Reinbahs atkal ķēries pie vecajām metodēm – vai Rīgas domē gaidāma kārtējā KNAB vizīte?
Jānis Oškalns, aktīvs Rīgas dzīves vērotājs25.07.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Uhhh
29.07.2019. 23:14Ei, Oškaln, ko tu savējos jaunos konservus met zem tanka? Es, kā jau zinātkārs pilsonis, ieguglēju, kad tad un kāpēc KNAB apciemojis Reinbahu. Izrādās, ka tas noticis 2013.gada maijā, laikā kad visas KNAB vizītes vadīja bezkompromisnieki Strīķe un Jurašs. Un paziņojumi atbilstoši bargi arī skanēja no viņu puses.
Tagad ir pagājuši 6 gadi, Reinbahs paspējis visās instancēs iztiesāties (un vinnēt) par savu atjaunošanu darbā, bet ... kur tad notiesājošs spriedums pret viņu par korupciju??? Rādās, ka kārtējā lieta izčākstējusi... Un baltais zirgs zem jutas un jura sāk izskatīties tāds dzeltenīgs, vai pat brūngans...
kaķa smiekli
27.07.2019. 18:17Tad, kad viņu atlaida, tad visi brēca, ka sliktais Ušakovs to nabadziņu pazemojis.
Khe
26.07.2019. 07:24»
Wtf
Tik stulbi uzrakstīts, ka neko nesapratu, par to, ka diedelēt iet arodbiedrībai naudu, ir jāskrien uz KNAB
Par ko tad brokes kundzi aizturēja? Par "diedelēšanu" sporta federācijai, sēżot iepirkumu komisijas vadībā. Analoğisks gadījiens.
tavas smadzenes nav domātas
25.07.2019. 22:40»
Wtf
Tik stulbi uzrakstīts, ka neko nesapratu, par to, ka diedelēt iet arodbiedrībai naudu, ir jāskrien uz KNAB
saprašanai !
Neviens tev ar karoti neielies un nevienam to nav pienākums darīt !
Wtf
25.07.2019. 22:14Tik stulbi uzrakstīts, ka neko nesapratu, par to, ka diedelēt iet arodbiedrībai naudu, ir jāskrien uz KNAB?
Autor attopies pirms raksti.
RĪDZINIEKS
25.07.2019. 19:15Šis kungs zin ko un kā darīt, lai nauda mainītu īpašnieku. Mēs visi par to maksājam.
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
