Par "Konservatīvajiem" šoreiz balsoja tikai paši partijas biedri, viņu radi, draugi un kolēģi
Juris Rancāns03.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlēšanas ir notikušas. Paldies visiem, kuri aizgāja un izdarīja savu izvēli. Paldies visiem atbalstītājiem. Šobrīd ir īstais laiks, lai saliktu punktus uz “i”. Vēlēšanu rezultāti rāda, ka partija “Konservatīvie” ir zaudējusi vēlētāju uzticību. Tas ir patiesības mirklis partijai un arī man.
Mēs esam saņēmuši vēlētāju vērtējumu mūsu darbībai iepriekšējā periodā. Tas ir absolūti negatīvs. Tā ir arī mana politiskā atbildība. Tāpēc es esmu nolēmis izstāties no partijas “Konservatīvie”. Iesniegums jau ir nosūtīts.
Teikšu, ka šis lēmums brieda jau sen. Man droši vien jautās – kāpēc to neizdarīji agrāk? Atbildu uzreiz. Tikai atbildības sajūta par to, ka krīžu laikos nav pareizi šķelt partiju un radīt politiskās nestabilitātes riskus, man neļāva šo lēmumu pieņemt agrāk.
Vēlētāju uzticības zaudējums ir pamatots. Man nav šaubu, ka iepriekšējās vēlēšanās vēlētājs balsoja par mums kā par konservatīvās ideoloģijas pārstāvjiem. Tomēr laika gaitā izrādījās, ka vārds “konservatīvs” partijas valdes un daļas biedru ieskatā ir relatīvs, elastīgs un stiepjams pēc vajadzības atkarībā no aktuālās konjunktūras.
Visi mani iebildumi noslīka atsevišķu partijas biedru konformisma un demagoģijas purvā. Partija izrādījās ar neskaidru ideoloģiju un likumsakarīgi nonāca identitātes krīzē. Tā sāka mētāties uz visām pusēm, apkalpot citu partiju vēlētāju intereses un pildīt citu partiju programmu ideoloģiskos punktus. Tā vairs nebija tā partija, kurā es iestājos 2018. gadā.
Tieši Konservatīvās partijas vadības neadekvātums, nevēlēšanās ieklausīties un pārstāvēt konservatīvo vēlētāju parlamentā/valdībā ir novedis pie tik graujoša vēlēšanu rezultāta. Vēlēšanu iznākums - 3,09% parāda, ka par partiju šoreiz balsoja tikai paši partijas biedri, viņu radi, draugi un kolēģi. Faktiski partijai šobrīd nav nekādas vēlētāju bāzes. Šajā brīdī tā pārstāv vienīgi pati sevi un savus biedrus. Un arī tad ne visus.
Vēlēšanu rezultāti arī nozīmē, ka plašākā sabiedrībā patvaļīgi interpretētajam viltus “konservatīvismam” nav praktiski nekāda atbalsta. Tāpēc ir laiks teikt ardievas šai partijai. Paldies par politisko pieredzi. Tā ir vērtīga. Tā raisa pārdomas un liek izdarīt daudzus secinājumus. Pavisam noteikti kādreiz padalīšos ar to ar tiem, kuri plāno kādreiz startēt lielajā politikā.
Par Jura Rancāna konservatīvās ideoloģijas izpausmēm var palasīt, piemēram, ŠEIT.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
