Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus, Pietiek pēc vairāku lasītāju ierosinājuma atgādina vēl dažus piemirsušos faktus saistībā ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču: šī publikāciju izlase vēsta par to, kā Rimšēviča pārvēlēšanai augstajā amatā pirms četrarpus gadiem palīdzēja ar Latvijas Bankas finanšu līdzekļiem korumpētais žurnāla Ir pārstāvis Pauls Raudseps un kā šo korumpēšanu izlikās nemanām Latvijas Žurnālistu asociācija.

Par 1800 latiem no Latvijas Bankas žurnāla "IR" Raudseps "piemirst" ētikas kodeksus, kuru ievērošanu pieprasa no citiem (2013. gada 11.novembris)

Kļuvis skaidrs, kādā veidā Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam tieši viņa pārvēlēšanas dienā iznākošajā žurnāla IR numurā izdevās nodrošināt sev labvēlīgu rakstu ar virsrakstu "Nemainīgs kā lata kurss" rubrikā "Ir svarīgi - analīze". Raksta autors, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs Pauls Raudseps par 1800 latiem, ko viņš pēdējā gada laikā saņēmis no Latvijas Bankas, bijis gatavs aizmirst pat paša pieņemto ētikas kodeksu, kas it kā stingri nosaka, ka IR žurnālists "nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus".

Publikācijā "Nemainīgs kā lata kurss" žurnāla IR rubrikā "Ir svarīgi - analīze", kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā - 31. oktobrī -, Raudseps atsevišķus Latvijas Bankas prezidentam iepriekš izteiktos pārmetumus bija publicējis faktiski tikai tāpēc, lai būtu iespējams atspoguļot paša Rimšēviča domas šai sakarā. Turklāt, kā izrietēja no atklāti nekritiskās publikācijas, Raudseps bija ļāvis Rimšēvičam atbildes vēl īpaši rūpīgi pārdomāt, tās sniedzot rakstiski.

Šajā publikācijā žurnālā IR, kas savā mājas lapā goda vietā novietojis izdevniecības Cits medijs žurnālistu (Raudseps ir izdevniecības padomes priekšsēdētājs) ētikas kodeksu, gan nebija minēts, ka pēdējā gada laikā raksta autors no Rimšēviča vadītās Latvijas Bankas trīs dažādās atlīdzībās kopā saņēmis aptuveni 1800 latu par dažādiem pakalpojumiem, ko sniedzis Latvijas Bankai.

Kā rāda Latvijas Bankas mājas lapas iepirkumu sadaļa, tikai pāris nedēļas pirms savas Rimšēvičam veltītās publikācijas Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus. Šā gada augustā un septembrī "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušā gada septembrī - decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 1200 latu.

Tikmēr žurnālu IR izdodošās AS Cits medijs žurnālistu ētikas kodeksā, kurā apgalvots, ka šīs izdevniecības "žurnālists nedrīkst pārstāvēt citas intereses kā vienīgi savu lasītāju, skatītāju un klausītāju tiesības zināt patiesību par notikumiem, kas viņiem šķiet nozīmīgi un interesanti", attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir nepārprotama: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Šo maksas pakalpojumu sniedzējs Raudseps vienlaikus ir arī regulāri mācījis dzīvot ētiski citus, - viņš ir Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs un kā šī amata ieņēmējs nesen, piemēram, portālā 7guru.lv Ilzi Naglu, kas gatavojās atgriezties žurnālistikā, pamācīja nedarīt tieši to, ko darot tagad pieķerts pats: "Savā jaunajā darbā LTV viņai ir apzināti un konsekventi jāizvairās pat no šķietamiem interešu konfliktiem. Protams, grūti paredzēt visas iespējamās situācijas, taču minimālā prasība būtu, ka viņa neveido materiālus par bijušajiem darba devējiem un klientiem."

Arī šīs organizācijas ētikas kodeksā, kura ievērošanu uzrauga un izvērtē Raudsepa vadītā ētikas komisija, teikts: "Žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par profesionālo darbību no personām, kas nav viņu darba devējs. Žurnālistam ir jāatsakās no tāda materiāla veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecībās ar indivīdiem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām." Arī šo ētikas kodeksu, iestājoties organizācijā, Raudseps ir parakstījis personiski.

Izdevniecības Cits medijs valdes locekle un žurnāla IR galvenā redaktore Nellija Ločmele, kurai tāpat ir bieži paticis mācīt ētiski dzīvot citiem, pirmdien nevēlējās sniegt atbildi uz šādu Pietiek jautājumu: "Kā izdevniecība Cits medijs un Jūs kā pazīstama žurnālistikas ētikas (ciktāl tas attiecas uz citu pamācīšanu) pārstāve kā žurnāla IR galvenā redaktore rīkosieties attiecībā uz Jūsu izdevuma darbinieku Paulu Raudsepu, kas rupji un demonstratīvi pārkāpis Jūsu izdevniecības ētikas kodeksu, veidojot komplimentāru, nekritisku materiālu par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču (žurnāla IR priekšpēdējais numurs), kaut arī pēdējā gada laikā no Latvijas Bankas saņēmis materiālos labumus - naudu vismaz Ls 1800 apmērā?"

Savukārt pats Raudseps pirmdien nevēlējās atbildēt ne uz vienu no šiem Pietiek uzdotajiem jautājumiem:

"1) kādas summas no Latvijas Bankas vai tās finansētiem projektiem vai uzņēmumiem esat saņēmis 2012. gadā un 2013. gadā? Par katru no summām miniet - par kādu tieši pakalpojumu sniegšanu tā saņemta?

2) vai uzskatāt, ka žurnālista ētikai atbilstošs ir fakts, ka Jūs kā Latvijas Bankas apmaksāta persona esat publicējis rakstu (priekšpēdējais IR numurs), kurā atklāti nekritiski izsakāties par Jūsu pakalpojumus apmaksājušās Latvijas Bankas vadītāju?

3) vai, atklājoties, ka pēdējā gada laikā esat saņēmis vismaz 1800 latu no Latvijas Bankas, kuras prezidentu Ilmāru Rimšēviču esat aprakstījis žurnāla IR priekšpēdējā numurā, atkāpsieties no LŽA ētikas komisijas priekšsēdētāja amata?

4) vai, atklājoties, ka pēdējā gada laikā esat saņēmis vismaz 1800 latu no Latvijas Bankas, kuras prezidentu Ilmāru Rimšēviču esat aprakstījis žurnāla IR priekšpēdējā numurā, publiski atvainosieties visiem žurnāla IR lasītājiem?

5) vai, atklājoties, ka pēdējā gada laikā esat saņēmis vismaz 1800 latu no Latvijas Bankas, kuras prezidentu Ilmāru Rimšēviču esat aprakstījis žurnāla IR priekšpēdējā numurā, atmaksāsiet Latvijas Bankai šo summu?"

Uz visiem šiem jautājumiem Raudseps sniedza lakonisku, nedaudz mīklainu atbildi elektroniskā pasta vēstulē: "Turpinās. P."

Ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem nevēlējās atbildēt arī Rimšēvičs, kurš 31. oktobrī laimīgi tika pārvēlēts uz nākamo termiņu.

Žurnāla "IR" pārstāve ziņas par Raudsepa "ētiskajām naudas rebēm" saista ar maksātnespējas administratoru pasūtījumu (2013. gada 12. novembris)

Publikācija par žurnāla IR žurnālista Paula Raudsepa "ētiskajām naudas rebēm" ir saistāma ar maksātnespējas administratoru un tiesu ķēķa pasūtījumu, atriebjoties žurnālam IR par šai jomai veltītajām kritiskajām publikācijām, - šis ir vienīgais komentārs, ko saistībā ar publiskotajām ziņām ir sniedzis kāds žurnāla IR un tā izdevēja Cits medijs pārstāvis.

"Šis jau varētu kļūt par tautas ticējumu: kurš ķersies klāt MN [maksātnespējas]/tiesu ķēķim, tos pašus aprakstīs Pietiek/Puaro pētnieciskie žurnālisti," - šādi ziņu publiskošanas iemeslus otrdien sociālajā tīklā Twitterskaidroja žurnāla pārstāve Indra Sprance, vēl piebilstot: "Viens gan. Ja nu kādam ir kaut mazākās ilūzijas, ka ar to darbs pie šīs tēmas beigsies, tad veltas cerības. Es pat teiktu – tik naivi un muļķīgi."

Sprance ir viena no tiem IR redzamākajiem darbiniekiem, kas otrdien nevēlējās atbildēt uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem - vai arī viņa līdzīgi kolēģim žurnālā IR Raudsepam pieņem materiālus labumus no personām, par kurām veido publikācijas, bet, ja nē, kā tieši viņa rīkosies, lai žurnāla lasītājiem atvainotos par šo žurnāla izdevniecības ētikas kodeksa pārkāpšanu.

Otrdienas laikā neko par Pietiek publiskotajiem faktiem nevēlējās minēt ne Raudseps un žurnāla IR galvenā redaktore Nellija Tjarve, ne IR darbinieki Aivars Ozoliņš, Anita Brauna un Anda Burve-Rozīte, ne Raudsepa pakalpojumus izmantojušās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Burve-Rozīte sociālajā tīklā Twitter gan, acīmredzami reaģējot uz ziņām par Raudsepa sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas Bankai, ierakstījusi: "Mēs dzīvojam valstī, kur kanalizācijas žurka var uzdoties par PVD inspektoru. Nav mans, bet kolēģa citāts. Tomēr precīzi/pievienojos."

Vienīgi Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Anda Rožukalne (Raudseps cita starpā ir arī asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs) informēja, ka esot rosinājusi šo jautājumu izskatīt asociācijas ētikas komisijas sēdē. Tās datums gan vēl neesot zināms.

Tikmēr neoficiāli Pietiek zināms, ka otrdien Latvijas Žurnālistu asociācijas vadībā notikusi enerģiska domu apmaiņa - ko atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem un vai vispār reaģēt uz šo situāciju. Virsroku ņēmusi nostāja - nogaidīt, lai fiksētu, cik plaši izvēršas skandāls, un tad lemt par tālāko rīcību. Savukārt izdevniecības Cits medijs vadība nolēmusi nekādus paskaidrojumus žurnāla lasītājiem nākamajā tā numurā nesniegt.

Pietiek jau informēja, ka publikācijā "Nemainīgs kā lata kurss" žurnāla IR rubrikā "Ir svarīgi - analīze", kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā - 31. oktobrī -, Raudseps atsevišķus Latvijas Bankas prezidentam iepriekš izteiktos pārmetumus bija publicējis faktiski tikai tāpēc, lai būtu iespējams atspoguļot paša Rimšēviča domas šai sakarā. Turklāt, kā izrietēja no nekritiskās publikācijas, Raudseps bija ļāvis Rimšēvičam atbildes vēl rūpīgi pārdomāt, tās sniedzot rakstiski.

Šajā publikācijā žurnālā IR, kas savā mājas lapā goda vietā novietojis izdevniecības Cits medijs žurnālistu (Raudseps ir izdevniecības padomes priekšsēdētājs) ētikas kodeksu, gan nebija minēts, ka pēdējā gada laikā raksta autors no Rimšēviča vadītās Latvijas Bankas trīs dažādās atlīdzībās kopā saņēmis aptuveni 1800 latu par dažādiem pakalpojumiem, ko sniedzis Latvijas Bankai.

Kā rāda Latvijas Bankas mājas lapas iepirkumu sadaļa, tikai pāris nedēļas pirms savas Rimšēvičam veltītās publikācijas Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus. Šā gada augustā un septembrī "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušā gada septembrī - decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 1200 latu.

Tikmēr žurnālu IR izdodošās AS Cits medijs žurnālistu ētikas kodeksā, kurā apgalvots, ka šīs izdevniecības "žurnālists nedrīkst pārstāvēt citas intereses kā vienīgi savu lasītāju, skatītāju un klausītāju tiesības zināt patiesību par notikumiem, kas viņiem šķiet nozīmīgi un interesanti", attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir nepārprotama: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Šo maksas pakalpojumu sniedzējs Raudseps vienlaikus ir arī regulāri mācījis dzīvot ētiski citus, - kā Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs, piemēram, portālā 7guru.lv Ilzi Naglu, kas gatavojās atgriezties žurnālistikā, nesen pamācīja nedarīt tieši to, ko darot tagad pieķerts pats: "Minimālā prasība būtu, ka viņa neveido materiālus par bijušajiem darba devējiem un klientiem."

Arī šīs organizācijas ētikas kodeksā, kura ievērošanu uzrauga un izvērtē Raudsepa vadītā ētikas komisija, teikts: "Žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par profesionālo darbību no personām, kas nav viņu darba devējs. Žurnālistam ir jāatsakās no tāda materiāla veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecībās ar indivīdiem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām." Arī šo ētikas kodeksu, iestājoties organizācijā, Raudseps ir parakstījis personiski.

Strautmane par Raudsepa "ētiskajām naudas rebēm": birokrātija nav mūsu mērķis (2013. gada 13. novembris)

"Birokrātija nekad nav bijusi mērķis," - šādi Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas locekle Baiba Strautmane trešdien sociālajā tīklā Twitter komentēja īpatno situāciju, kas radusies saistībā ar žurnāla Ir komentētāja Paula Raudsepa pieķeršanu maksas pakalpojumu sniegšanā Latvijas Bankai un vienlaikus Latvijas Bankas prezidenta nekritisku aprakstīšanā viņa pārvēlēšanas priekšvakarā. Saskaņā ar viņas pausto pārliecību žurnālistu organizācijas ētikas izvērtētājiem, pie kuriem pieder arī pats Raudseps, pašiem neesot obligāti precīzi ievērot šīs organizācijas dokumentos ierakstīto.

Saskaņā ar asociācijas ētikas komisijas (kuru līdz šim ir vadījis Raudseps) nolikumu tikai un vienīgi komisijas priekšsēdētājs ir tiesīgs sasaukt komisijas sēdes un noteikt to darba kārtību.

Tas nozīmē, ka tikai un vienīgi Raudseps, kuru šajā amatā apstiprinājusi asociācijas biedru pilnsapulce un kurš līdz šim ir atteicies komentēt savus Latvijas Bankai sniegtos pakalpojumus un savas izdevniecības ētikas kodeksa pārkāpumu, ir tiesīgs izsludināt ētikas komisijas sēdi, kurā tiktu izskatīts viņa jautājums.

Taču, kā trešdien apgalvoja ētikas komisijas locekle, bijusī žurnāliste Strautmane, Raudseps, publiski par to gan nepaziņojot, no ētikas komisijas priekšsēdētāja posteņa esot atstatījies.

Tas nozīmē, ka, stingri ievērojot ētikas komisijas nolikumu, neviena persona Raudsepa "ētisko naudas rebju" izvērtēšanai veltītu komisijas sēdi nav tiesīga sasaukt, kamēr asociācijas biedru pilnsapulce nebūs ievēlējusi jaunu ētikas komisijas priekšsēdētāju.

Taču, kā izriet no Strautmanes sociālajā tīklā Twitter paustās pārliecības, asociācijas ētikas komisijai nemaz neesot tik nepieciešams stingri ievērot pašai savus dokumentus, jo "birokrātija" neesot tās mērķis.

Raudseps apliecina - savu vainu neatzīs, savu ētikas kodeksu neievēros, kritizētāji paši esot slikti cilvēki (2013. gada 15. novembris)

Pēc vairākas dienas ilgas klusēšanas žurnāla Ir komentētājs un akcionārs, Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs Pauls Raudseps nācis klajā ar paziņojumu, kura būtība - viņš nesaskata nekādu interešu konfliktu un sava izdevuma ētikas kodeksa pārkāpumu, no Latvijas Bankas par dažādiem pakalpojumiem saņemot 1800 latu un vienlaikus publicējot šīs iestādes vadītājam Ilmāram Rimšēvičam atklāti nekritisku rakstu tieši viņa pārvēlēšanas dienā (Pietiek jau publicējis Raudsepa un Rimšēviča saraksti). Tāpēc nekāda atvainošanās lasītājiem un savas vainas atzīšana no Raudsepa nav gaidāma - lai viņa kritizētāji labāk paskatoties paši uz sevi. Pietiek pārpublicē pilnu Raudsepa skaidrojumu:

"Izlasot Sandra Toča komentāru "Turies, Raudsep!" (15.novembra Dienā), rodas nopietnas šaubas, vai Dienas komentētājs maz ir izlasījis rakstu, kurš ir kļuvis par ieganstu šai ironiskajai "slavas dziesmai".

31.oktobrī žurnālā "Ir" publicēts mans raksts "Stabils kā lata kurss", kura tēma bija Ilmāra Rimšēviča gaidāmā pārvēlēšana Latvijas Bankas prezidenta amatā. Raksta sākumā pievēršu uzmanību faktam, ka par šo kandidatūru praktiski nav notikusi sabiedriska vai politiska diskusija, un tālāk rakstā izvērsti atspoguļoju gan respektētā neatkarīgo ekonomisko pētījumu centra BICEPS vadītāja Alfa Vanaga, gan Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas fakultātes vadītāja Mortena Hansena, gan politiskā pretinieka - Saskaņas Centra deputāta Igora Pimenova kritiskos vērtējumus par Ilmāra Rimšēviča darbu.

Jāpiebilst, ka, spriežot pēc LETA arhīvā atrodamās informācijas, šis ir bijis vienīgais raksts Latvijas presē kopš Rimšēviča nominēšanas, kurā minētā kritika tika atspoguļota, un nevienam citam preses izdevumam nebija ienācis prātā pajautāt Pimenovam, kāpēc viņš (vienīgais) balsoja pret Rimšēviča kandidatūru Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē. Turklāt rakstā pirmo reizi publiski parādās informācija, ka pēc komentāra publicēšanas par lata devalvācijas iespējamību 2007.gadā pie Hansena ieradās Drošības policija.

Minētā publikācija ir analīze - ziņu žanra raksts, tāpēc tajā, protams, dota iespēja arī pašam Rimšēvičam atbildēt uz pārmetumiem. Nav saprotams, kāpēc par šo žurnālistikas standartu ievērošanu Točs raksta, ka autors "nekritiski slavēja Rimšēviču". Ja nu vienīgi Točam Rimšēviča argumenti liekas tik pārliecinoši, ka to pieminēšana vien apgāž jebkuras šaubas. Pats Latvijas Bankas prezidents noteikti priecātos par tādu savu vārdu iespaidu uz Toču, taču nezinu, vai arī citi lasītāji šādam vērtējumam piekristu. Katrā gadījumā aicinu jebkuru, kam šis jautājums tiešām interesē, pašam izlasīt rakstu, kurš pieejams Ir.lv, un tikai tad spriest par tā atbilstību ziņu raksta standartiem.

Točs šo rakstu par Rimšēviča pārvēlēšanu arī mēģina saistīt ar citiem maniem darbiem - dažādu Latvijas Bankas organizētu paneļdiskusiju vadīšanu, kā arī raksta uzrakstīšanu Eiropas Centrālās bankas organizēto Latvijas dienu Frankfurtē veltītam pielikumam Frankfurter Allgemaine Zeitung. Tā ir taisnība un nekad nav bijis noslēpums, ka par visiem šiem darbiem esmu saņēmis samaksu, taču tie ir tāda veida darbi, par kuriem žurnālisti gan Latvijā, gan citur saņem materiālu kompensāciju, un gan es, gan citi žurnālisti tos veic visdažādāku organizāciju rīkotos pasākumos. Darot šādus darbus, žurnālists nekļūst par šo pasākumu organizētāju pārstāvi. Citējot manu kolēģi Nelliju Ločmeli, “divas publiskas, godīgas lietas, kas nekonfliktē (žurnālistika un moderēšana) atmaskot kā vienu "slepenu grēku" - tas ir absurds”.

Noslēdzot piebildīšu - ja reiz Točs ir nolēmis aktīvi sākt interesēties par žurnālistu ētiku, viņam derētu arī gadījumos, kad pats raksta par Aināru Šleseru vai viņa piekopto politiku, atgādināt lasītājiem, ka pats savulaik nevis vienkārši piedalījās dažādos Šlesera partijas pasākumos, bet gan bija šīs politiskās organizācijas preses sekretārs. To viņš ir piemirsis pieminēt Dienā publicētos rakstos, piemēram, "Ulmanis, Šlesers, Šķēle - skan spēcīgi.""

Pietiek piebilde: Kā redzams no Raudsepa skaidrojuma, arī viņš piebiedrojas tiem Iržurnālistiem un savas izdevniecības vadībai, kuri šajā situācijā "piemirsuši" savā ētikas kodeksā ierakstīto: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Par četrarpus lappusēm Latvijas Bankas grāmatai Raudseps saņēmis vēl 2000 latu (2013. gada 19. novembris)

Līdz šim bija zināms, ka žurnāla Ir komentētājs Pauls Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanas rītā publicēja viņam atklāti nekritisku rakstu, pēdējā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu. Nu noskaidrojies, ka par četrarpus lappušu garu priekšvārdu Latvijas Bankas izdotai grāmatai Raudseps pagājušā gada beigās no šīs iestādes līdzekļiem saņēmis vēl 2000 latu (attēlā Raudseps redzams, prezentējot grāmatu; par to, vai par prezentēšanu saņemta vēl kāda papildu samaksa, ziņu nav)

Rimšēvičam veltīto rakstu žurnālā Ir Raudseps bija publicējis, "piemirstot" žurnālu izdodošās AS Cits medijs (Raudseps ir uzņēmuma padomes priekšsēdētājs) žurnālistu ētikas kodeksu, kurā attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Līdz šim bija atklājies, ka tikai pāris nedēļas pirms Rimšēvičam veltītās publikācijas "Nemainīgs kā lata kurss" žurnāla Ir rubrikā "Ir svarīgi - analīze", kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā - 31. oktobrī, Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus.

Šā gada augustā un septembrī "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušā gada septembrī - decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 1200 latu.

Nu kļuvis zināms, ka Raudseps no Latvijas Bankas līdzekļiem "barojies" daudz apjomīgāk - par tikai četrarpus lappuses garu priekšvārdu Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XCviņš no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 2000 latu, savukārt par tā tulkošanu angliski - vēl papildus 180 latus.

"Par grāmatas Latvijas Bankai XC ievada uzrakstīšanu pielīgti (2011.gada 2.novembrī) un izmaksāti divi tūkstoši latu (2012.gada 28.decembrī); par šī ievada tulkošanu angliski līgums noslēgts 2012.gada 20.jūlijā, summa - 180 lati - izmaksāta 23.jūlijā," Pietiek otrdien apliecināja Latvijas Bankas preses pārstāvis.

Pats Raudseps, kurš līdz šim saņemtos 2180 latus nebija pieminējis, nevēlējās atbildēt uz šādu Pietiek vēl pirms svētkiem uzdoto jautājumu:

"Raudsepa kungs, papildus visiem Jums līdz šim uzdotajiem un Jūsu saprotamu iemeslu dēļ neatbildētajiem jautājumiem te būs vēl viens - kādu precīzi summu no Latvijas Bankas Jūs saņēmāt par šīs vēstules pielikumā lasāmo "apkārtrakstu" - Jūsu sarakstīto un Latvijas Bankas apmaksāto pēcvārdu [patiesībā - priekšvārdu] Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XC? 2000 latu, kā liecina pieejamā informācija internetā, vai arī vēl lielāku summu? Jums ir lieliska iespēja, demonstrējot savu uzticību Jūsu attiecībā uz citiem regulāri deklarētajiem principiem, šo summu un tās pamatojumu atklāt pašam, pirms šo informāciju pēc svētkiem būšu saņēmis no Latvijas Bankas."

Šo pašu jautājumu Pietiek reizē ar Raudsepu bija nosūtījis arī Raudsepa vadītās Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas loceklei Baibai Strautmanei, žurnāla Ir darbiniecēm Indrai Sprancei un Andai Burvei-Rozītei, kā arī žurnāla galvenajai redaktorei Nellijai Tjarvei, kuras pēdējās dienās ar dažādiem argumentiem publiski aizstāvējušas Raudsepu, nevēloties saskatīt sava ētikas kodeksa pārkāpumu.

Tāpat jautājums bija pārsūtīts arī bijušajai žurnālistei Sanitai Jembergai, kura iepriekš sociālajā tīklā Twitter uz žurnālista Ivara Āboliņa jautājumu "bet apmaksātas publikācijas veidošana un intervija? tas tiešām ir ok? es vienmēr atsaku, sāku domāt vai neesmu viens tāds idiots" bija atbildējusi: "Ja Tu taisītu LB apkārtrakstu un tad intervētu Rimšēviču neatkarīgi,es teiktu,ka nevar."

Taču neviena no šīm Raudsepa atbalstītājām pēc jautājuma saņemšanas vairs nevēlējās saistībā ar jaunatklājušos summu sniegt kādus komentārus.

Apstiprinās žurnālista korumpēšanas fakts: Raudsepam maksāts pēc īpašās - "Rimšēviča likmes" (2013. gada 20. novembris)

Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka nav bijusi vienkārši dāsna, žurnāla Ir komentētājam, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājam Paulam Raudsepam par četrarpus lappuses garu priekšvārdu Latvijas Bankas izdotai grāmatai samaksājot 2000 latu. Kā liecina pirmie dati par citiem grāmatas autoriem samaksātajām summām, Raudsepam ir ticis maksāts pēc īpašas - "Rimšēviča likmes", kas bijusi pat vairāk nekā divarpus reizes augstāka nekā, piemēram, divu grāmatas nodaļu autoram - vēstures doktoram Gatim Krūmiņam.

Kā Pietiek jau informējis, Raudseps par četrarpus lappuses garu priekšvārdu Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XCno Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 2000 latu, savukārt par tā tulkošanu angliski - vēl papildus 180 latus.

"Par grāmatas Latvijas Bankai XC ievada uzrakstīšanu pielīgti (2011.gada 2.novembrī) un izmaksāti divi tūkstoši latu (2012.gada 28.decembrī); par šī ievada tulkošanu angliski līgums noslēgts 2012.gada 20.jūlijā, summa - 180 lati - izmaksāta 23.jūlijā," Pietiek otrdien apliecināja Latvijas Bankas preses pārstāvis.

Tātad Raudseps par savu tekstu saņēmis gandrīz 450 latu par katru grāmatas lappusi, un Pietiek vēlējās noskaidrot, vai pēc līdzīgas likmes ir maksāts arī citiem grāmatas sadaļu autoriem, no kuriem daudzi ir ar labākām akadēmiskajām zināšanām savā jomā (Raudseps, kā minēts grāmatā, ir "Hārvarda universitātē ieguvis grādu Krievijas un padomju studijās").

Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē Pietiek atrada viena no grāmatas autoriem - vēstures doktora Gata Krūmiņa amatpersonas deklarāciju, kurā minēta no Latvijas Bankas honorārā saņemtā summa.

Saskaņā ar šo deklarāciju vēstures doktors Krūmiņš, kurš grāmatai sarakstījis divas nodaļas - "Tautsaimniecība un monetārās norises Latvijā 2. pasaules kara gados" un "Tautsaimniecība un naudas politika Latvijā (1945-1991)", par savu darbu kopā saņēmis 5000 latu.

Atskaitot attēlu un dokumentu lappuses, kopā abās nodaļās kopā ir aptuveni 30 lappušu teksta, un tas nozīmē, ka vēstures doktoram par viņa darbu Rimšēviča vadītā iestāde samaksājusi vidēji nepilnus 170 latus par lappusi - tātad vairāk nekā divarpus reizes zemāku samaksu nekā Raudsepam, kuram maksāts pēc īpašās - "Rimšēviča likmes".

Raudseps, kurš iepriekš nevēlējās atklāt viņa no Latvijas Bankas saņemto summu, trešdien nevēlējās atbildēt ne uz vienu no šiem viņam uzdotajiem jautājumiem:

"1) kā tieši Jūs vienojāties par Jums izmaksājamo honorāru - 2000 latu - par grāmatas Latvijas Bankai XC priekšvārdu?

2) vai Jūs bijāt tas, kas pieprasīja šādu summu, vai arī tāda Jums tika piedāvāta? Ja tika piedāvāta, kura konkrētā Latvijas Bankas amatpersona Jums to piedāvāja un kādā formā?

3) ar kuru konkrēto Latvijas Bankas amatpersonu Jūs risinājāt pārrunas par Jūsu saņemamo summu?

4) vai uzskatāt minēto summu par adekvātu pakalpojumam, par ko tā tika samaksāta? Kas tieši ietilpa šajā pakalpojumā - tikai priekšvārda sarakstīšana vai arī vēl kas cits?

5) vai kā profesionāls un augsti ētisks žurnālists painteresējāties arī par to, kādas summas tiks izmaksātas citiem grāmatas nodaļu autoriem? Ja nē, kādu iemeslu dēļ?

6) ja par šīm summām painteresējāties, vai Jūs nemulsināja, ka, piemēram, cilvēkam ar vēstures doktora grādu par viņa darbu par lappusi šajā grāmatā tiek samaksāts 3-4 reizes mazāk nekā Jums?

7) kā Jūs tagad skaidrojat šo faktu, ka citiem augsti profesionāliem un akadēmiskajā vidē atzītiem autoriem par viņu darbu Latvijas Banka samaksāja pēc būtiski zemākas likmes?

8) vai Jūs kā augsti ētisks cilvēks un profesionāls žurnālists nesaskatījāt un tagad nesaskatāt šeit acīmredzamu žurnālista uzpirkšanu un kliedzošu korupcijas faktu?

9) ja saskatāt, kā tieši rīkosieties saistībā ar šo atklājušos faktu un Jūsu saņemto "honorāru"?"

Jau iepriekš bija zināms, ka žurnāla Ir komentētājs Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča pārvēlēšanas rītā publicēja viņam atklāti nekritisku rakstu, pēdējā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu.

Rimšēvičam veltīto rakstu žurnālā Ir Raudseps bija publicējis, "piemirstot" žurnālu izdodošās AS Cits medijs (Raudseps ir uzņēmuma padomes priekšsēdētājs) žurnālistu ētikas kodeksu, kurā attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Tikai pāris nedēļas pirms Rimšēvičam veltītās publikācijas "Nemainīgs kā lata kurss" žurnāla Ir rubrikā "Ir svarīgi - analīze", kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā - 31. oktobrī, Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus.

Šā gada augustā un septembrī "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušā gada septembrī - decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes bija saņēmis 1200 latu.

Atklājas jauni fakti par žurnālistu ētikas vērtētāja Raudsepa korumpēšanu (2013. gada 21. novembris)

Nāk klajā jauni fakti par Latvijas Bankas dāsni apmaksātā žurnāla Ir komentētāja, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētāja Paula Raudsepa "īpašajām attiecībām" ar šo iestādi un tās vadību, Izrādās, kamēr zinātņu doktori sacentušies atklātā konkursā, lai iegūtu tiesības uzrakstīt Latvijas Bankas izdotai grāmatai pa vienam vai diviem pētījumiem, par lappusi saņemot nepilnus 170 latus, Raudsepu bankas vadība bez konkursa īpaši piemeklējusi, lai viņa pakalpojumi tiktu apmaksāti pēc divarpus reizes augstākas likmes - 2000 latu par četrarpus lappušu tekstu. Raudseps šo īpašo attieksmi un dubulto samaksu pieņēmis.

Kā Pietiek jau informējis, Raudseps par četrarpus lappuses garu vispārēju priekšvārdu Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XC no Ilmāra Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 2000 latu, savukārt par tā tulkošanu angliski - vēl papildus 180 latus. Tātad Raudseps par savu tekstu saņēmis gandrīz 450 latu par katru grāmatas lappusi.

Kā Pietiek jau informējis, Raudseps par četrarpus lappuses garu vispārēju priekšvārdu Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XC no Ilmāra Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 2000 latu, savukārt par tā tulkošanu angliski - vēl papildus 180 latus. Tātad Raudseps par savu tekstu saņēmis gandrīz 450 latu par katru grāmatas lappusi.

Savukārt grāmatas nodaļu autori, tostarp cilvēki ar vēstures doktora grādu, par atsevišķu pētījumu, kas grāmatā publicēts kā atsevišķa nodaļa, saņēmuši 2500 latu. Piemēram, vēstures doktors Gatis Krūmiņš par diviem pētījumiem - attiecīgi divām nodaļām - kopā saņēmis 5000 latu, kas ir nepilni 170 lati par lappusi.

 Tāpat pa 2500 latiem par nodaļu - atsevišķu nopietnu pētījumu, kas vidēji bijis 4-5 reizes garāks par Raudsepa priekšvārdu, - saņēmuši Viesturs Pauls Karnups (plus vēl 480 latu par nodaļas tulkošanu angliski), Āris Puriņš un Laila Rūse. Arī viņu darbs Latvijas Bankas vadības acīs novērtēts apmēram divarpus līdz trīs reizes lētāk nekā Raudsepa veikums. Pārējās nodaļas bez maksas uzrakstījuši Latvijas Bankas darbinieki.

Papildus tam noskaidrojies, ka zinātniekiem ar augstajiem grādiem, lai tiktu pie iespējas rakstīt Latvijas bankas grāmatai, nācies piedalīties atklātā konkursā, un speciāla Latvijas Bankas izveidota konkursa komisija veikusi pretendentu izvēli turpmākajam darbam.

Latvijas Bankas skaidrojums par konkursu ir šāds: "Autorus meklējām publiskā zinātniski pētniecisko darbu konkursā, pretendentiem izvirzītās prasības un atlases kritērijus, kā arī paredzēto atlīdzību nosakot konkursa nolikumā.

Konkursā varēja piedalīties Latvijas Republikas pilsoņi, nepilsoņi un ārzemnieki, kas izpildīja šādas prasības:

- ir ekonomisko vai sociālo zinātņu doktori (diploma kopija) vai mācās doktorantūrā (izziņa, kas izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms iesniegšanas datuma);

- iesniedz zinātniski pētniecisko darbu un recenzētos izdevumos veiktu publikāciju sarakstu (priekšrocība monogrāfiju autoriem);

- iesniedz aprakstu par savu redzējumu (1-2 lapas, t.sk. plānoto avotu norāde) pētījumam (viena autorloksne) par Latvijas ekonomiskajām un finanšu norisēm un monetārās politikas risinājumiem (1920-1940), tautsaimniecību un monetārajām norisēm Latvijā 2. pasaules kara gados vai padomju varas gados (1944-1990), kā arī pēc neatkarības atgūšanas un pievienošanās Eiropas Savienībai."

Konkursā izvēlētajiem pretendentiem nauda nav nākusi viegli - saskaņā ar Latvijas Bankas skaidrojumu, pamatnosacījums bijis, ka šis zinātniski pētnieciskais darbs veicams, "akadēmiskajam līmenim atbilstot recenzējamos izdevumos publicētam darbam un pēc iespējas izmantojot kvantitatīvās analīzes metodes;

Rezultātā "pētījumi tika sagatavoti laikā no 2011. gada aprīļa līdz decembra vidum, autoriem aptverot plašu jaunu avotu klāstu, veicot padziļinātu literatūras izpēti un sniedzot pamatotus", skaidro Latvijas Banka.

Taču atšķirībā no zinātniekiem Latvijas Bankai regulāri dažādus pakalpojumus sniedzošais Raudseps no nepieciešamības piedalīties šādā konkursā (kuram viņš turklāt nekvalificētos) ir ticis atbrīvots un savus 450 latus par lappusi saņēmis "pa sētas durvīm".

Raudsepam nav pieprasīts ne doktora grāds, ne pienākums piedalīties atklātā un godīgā konkursā, ne nepieciešamība veikt nopietnu zinātniski pētniecisku darbu ar atbilstošu līmeni.

Raudseps, kurš vienmēr publiski ir uzstājies par valsts finansējuma sadalījumu caurspīdīgi, atklātos konkursos, kā izriet no Latvijas Bankas skaidrojuma, piekritis tam, ka bez konkursa tiek izvēlēts kā Latvijas Bankas vadības acīs "piemērota kandidatūra, kas reizē labi orientējas finanšu un tautsaimniecības jautājumos, analizē tos un spēj veidot labu un interesanti lasāmu tekstu".

Līdz ar to viņam uz konkursā izvēlēto zinātnieku pētniecisko darbu pamata "bija jāveic kopsavilkums, secinājumi par Latvijas Bankas un Latvijas tautsaimniecības vēsturi".

Pats Raudseps joprojām nav vēlējies atbildēt ne uz vienu no šiem viņam uzdotajiem jautājumiem:

"1) kā tieši Jūs vienojāties par Jums izmaksājamo honorāru - 2000 latu - par grāmatas Latvijas Bankai XC priekšvārdu?

2) vai Jūs bijāt tas, kas pieprasīja šādu summu, vai arī tāda Jums tika piedāvāta? Ja tika piedāvāta, kura konkrētā Latvijas Bankas amatpersona Jums to piedāvāja un kādā formā?

3) ar kuru konkrēto Latvijas Bankas amatpersonu Jūs risinājāt pārrunas par Jūsu saņemamo summu?

4) vai uzskatāt minēto summu par adekvātu pakalpojumam, par ko tā tika samaksāta? Kas tieši ietilpa šajā pakalpojumā - tikai priekšvārda sarakstīšana vai arī vēl kas cits?

5) vai kā profesionāls un augsti ētisks žurnālists painteresējāties arī par to, kādas summas tiks izmaksātas citiem grāmatas nodaļu autoriem? Ja nē, kādu iemeslu dēļ?

6) ja par šīm summām painteresējāties, vai Jūs nemulsināja, ka, piemēram, cilvēkam ar vēstures doktora grādu par viņa darbu par lappusi šajā grāmatā tiek samaksāts 3-4 reizes mazāk nekā Jums?

7) kā Jūs tagad skaidrojat šo faktu, ka citiem augsti profesionāliem un akadēmiskajā vidē atzītiem autoriem par viņu darbu Latvijas Banka samaksāja pēc būtiski zemākas likmes?

8) vai Jūs kā augsti ētisks cilvēks un profesionāls žurnālists nesaskatījāt un tagad nesaskatāt šeit acīmredzamu žurnālista uzpirkšanu un kliedzošu korupcijas faktu?

9) ja saskatāt, kā tieši rīkosieties saistībā ar šo atklājušos faktu un Jūsu saņemto "honorāru"?"

Jau iepriekš bija zināms, ka žurnāla Ir komentētājs Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča pārvēlēšanas rītā publicēja viņam atklāti nekritisku rakstu, pēdējā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu.

Rimšēvičam veltīto rakstu žurnālā Ir Raudseps bija publicējis, "piemirstot" žurnālu izdodošās AS Cits medijs (Raudseps ir uzņēmuma padomes priekšsēdētājs) žurnālistu ētikas kodeksu, kurā attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Tikai pāris nedēļas pirms Rimšēvičam veltītās publikācijas "Nemainīgs kā lata kurss" žurnāla Ir rubrikā "Ir svarīgi - analīze", kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā - 31. oktobrī, Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus.

Šā gada augustā un septembrī "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušā gada septembrī - decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes bija saņēmis 1200 latu. 

Žurnālistu asociācijas vadītāja: ētikas komisijas priekšsēdētājs, kas barojas no aprakstāmo naudas, nav nekas īpašs (2013. gada 11. decembris)

Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs, kurš pieķerts, saņemot dāsnas summas no paša pozitīvā gaismā vajadzīgajā brīdī aprakstītas iestādes vadītāja, asociācijas vadībai nešķiet nekas tik īpašs, lai šo gadījumu ar steigu izskatītu un ziņotu par pieņemto lēmumu, - tas izriet no asociācijas priekšsēdētājas Andas Rožukalnes skaidrojuma.

Tieši pirms mēneša, 11. novembrī Pietiek sāka publikāciju sēriju par žurnāla Ir komentētāja, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētāja Paula Raudsepa "īpašajām", dāsni apmaksātajām attiecībām ar Latvijas Banku un tās vadību.

Sākumā atklājās, ka žurnāla Ir komentētājs Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanas rītā publicēja viņam atklāti nekritisku rakstu, pēdējā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu.

Rimšēvičam veltīto rakstu žurnālā Ir Raudseps bija publicējis, "piemirstot" žurnālu izdodošās AS Cits medijs (Raudseps ir uzņēmuma padomes priekšsēdētājs) žurnālistu ētikas kodeksu, kurā attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Tikai pāris nedēļas pirms Rimšēvičam veltītās publikācijas "Nemainīgs kā lata kurss" žurnāla Ir rubrikā "Ir svarīgi - analīze", kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā - 31. oktobrī, Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas bija saņēmis 314,07 latus.

Šā gada augustā un septembrī "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē" Raudseps no Latvijas Bankas bija saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušā gada septembrī - decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes bija saņēmis 1200 latu. 

Savukārt pēc tam atklājās - kamēr zinātņu doktori sacentušies atklātā konkursā, lai iegūtu tiesības uzrakstīt Latvijas Bankas izdotai grāmatai pa vienam vai diviem pētījumiem, par lappusi saņemot nepilnus 170 latus, Raudsepu bankas vadība bez konkursa īpaši piemeklējusi, lai viņa pakalpojumi tiktu apmaksāti pēc divarpus reizes augstākas likmes - 2000 latu par četrarpus lappušu tekstu. Raudseps šo īpašo attieksmi un dubulto samaksu pieņēmis.

Raudseps, kurš vienmēr publiski uzstājies par valsts finansējuma sadalījumu caurspīdīgi, atklātos konkursos, kā izriet no Latvijas Bankas skaidrojuma, bija piekritis tam, ka bez konkursa tiek izvēlēts kā Latvijas Bankas vadības acīs "piemērota kandidatūra, kas reizē labi orientējas finanšu un tautsaimniecības jautājumos, analizē tos un spēj veidot labu un interesanti lasāmu tekstu".

Ne pats Raudseps, ne žurnāla Ir un izdevniecības Cits medijs vadība tā arī nevēlējās skaidrot šos faktus, un arī Latvijas Žurnālistu asociācijas vadība un organizācijas ētikas komisija vairākas dienas stomījās par to, vai vispār vēlētos izvērtēt sava ētikas komisijas priekšsēdētāja lietu.

Nu, mēnesi pēc pirmās publikācijas izrādās, ka ētikas komisija gan šo jautājumu it kā esot izskatījusi, taču atklāt savu lēmumu gan nespējot vai nevēloties. "LŽA Ētikas komisija ir izskatījusi jautājumu, bet sēdes protokols nav vēl pabeigts komisijas locekļa, šajā gadījumā arī  tās vadītāja Artūra Kuča slimības dēļ. Atbilstoši komisijas nolikumam atbilde jāsniedz mēneša laikā, tas ir 19.decembris. Komisija sola šajā termiņā iekļauties," skaidro asociācijas vadītāja Rožukalne.

Taču Rožukalne nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, kādā tieši sastāvā un kad tieši šis jautājums izskatīts. "Vadība neuzskata, ka šis jautājums nav steidzami izskatāms," - tā nedaudz mulsinoši Rožukalne atbildēja uz jautājumu, ar ko tieši skaidrojama kavēšanās izskatīt šo jautājumu un kāpēc tieši asociācijas vadība un ētikas komisija uzskata, ka šis jautājums nav steidzami izskatāms. Uz citiem uzdotajiem jautājumiem Rožukalne nevēlējās atbildēt.

Par asociācijas ētikas komisijas noslogotību liecina fakts, ka pēdējais ieraksts saistībā ar tās darbību asociācijas interneta mājas lapā datēts ar pagājušā gada septembri.

Pēc Rimšēviča pārvēlēšanas Latvijas Banka Raudsepa maksas pakalpojumus "tuvākajā laikā" neplānojot izmantot (2013. gada 13. decembris)

Pēc Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanas Latvijas Bankas prezidenta amatā un tai sekojošās faktu publiskošanas par žurnāla Ir komentētāja, Latvijas Žurnālistu savienības ētikas komisijas priekšsēdētāja Paula Raudsepa sniegtajiem maksas pakalpojumiem Latvijas Bankai šī iestāde vismaz tuvākajā laikā neplānojot izmantot vēl kādus Raudsepa pakalpojumus, - to Pietiek Rimšēviča vārdā apliecināja bankas preses pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

"Atbilde ir "nē"," - tik kategoriska un lakoniska bija Latvijas Bankas atbilde uz Pietiek jautājumiem,  vai tā pašlaik ir piedāvājusi Raudsepam sniegt tai kādus jaunus pakalpojumus un vai tā gatavojas tuvākajā laikā izmantot Raudsepa pakalpojumus. Arī pašlaik nekādi Raudsepa maksas pakalpojumi vairs netiekot izmantoti.

Kā zināms, 11. novembrī Pietiek sāka publikāciju sēriju par Raudsepa "īpašajām", dāsni apmaksātajām attiecībām ar Latvijas Banku un tās vadību. Sākumā atklājās, ka žurnāla Ir komentētājs Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanas rītā publicēja viņam atklāti nekritisku rakstu, pēdējā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu.

Savukārt pēc tam atklājās - kamēr zinātņu doktori sacentušies atklātā konkursā, lai iegūtu tiesības uzrakstīt Latvijas Bankas izdotai grāmatai pa vienam vai diviem pētījumiem, par lappusi saņemot nepilnus 170 latus, Raudsepu bankas vadība bez konkursa īpaši piemeklējusi, lai viņa pakalpojumi tiktu apmaksāti pēc divarpus reizes augstākas likmes - 2000 latu par četrarpus lappušu tekstu. Raudseps šo īpašo attieksmi un dubulto samaksu pieņēmis.

Raudseps, kurš vienmēr publiski uzstājies par valsts finansējuma sadalījumu caurspīdīgi, atklātos konkursos, kā izriet no Latvijas Bankas skaidrojuma, bija piekritis tam, ka bez konkursa tiek izvēlēts kā Latvijas Bankas vadības acīs "piemērota kandidatūra, kas reizē labi orientējas finanšu un tautsaimniecības jautājumos, analizē tos un spēj veidot labu un interesanti lasāmu tekstu".

Ne pats Raudseps, ne žurnāla Ir un izdevniecības Cits medijs vadība tā arī nevēlējās skaidrot šos faktus, un arī Latvijas Žurnālistu savienības vadība un organizācijas ētikas komisija vairākas dienas stomījās par to, vai vispār vēlētos izvērtēt sava ētikas komisijas priekšsēdētāja lietu.

Nu, mēnesi pēc pirmās publikācijas izrādās, ka ētikas komisija gan šo jautājumu it kā esot izskatījusi, taču atklāt savu lēmumu gan nespējot vai nevēloties. "LŽA Ētikas komisija ir izskatījusi jautājumu, bet sēdes protokols nav vēl pabeigts komisijas locekļa, šajā gadījumā arī  tās vadītāja Artūra Kuča slimības dēļ. Atbilstoši komisijas nolikumam atbilde jāsniedz mēneša laikā, tas ir 19.decembris. Komisija sola šajā termiņā iekļauties," skaidro asociācijas vadītāja Anda Rožukalne.

Rožukalne nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, kādā tieši sastāvā un kad tieši šis jautājums izskatīts. "Vadība neuzskata, ka šis jautājums nav steidzami izskatāms," - tā nedaudz mulsinoši Rožukalne atbildēja uz jautājumu, ar ko tieši skaidrojama kavēšanās izskatīt šo jautājumu un kāpēc tieši asociācijas vadība un ētikas komisija uzskata, ka šis jautājums nav steidzami izskatāms. Uz citiem uzdotajiem jautājumiem Rožukalne nevēlējās atbildēt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzņēmējs, izlēmis nošauties, iet uz šķūni, bet tur priekšā otrs uzņēmējs tieši tajā brīdī pakaras...

FotoUzņēmējs, izlēmis nošauties, iet uz šķūni, bet tur priekšā otrs uzņēmējs tieši tajā brīdī pakaras. Tas nabags, kuram jāšaujas, spiests noņemties ar to, kurš jāizņem no cilpas... Tādu aprakstu man prezentēja grāmatai, kuru uzreiz ļoti, ļoti gribas izdot, bet tas nav iespējams grāmatu klātienes tirdzniecības aizlieguma dēļ. Tā nu tika pieņemts lēmums cīnīties par grāmatu tiesībām un vērsties Latvijas Republikas SATVERSMES tiesā.
Lasīt visu...

21

Uzcepsim masu psihozi un piedāvāsim pēc tam izeju

FotoPieņemsim, ka mums ienāktu prātā aizvākt palielu baru cilvēku no redzesloka – tīri teorētiski. Protams, ka tāda rīcība ir kapitāli nepieņemama un nosodāma, bet varbūt, varbūt pieņemsim, ka mēs būtu kaut kāda reliģiska rakstura sekta, kurai ir gan pietiekami līdzekļu un sakaru, lai tādu lietu paveiktu, jo mūsu „Dievs”, sauksim to par „svētais lāpnesis”, to pieprasa un tādam „cēlam mērķim” mūsu iestādes būtu jau savus divsimt gadus strādājušas.
Lasīt visu...

21

Dzīves jēga

FotoPēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: «Skaties uz mums.» Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Apustuļu darbi, 3. nodaļa 
Lasīt visu...

21

Covidiotisms vai dezinformācija par Ķīnas vīrusa Anglijas celmu

FotoŠonedēļ klajā nāca LETAs ziņa par Ķīnas vīrusa Anglijas celma izplatību Latvijā. Tajā trūka būtiskas informācijas: jaunā celma slimnieku inficēšanās apstākļi. Toties bija tāda mierinoša rindkopa:
Lasīt visu...

21

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass

FotoLiegumu iegādāties klātienē virkni preču par jēdzīgu grūti nodēvēt. Mūsu valsts šajā ziņā kļuvusi par apsmiekla objektu pat daudzviet ārzemēs, kur mērenāk eksperimentē ar saviem iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

21

Kad pērkama eksministres padomniece cenšas panākt netīkamas „Facebook” lapas slēgšanu

FotoIlzes Viņķeles ekspadomniece un Veselības ministrijas PR darbiniece Marta Krivade apmelo "Vakcīnrealitāti Latvijā" un aicina uz reiderismu Savā privātajā “Facebook” lapā viņa publicē aicinājumu lietotājiem ziņot administrācijai par "Vakcīnrealitātes Latvijā" “Facebook” lapu ar mērķi panāk tās bloķēšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nav pieļaujama necienīga attieksme pret tradīciju kopējiem un viņu viedokļa dēvēšana par "homofobisku"

Atsaucoties uz aktualizējušos jautājumu par ģimenes jēdziena pārdefinēšanu, Latvijas Dievturu sadraudze uzskata par...

Foto

Egils Borats

Acīmredzot prezidents Egils Levits uzskata, ka pēdējā laikā viņa  neveiklo frāžu un paziņojumu skaits nav pietiekams, lai pilnībā samulsinātu Latvijas cilvēkus, un tāpēc viņš turpina runāt...

Foto

Alda Gobzema rekviēms

Tuba Mirum (Pastarā diena) – ar to mūsu valdībai un visiem ļaunajiem spēkiem draud Aldis Gobzems kopš tā brīža, kad iesaistījās par cīņu pie...

Foto

Mieru, tikai mieru

Šie slavenā, gudrā un šarmantā vīreļa ar propelleri uz muguras - Karlsona vārdi mūsdienās ieguvuši sevišķu aktualitāti. Jo nav viegli saglabāt mieru tik...

Foto

Kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19 (jo īpaši ar mRNA tipa vakcīnām)?

Tā kā arī Latvijā valdība sāk apšaubāmu masveida vakcinācijas propagandas kampaņu, kas var izvērsties...

Foto

Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros

Kopš ārkārtējās situācijas valstī, ko izraisījusi Covid-19 krīze, tiesībsargs ar vērību...

Foto

Pele spēlējas ar kaķi: Ivo Leitāns pret Aivaru Lembergu

Kad vienā no Ventspils mēra Aivara Lemberga preses konferencēm jautājumus sāka uzdot LTV žurnālists Ivo Leitāns, uzreiz...

Foto

Pieaug slēgto tirgotāju skaits, jāglābj nozare

Nozare turpina darboties sarežģīta regulējuma apstākļos. Atbalstu saņem regulāri apturēto uzņēmumu darbinieki, turpinās pieteikšanās uz apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ar nepacietību...

Foto

Atbilde ir tuvāk, nekā tu domā

Cik labi, ka mēs dzīvojam laikā, kad ir tik daudz iespēju! Piemēram, ir tik daudz iespēju baidīties:...

Foto

Pilsoni! Ja gribi paspēt nodibināt partiju, tad kur ņemt nosaukumu? Tev palīgā nāks Ukraina

Skatoties uz pašvaldību vēlēšanām šogad un Saeimas vēlēšanām nākamgad, plāno dibināties ne...

Foto

Esmu brīvs un spēcīgs cilvēks, tāpēc iesūdzēšu visus, kas man darīs pāri

Esmu ar savu parakstu apliecinājis dalību partijā Likums un kārtība! Un Tu? Seko man un...

Foto

Kam tic tie, kas grib, lai netici nekam

Brīžos, kad plašākam sabiedrības lokam piemin okultismu, tad vieni smīkņā klusi, citi steigtu pildīt savu operatīvo armijai pielīdzināmo...

Foto

Tikai slikti cilvēki iebilst pret datu nesēju atlīdzību mobilajiem telefoniem

Latvijas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu organizācijas ir gandarītas par LR Kultūras ministrijas (KM) virzītajām izmaiņām...

Foto

Pietiek norādīt kā piemēru citu valstu neizdarību, attaisnojot mūsējās

Kas mainījies? Kad studēju medicīnu, mums mācīja, ka no desmit cilvēkiem vismaz viens ir savādāk domājošs. Vai...

Foto

Zakatistovam, Nemiro un kompānijai nāksies atskaitīties

Šā gada 7.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir apstiprinājis 2020.gada 6.decembra politiskās partijas KPV LV ārkārtas biedru sapulcē ievēlēto valdi:...

Foto

Vajadzētu pieprasīt arī izglītības un zinātnes ministres demisiju

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu neatstāt bez ievērības Latvijas Izglītības un zinātnes...

Foto

Par cenzūru portālā Draugiem (ja vēl atceraties tādu)

Līdz 2017.gada maijam biju pārliecināts par to, ka visi cilvēki pasaulē  vissiltākos pateicības vārdus saka un vislielāko cieņu...

Foto

Kāpēc Latvijas vara un mediji nekomentē Lielā Restarta konceptu?

Pēc gandrīz gada juku un haosa atbilde uz šo jautājumu ir acīmredzama. „Jaunās Perestroikas” ieviešanai uzsvars tiek...

Foto

Šoreiz mēģināšu atbildēt par saviem vārdiem: politiskās partijas "Likums un kārtība" dibināšanas manifests

Mēs neticam papīru kalniem. Papīrs panes visu. Līdz šim Latvijā ir bijušas simtiem...

Foto

Praktiski padomi - kā apturēt vīrusu

Kopš pavasara nekas nav mainījies, vēl joprojām tie paši labie, vecie, efektīvie ieteikumi! Tātad vīruss nekad nesākas uzreiz plaušās, tas...

Foto

Pietiek muļļāties

Lai nu kā kādam nepatiktu Latvijas pašreizējā valdība, kura rīkojas pēc Krilova fabulas motīviem, tad nu šoreiz jānoņem cepure premjera priekšā....

Foto

Kas traucē?

Gada pirmajā pusē mēs lepojāmies ar to, ka mūsu „aktīvās” rīcības rezultātā esam labā epidemioloģiskā situācijā, salīdzinot ar citām valstīm. To, lepni krūtis izgāzuši,...

Foto

Es sekoju un izprotu

Pastāvīgi un rūpīgi sekojot līdzi situācijai, izprotu Ministru prezidenta lēmumu un tā pamatojumu pieprasīt veselības ministres demisiju....

Foto

Pareiziem medijiem, kas cer uz valsts finansiālu atbalstu, ir jāuzvedas pareizi

Jau kopš marta Latvijas iedzīvotāju ikdienu būtiski ietekmē koronavīrusa izraisītā pandēmija, ar to saistītie ierobežojumi...

Foto

Ir nepieciešamas skaidras atbildes

Ir skaidrs, ka šis šovs ar varas sevis slavinošo vakcinācijas uzvaras gājienu turpināsies ar arvien lielāku jaudu. Tieši tāpat kā turpināsies krāpnieciskās...

Foto

Es jums atkal došu daudzus lieliskus padomus: kad un kā Latvija sāks ķert kaimiņus?

Vienmēr ir interesanti un noderīgi salīdzināt dažādu valstu datus, it sevišķi, ja...

Foto

Kur ir manas ragaviņas?

Labdien, valdība! Vispirms apsveicu ar iespēju sākt vakcinēties! Gaidu ar nepacietību arī savu kārtu. Bet, kamēr gaidu (un, cerams, sagaidu), nenocietos un...

Foto

Aicinu ikvienu saglabāt piesardzību un rīkoties atbildīgi

Godājamie Latvijas iedzīvotāji un visi, kuriem dārga mūsu mīļā Latvija! Aizejošais gads ir bijis izturības un pārbaudījumu gads. Covid-19...

Foto

Izturību, iejūtību un drosmi

Mīļie Latvijas cilvēki! Jaunajā gadā es gribu mums visiem novēlēt izturību, iejūtību un drosmi....

Foto

Šodienas izaicinājumi prasa tikai veselo saprātu

Mūsu vēsturē ne reizi vien Ziemassvētki bijis smagu kauju laiks. Gan strēlnieki, gan leģionāri ar asiņu sarkano krāsojuši gada garākās...

Foto

Ieteikumi par COVID-19 ambulatoru ārstēšanu

Atsaucoties uz Latvijas Ārstu biedrības aicinājumu iesaistīties COVID-19 pandēmijas apkarošanā, varu rekomendēt dažus ieteikumus ambulatoram ārstēšanas procesam....

Foto

Ministrs Plešs ignorē Būtiņģes termināla naftas noplūdi

Būtiņģes naftas termināla atrašanās Baltijas jūrā ir bumba ar laika degli, tādēļ naftas noplūde no Būtiņges termināla ir likumsakarīga....

Foto

Ko vajag darīt, lai cilvēki Latvijā neticētu vakcīnai pret koronavīrusu. 10 punkti

1. Vairākas desmitgades nepiešķirt pietiekami daudz līdzekļu izglītībai un zinātnei. Lai cilvēki tic instagram influenceriem ne...

Foto

Aicinājums valsts augstākajām amatpersonām

2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa taisīja spriedumu, kas ir guvis plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Likumdevējiem tas nozīmē nopietnus izaicinājumus nākotnē. Latvijas...

Foto

Ko es darītu, ja pats saslimtu ar Covid–19

Vakardienas saruna. Atstāstīšu, kā nu mācēšu. Mans sarunu biedrs – mans sens paziņa, tik sens, ka esam vienaudži,...

Foto

Kārtējais „eksperts” kārtējo reizi paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās beigas

Politologs, demagogs un bijušais sektants Andis Kudors savā nesenajā intervijā vēlreiz paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās...

Foto

Vīrieši, appreciet savas sievietes: vēstījums 2020. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, es sirsnīgi sveicu jūs Kristus dzimšanas svētkos! Septiņsimt gadus pirms Jēzus dzimšanas pravietis Jesaja vēstīja, ka...

Foto

Mīlestības likums liek mums raudzīties uz ikvienu kā savu laikabiedru

Kā vadmotīvu šai svētku uzrunai paņemsim tekstu no Lūkasa Evaņģēlija: Un viņi steigā atnāca un atrada...

Foto

Mūsdienu Ziemassvētku stāsts

Vakar pa nakti sniga. 8:00 - uzcēlu sniegavīru....

Foto

Aicinām priesteri Aleksandru Stepanovu nevērsties pret pāvesta kalpojumu

A. god. priesterim Aleksandram Stepanovam (attēlā), Tukuma Romas katoļu draudzes prāvestam un portāla www.civitas.lv redaktoram. Latvijas Romas katoļu...

Foto

Arhibīskaps Stankevičs, viņa sirdsapziņa un Gērings, kurš tika notiesāts…

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izraisīja sašutumu ne tikai...

Foto

Mans piedāvājums – ieviest formulējumu “Kopīgas deklarētās mājsaimniecības un savstarpējās aprūpes likums”

15. decembrī es piedalījos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā aicināju, nemainot...

Foto

Alkoholu un cigaretes drīkst, grāmatas nedrīkst

Gudri ļaudis vienmēr ir teikuši: meitiņ, neej gulēt nikna. Vakar izlasīju valdības lēmumu, izdarīju visu, lai dusmas mazinātu (vienīgi pastaigāties...

Foto

Pasaule pesimista acīm jeb nepatīkamā patiesība

Cik ir divi reiz divi? Nu, ja godīgi, tikai tev – divi reiz divi ir pieci. Iegaumē, lai kur tu...

Foto

Ministriem nepelnītais algas pielikums ir jāziedo labdarībai

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normu, kas paredz ņemt vērā gan vidējās algas,...

Foto

Izbrauciet no auzām un atveriet brīvdienās veikalus

Godātie valdības vīri! Laiku pa laikam katram mums sanāk “iebraukt auzās”. Šoreiz no valdības gaidām izbraukšanu no auzām, jo...

Foto

Ir īstais laiks, lai daži desmiti tūkstošu eiro nodokļu maksātāju naudas tiktu samaksāti par dievkalpojumu pārraidīšanu komercmedijos

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par Ziemassvētku dievkalpojumu...

Foto

„Nekā personīga” „galma dziesminieku" meli par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem

TV3 raidījumā „Nekā personīga” "galma dziesminieki", stāstot par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem,...

Foto

Konservatīvo cenzūra – “radikāļu sazvērestība” vai realitāte?

Pēdējās nedēļās Latvijā un pasaulē ir izskanējušas diezgan likumsakarīgas ziņas, proti, daudzi Nacionālās apvienības (NA) biedri, tostarp Saeimas deputāts...

Foto

Mēs visi zinām, ka šo pandēmijas vilni, kas veļas pāri visai pasaulei, nav radījuši Latvijas politiķi, - un vēl citas manas svarīgās domas

Mēs visi ejam...

Foto

Var risināt cilvēku problēmas citu kopdzīves veidu gadījumā, nepielīdzinot tās ģimenei un laulībai

Latvijas sabiedrībā plašu rezonansi ieguva Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums, kas...

Foto

Dodiet naudiņu mūsu kontrolētajām NVO, bet valsts aizsardzības mācību skolās nevajag: vēstule valsts prezidentam Egilam Levitam

Augsti godātais Levita kungs! 2020. gada 3. decembrī Saeima pieņēma...

Foto

Mēs prasām savu valsti atpakaļ

Azeru nesenais panākums Kalnu Karabahas atgūšanā un dekolonizācijā, kā arī Lukašenko nespēja apklusināt protestus Baltkrievijā lika atcerēties Krievijas politiķa Viktora Alkšņa...

Foto

K.Kariņa k-gam no Latvieša Pelēkā

Premjera kungs! Rakstu Jums, jo vēl ir laiks novērst problēmas, ko var radīt savstarpēja nesaprašanās. Mani senči te dzīvoja cara laikos,...