Iesaki rakstu: 
Opozīcijas deputāti aicina premjeru izvairīties no „publiska kauna” un atlikt ceturtdienas Saeimas plenārsēdes dienaskārtībā iekļauto ziņojumu par nacionālo drošību 2010. gadā. Atšķirībā no valdības, kura 13. februārī šo ziņojumu pieņēma bez debatēm, trešdien Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) un Aizsardzības un iekšlietu komisijas apvienotajā sēdē dokumentu kritizēja gan opozīcijas, gan koalīcijas frakciju deputāti. Jānis Urbanovičs (SC) un Andris Šķēle (PLL) aicināja vērsties pie premjera, lai ziņojumu, ko opozīcijas deputāti raksturoja kā „amatieriski sagatavotu”, atliktu uz dažām nedēļām un pārstrādātu. Pietiek jau iepriekš rakstīja, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sagatavotais ziņojums atstāj pavirši sagatavota dokumenta iespaidu, tajā atrodamas no dažādu ministriju un valsts iestāžu iepriekš izstrādātiem dokumentiem iekopētas frāzes, kāda - pat no sešus gadus veca ziņojuma.
„Es uzstāju, ka būtu uzrunājams Ministru prezidents, lai publiskais kauns nebūtu pārāk liels. Iedomājieties – rīt mēs sākam debatēt par dokumentu un visi ieraudzīs, ka tā nav atskaite, un tas kauns būs lielāks. Es domāju, tas nav ne pozīcijas, ne opozīcijas mērķis vairot kaunu par nesagatavotu darbu. Darbs nav izdarīts,” rosinot atlikt ziņojuma skatīšanu, izteicās NDK loceklis Jānis Urbanovičs (SC). Cits NDK loceklis Andris Šķēle (PLL) arī norādīja uz ziņojuma vājo saturu. „Šis ziņojums nekādā veidā nav uzskatāms par nopietnas valsts, nopietnas valdības un nopietna Ministru prezidenta cienīgu dokumentu. Es tiešām uzskatu, ka šis dokuments ir pārsteidzoši vājš, un varbūt mums nevajadzētu publiskajā telpā kritizēt savas valsts nacionālās drošības atskaiti,” arī aicinot atlikt ziņojuma iesniegšanu Saeimai un to pārstrādāt, teica Šķēle.
Mazāk kritiski par ziņojuma saturu bija koalīcijas frakciju Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakciju deputāti, tomēr neapmierinātība izskanēja arī no Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītāja Ainara Latkovska (Vienotība) un NDK vadītāja Gundara Daudzes (ZZS). Latkovskis pauda vēlmi, lai ziņojumā par nacionālo drošību 2011. gadā būtu detalizētāka informācija, nevis tikai „vēlējumu un labu nodomu” apkopojums.
Valda Dombrovska (Vienotība) ziņojums par nacionālo drošību 2010. gadā ceturtdienas, 24. februāra, Saeimas sēdē iekļauts kā pirmais dienaskārtības jautājums. Premjera padomniece nacionālās drošības jautājumos, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone Saeimas deputātiem solīja informēt premjeru par šo kritiku, bet pēc sēdes Pietiek pieļāva, ka ziņojums netiks atlikts, bet līdz ceturtdienas rītam tikai uzlabots.
Daudze norādīja, ka Saeimas komisijas kompetencē nav balsot par šo ziņojumu vai lemt par tā nodošanu atpakaļ. No Saeimas dienaskārtības šo ziņojumu var izslēgt vienīgi tad, ja premjers to atsauc vai deputāti nobalso. „Domāju, ka nav lietderīgi vilkt kaķi aiz astes. Zinot to, cik lēni diemžēl maļ mūsu ierēdniecības dzirnas, domāju vajadzētu izvērtēt to, kas ir sagatavots. Līdz rītdienai pulksten 9 vēl ir nepilna diennakts laika premjera ziņojumu papildināt. Es saprotu, ka tā versija, kas tiks prezentēta, būs cita – skaistāka, pārskatāmāka un informatīvāka,” teica Daudze.
Pietiek jau rakstīja, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) Izstrādājot ziņojumu par nacionālo drošību, ar ko Saeimā jāuzstājas premjeram Dombrovskim, pret šī dokumenta saturu nav izturējies pietiekami nopietni, bet drīzāk kā pret formalitāti. Tāds iespaids rodas, izlasot astoņu lapu garo ziņojumu, kurā, izmantojot Google meklētāju, viegli var atrast iekopētus citātus no citu valsts iestāžu dokumentiem, kuru izstrādātājiem nav bijusi pieejama tā slepenā informācija, kas SAB. Ziņojuma autori pat nav īpaši centušies mainīt no citiem, dažviet vairākus gadus veciem, dokumentiem izkopēto teikumu konstrukcijas. Bet atsevišķi valsts drošības situācijas izvērtējumi pat iekopēti no vismaz sešus gadus veciem dokumentiem.
Trešdien Saeimas komisijām skatot šo ziņojumu, opozīcijas deputāts Šķēle norādīja, ka ziņojumam par nacionālo drošību ir vairāk „slodze uz ārpusi”, atgādinot, ka Latvija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts un šajās valstīs līdzīgi ziņojumi no šī atšķiroties „kā diena pret nakti”.
Šķēle pieļāva, ka premjers varbūt ir aizņemts ar citiem jautājumiem un nav varējis pats „iziet cauri” ziņojuma saturam un to izrunāt. „Gribētu ieteikt premjeram labāk nenākt ar šo dokumentu, kuru es uzskatu par vāji sagatavotu. Tas tiešām ir amatieriski sagatavots, un es nedomāju, ka to kaut viens cilvēks ir tā nopietni kopā salicis, izskatās tomēr, ka tas ir sakompilēts, savācot vienu otru citas ministrijas kaut kādas atskaites, kaut kādus ciparus,” teica Šķēle. Jāatgādina, ka paviršība, izstrādājot premjera ziņojumu par nacionālo drošību, nav nekas jauns. Līdzīgi no ministriju dokumentiem pārkopēts bija arī savulaik premjera Aigara Kalvīša (TP) Saeimai iesniegtais ziņojums. Tolaik to gatavoja premjera pakļautībā esošais Informācijas analīzes dienests, kas tagad ir reorganizēts.
Prasība Ministru prezidentam Saeimā uzstāties ar ikgadējo ziņojumu par nacionālo drošību ar 2004. gada grozījumiem tika iekļauta Nacionālās drošības likumā. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, pēc premjera ziņojuma uzklausīšanas tiek atklātas debates, pēc tam jāseko parlamenta balsojumam par ziņojuma pieņemšanu. Pēc premjera ziņojuma paredzētas deputātu debates, kurās katrs gribētājs varēs uzstāties divreiz – piecas un pēc tam divas minūtes. Par nacionālās drošības ziņojumu nav paredzēts balsojums, tādēļ Saeima to nevar noraidīt.
Ziņojumu parakstījis premjers Dombrovskis un Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. Tomēr tas ir izstrādāts Satversmes aizsardzības birojā (SAB) un kā ziņojuma projekta autors pievienotajos dokumentos norādīts SAB direktors Jānis Kažociņš. Tā, piemēram, nacionālās drošības ziņojuma sadaļā, kas veltīta Latvijas energoapgādes drošības aktuālajam raksturojumam, atrodami vairāki secinājumi, kas iekopēti no vismaz sešus gadus veca dokumenta, kuru 2006. gadā izstrādājusi šobrīd jau reorganizētās Vides ministrijas pakļautībā esošā Latvijas Vides aģentūra. Tā aktuālās drošības situācijas novērtējumam vārds vārdā iekopēts pirms sešiem gadiem izdarītais secinājums, ka „kopumā Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūras (primāro resursu, kurināmā, elektroapgādes) pašlaik vērtējamas kā līdzsvarotas un pietiekami diversificētas”. No sešus gadus vecā formulējuma pazudis vien vārds „samērā”, kas aizstāts ar vārdu „pietiekami”. Tas ļauj secināt, ka nacionālās drošības ziņojuma izstrādātāji SAB uzskata – situācija eneregodrošības jomā, ko raksturo energoresursu avotu dažādība, pa šiem gadiem ir pat uzlabojusies.
Ziņojumā atrodami arī no Nacionālās drošības koncepcijas iekopēti formulējumi, piemēram, konstatējums, ka „šobrīd Latvijas elektroniskās informācijas telpas apdraudējums vērtējams kā mērens, un tam nav būtiskas ietekmes uz nacionālo drošību”. Šī koncepcija, atšķirībā no citiem avotiem, kuros balstījušies nacionālā drošības ziņojuma izstrādātāji, nav saturiski novecojusi – to Ministru kabinets pieņēma 2010. gada 24. augustā.
No šīs koncepcijas vārds vārdā iekopētas vēl citas atziņas, piemēram, tā, ka „līdztekus dalībai NATO un Eiropas Savienībā Latvijas drošību vēl tiešāk ietekmē starptautiskie drošības procesi un mūsdienu drošības izaicinājumi. Tā kā drošības situācija Latvijā nav nodalāma no drošības pasaulē, ir pieaugusi Latvijas atbildība par starptautisko drošību, tādējādi – arī nepieciešamība līdzdarboties tās stiprināšanā”.
No Finanšu ministrijas decembrī Saeimā iesniegtā dokumenta „Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2011. – 2013. gadam” vārds vārdā iekopēts konstatējums, ka „pašreizējā izaugsme vēl nav vērtējama kā stabila un ka pastāv vairāki iekšējās un ārējās vides riski, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas turpmāko ekonomisko izaugsmi”.
No šī paša FM dokumenta vārds vārdā iekopēts arī atzinums, ka „makroekonomisko rādītāju uzlabošanās kopš 2010.gada pirmajiem mēnešiem liecina par zemākā punkta pārvarēšanu Latvijas ekonomikā un tautsaimniecības pakāpenisku pozitīvu izaugsmi”.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
