Par "Konservatīvajiem" šoreiz balsoja tikai paši partijas biedri, viņu radi, draugi un kolēģi
Juris Rancāns03.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlēšanas ir notikušas. Paldies visiem, kuri aizgāja un izdarīja savu izvēli. Paldies visiem atbalstītājiem. Šobrīd ir īstais laiks, lai saliktu punktus uz “i”. Vēlēšanu rezultāti rāda, ka partija “Konservatīvie” ir zaudējusi vēlētāju uzticību. Tas ir patiesības mirklis partijai un arī man.
Mēs esam saņēmuši vēlētāju vērtējumu mūsu darbībai iepriekšējā periodā. Tas ir absolūti negatīvs. Tā ir arī mana politiskā atbildība. Tāpēc es esmu nolēmis izstāties no partijas “Konservatīvie”. Iesniegums jau ir nosūtīts.
Teikšu, ka šis lēmums brieda jau sen. Man droši vien jautās – kāpēc to neizdarīji agrāk? Atbildu uzreiz. Tikai atbildības sajūta par to, ka krīžu laikos nav pareizi šķelt partiju un radīt politiskās nestabilitātes riskus, man neļāva šo lēmumu pieņemt agrāk.
Vēlētāju uzticības zaudējums ir pamatots. Man nav šaubu, ka iepriekšējās vēlēšanās vēlētājs balsoja par mums kā par konservatīvās ideoloģijas pārstāvjiem. Tomēr laika gaitā izrādījās, ka vārds “konservatīvs” partijas valdes un daļas biedru ieskatā ir relatīvs, elastīgs un stiepjams pēc vajadzības atkarībā no aktuālās konjunktūras.
Visi mani iebildumi noslīka atsevišķu partijas biedru konformisma un demagoģijas purvā. Partija izrādījās ar neskaidru ideoloģiju un likumsakarīgi nonāca identitātes krīzē. Tā sāka mētāties uz visām pusēm, apkalpot citu partiju vēlētāju intereses un pildīt citu partiju programmu ideoloģiskos punktus. Tā vairs nebija tā partija, kurā es iestājos 2018. gadā.
Tieši Konservatīvās partijas vadības neadekvātums, nevēlēšanās ieklausīties un pārstāvēt konservatīvo vēlētāju parlamentā/valdībā ir novedis pie tik graujoša vēlēšanu rezultāta. Vēlēšanu iznākums - 3,09% parāda, ka par partiju šoreiz balsoja tikai paši partijas biedri, viņu radi, draugi un kolēģi. Faktiski partijai šobrīd nav nekādas vēlētāju bāzes. Šajā brīdī tā pārstāv vienīgi pati sevi un savus biedrus. Un arī tad ne visus.
Vēlēšanu rezultāti arī nozīmē, ka plašākā sabiedrībā patvaļīgi interpretētajam viltus “konservatīvismam” nav praktiski nekāda atbalsta. Tāpēc ir laiks teikt ardievas šai partijai. Paldies par politisko pieredzi. Tā ir vērtīga. Tā raisa pārdomas un liek izdarīt daudzus secinājumus. Pavisam noteikti kādreiz padalīšos ar to ar tiem, kuri plāno kādreiz startēt lielajā politikā.
Par Jura Rancāna konservatīvās ideoloģijas izpausmēm var palasīt, piemēram, ŠEIT.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
