savu nelikumīgo spriedumu, kurš pamatots ar juridisko literatūru, samaksāt jau ar tiesas nolēmumu ...
Kāpēc gan galvinieks nevarētu vērsties ar regresa prasību pret parādnieku, ja šī prasība ir radusies pēc maksātnespējas pasludināšanas?
Atbalstu
02.06.2017. 16:58»
A
Zinot Jonikāna kungu, viņš ir kompetents un iedziļinās lietās, kā reti kurš, atdod sevi darbam pilnīgi
Atbalstu 100%.