Nevar ielikt atzīmi iedzīvotāju labklājības un veselības aprūpes jomā Kariņam un Pavļutam, jo tik zemas atzīmes vienkārši nav

Mērķtiecīga politika.
Vienotība to piekopj jau 13 gadus.

Atbildēt

Pandēmija liks izvērtēt kapitālisma “svētās govis”
Pasaules Ekonomikas foruma dibinātāja viedoklis.

Vienīgā pieņemamā atbilde uz šādu krīzi ir mūsu ekonomiku, politikas un sabiedrību “lielā pārstartēšana”.

Šis ir īstais brīdis, kad ar citām acīm paskatīties uz pirmspandēmijas sistēmas “svētajām govīm”, bet vienlaikus – aizstāvēt konkrētas ilglaicīgas vērtības. Mūsu priekšā ir uzdevums – ilgtspējīgākā veidā aizsargāt pēdējo 75 gadu sasniegumus.

Gadu desmitos pēc Otrā pasaules kara pasaule spēra nepieredzētus soļus, lai izskaustu nabadzību, mazinātu bērnu mirstību, palielinātu mūža ilgumu un vairotu lasīt- un rakstītprasmi. Mūsdienās starptautiskā sadarbība un tirdzniecība, kuras bija pēckara uzlabojumu dzinulis šajās un citās cilvēces progresa jomās, ir jāuztur un jāaizsargā pret skepsi par to vērtīgumu.
Kapitālisms pamatīgi buksē. Trīs veidi, kā pandēmija uz visiem laikiem var izmainīt kapitālismu Kapitālisms piedzīvo krīzi. Pandēmija var kļūt par galveno katalizatoru, kas spēs kapitālismu izmainīt uz visiem laikiem, kļūstot labvēlīgāk… www.tvnet.lv

Tajā pašā laikā pasaulei arī jākoncentrējas uz pirmspandēmijas ēras galveno jautājumu – “ceturto industriālo revolūciju” un visdažādāko ekonomisko aktivitāšu digitalizēšanu. Nesenie tehnoloģiskie izrāvieni ir devuši rīkus, ar kuriem varam stāties pretī pašreizējai krīzei – tai skaitā strauju vakcīnu, jaunu medikamentu un personīgo aizsarglīdzekļu izveidi. Mums jāturpina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, izglītībā un inovācijās, vienlaikus stiprinot aizsardzību pret tiem, kuri vēlas tehnoloģijas izmantot ļauniem mērķiem.

Taču citas mūsu globālās ekonomikās sistēmas īpatnības nāksies pārvērtēt ar atvērtu prātu. Galvenā no tām ir neoliberālā ideoloģija.

Brīvā tirgus fundamentālisms ir noplicinājis strādājošo tiesības un ekonomisko drošību, ierosinājis postošu sacīksti par to, kur būs vismazākā regulācija un nodokļi, kā arī ļāvis izveidoties milzīgiem globālajiem monopoliem. Ir jāpārskata tirdzniecības, taksācijas un konkurences noteikumi, kuros atspoguļojas neoliberālās ietekmes gadu desmiti. Citādi ideoloģiskais svārsts – kurš jau sācis kustību – varētu nosvērties par labu visaptverošam protekcionismam un citām ekonomiskajām stratēģijām, no kurām zaudētāji ir visi.

Konkrētāk – mums būs jāpārdomā sava kolektīvā savienība ar “kapitālismu”, kādu mēs to līdz šim esam pazinuši.

Skaidrs, ka mums nevajadzētu atteikties no ekonomiskās izaugsmes pamatdzinuļiem. Par pagātnē panākto sociālo progresu mums vislielākajā mērā jāpateicas uzņēmējdarbībai un spējai pelnīt, uzņemoties riskus un strādājot ar inovatīviem, jauniem biznesa modeļiem. Mums vajadzīgi tirgi, lai efektīvi sadalītu resursus un preču un pakalpojumu ražošanu, īpaši attiecībā uz tādām problēmām kā klimata pārmaiņas.

Taču mums jāmaina tas, kā domājam par “kapitālu” visās tā dažādajās formās – finanšu, vides, sociālo un cilvēkkapitālu. Mūsdienu patērētāji negrib vairāk un labākas preces par pieņemamu cenu. Viņi arvien vairāk gaida, ka uzņēmumi dos pienesumu sociālajai labklājībai un kopējam labumam. Pēc jauna veida “kapitālisma” ir gan fundamentāla vajadzība, gan arī augošs pieprasījums.

Lai pārvērtētu kapitālismu, mums ir jāpārvērtē korporāciju loma. Nobela prēmijas laureāts un agrīns neoliberālisma piekritējs, ekonomists Miltons Frīdmens uzskatīja (citējot bijušo ASV prezidentu Kelvinu Kūlidžu), ka “biznesa bizness ir bizness”. Taču, kad Frīdmens noformulēja doktrīnu, ka akcionāru intereses ir prioritārākas par visu citu iesaistīto pušu interesēm, viņš neapsvēra iespēju, ka uzņēmums var būt ne tikai komerciāla vienība, bet arī sociāls organisms.

Turklāt Covid-19 krīze ir parādījusi, ka vētru labāk pārcieš tie uzņēmumi, kuri ir investējuši savā ilgtermiņa dzīvotspējā. Pandēmija faktiski ir pasteidzinājusi virzību uz ieinteresēto pušu korporatīvā kapitālisma modeli – šo konceptu pagājušogad atzinīgi novērtēja ASV organizācija “Business Roundtable”, kuras locekļi ir lielo amerikāņu uzņēmumu vadītāji.

Taču, lai mūsu ikdienā ieietos pret sabiedrību un vidi atbildīgāki darbības modeļi, uzņēmumiem nepieciešamas skaidrākas vadlīnijas. Tādēļ Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) Starptautiskās uzņēmējdarbības padome ir izstrādājusi “Ieinteresēto pušu kapitālisma mērījumus”, lai uzņēmumi varētu vienotā veidā novērtēt ieguvumus un riskus.

Covid-19 krīze ir mums parādījusi, ka valdības, uzņēmumi vai pilsoniskās sabiedrības grupas pašas par sevi nevar pārvarēt sistēmiskus globālos izaicinājumus.

Mums jānojauc barjeras, kas šīs jomas tur nošķirtas, un jāsāk būvēt institucionālās platformas publiskā un privātā sektora sadarbības veicināšanai. Tikpat svarīgi ir tas, lai šajā procesā tiek iesaistītas jaunākās paaudzes, jo tas attiecas uz mūsu ilgtermiņa nākotni.

Visbeidzot mums jāpaplašina pūliņi visos līmeņos atzīt pilsoņu dažādās pieredzes, viedokļus un vērtības. Mums katram ir sava individuālā identitāte, taču mēs katrs arī piederam vietējām, profesionālajām, nacionālajām un pat globālajām kopienām, kurām ir kopīgas intereses un savstarpēji savijušies likteņi.

Vajag, lai lielā pārstartēšana dod balsi tiem, kuri tikuši aizmirsti, lai visiem, kuri vēlas iesaistīties nākotnes veidošanā, ir iespēja to darīt. Pārstartēšanās – tā nav revolūcija vai pāreja uz kādu jaunu ideoloģiju. Drīzāk tas ir pragmatisks solis uz noturīgāku, vienotāku un ilgtspējīgāku pasauli. Dažus globālās sistēmas pīlārus vajadzēs nomainīt, citus – salabot vai nostiprināt. Lai sasniegtu kopīgu progresu, labklājību un veselību, mums vajag ne vairāk un ne mazāk par to.

Autors
Klauss Švabs (Klaus Schwab)

Avots: Tvnet.lv

Atbildēt

»

Ja jau ir nebutu stulbi, kas pat mendelejeva tabulu nezin , nav jau pat ko balsot

Atbildēt

»

Zini, skumjais - sāku lasīt jūsu rakstīto tekstu līdz vietai, kurā sākāt zākāt Lembergu. Tālāk nav jēgas.
Ir grūti saprast, ka visiem citiem Lembergs ir slikts - izņemot ventspilniekus, kuri atkārtoti, un atkārtoti balso par Aivaru. Tātad ir kāds iemesls to darīt.
Esmu bijis Ventspilī regulāri - šī pilsēta katru reizi manji pārsteidz ar kaut ko jaunu savā sejā.
Nepārsteidz tikai tas naids, un tā nenoliedzamā vēlēšanās kaut kā diskreditēt šo cilvēku, kaut skaidri redzams 20 gadu garumā - pat prokuratūrai ir tikai vēlēšanās, taču nav pierādījumu, lai gan tā ir darījusi visu, lai tādus kaut vai safabricētu. Ka tas tā, to apliecina liecinieku atteikšanās no agrākajām liecībām.
Būtu Lembergs šos 4 gadus knariņa vietā, ticu, ka tas lērums muļķību Latvijā nebūtu gan pastrādāti.
Ticu, ka Lembergs Saeimā tiks! Ja vien viņš pats to vēlēsies...

Atbildēt

»

neskribelē vairis,tev taču histērija,līdz agonijai nedaudz,saturi prāta paliekas galvenē,nerātnais.

Atbildēt

»

žēl, bet tev taisnība, tā notiek, īpaši attiecība uz vecākiem ļaudīm, jo tie nespēj aizstāvēties

Atbildēt

»

tev taisnība, arī es jau 8 gadus informēju ģimenes ārstu par piepampušu kāju, bet izņemot izbrīnu, citas reakcijas nav. laikam brīnās, ka es vēl dzīvs

Atbildēt

»

abi sorositi ,asv koloboranti.

Atbildēt

»

no viena pīļu dīķa.

Atbildēt

»

Tu vispirms iemācies burtus. Bordāns un Bondars nav viens un tas pats!

Atbildēt

vainīgs, ka čaagaļi zaga zog un zags

Atbildēt

Labdien, godāt mani Dzintars Akinfovs.
Nedaudz informācijas tiem , kas saka 'pavļuts'' ir labs.
Informācijas avots Latvijas Republikas Saeima, stāsts par ''bordānu'', kas tika ievēlēts par tautsaimniecības komitejas (darbs ar finansēm) galveno ''trumuli'', trīs mēnešus pirms tiesa pasludināja šo ''bordānu'' par vainīgu līdzdalībā Krājbankas izlaupīšanā.
No kuras partijas ir ''bordāns'', kura partija uzskatīja ka bankas izagšanā vainoto (uz iecelšanas brīdi vēl nebija pasludināts par vainīgu, BET BIJA UZSĀKTS PROCESS), attīstība ''par'' godātais lasītāj ,informācija lai saprastu , ka partija kuras paspārnē esošais kalps ''bondars''apzaga Latvijas Republikas pilsoņus ir Jāizmet vēstures mēslainē.

Rīgā 2022. gada 14. aprīlī
Nr. 511.13/1-17-13/22


Dzintaram Akinfovam


Saeimā ir saņemts Jūsu 2022. gada 11. aprīļa iesniegums, kurā lūdzat sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem par 13. Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru. Saeimas sekretāra biedres uzdevumā atbildi uz Jūsu iesniegumu sniedz Saeimas Juridiskais birojs. Atsaucoties uz Jūsu lūgumu, atbildes tiek sniegtas, tās numurējot uzdoto jautājumu secībā.
1. Attiecībā uz Jūsu iesniegumā uzdoto pirmo jautājumu, skaidrojam, ka Mārtiņš Bondars ir 13. Saeimas deputāts un viņš Saeimā ir ievēlēts Latgales vēlēšanu apgabalā no partiju apvienības “Attīstībai/Par” saraksta.
2. Mārtiņš Bondars šobrīd ir ievēlēts un strādā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, pie tam viņš ir ievēlēts par šīs komisijas priekšsēdētāju. Mārtiņš Bondars šobrīd ir ievēlēts un strādā arī Pieprasījumu komisijā, un viņš ir šīs komisijas priekšsēdētāja biedrs. Tāpat Mārtiņš Bondars strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijā un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijā.
3. Attiecībā uz jautājumu par to, vai Latvijas Republikas Saeima ir tikusi informēta, ka Mārtiņš Bondars tiek apsūdzēts Latvijas Krājbankas novešanā līdz bankrotam, skaidrojam ka Juridiskā biroja rīcībā nav ziņu par šādas informācijas saņemšanu Saeimā.
4. Darām zināmu, ka lēmumu ar Mārtiņa Bondara ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir pieņēmusi Saeima 2018. gada 20. novembrī. Savukārt atbilstoši Saeimas Kārtības rullim (152. pants), lēmumu par Mārtiņa Bondara ievēlēšanu par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju 2018. gada 20. novembrī pieņēma Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ievēlētie deputāti. Lēmumu par Mārtiņa Bondara ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā Saeima pieņēma 2019. gada 31. janvārī.
5. Kā jau tas skaidrots atbildē uz ceturto jautājumu, lēmumu par deputāta ievēlēšanu Saeimas komisijā pieņem Saeima ar balsu vairākumu. Tādējādi deputāti, balsojot par šo lēmumu, vērtē arī attiecīgās kandidatūras piemērotību šim darbam.
6. Attiecībā uz Jūsu iesniegumā uzdoto sesto jautājumu skaidrojam, ka saskaņā ar Rīgas Apgabaltiesas 2011. gada 23. decembra lēmumu, AS “Latvijas Krājbanka” ir pasludināta par maksātnespējīgu un par tās administratoru apstiprināta “KPMG Baltics” AS. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 161. panta pirmo daļu pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administratoram ir visi likumos un kredītiestādes statūtos paredzētie pārvaldes institūciju un to vadītāju pienākumi, tiesības un pilnvaras. Jautājumi, kas saistīti ar konkrētas kredītiestādes maksātnespējas procesa ietvaros veicamajām darbībā, tostarp to skaidrošana ir ārpus Saeimas kompetences.



Cieņā

Juridiskā biroja vadītājas vietniece Anita Kozlovska

Atbildēt

Ādažos policija piever acis uz jauniešu ālēšanos pie kāda bērna tēva privātmājas pārkāpjot neskaitāmus CSN, braucot agresīvi ar motoroleriem https://jauns.lv/raksts/zinas/517165-adazos-jauniesi-kupla-pulka-nolemj-atriebties-par-drauga-piekausanu

un policija neko nesaskata naktī jauniešu baram pulcējoties pie tēva privātmājas , vai tik neož pēc kārtējās korupcijas, bet Rīgā, katru nakti ap 1-2 dzirdama motocoklu rūkoņa Rīgas centrā kur ,,policijas,, banda ,,izklaidējas,,, un tas ir jau vismaz pāris gadus un neko neviens nedara un katru nakti BEZTIESISKUMA PARADĪZE LATVIJā turpinās...

Atbildēt

Vispār tas teksts angļu valodā ir sliktas kvalitātes pēc valodas stila un teikumu konstrukcijām. Cauri sitas arī gramatikas kļūdas. Smadzenes to lasot izlauzīs pat izglītoti native speakers.

Atbildēt

Nu ko var pateikt par apinīša sacerējumu, tas ir slikti informētiem cilvēkiem. Apinītis kā farmācijas (mafijas) industrijas lobists, durstītāju pielūdzējs neko savādāku arī nevarēja uzrakstīt.
Visas šīs OECD, karteļi OPEK, bezzobainā ANO, vārdos draudīgā NATO, ir kapitālisma ēras, pēdējās stadijas organizācijas.
Pēc gadiem četriem nebūs neviena no sīm organizācijām. Lielas pārmaiņas sāksies jau nākošā kadā.
Būs avārija AES un nevis Ukrainā, bet uz Francijas- Beļģijas robežas, pāris miļjonu bēgļu. (diversija) Būs dabas kataklizmas, un es ne par tuvāko dzelzceļa avāriju Bavārijā (izlasīsiet delfinārijā), vai lidmāsīnas avāriju ar futbolistiem, es par zemestrīcēm. Tās palīdzēs izmainīt pasaules uzbūvi, būs stipras un daudz – 50!, visur. Daudzas valstis pazudīs no pasaules kartes. Pārmaiņām ir jāgatavojās, jāmaina ekonomikas modelis, jāatbrīvojās no birokrātiem. Ja sabalsosiet atkal partijas, kas pie siles, tad vēlāk pārmaiņās tā pat būs, nevis evolucionāras, bet procesi notiks daudz ātrāk, un tos varēs nosaukt par revolucionāriem.
P.S. Bet pagaidām vērojam čekista puķina režīma agoniju. Sāksies 27.septembrī!

Atbildēt

»

Muldētāji tv ekrānos čum un mudž. Negribas skatīties.

Atbildēt

Paldies,Pēter,ka ņēmi vērā lasītāja viedokli-domu izteikt īsāk un kodolīgāk.

Atbildēt

»

MALACIS LEMBERGA KUNGS,ar VIŅA VĀRDU ZEMNIEKU PARTIJAI arī bez z a l a j i e m VISAS IESPĒJAS OKTOBRĪ 50% un viena balse..ivļi vairs nava jenotnažuku ELEKTRORĀTS--šie ko spējuši JAU SAŅĒMUŠI un JAUNS IZAICINĀJUMS!Domājams nepievils,sorosisti apnikuši.

Atbildēt

Tiesi tapat ar varu izcirta Marsa parku, lai tur buvetu kosmiski dargo Valsts drosibas dienesta eku, laika, kad Latvija minimala alga ir otra zemaka eiropa un no valsts ir izbrauksi 30% iedzivotaji. Krisjanis Karins un Maris Kucinskis latvijas kangari ✓✓

Atbildēt

Kad es sāku lasīt kādu rakstu, man ir svarīgas divas lietas -
Raksta saturs
Raksta autors
Teiksim..Jūs izlasiet labu, vajadzīgu rakstu par to, cik slikti ir ēst cilvēkus un domās jau liekat plusiņu, bet tad nejauši ieraugat beigās autora vārdu - Kanibāls Lekters..
Un viss, dārgie draugi..paliek slikti ap dūšu no autora liekulības.
Un tādi nosacītie "Kanibāli Lekteri" mūsu sabiedrībā ir čuma.
Apinis bezšaubām prot labi uzrakstīt un visai bieži raksta jēdzīgas lietas un kritiku..bet, kad zagļa Lemberga sulainis sāk runāt par zagšanu un rāda ar pirkstu uz citiem, tad atļaujiet pasmaidīt..
Apiņa saimnieks Lembergs bija tā sazadzies, ka tiesnesei, uzskaitot visu sazagto un Aivaram konfiscēto, vajadzēja tiesā pasludināt pārtraukumu, lai atpūstos.
Kad Apinis sāk kritizēt( ne bez pamata ) mūsu medicīnas sistēmu, tad negribās neko no viņa vairāk dzirdēt..
Jo šis nelietis ir lielākā vai mazākā mērā vadījis un maisījies pa mūsu medicīnas sistēmu visus 30 gadus..pat ministrs medicīnas jomā bijis.
Un, kad viens no lielākajiem vaininiekiem mūsu sliktajā medīcīnas sistēmā sāk kritizēt citus un vaimanāt par lielo bardaku, tad atkal - atļausiet pasmaidīt.
Tas pats ar Bendiku, kurš te nesen ironizēja par lietvārdu "pāris" - " pāris cimdu" vai "pāris miljonu" utt.
Un arī..daudzas reizes raksta sakarīgi..bet, kad atceries, ka šis, tagad acīgais uz citu zādzībām, kungs cik nesen bija kalps mūsu valsts lielākajam zaglim Šķēlem, tad viss uzrakstītais kļūst manās acīs nevērtīgs.
Bendikam, kad viņš ironizēja par vārdiņu "pāris" vajadzēja atcerēties, kā viņa saimnieks - Ulbrokas bārdainais biseksuālis" Šķēle - kā fokusņiks no cepures izvilka "pāris" desmitus miljonus vērto vekseli..
Vai atkal atcerēties vēl vajadzētu, kā Bendiks lielījās, kā vienā naktī priekš Šķēles, lai izvairītos no nodokļiem, vajadzēja izdomāt "pāris" simtu falšu firmiņu.
Kad cilvēki, kuri kalpojuši zagļiem un vēl paši zaguši, sāk runāt par zagšanu un rāda uz citiem ar pirkstu, tad nulles vērtība ir tādai vāvuļošanai.
Nevar nepieminēt vēl vienu jaudīgu " moralizētāju ", kas visos portālos vēl šo balt dien māca citus un kritizē - komunisti un čekisti Ilgu Kreitusi.
Mans ieteikums Kreitusei - Ilga, sagatavo mājās divas papīra lapiņas un uzraksti uz tām..
Uz vienas - Es, Ilga kreituse, kopā ar vīru Aivaru Kreitusu parakstījām kopējo, publisko vēstuli, kurā lūdzām atbrīvot no apcietinājuma par reketa karali dēvēto Ivanu Haritonovu.
Uz otras - mans vīrs, Aivars Kreituss, būdams finansu ministrs, savā darba kabinetā aizņēmās pusmiljonu latu savām personīgajām vajadzībām no oligarha Aivara Lemberga.
Ilga, paņemiet šīs abas lapiņas un turiet vienmēr pie sevis pieejamā vietā..nu, teiksim, zem parūkas.
Un, kad atkal TV ekrānos sāksiet citus mācīt, kritizēt un ar pirkstu rādīt, tad noņemiet aši parūku, noslaukiet savu sasvīdušo čekistes galviņu un izlasiet, kas rakstīts uz lapiņām.
Tādi "kanibāli lekteri", kas māca citus, cik slikti ir ēst cilvēkus, gan internetā, gan TV ekrānos mudžēt mudž bariem..
Un ne tikai cilvēki..pat lielas cilvēku kopas, ko sauc par politiskām partijām, kas visus 30 gadus ir nemākulīgi pārvaldījušas mūsu valsti, kas ir pašas zagušas un palīdzējušas oligarhiem izzagt valsti, it kā nekas nebūtu bijis, joprojām ir politikā un pat vada valdību.
Smieklīgi un nožēlojami, ka, tā saucamā, opozīja, kas grib tikt atkal pie siles un norāda uz pašreizējās valdības zādzībām, ir tie paši vecie mūsu valsts izzadzēji..tie paši "kanibāli lekteri", kas izsalkuši pēc gaļas un asinīm.
Paskatieties uz opozīciju - Lemberga ZS, Šlesera partiju, Liepājas rosolu ..visi ir "kanibāli" ar stāžu...

Atbildēt

attiecas uz Ārstu biedrības valdi, jo izvairoties no ienākuma deklarēšanas akceptēšanas, virzīt līdzekļus neskaidrā sistēmā, lielākā daļa finansējuma noplūst pie bagātajiem dakteriem, apdalot trūcīgos profesijas brāļus. Tas savukārt palielina maksas pakalpojumu apjomu. Valdības lamāšanās ir viens no paņēmieniem mafijas pastāvēšanai ārstu biedrībā. Par nevienlīdzību un korupciju arī runā OECD.

Atbildēt

Atziime nav tikai veerteejums. Atziime ir arii atziimeeta vieta. Taada IR, un arodas drusku zem asteskaula. Vinju saimnieki to vietu izmanto pa savam, kameer es iesaku SPERT CIK VIEN STIPRI VAR,kameer aizsper tik taalu, lai smaku nejustu. Zaabaki peec tam jaaizmet, bet tas nekas... ;-)

Atbildēt

Diemžēl, Apinim te atkal ir taisnība. Turklāt, abiem augšminētajiem kungiem, tās izdarības sanāk kaut kā tizli, es pat teiktu, nedabīgi.

Atbildēt

Ar 2009.gadu sàkàs uzbrukums un vēl turpinas uzbrukums sociāli neaizsargātajiem invalīdiem un pensionāriem.Labklājības ministrija arvien augstāk ceļ pieejamības latiņu.Spilgts piemērs-ģimenes ārsts atsaka nosūtijumu invalīdam pēc 2.infarkta uz stenta operāciju un rekomende gaidīt 3.infarktu.Labklājības ministrijas darbinieki uzskata,ka invalīdam 3 infarkti nekādi neietekmē darba spējas vai dzīves kvalitati,kādēļ nav vajadzīgs nekads atbalsts.Tas,ka ģimenes ārsts nevēlas gadiem ilgi zināt,kas notiek ar hroniskiem,uz kompensējamiem medikamentiem dzīvojošiem pacientiem jau ir rutīna un tāpat,kā nepārtrauktas ilgadīgas sāpes nespēj mediķus vai sociālos darboņus atmodināt no ieilgušās letarģiskas bezatbildības.

Atbildēt

Notiesājošs spriedums un karātavas.

Atbildēt

Kā nav? Ir - maksimālais vērtējums! Tā pote, kuru piespiedu kārtā grūdīs pēc 1.oktobra ir pret visu, jo kas miris, tam vairs neko nevajag, ja izdzīvos, pēc 90 dienām nākamo, tad atkal nākamo, līdz labklājībā aizsūtīs visus. Tā jau arī ir tā rūpe par cilvēku - izārstēt tā, lai nekas vairs nav jāarstē. Viņi ir tikai un vienīgi par labklājību.

Atbildēt