Kaspar Foigt, ar kādām tiesībām jūs esat publiskojis personas vārdu un uzvārdu?
Daiga Avdejanova, Datu valsts inspekcijas direktore11.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Datu valsts inspekcija veic pārbaudi par to, ka interneta vietnē https://laacz.lv https://laacz.lv/f/misc/lamuvardi/list/805 (turpmāk - Interneta vietne) ir publiskoti nepilngadīgas personas XXX vārds un uzvārds.
Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta pirmo daļu, Datu valsts inspekcija veic personas datu aizsardzības uzraudzību un, atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta trešās daļas 1., 2.punktam, Datu valsts inspekcijas pienākums ir nodrošināt valstī personas datu apstrādes atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām un izskatīt sūdzības, kas saistītas ar personas datu aizsardzību.
Datu valsts inspekcija paskaidro, ka personas dati Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, savukārt personas dalu apstrāde, saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 4.punktu, ir jebkura ar personas datiem veikta darbība, tai skaitā publicēšana (izpaušana trešajām personām). Līdz ar to vārds un uzvārds ir personas dati Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 3.punkta izpratnē, savukārt minētās informācijas par XXX publiskošana Interneta vietnē ir personas datu apstrāde Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 4.punkta izpratnē.
Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 9.punktu, par personas datu atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam ir atbildīgs pārzinis - fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura pati vai kopā ar citiem nosaka personas datu apstrādes mērķu un apstrādes līdzekļus.
Pārzinim personas datu apstrāde ir jāveic saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kura 7.pants nosaka, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šajā pantā minētajiem nosacījumiem, piemēram, ja ir saņemta datu subjekta (saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 1.punktu datu subjekts ir persona, kuras personas dati tiek apstrādāti) piekrišana (Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 1 .punkts).
Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai, veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 2.punkts, saskaņā ar kuru personas datu apstrādi drīkst veikt tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Tas nozīmē, ka pirms personas datu apstrādes veikšanas ir jāizvērtē, vai pastāv tiesisks mērķis plānotajai personas datu apstrādei, vai šo mērķi var sasniegt ar iecerēto personas datu apstrādi un vai šo mērķi nav iespējams sasniegt, apstrādājot personas datus mazākā apjomā, cits veidā vai arī neapstrādājot vispār. Ja minētie nosacījumi netiek ievēroti, personas datu apstrāde nav atbilstoša Fizisko personu datu aizsardzības likumam un to nedrīkst veikt.
Šobrīd Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta sniegtā un Datu valsts inspekcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Jūs, Kaspars Foigts, esat domēna laacz.lv lietotājs, tādējādi Jūs nosakāt Interneta vietnē publicētās informācijas saturu un Jūs varat ietekmēt un kontrolēt Interneta vietnē publicējamo informāciju, tai skaitā ietekmēt un kontrolēt Interneta vietnē veikto personas datu apstrādi. Tādējādi, saskaņā ar Fizisko personas datu aizsardzības likuma 2.panta 9.punktu, Jūs esat atbildīgs par Interneta vietnē veikto personas datu apstrādi un tās atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam.
Norādām, ka Datu valsts inspekcijas šobrīd rīcībā esošā informācija neliecina, ka pastāvēja vai pastāv kāds no Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem personas datu publicēšanai Interneta vietnē.
Ņemot vērā iepriekš minēto un, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta pirmo daļu, trešās daļas 1., 2. un 4.punktu, ceturtās daļas 2. un 3.punktu, Datu valsts inspekcija lūdz Jūs nekavējoties nodrošināt, lai Interneta vietnē tiktu dzēsta visa informācija, kas attiecas uz XXX, t.i., lai tiktu dzēsti Interneta vietnē publiskotie XXX personas dati - vārds un uzvārds.
Vienlaicīgi, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta ceturtās daļas 1.punktu un 30.panta pirmās daļas 2., 3.punktu, Datu valsts inspekcija lūdz Jūs pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.jūnijam (pēdējā diena vēstules iesniegšanai pastā rakstiski sniegt Datu valsts inspekcijai informāciju, kas apliecina iepriekš minētā pienākuma izpildi. Pretējā gadījumā lūdzam rakstiski sniegt informāciju, ar kādu mērķi un uz kāda tiesiskā pamata, t.i., saskaņā ar kuru Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta punktu un citu normatīvā akta normu Interneta vietnē ir publiskoti personas dati.
Papildus vēršam Jūsu uzmanību, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.10 pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par likumā paredzētās informācijas nesniegšanu Datu valsts inspekcijai, savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 panta pirmajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem.
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
