Par Jāņa Dombravas smalko līniju starp nodevību un sakritību
Pietiek lasītājs04.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nodevības paranojas liesmās, kas tagad piepilda ne tikai latviešu cilvēku, bet arī dzīvnieku, putnu un zivju sirdis, ieliet vēl vairāk eļļas nolēma Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava. To viņš izdarīja kārtējo reizi, dodot mājienu, ka AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, iespējams, ir nodevējs, kurš savu darba algu saņem krievu rubļos.
Uz mirkli izliksimies, ka neatceramies, kāda loma bija Jāņa partijai Krievijas pilsoņiem izsniegto uzturēšanās atļauju sadalē un uzdosim dažus jautājumus par patriotismu pašam Jānim. Mani jautājumi, lai Jānis tos saprastu, būs tādā pašā “valodā” kā viņam.
Kāpēc karodziņu tu, Jāni, sāka nēsāt tikai šogad? Jo saskaņā ar oficiālajiem datiem Donbasā kopš 2014. gada abās pusēs ir gājuši bojā aptuveni 15 000 cilvēku, tostarp Ukrainas karavīri. Pēc tavām domām, sanāk, ka tie ukraiņu karavīri, kuri gāja bojā aizstāvot savu dzimteni pirms 24. februāra, neskaitās un nebija vērti, lai viņu dēļ nēsātu karodziņu?
Kāpēc tu, Jāni, par energoresursu neatkarību atcerējies tikai 2020. gadā, turklāt ļoti savdabīgā formā - aktīvi piedaloties mahinācijās ar Saulkrastu novada zemēm? Jo Eiropa, kuras daļa esi arī tu, militāro atbalstu Ukrainas armijai oficiāli sāka sniegt jau 2014. gadā, un risks, ka Krievija agri vai vēlu nospēlēs gāzes kārti, parādījās ne jau šī gada februārī. Pēc tavām domām, sanāk, ka Kalvītis, kurš it kā turpina pirkt Krievijas gāzi, ir nodevējs, bet tu, kas tīrās sakritības dēļ sāki nodarboties ar sašķidrināto gāzi, kad to darīt jau bija par vēlu, protams, esi patriots?
Cik cilvēku no tavas ģimenes locekļiem, taviem radiniekiem un draugiem pēc 24. februāra turpināja izmantot ienaidnieka gāzi un tādējādi finansēt Krievijas armiju? Jo iespēju Kalvītim it kā kalpot Kremlim rada, pirmkārt, gāzes patērētāji. Pēc tavām domām, sanāk, ka, kad tavi draugi vai radi, lai uzceptu zivi vai uzsildītu ūdeni, iespējams, lieto krievu gāzi, tas ir patriotiski, bet Kalvītis, piegādājot šo gāzi uz jūsu mājām, ciniski nodod dzimteni?
Vienvārdsakot, Jānis Dombrava turpina mūs iepriecināt ar konsekvenci - skaļi kliedz par nodevību tikai tad, kad no tās nekas nav atkarīgs, izņemot viņa priekšvēlēšanu reitingu.
Un vēl. Kā jau teicu, Dombravas vārds izskanēja saistībā ar viņa ļoti aktīvo līdzdalību ne visai caurskatāmajās zemes afērās, kas bija saistītas ar ne visai caurskatāma sašķidrinātās gāzes termināļa plānoto būvniecību. Tad 2020. gadā Dombravam tika uzdoti konkrēti jautājumi par viņa saistībām ar iespējamo Skultes termināļa kuratoru, latviešu izcelsmes amerikāņu enerģētikas uzņēmēju Aloizi Pēteri Ragaušu.
Jautājumi radās trīs iemeslu dēļ: 1) Dombravas loma zemes sadalē starp pagastiem, kuru teritorijā ir plānota termināļa un tā infrastruktūras būvniecība 2) termināļa iespējamā kuratora Ragauša vizītes Latvijā 3) alus, kuru Ragaušs darba laikā baudīja ar nu jau diviem citiem Latvijas patriotiem - ministru Jāni Bordānu un ministru Gati Eglīti.
Toreiz Dombrava aizdomas par Ragauša līdzdalību terminālī pasludināja par sazvērestības teorijām un apliecināja sabiedrībai, ka aiz šīm baumām nav nekas cits kā ļaunas mēles.
Tiem, kas nezina, Ragaušs ir ASV pilsonis, kurš pēdējos 26 savas karjeras gadus pavadīja enerģētikas un dabas resursu nozarē. Šobrīd viņš strādā par revīzijas komitejas locekli kompānijā APA Corporation (APA) kas nodarbojas ar ogļūdeņražu, īpaši naftas un dabasgāzes, atradņu meklēšanu. APA gada apgrozījums ir aptuveni 8 miljardi dolāru jeb ceturtdaļa no Latvijas gada IKP.
Interesanti, ka APA lielākā akciju pakete pieder lielam ieguldījumu fondu sarakstam, kas paši pieder citiem ieguldījumu fondiem, kas savukārt pieder tagad jau trešajam, bet ne pēdējam ieguldījumu fondu sarakstam. Kā jūs saprotat, patiesā labuma guvējus no uzņēmuma darbības, kurā strādā Ragaušs, noteikt bez kapitālieguldījumiem finanšu izmeklēšanā tīri nejauši nav iespējams.
Vēl interesantāk ir tas, ka dažiem ieguldījumu fondiem, kuriem pieder APA akcijas, pieder arī citu fondu akcijas, kuriem arī pieder APA akcijas. Un otrādi. Šīs neticamās sakritības rezultātā desmitiem dažādu fondu, kuru kopējā tirgus vērtība ir triljonos dolāru, visi zināmā mērā pieder viens otram. Salīdzinot ar šo, Lemberga mahinācijas ar ofšoriem ir ne vairāk kā mazu bērnu palaidnības smilšu kastītē mājas pagalmā.
Saskaņā ar CV Ragaušs ir strādājis vai turpina strādāt arī šajos enerģētikas uzņēmumos:
Baker Hughes (uzņēmums nodrošina naftas un gāzes rūpniecību ar produktiem un pakalpojumiem naftas urbšanai),
BP p.l.c. (Lielbritānijas naftas un gāzes uzņēmums),
BP Amoco (naftas un dabasgāzes uzņēmums, kas pieder iepriekš minētajam BP),
El Paso Energy International Co (uzņēmums pārvalda dabasgāzes cauruļvadus),
The Williams Companies (dabasgāzes pārstrāde un transportēšana).
Bet ko par Ragauša acīmredzamajām enerģētiskajām ambīcijām domā pats Dombrava? Un atbilde ir ļoti vienkārša – protams, ka starp augstākā līmeņa amerikāņu enerģētikas funkcionāra vizītēm Latvijā, viņa personīgajām tikšanām ar ministriem bāros un Amerikas gāzes apkalpošanas termināļa celtniecību nav absolūti nekādas saistības. Pēc Dombravas domām, iemesls, kāpēc visi šie notikumi notika un turpina notikt vienlaikus, ir, jā, jūs uzminējāt - parasta sakritība.
Pats par sevi saprotams, ka 2022. gada kontekstā, vismaz uz papīra, “Ragauša projekts” izskatās pamatoti un pat patriotiski, ja tā drīkst teikt. Taču tas nemaina faktu, ka 2020. gadā Dombrava neticami aktīvi centās noliegt saistību starp viņa uzraudzītajām zemes afēram, amerikāņu gāzes lobētāja ietekmi un plānoto gāzes termināļa būvniecību. Esmu pārliecināts, ka secinājumus par iemesliem, kuru dēļ patriots Jānis bija iesaistīts gāzes intrigās un vienlaikus noliedz savu dalību tajās, katrs varēs izdarīt paša spēkiem.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
