Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Latvietis

28.10.2018. 13:13

»

Jēpis

Trešā ir Zemītes iela 9 iedzīvotāja un vēl kāda varētu būt Smilšu ielā


Jūs tikko pārkāpāt likumu, publicējot šādu informāciju.

ar š.ģ.25.05. LR ir jāievēro Vispārīgās datu aizsardzības regula!!!!

ar likumu var iepazīties likumi.lv

Likumu nezināšana neatbrīvo jūs no atbildības!!!

"Viens likums viena taisnība visiem"

Atbildēt

Latvietis

28.10.2018. 12:56

... turpinam lasīt likumus!!!
Latvija Republikas Satversme.

1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.
Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.
Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.
Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.
Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.
Dievs, svētī Latviju!
(19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2014)
I nodaļa. Vispārējie noteikumi
1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
4. Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)
II nodaļa. Saeima
5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.
6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:
"Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."
(30.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.2002.)
28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata:
1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai
2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.
V nodaļa. Likumdošana
64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.
73. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.
VI nodaļa. Tiesa
82. Tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā — arī kara tiesas.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)
83. Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.
84. Tiesnešus apstiprina Saeima, un viņi ir neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Saeima vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)
85. Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)
VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības
(Nodaļa 15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)
89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.
91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
92. Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.
93. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.
94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.
95. Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.
96. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.
98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.
(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)
99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)
104. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.
(30.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.05.2002.)
105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
109. Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.
(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
111. Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.
115. Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.
J. Čakste,
Satversmes Sapulces prezidents

vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.
Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.
Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.
Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.
Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.
Dievs, svētī Latviju!
(19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2014)
I nodaļa. Vispārējie noteikumi
1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
4. Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)
II nodaļa. Saeima
5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.
6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:
"Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."
(30.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.2002.)
28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata:
1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai
2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.
V nodaļa. Likumdošana
64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.

VI nodaļa. Tiesa
82. Tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā — arī kara tiesas.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)
83. Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.
84. Tiesnešus apstiprina Saeima, un viņi ir neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Saeima vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)
85. Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)
VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības
(Nodaļa 15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)
89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.
91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
92. Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.
93. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.
94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.
95. Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.
96. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.
98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.
(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)
99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)
104. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.
(30.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.05.2002.)
105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
109. Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.
(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
111. Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.
115. Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.
J. Čakste,
Satversmes Sapulces prezidents

pilna versija likumi.lv


Reizi mūžā izlasiet LR Satversmi!

Atbildēt

Jēpis

27.10.2018. 23:28

»

Latvietis

...turpiniet nomelnot, "Viena tante teica..."līmenī. Es to jau zinu, nekas jauns


Ja es pats personīgi nebūtu apsekojis Jaunkandavu ,tad man būtu jāsaka viena tante teica...

Atbildēt

Jēpis

27.10.2018. 23:26

»

Latvietis

...turpiniet nomelnot, "Viena tante teica..."līmenī. Es to jau zinu, nekas jauns


kas ko nomelno atbrauc uz Kandavu un apskaties pats un tad spried vai kāds tiek nomelnots vai kāds vienkārši izpilda savu solo partiju...10 gadi jau tas murgs te notiek ...

Atbildēt

Latvietis

27.10.2018. 20:30

»

Jēpis

Likumus saraksta, bet tam vajag būt ļoģiski arī


...turpiniet nomelnot, "Viena tante teica..."līmenī. Es to jau zinu, nekas jauns!!!
Ne pirmais raksts, ko autore ir uzrakstījusi.

Atbildēt

Jēpis

27.10.2018. 20:21

»

Latvietis

Ieskatieties...


Likumus saraksta, bet tam vajag būt ļoģiski arī...

Atbildēt

Jēpis

27.10.2018. 20:20

»

Latvietis

Ieskatieties...


tā ir formāli !bet cēlonis ir Alkatība uzprasiet autorei no kurienes viņu iereibušu izmeta ārā kā viņai atteica darbu uzprasiet no kā viņa ir ārstējusies uz prasiet kāpēc viņa pirka māju tik sliktā vietā par naudu uzprasiet kur un kam viņa prasīja trimmeris un zāģis ir skaļāks ko nu nekopsim sētas savas un pilsētas dzīvosim kā krievi savās sādžā

Atbildēt

Latvietis

27.10.2018. 19:56

Ieskatieties!!!
Vides aizsardzības likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) dabas resursi — dabas sastāvdaļas, to skaitā gaiss, ūdeņi, flora, fauna, augsne, zemes dzīles;
3) emisija — cilvēku darbības izraisīta tieša vai netieša ķīmisko vielu, maisījumu, smaku, organismu vai mikroorganismu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai cita veida piesārņojuma izplūde vidē;
4) ilgtspējīga attīstība — sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;
5) izglītība ilgtspējīgai attīstībai — izglītība, kura sekmē katra indivīda iespējas apgūt zināšanas, vērtības un prasmes, kas nepieciešamas līdzdalībai lēmumu pieņemšanā par individuālām vai kolektīvām darbībām vietējā un pasaules līmenī, lai uzlabotu dzīves kvalitāti patlaban, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzībām;
6) kaitējums augsnei vai zemes dzīlēm — jebkāda pārveidošana vai piesārņojums, ko izraisa ķīmisko vielu, maisījumu, organismu vai mikroorganismu tieša vai netieša ievadīšana augsnē vai zemes dzīlēs un kas rada risku cilvēku veselībai vai būtiski nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību vai vidi;
9) kaitējums videi — novērtējamas nelabvēlīgas dabas resursu izmaiņas vai izmērāma ar dabas resursu saistīto funkciju pasliktināšanās, kas var rasties tieši vai netieši. Ar dabas resursu saistītā funkcija ir labums, ko sabiedrība vai vide gūst no attiecīgā dabas resursa;
16) tieši kaitējuma draudi — pietiekama varbūtība, ka kaitējums videi radīsies tuvākajā laikā;
17) vide — dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums;
18) vides aizsardzība — pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai;
19) vides informācija — informācija par:
a) vides, tai skaitā gaisa un atmosfēras, ūdeņu, augsnes, zemes dzīļu, ainavas, dabas, arī mitrāju, piekrastes un jūras teritoriju, bioloģiskās daudzvei­dības un tās komponentu, arī ģenētiski modificētu organismu, stāvokli un šo vides sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību,
b) vidi ietekmējošiem faktoriem (piemēram, par ķīmisko vielu, enerģijas, smaku, trokšņa, starojuma vai atkritumu emisiju un cita veida piesārņojuma novadīšanu vidē),
c) pasākumiem, arī politikas plānošanas dokumentiem un citiem plāniem, programmām, nolīgumiem vides jomā, normatīvajiem aktiem un darbībām, kuras ietekmē vai var ietekmēt vides sastāvdaļas un vidi ietekmējošos faktorus vai kuru mērķis ir aizsargāt vidi, kā arī par izmaksu un ieguvumu analīzi un citām ekonomiskajām analīzēm un pieņēmumiem, ko izmanto saistībā ar minētajiem pasākumiem un darbībām,

d) pārskatiem un ziņojumiem par vides aizsardzību, arī par vides normatīvo aktu ieviešanu,
e) cilvēku veselības un drošības stāvokli, dzīves apstākļiem un kultūras objektiem un būvēm tādā mērā, kādā tos ietekmē vai var ietekmēt vides stāvoklis, vidi ietekmējošie faktori vai minētie pasākumi;
21) vides izglītība — izglītība, kuras ietvaros tiek iegūtas zināšanas un izpratne par vidi un vides aizsardzības problēmām, izkoptas vides aizsardzības problēmu risināšanai nepieciešamās prasmes un iemaņas, kā arī attīstīta atbildīga attieksme un motivācija pamatotu lēmumu pieņemšanai;
22) vides monitorings — sistemātiski, regulāri un mērķtiecīgi vides stāvokļa, sugu un biotopu, kā arī piesārņojuma emisiju novērojumi, mērījumi un analīze;
23) vides normatīvie akti — normatīvie akti, kas attiecas uz vidi vai palīdz sasniegt valsts vides politikas mērķus — saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, ilgtspējīgi izmantot dabas resursus un nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi;

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 16.05.2013.)

2.pants. Likuma mērķis un piemērojamība
(1) Likuma mērķis ir nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

3.pants. Vides aizsardzības principi
Vides politiku valstī veido un lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, pieņem, ievērojot šādus vides aizsardzības principus:
1) princips "piesārņotājs maksā" — persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu;
2) piesardzības princips — ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību. Principu neattiecina uz neatliekamiem pasākumiem, ko veic, lai novērstu kaitējuma draudus vai neatgriezenisku kaitējumu;
3) novēršanas princips — persona, cik iespējams, novērš piesārņojuma un citu videi vai cilvēku veselībai kaitīgu ietekmju rašanos, bet, ja tas nav iespējams, novērš to izplatīšanos un negatīvās sekas;
4) izvērtēšanas princips — jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.
4.pants. Vides politikas plānošana
(1) Izstrādājot politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus, izstrādātājs plānošanas dokumenta vai normatīvā akta projekta anotācijā izvērtē tā ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību un vidi. Politikas plānošanas dokumentu projektiem veic stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tas noteikts ietekmes uz vidi novērtējumu reglamentējošos normatīvajos aktos.
(2) Ministru kabinets apstiprina Vides politikas pamatnostādnes, ņemot vērā nacionālās prioritātes un Eiropas Savienības un starptautiskos nosacījumus.

II nodaļa. Sabiedrības tiesības vides jomā
6.pants. Sabiedrības vispārējās tiesības vides jomā
Ikvienai privātpersonai, kā arī personu apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk — sabiedrība) ir tiesības:
1) prasīt, lai valsts iestādes un pašvaldības, amatpersonas vai privātpersonas izbeidz tādu darbību vai bezdarbību, kas pasliktina vides kvalitāti, kaitē cilvēku veselībai vai apdraud viņu dzīvību, likumiskās intereses vai īpašumu;
2) atbalstīt vides aizsardzības pasākumus un sadarboties ar valsts iestādēm un pašvaldībām, lai nepieļautu tādu darbību veikšanu, arī tādu lēmumu pieņemšanu, kas var pasliktināt vides kvalitāti vai ir pretrunā ar vides normatīvo aktu prasībām;
3) sniegt informāciju valsts iestādēm un pašvaldībām par darbībām un pasākumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt vides kvalitāti, kā arī ziņas par vidē novērotajām negatīvajām pārmaiņām, kas radušās šādu darbību vai pasākumu dēļ;
4) iesniegt valsts iestādēm un pašvaldībām priekšlikumus par tiesisko regulējumu un izstrādātajiem dokumentu projektiem vides jomā.

7.pants. Sabiedrības tiesības uz vides informāciju
(1) Sabiedrībai ir tiesības saņemt no šā likuma 10.pantā minētajām iestādēm vides informāciju rakstveidā, audioierakstā, vizuālā, elektroniskā vai citā veidā.
(2) Sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju, ja tā ir pieejama, par mērījumu procedūrām, arī analīzes metodēm, paraugu ņemšanas un iepriekšējas apstrādes metodēm, vai par citu standartizēto procedūru, kas izmantota, apkopojot informāciju par vidi ietekmējošiem faktoriem.
(3) Vides informācijas pieprasītājam nav jāpamato, kādam nolūkam šī informācija nepieciešama.

8.pants. Sabiedrības līdzdalība ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā

(1) Sabiedrībai ir tiesības piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā un plānošanas dokumentu sagatavošanā, arī grozījumu sagatavošanā tajos (turpmāk šajā pantā — dokumenta sagatavošana), kuri var ietekmēt vidi. Sabiedrība šīs tiesības var īstenot, pirms ir pieņemts attiecīgais lēmums vai dokuments, tai skaitā attiecībā uz:
1) plānošanas dokumentiem — saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē teritorijas plānošanu, stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu vai konkrētu vides jomu, uz ko attiecas dokuments, arī tādiem plānošanas dokumentiem, kuri izstrādāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē:
a) atkritumu apsaimniekošanu, arī bīstamo atkritumu apsaimniekošanu,
b) bateriju un akumulatoru apsaimniekošanu,
c) iepakojuma apsaimniekošanu,
d) gaisa kvalitāti,
e) ūdens resursu aizsardzību, arī pret lauksaimniecībā lietoto nitrātu piesārņojumu;
2) paredzētu darbību — saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē ietekmes uz vidi novērtēšanu un būvniecību;
3) iecerētu būvniecību — saskaņā ar būvniecību reglamentējošiem normatī­vajiem aktiem;
4) piesārņojošu darbību — saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē piesārņojošu darbību veikšanu un attiecīgu atļauju izsniegšanu;
5) ģenētiski modificētu organismu izplatīšanu vidē — saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē darbības ar ģenētiski modificētiem organismiem.
(2) Sabiedrībai ir tiesības sniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas vai dokumenta galīgās redakcijas sagatavošanas.
9.pants. Sabiedrības tiesību aizsardzība
(1) Ikviena persona, kas pieprasījusi informāciju atbilstoši šā likuma 7.pantam un uzskata, ka informācijas pieprasījums ir ignorēts vai nepamatoti noraidīts (pilnībā vai daļēji), nav saņemta atbilstoša atbilde vai citādi pārkāptas tiesības uz vides informāciju, ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt attiecīgo darbību vai bezdarbību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Ja ir aizskartas personas tiesības, kas paredzētas šā likuma 8.pantā, vai nav ievērotas šajā likumā noteiktās sabiedrības līdzdalības tiesības, persona ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt attiecīgo darbību vai bezdarbību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Sabiedrība ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt valsts iestādes vai pašvaldības administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kas neatbilst vides normatīvo aktu prasībām, rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi.
(4) Ja kāda privātpersona pārkāpj vides normatīvo aktu prasības, ikviena cita persona var, sniedzot pamatotu informāciju par iespējamo pārkāpumu, vērsties iestādē, kuras kompetencē ir attiecīgā normatīvā akta ievērošanas kontrole, un prasīt, lai iestāde rīkotos atbilstoši kompetencei.
(5) Šajā pantā privātpersonai noteikto tiesību izmantošana pati par sevi nevar radīt šai personai nelabvēlīgas, tai skaitā privāttiesiskas, sekas.

III nodaļa. Valsts un pašvaldību iestāžu pienākumi attiecībā uz vides informācijas sniegšanu un izplatīšanu un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā
10.pants. Valsts un pašvaldību iestāžu uzdevumi attiecībā uz vides informācijas sniegšanu un izplatīšanu
(1) Valsts un pašvaldību iestāžu (turpmāk arī — iestādes) rīcībā esošās (to sagatavotās vai saņemtās) vides informācijas sniegšanu nodrošina:
1) jebkura valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība;
2) personas, kas veic valsts pārvaldes funkcijas, to skaitā pilda pienākumus, veic darbības vai sniedz pakalpojumus vides jomā;
3) personas, kurām deleģēti valsts uzdevumi vai publisko pakalpojumu sniegšana šīs daļas 1. vai 2.punktā minēto personu pārraudzībā.
(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai iestāde nodrošina arī tādas vides informācijas pieejamību, kuru tās uzdevumā glabā privātpersona.
(3) Iestāde atbilstoši kompetencei:
1) apkopo un atjauno tās rīcībā esošo vides informāciju;
2) pastāvīgi sniedz sabiedrībai vides informāciju, kas ir tās rīcībā;
3) norīko atbildīgo koordinatoru vai amatpersonu, kas nodrošina vides informācijas pieejamību sabiedrībai un sniedz informācijas pieprasītājam nepieciešamo palīdzību, formulējot vai precizējot iesniegumu;
4) informē sabiedrību par tās tiesībām un iespējām saņemt vides informāciju;
5) izveido un aktualizē publiski pieejamas bezmaksas datubāzes, kurās iekļauj šā likuma 16.pantā minēto vides informāciju, vai arī sniedz minēto informāciju citai iestādei, kura šādu datubāzi uztur;
6) izveido tās rīcībā esošās vides informācijas uzskaites sistēmu, kā arī norāda, kur attiecīgā informācija ir pieejama, arī veidojot norādes uz citu iestāžu rīcībā esošo informāciju.
(4) Iestāde pastāvīgi izplata vides informāciju, kuru tā apkopojusi atbilstoši kompetencei un kura ir tās rīcībā.
(5) Publiski pieejamo informāciju noformē tā, lai šī informācija būtu iespējami viegli uztverama un saprotama.
(6) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk — centrs) ne retāk kā reizi četros gados sagatavo un publicē nacionālo ziņojumu par vides stāvokli, ietverot tajā informāciju par vides kvalitāti un slodzi uz vidi. Ziņojumu publicēšanas starplaikos informāciju regulāri papildina. Ziņojumu, kā arī ziņojumu publicēšanas starplaikos apkopoto informāciju ievieto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā internetā.
(7) Ja cilvēka darbības vai bezdarbības dēļ vai dabas parādību dēļ radies apdraudējums videi vai cilvēku veselībai, attiecīgā iestāde, kuras rīcībā ir informācija, kas varētu palīdzēt veikt nepieciešamos pasākumus, lai kaitējumu novērstu vai mazinātu, nekavējoties izplata šādu informāciju sabiedrībai, kuru tas var ietekmēt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Skatīt likumi.lv, vides tiesības.
Iesaku palasīt!

Atbildēt

Jēpis

27.10.2018. 11:36

»

Latvietis

Mans jautājums nebija kā jūs turpināsies nomelnot raksta autori!!!, bet gan ko jūs esat personīgi darījis lai mazinātu vides troksni


No malas izskatās ka strīds ir par troksni pilnīgas muļķības. strīds ir pierādīt mani darbā neņēmāt bus jums problēmas samaksājiet naudu- problēmas nebūs kā darīsiet tā to jautājumu risinās+plus personisku problēmu risināšana.... un caur Kandavu vēl Biķernieku trasi piebeigt slikti ka cilvēki neredz tālāk par savu degungalu

Atbildēt

Jēpis

27.10.2018. 01:13

»

Esmu kandavniece

Traucē gan


mani sauc Ainārs Jēkabsons man trase netraucē šonedēļ izstaigāju savas bērnības takas apmeklēju 90% mājas bija prieks satikt sen nesatiktus Kandavniekus kas man sagādāju Prieku bet vēl lielāku prieku sagādāja viņu emocijas pret trases slēgšanu un šados brīžos saprotu ka šiem cilvēkiem kuriem Kandavas kartadroms Kandavas kartings nav vienaldzīgs izteica savu atbalstu trasei ar savu parakstu Jutos kā bērnībā kad Kandavnieki nāca uz Kandavas kausa izcīņu Kartingā 2.maijā PSRS laikos uz PSRS čempionātiem kuri tika organizēti Kandavas kartinga laukumā starptautiskās sacensībās, lai Atbalstītu Kandavas vārdu nesējus Pasaulē Kandavas Kartingistus Hugo Jurševska vadībā
un šodien ir prieks par Sporta meistariem Starptautiskās klases sporta meistariem Kandavas kartingistiem..ceru ka Kandavas jaunie kartingisti Turpinās nest Kandavas vārdu pasaulē......

Atbildēt

Jēpis

27.10.2018. 01:01

»

Esmu kandavniece

Traucē gan


Trase traucē Elzas brāļa dēlam Raimondam un viņa sievai Ramonai to es zinu personīgi un vēl it kā diviem kuri maskējas jo laikam nevēlas pateikt Kandavas sabiedrībai acīs to

Atbildēt

Jēpis

26.10.2018. 22:20

»

Latvietis

Mans jautājums nebija kā jūs turpināsies nomelnot raksta autori!!!, bet gan ko jūs esat personīgi darījis lai mazinātu vides troksni


no 2007 gada man nav Automašīnas daudz staigāju ar kājām izmantoju sabiedrisko transportu Vilcienu Autobusu.nebraucu ar kartingu dzīvoju meža malā veidoju savu ainavu cenšos sev apkārt sakārtot, vidi censos atbalstīt jauno sportistus....
par nomelnošanu neviens te nenomelno ir zināmi fakti ir zināmi procesi un ir zināmas lietas tā virtuve man ir ļoti pazīstama.. tadēļ es iesaistijos ,lai noskaidrotu kas ir kas nav un esmu iemacijies teikt to ko zinu redzēju un saprotu...

Atbildēt

Latvietis

26.10.2018. 21:07

»

Jēpis

Viss ir Skaisti.tikai jau Kandavas gadījumā...


Mans jautājums nebija kā jūs turpināsies nomelnot raksta autori!!!, bet gan ko jūs esat personīgi darījis lai mazinātu vides troksni?

Atbildēt

Jēpis

26.10.2018. 20:42

»

Latvietis

Tas tā ieskatam...


Viss ir Skaisti.tikai jau Kandavas gadījumā:
1. kas bija 1 vista vai Ola Trase vai Elzas nopirktā māja
2 Personisko attiecību kārtošana ...Caur Trasi
3 Alkatība no iesniedzējas puses
4. Kartings ir Kandavas nacionālais Sporta veids....
5. Sadzīves priekšmeti vai instrumenti ir krietni skaļāki Zāģis 106 Decibeļiun Trimmeris 116 decibeļi tad ko zāliti ar šķērēm griezt..??

Atbildēt

Jēpis

26.10.2018. 20:31

»

Melo

Jeepi,ciemos aicina,bet es neaicinu.Vispaar- es ieteiktu,pirms uzsaakt kaut kaadas diivainas aktivitaates,uzmaniigi izlasiit,par ko tad iisti ciinaas Elza Freiberga-vai vinjas meerkjis ir izniicinat trasi,vai panaakt,lai uzbuuvee troksnja aizsargsienu


Melo.
1.
Tu esi laikā atpalikusi viņa apstrīdēja arī Buvatļauju sienas būvniecībai un sienu nevar būvēt
2 Iemeslu šīm visām lietām vai cēloni arī zini cīnīšanos par savu kabatu nevajag likt augstāk par apkārtējo sabiedrību tik aprobežoti jau neesam
3 Zāgim decibelli ir 106 ko uzrāda rūpnica ražotāja un trimerim lidz 116..tas nozīmē Zālīti ar šķerem nakošo sezonu bgriezīsi demokratijas ROZIJA izpratnē
4 ELZA vēl pati neapzinās kur viņa ir iekūlusies un kas notiks kad viņa kļūs lieka un nevajadzīga ....
5. Ciemos es neprasījos lai parakstītu par vai pret to var izdarīt uz ielas arī..

Atbildēt

Latvietis

26.10.2018. 13:55

Tas tā ieskatam:
Troksnis ir jebkura nepatīkama vai nevēlama skaņa, kas pārtrauc klusumu, traucē dzirdēt vajadzīgo informāciju vai izraisa nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka organismu.
Kā fizikāla parādība skaņa ir elastiskas svārstības mijiedarbībā ar vidi, kurā notiek svārstību izplatīšanās. Elastiskās svārstības ar frekvenci no 16 HZ līdz 20 000 Hz cilvēkam izraisa dzirdes sajūtu, tādēļ šo svārstību izplatīšanās procesu sauc par skaņas viļņiem jeb skaņām. Ja elastisko svārstību frekvence ir lielāka vai mazāka par dzirdamības robežām, tad šāda svārstība neizraisa dzirdes sajūtu, bet rada cita veida fizioloģisko iedarbību, piemēram, baiļu sajūtu. Skaņu raksturo tās spiediens (dB), frekvence (Hz), ātrums vidē (m/s), intensitāte (W/m2) un viļņa garums (λ, m).
Skaņas var būt vienkāršas, sastāvot no vienas - sinusiodālas svārstības, kā arī saliktas, kam raksturīgas dažādu frekvenču svārstības.
Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nevēlamas vai kaitīgas cilvēka darbības radītās āra skaņas sauc par vides troksni, kas uzskatāms par vides piesārņojumu. Eiropā 60% no visām sūdzībām par vides trokšņiem, kas tiek saņemtas, ir par pilsētvides trokšņiem.
Galvenie vides trokšņa avoti pilsētās un apdzīvotās vietās ir:
• autotransports,
• gaisa satiksme,
• dzelzceļš,
• būvniecība,
• rūpniecība,
• izklaides pasākumi,
• sadzīve (āra vidē).

Trokšņa avota radītā vides trokšņa izplatība vidē ir atkarīga no trokšņa avota veida, attāluma, atmosfēras absorbcijas, vēja, temperatūras, barjerām, zemes absorbcijas, atstarošanās līmeņa, mitruma līmeņa un nokrišņiem.
No daudziem vides dabiskajiem un antropogēnajiem faktoriem, kas ietekmē cilvēka veselību, viens no būtiskākajiem ir troksnis. Eiropā apmēram 270 milj. iedzīvotāju dzīvo vietās, kur troksnis nopietni traucē viņu dzīvi.
Pasaules veselības organizācija (World Health Organization) ir pētījusi vides trokšņu ietekmi uz cilvēka psihi un veselību. Ilgstošu miega traucējumu un priekšlaicīgas pamošanās sekas ir šādas:
• nogurums un savārgums;
• uzmanības, koncentrēšanās un atmiņas vājināšanās;
• profesionāla un sociāla disfunkcija pieaugušajiem, vājas sekmes bērniem;
• slikta oma, aizkaitinājums un uzbudināmība;
• miegainība dienas laikā;
• enerģijas, motivācijas un iniciatīvas samazināšanās;
• neuzmanība, tieksme uz kļūdām darbā un katastrofām satiksmē;
• spriedze, galvassāpes, gastroentereloģiski simptomi, organismam reaģējot uz bezmiegu;
• bažas un papildus rūpes par miegu.

Izmantotie materiāli:
Eglīte, M. red. Vides veselība.. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2008. 696 lpp.
Branka V., Gaumigs V., Puķītis P. Fizikas jēdzieni, likumi, formulas, Rīga: Zvaigzne ABC, 1995.195 lpp.
World Health Organization Regional office for Europe. Night noise guidelines for Europe. Bonne: World Health Organization, 2007. 305 p.
Crocker, J.M., Handbook of noise and vibration control. Hoboken: John Wiley, 2007. 1569 p.
Brüel & Kjær Sound & Vibration Measurement A/S, Environmental Noise booklet. Noise

Lai kvalitatīvi novērtētu vides trokšņa līmeņus, parasti notiek eksperimentālo mērījumu veikšana. Tomēr ne vienmēr mērījumu veikšana ir efektīvs un iespējams risinājums. Situācijās, kad mērījumu veikšana nav iespējama vai nav lietderīga, trokšņa līmeņus prognozē, izmantojot speciāli izstrādātas metodes, kuru pamatā ir trokšņa viļņu starojuma un izplatīšanās vidē matemātiskie modeļi.
Piemēram: dzelzceļa trokšņa modelēšanai daudzās ES dalībvalstīs ir izstrādātas un jau ilgāk par divām dekādēm pielieto nacionālās metodes. Pēdējo gadu laikā Eiropas Komisija lielu uzmanību veltīja vienotās trokšņa modelēšanas metodes izstrādei visām ES dalībvalstīm. Kamēr vienotā metode nav apstiprināta, EK vides trokšņa direktīva 2002/49/EK par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtību iesaka izmantot Nīderlandes nacionālo metodi RMR (Reken - en Meetvoorschrift Railverkeerslawaai) kā pagaidu metodi dzelzceļa trokšņa modelēšanai ES dalībvalstīs. Tās īpaši attiecās uz dalībvalstīm, kur nacionālās metodes izstrādātas vēl nav: Baltijas valstis, Slovēnija, Beļģija, Spānija, Grieķija, Portugāle un Itālija.
RMR metode ļauj aprēķināt trokšņa līmeņus astoņās oktāvu joslās, zināmā uztveršanas punktā no garāmbraucošā vilcienā un vispārinātā formā var būt pierakstīta, kā:

kur Li – A-izsvarots skaņas spiediena līmenis uztveršanas punktā oktāvu joslā i, dB(A); T – vilciena tips; V/V0 un Q/Q0 ir attiecīgi normalizēti vilciena ātrums un satiksmes intensitāte; Br – bremzēšanas troksnis; En – dzinēja troksnis; Ae – aerodinamiskais troksnis; Tr – sliežu ceļa tips; D – sliežu savienojumu klase; Rr un Wr – sliežu un riteņu nelīdzenumi; GU – attāluma vājinājums; OD – izplatīšanās vājinājums; SW – šķēršļu efekts; R – atstarošanos efekts.
Parametri kvadrātiekavās definē garāmbraucoša vilciena trokšņa starojuma spektru, bet pārējie apraksta trokšņa viļņu izplatīšanos no avota līdz uztvērējam.

ES likumdošana un politika iestājas par trokšņa samazināšanu, radot dalībvalstīm savietojamas direktīvas un atbilstošas tehniskās specifikācijas. Piemēram, vides trokšņa direktīva (Environmental Noise Directive) ES dalībvalstīm liek izstrādāt un iesniegt trokšņu kartes un rīcības plānus trokšņu slāpēšanai. ES seko arī dalībvalstu likumdošanai un var pieprasīt ieviest specifisko likumdošanu trokšņu ierobežošanai.
Trokšņu slāpēšanai realizēti daudz un dažādi projekti. Pārsvarā tie saistīti ar trokšņu aizsargsienu būvniecību un troksni izolējošu logu izvietošanu dzīvojamās mājās tuvumā. Nākotnē trokšņu slāpēšanā lielāko potenciālu speciālisti saskata klusāku transporta līdzekļu ražošanā.
Visa informācija ir no oficālajām mājas lapām!

Ja gribi veidot biznesu, kas rada troksni, pilsētas vidē, tad ir jāievēro LR likumdošana, direktīvas.

Sāc pats no sevis, tad arī mainīsies apkārtējie - Ko Tu personīgi esi izdarījis, lai mazinātos vides troksnis? It īpaši gribu šo jautājumu uzdot tiem komentētājiem, kas nomelno raksta autori un vīņas ģimenes locekļu!!!!

Es personīgi:
1. uz darbu/veikalu dodos ar kājām vai braucu ar riteni;
2. esmu nomainījis mašīnu (hibrīds);
3. Masīnu lietoju tikai, ja tā ļoti nepieciešama 1-2x nedēļā.

Atbildēt

Melo

26.10.2018. 13:40

»

Jēpis

MELO un Cilvēks kādā adresē Jūs dzīvojiet Rit ap 10 .00 varu pieiet un noformēt Jūs ka TREŠO


Jeepi,ciemos aicina,bet es neaicinu.Vispaar- es ieteiktu,pirms uzsaakt kaut kaadas diivainas aktivitaates,uzmaniigi izlasiit,par ko tad iisti ciinaas Elza Freiberga-vai vinjas meerkjis ir izniicinat trasi,vai panaakt,lai uzbuuvee troksnja aizsargsienu?

Atbildēt

Jēpis

26.10.2018. 10:39

»

Cilvēks

Vai pats Jūs dzīvojat Priežu ielā A.J. kungs


Cilvēks. un Jūs dzīvojiet Priežu Ielā...?vai ciemojieties bieži..??

Atbildēt

Jēpis

26.10.2018. 10:27

»

Cilvēks

Vai pats Jūs dzīvojat Priežu ielā A.J. kungs


Es dzīvoju netālu no priežu ielas. Zemītes ielā 2-8 priežu ielā dzīvoja mūsu ģimenes draugi mana Tēva kursa biedrs ar Sievu un tajās mājās es pirmo reizi redzēju kartingus braucot abi nomira trīs skolas biedri dzīvoja viens tagad vel dzīvo un divi atbrauc ciemos pie vecākiem .Es šobrīd dzīvoju pie otras trases kur arī naktīs brauc ar mašīnām dažādas sacensībās .Mana Bērnība tur pagājusi ap kartinga trasi un esmu ar dzīvi apmierināts līdz "Demokrāti sāk izcelties...

Atbildēt

Jēpis

25.10.2018. 22:12

MELO un Cilvēks kādā adresē Jūs dzīvojiet Rit ap 10 .00 varu pieiet un noformēt Jūs ka TREŠO

Atbildēt

Jēpis

25.10.2018. 22:09

»

Jēpis

tad es Tevi nesatiku pasaki adresi rit aiziešu lai oficiāli vari būt trešā


trīs dienas Staigāju pa visām priežu ielas mājām vienigi histēriski kliedza bija Ramona jaunais cilv;ēks ar kuru runāja pat sakautrējās par viņas izdarībām,es speciāli izstaigāju visas mājas lai reāli saprastu esošo situ;aciju drīksti man piezvanit un oficiāli apstiprināt nu jā 3 tas ir daudz..

Atbildēt

Jēpis

25.10.2018. 22:05

»

Cilvēks

Jēpi, pirms rakstiet komentārus noskaidrojiet patiesību - Raimonds nav Elzas brālis.... Es arī esmu pret Kandavas kartoromu, un es arī neesmu Elza Freiberga


tad es Tevi nesatiku pasaki adresi rit aiziešu lai oficiāli vari būt trešā...
slikti ka trīs dienu laikā neparādījies uz priežu ielas

Atbildēt

HV

25.10.2018. 21:16

Labāk būtu, ja parakstītos kā Elza Vorkale!

Atbildēt

Cilvēks

25.10.2018. 21:03

»

Jēpis

Pietiek melot Pret trasi Kandavā 2 cilvēki Raimonds un Ramona


Jēpi, pirms rakstiet komentārus noskaidrojiet patiesību - Raimonds nav Elzas brālis.... Es arī esmu pret Kandavas kartoromu, un es arī neesmu Elza Freiberga.

Atbildēt

Melo

25.10.2018. 16:14

»

Jēpis

Pietiek melot Pret trasi Kandavā 2 cilvēki Raimonds un Ramona


Jeepis,ir vnsmaz triis,kuri ir pret to,ka nav troksnja aizsargsiena-Raimonds,Ramona un es.Un es neesmu Elza Freiberga.

Atbildēt

Jēpis

25.10.2018. 08:13

Pietiek melot Pret trasi Kandavā 2 cilvēki Raimonds un Ramona

Atbildēt

Pfff

24.10.2018. 22:12

Lapsas kažoks lēts palicis

Atbildēt

2010.gada 25.novembrī Nr.5.1-2-4/2010 REVĪZIJAS ZIŅOJUMS Rīgā VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija” darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām un efektivitātes izvērtējums

24.10.2018. 21:58


Laikā līdz šodienai nekas CSDD nav mainījies, jāmaina Valde:


Lai gan normatīvie akti nodrošina iespēju valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājam veikt efektīvu valsts kapitālsabiedrības pārvaldi saskaņā ar starptautiski atzītiem labas pārvaldības principiem3, Satiksmes ministrija nav pilnībā izmantojusi iespēju ietekmēt CSDD darbības stratēģiju:
12.1. nosakot kapitālsabiedrības darbības rezultātus un rezultāta sasniegšanas metodes;
12.2. līdzsvarojot kapitālsabiedrības darbības finanšu un sociālos mērķus un
12.3. regulāri izvērtējot kapitālsabiedrības darbības ietekmi uz stratēģisko mērķu īstenošanu un ieguldīto aktīvu atdevi,
kā rezultātā ilgtermiņa attīstības plānus4 CSDD izstrādā un īsteno, pati nosakot peļņas apmērus, investīciju apjomus un virzienus.
13. Nepietiekama valsts kapitālsabiedrības pārvaldība revidējamajā laika periodā ir ietekmējusi CSDD darbību un lēmumu pieņemšanu:
13.1. nododot tehniskās kontroles pakalpojumu sniegšanu privātiem komersantiem netika nodrošinātas vienādas konkurences iespējas visiem subjektiem darboties transportlīdzekļu tehniskās kontroles tirgū Latvijā un radīts risks, ka arī turpmākais akreditācijas process būs formāls, jo tehniskās kontroles pakalpojuma nodošanai privātajām sabiedrībām netika rīkotas atklātas atlases procedūras, savukārt pašlaik – sniedzot tehniskās kontroles pakalpojumus pēdējo 15 gadu laikā - akreditētās sabiedrības ir ieguvušas būtiskas priekšrocības to darbības turpmākai akreditācijai;
13.2. CSDD apstiprina tarifus daļai pakalpojumu, kuri tiek sniegti, pildot deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus, tādējādi neievērojot normatīvā akta5 prasību, kas paredz Ministru kabineta kompetenci minēto pakalpojumu tarifu apstiprināšanā un nenodrošinot valsts uzraudzību pār tādu uzdevumu veikšanu, kas tiek veikti atrodoties monopola situācijā;
13.3. transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumu tarifu paaugstinājums par 25% – 30% nodrošināja CSDD ieņēmumu palielinājumu 2009.gadā aptuveni par Ls 3,5 milj., lai gan aptuveni 88% no transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumiem nodrošina akreditētās kapitālsabiedrības, kurām samaksa par sniegto pakalpojumu nav paaugstināta, bet CSDD papildus tehniskajai kontrolei nodrošina galvenokārt transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanas uzraudzību un ar minētajiem pakalpojumiem saistīto informācijas tehnoloģiju darbību;
13.4. CSDD pakalpojumu tarifu piemērošanas rezultātā tiek nodrošināts CSDD pašas noteiktais peļņas apmērs - 10%6, tomēr atsevišķu CSDD pakalpojumu tarifi tiek noteikti nepamatoti, nesaistot tos ar pašizmaksu, kā arī veicot šķērssubsīdijas citiem pakalpojumiem, kuri tiek sniegti bez maksas (piemēram, transportlīdzekļu norakstīšana) un kuru izmaksas tiek attiecinātas uz tiem pakalpojumiem, kuriem tiek noteikti tarifi.
14. Revīzijā tika konstatētas nepilnības normatīvajos aktos, kas revidējamajā laika posmā ir izraisījušas valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu:
14.1. normatīvajos aktos nenosakot prasību par obligātu transportlīdzekļa nodevas samaksu, ja iepriekšējos gados transportlīdzeklis ir bijis reģistrēts Latvijā, bet par to nav maksāta transportlīdzekļa nodeva, bet tā vietā nosakot maksājumu tikai par kārtējo gadu, 2009.gadā par Ls 199 166 tika samazināts valsts autoceļu un pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanas budžetā ieskaitāmais līdzekļu apjoms;
14.2. lai gan normatīvie akti7 paredz sodu transportlīdzekļa vadītājam par tādu transportlīdzekļa vadīšanu, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, tomēr tajos nav noteikti mehānismi, kas nodrošinātu to transportlīdzekļu skaita samazināšanu, kuriem ilgstoši netiek veikta tehniskā apskate un kuri netiek noņemti no uzskaites.
No transportlīdzekļu reģistrā uz 01.01.2010. reģistrētajiem 1 148 507 transportlīdzekļiem, kuriem saskaņā ar normatīvā akta8 prasībām nepieciešams veikt tehnisko apskati, derīga tehniskā apskate nebija 46,8% jeb 537 640 transportlīdzekļiem, radot risku, ka, piedaloties ceļu satiksmē ar šādiem transportlīdzekļiem tiek apdraudēta satiksmes dalībnieku drošība, piesārņota vide un netiek nodrošināta normatīvajos aktos noteikto nodevu iekasēšana.
14.3. normatīvie akti9 nenodrošina kontroli pār taksometru valsts tehniskās apskates termiņa ievērošanu gadījumos, ja tehniskā apskate ir veikta transportlīdzeklim ar privāto valsts numurzīmi, kuram vēlāk piešķirta taksometra reģistrācijas numura zīme.
15. 2009. gadā samazinot atlīdzības izmaksai paredzēto finansējuma apjomu par 15% jeb Ls 943 500 no kopējā šim mērķim apstiprinātā finansējuma apjoma, kā arī samazinot personāla izmaksas par 20% jeb Ls 1 138 447 salīdzinot ar 2008. gadu, CSDD ir nodrošinājusi fiskālo disciplīnu reglamentējošo normatīvo aktu10,11 ievērošanu, tomēr revidenti neguva pārliecību par CSDD lēmumu pamatotību, īstenojot personāla politiku un pieņemot lēmumus par personāla atlīdzību.
Lai gan 2008. un 2009. gadā CSDD plānoja izmaksu ekonomiju attiecīgi Ls 1,7 milj. un Ls 1,3 milj. apmērā attiecībā pret apstiprināto budžetu:
15.1. 2008. gada faktiskās izmaksas par Ls 1,1 milj. pārsniedza iepriekšējā gada faktisko izmaksu līmeni, galvenokārt uz personāla un valsts sociālās apdrošināšanas izmaksu pieauguma (27% apmērā) rēķina, neņemot vērā samazināto pakalpojumu apjomu. 2009.gada faktiskās personāla un valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas par Ls 0,1 milj. pārsniedza 2007. gada izmaksas, lai gan tika veikts štatu samazinājums par 13%;
15.2. 2009. gadā amatalgu samazinājums salīdzinājumā ar 2008.gadu ir panākts, samazinot darba slodzi CSDD rajonu nodaļu darbiniekiem, savukārt CSDD pārvaldes darbiniekiem algas nav samazinātas un četriem darbiniekiem saistībā ar amata maiņu un pienākumu paplašināšanu atalgojums tika palielināts par 12,8% līdz 32%;
15.3. CSDD nosaka darba samaksu12 atbilstoši spēku zaudējušam ārējam normatīvajam aktam13;
15.4. prēmiju piešķiršanu reglamentējošo iekšējo normatīvo aktu prasības CSDD nav izsekojamas, jo prēmiju piešķiršanas kārtību nosaka divi normatīvie akti14, un prēmiju piešķiršanas nosacījumi15 nesniedz skaidru priekšstatu par to, kuros gadījumos darbiniekiem būtu izmaksājama prēmija un kuros - piemaksa.
16. Izlases veidā salīdzinot CSDD darbinieku amatalgu apmēru ar līdzīgus amatus ieņemošo Satiksmes ministrijas darbinieku amatalgu apmēru, konstatēts, ka CSDD darbinieku amatalgas būtiski pārsniedz atbilstošu Satiksmes ministrijas darbinieku amatalgas vidēji par Ls 849 jeb aptuveni divas reizes, kas liecina, ka spēkā esošā vienotā atalgojuma sistēma būtiski apgrūtina iespēju akcionāram piesaistīt tādus darbiniekus valsts kapitālsabiedrību
17. CSDD izstrādātie iekšējie normatīvie akti un transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā esošās kontroles nodrošina, ka vienai un tai pašai personai ir derīga tikai viena izsniegtā autovadītāja apliecība.
18. Pārkāpumu uzskaites punktu dzēšana notiek automātiskā režīmā un sistēmā iebūvētās kontroles nodrošina, ka soda punktu dzēšana notiek normatīvajos aktos16 noteiktajā kārtībā.
Revidējamās jomas īss raksturojums
Ceļu satiksmes drošības jomas raksturojums
19. Normatīvais akts17 nosaka, ka Satiksmes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarē. Satiksmes ministrija izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus, nodrošina politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās tā ir kapitāla daļu turētāja18.
20. Normatīvais akts19, kura mērķis ir noteikt ceļu satiksmes norises un ceļu satiksmes drošības organizatoriskos un tiesiskos pamatus Latvijā, nosaka, ka:
20.1. ceļu satiksmes vispārējo pārvaldi realizē Ministru kabinets un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei;
20.2. ceļu satiksmes pārvaldi atbilstoši savai kompetencei realizē Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija;
20.3. Satiksmes ministrija organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī veic valsts uzraudzību pār likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmes drošības jomā. Satiksmes ministrs izdod ar ceļu satiksmes drošību saistītus aktus.

Atbildēt

Sveiciens csdd.

24.10.2018. 21:50

Vai kāds var saprotamā valodā paskaidrot kāpēc Lukstiņam ir tik neierobežotas pilnvaras tērēt savas pašapziņas ( labākajā gadījumā ) apmierināšanai valsts naudu, kuru maksājam mēs visi tam kantorim CSDD....?

Atbildēt

Jēpis

24.10.2018. 21:36

»

Lauķis

Protams, ka Jūsu uzrunātie cilvēki parakstīja atbalstu trasei - pamēģini tikai šajā ''tiesiskajā'' valstī to neizdarīt! Izlidosi no darba jau nākošajā dienā. Tiem, kuri ir darba ņēmēji, citas izejas jau nemaz nav. Tā ka tik tālu savā ''tiesiskajā'' valstī nu esam. Un ar to nav ko lielīties...


Es neesmu darba devējs nevienam šiem iedzīvotājiem kāpēc lai kāds zaudētu darbu Jūs aprunājaties ar šiem cilvēkiem tas kas šobrīd notiekas Kandavā ir absurds
Šī nav demokrātija konkrēti ELZAS Brālis Raimonds un viņa sieva Ramona ir pret trases darbību un beidziet izplatīt baumas es speciāli pieteicos apstaigāt Priežu ielas mājas Zaļās ielas mājas un smilšu ielas mājas un tie kas bija pret bija šie divi pilsoņi

Atbildēt

Jēpis

24.10.2018. 21:30

»

Ko tas Šķēles noziegumu piekārtotājs

Naglis galīgi abnagļel? Par Kandavu bija Satversmes tiesas spriedums! Tas ir nepārsūdzams...


Tu zini tiesas spriedumu par ko tas ir ...?? un ko teiksi ka no šī izriet ka Kandavā nevar darbināt zāģi 106 Dm zāles trimmeris no 104-113 dm šos datus dod rūpnīca ražotāja...tad ko Kandavā zālīti ar škērēm es domāju kurp mēs ejam..??

Atbildēt

Lauķis

24.10.2018. 21:01

»

Jēpis

Elza.Pats personīgi apstaigāju visas Priežu ielas mājas un un cilvēki parakstīja dažus dokumentus par atbalstu trase un tagad man ir tas Lielais Jautājums Kurus priežu ielas iedzīvotājus JŪS Pārstāviet Savu Brāli Raimondu un Viņa sievu Ramonu ...???? tad kāpēc Jūs miniet Priežu ielas iedzīvotājus kas...


Protams, ka Jūsu uzrunātie cilvēki parakstīja atbalstu trasei - pamēģini tikai šajā ''tiesiskajā'' valstī to neizdarīt! Izlidosi no darba jau nākošajā dienā. Tiem, kuri ir darba ņēmēji, citas izejas jau nemaz nav. Tā ka tik tālu savā ''tiesiskajā'' valstī nu esam. Un ar to nav ko lielīties.

Atbildēt

Jēpis

24.10.2018. 20:58

»

Faktoloģiska kļūda

Trase tika uzbūvēta pirms dzīvojamajām mājām...


trases malā bija dažas Mājas JELGAVAS 14,Priežu 4 Priežu 6 Priežu 8 ,priežu 10,Priežu 12 Priežu 14 un Priežu 16. daudzām šim mājām ir jauni īpašnieki, kuri šīs mājas ir ieguvuši pēc trases tas gan....
jaunuzceltas ir mājas Priežu 2, Priežu 6A. Priežu 8A,Priežu 8B,Priežu 8C,Priežu 8D,Tikai šiem īpašniekiem nav pretenzijas pret trasi....

Atbildēt

Jēpis

24.10.2018. 20:50

Elza.Pats personīgi apstaigāju visas Priežu ielas mājas un un cilvēki parakstīja dažus dokumentus par atbalstu trase un tagad man ir tas Lielais Jautājums Kurus priežu ielas iedzīvotājus JŪS Pārstāviet Savu Brāli Raimondu un Viņa sievu Ramonu ...???? tad kāpēc Jūs miniet Priežu ielas iedzīvotājus kas ir Pret trasi ....??? konkrēti PRET ir Jūsu brālis un viņa sieva Ramona tad ko 2 pret visiem Priežu ielas
īedzīvotājiem un tā ir ROUZIJA demokrātija.
Elza Jaunībā Jūs braucāt līdzi uz sacensibā piedalijāties Kartinga saimes ballītēs un tagad Jūs esat Pret Kandavas Kartadromu kur tā slavenā Kandavas kartiga saime ir izaugusi....???kā To saprast..???

Atbildēt

Tauta

24.10.2018. 20:50

Kā viens cilvēks runāt visu Kandavnieku vārdā.Tas jau vien ir apvainojums. Nezinu nevienu iedzīvotāju Kandavā un kartodroma tuvumā, kuram traucētu trases darbība.

Atbildēt

Faktoloģiska kļūda

24.10.2018. 20:16

Trase tika uzbūvēta pirms dzīvojamajām mājām!

Trases troksnis nav lielāks kā dzelzceļam, ko uzbūvēja vēl senāk.

Trases troksnis nav būtiski lielāks par tramvaju un Brīvības ielu kā tādu.

Vai tiešām mēs kā tauta esam kļuvuši tik aprobežoti un utaini, lai pārvilktu strīpu, normālai, starptautiskai un interesantai sporta būvei par labu dažiem miljonāriem un Mežciema mazākumtautības pārstāvju mikrorajonam?

Jūs ko .. esat izkūkojuši prātu?!

Atbildēt

Mārcis

24.10.2018. 20:16

Elza, vai Jūs sakāt, ka jaunieši ir emocionāli nestabili?
"Tātad īpaši adrenalīna atkarībai ir pakļauti tieši pusaudži, jo tie nekontrolē savas emocijas."

"low adrenalin level detected"

Atbildēt

Nu nu

24.10.2018. 10:00

Nekur pasaulē nav šādas atklātas auto-moto trases, pat ar trokšņa aizsargsienām, kuras atrastos tik tuvu dzīvojamām mājām, Bez jebkādiem trokšņa mērījumiem ir skaidrs, ka tas nav pieļaujams.
-----------
Nu gan kundze aizrunājusies. Piemēram, Monako F1 trase iet pa pilsētas ielām, cauri centram. Bet te kundzei "bez jebkādiem trokšņa mērījumiem" viss esot skaidrs.
Vai tikai Biķernieku trases prihvatizēt gribētāji nav samaksājuši Lato Lapsam, ka te tādi rakstiņi parādās?!

Atbildēt

Narkologs

24.10.2018. 09:52

Visnotaļ dīvaini, ka cilvēks, kurš neveiksmīgi ārstējies no alkoholisma Straupē, pārmet citiem atkarību no adrenalīna!:)

Atbildēt

Melo CSDD

23.10.2018. 21:38

http://www.bksb.lv/index.php/features/par-trasi/skana - šajā CSDD mērījumu apkopojumā skaidri redzams, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma vis Mežciems ir palicis klusāks.... pārāk liela nauda iztērēta un plānos tērējama, lai rādītu patiesību......!
Paši savā propogandas raidījumā stāstīja par fakrisko skaņas līmeni, kas ievērojami pāsniedz atļauto 60 dB.... Timrota propganda - http://www.bksb.lv/index.php/features/par-trasi/skana

Atbildēt

hugo

23.10.2018. 20:09

»

gera

Šajos it kā demokrātijas un cilvēktiesību aizstāvības laikos, apejot likumus ar līkumu, okupācijas laikā pie dzīvojamām mājām uzbūvētās trases, tagad ar valsts aktīvu atbalstu slavina kā svētumu


Gera, demokrātija nenozīmē, ka bez zināšanām, bez faktiem var gvelzt visādas stulbības! Kandavas trase tika uzvūvēta 1972.gadā! Biķernieku trase tika uzbūvēta 1966.gadā! Tagad noskaidro lūdzu kad ir uzbūvēa Elzas fiktīvi īrēais īpašums un kad ir uzbūvētas blokmājas apkārt Biķerniekiem (uzreiz pateikšu priekšā, ka krietni pēc trašu būvniecības)!

Atbildēt

>Atbildu viņas vietā

23.10.2018. 19:57

»

Atbildu viņas vietā

Privātīpašums ir cilvēktiesības. Neaizskaramas cilvēktiesības, tāpat kā tiesības uz vidi, kurā valstij ir jāaizsargā iedzīvotāju tiesības. Atbildēt, kādēļ noma, izīrē, pērk vai pārdod, nav pienākuma ne pret vienu. Tieši tāpat kā tiesības uz privāto dzīvi. Kā personas datu aizsardzība utt...


Ja Elzas fiktīvi īrētā būda atrastos īpašuma, kurš būvēts pirms trases, tad Tev varētu piekrist. Taču trase bija uzbūvēta pirms šīs mājas un būdas! Ja cilvēks izvēlas būvēt, pirkt, nomāt, īrēt blakus trasei, tad ir jāciena trase un jārēķinās ar to! Pēc Tavas un Elzas "loģikas" jāslēdz lidosta, osta, jālikvidē autotransports utt. Tak galva ir domāta ne tikai cepurei!

Atbildēt

hugo

23.10.2018. 19:54

»

Lina

Mežciema iedzīvotājiem ir jāapvienojas, jo vienam cilvēkam ir grūti cīnīties. Cilvēki Mežciemā jau tagad slimo, pārdod dzīvokļus, klusējot pamet savas mājas! Paskatieties sludinājumu portālos! Šī zaļā, brīnišķīgā apkaime ar ezeriem un mežiem ir jāattīsta kā pilsētas iedzīvotāju rekreācijas centrs, nevis...


Trase tika uzcelta pirms blokmājām! Kāda velna pēc jāpērk dzīvoklis blakus trasei, ja nepatīk motoru sports!? Tad nopērc Getliņu izgāztuvē pleķi, uzcel vasarnīcu, bet pēc tam sūdzies, ka apkārt viss smird!

Atbildēt

Par CSDD naudas izlietojuma likumību

23.10.2018. 19:13

Par iespējamiem likuma un konkurences ierobežojumu pārkāpumiem BKSB finansēšanas modelī.

CSDD atbilstoši statūtiem, apstiprināti VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija” akcionāru sapulcē 2017.gada 14. septembrī (protokols nr. 5), ir firma: valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
CSDD veic komercdarbību uz ko norāda statūtu 2. pants: "Sabiedrība nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai kopumā sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanā (NACE 84.24) un veic šādus komercdarbības veidus: ….. "
2. panta 9. punkts norāda uz vienu no CSDD komercdarbības veidiem: “ 2.9. nodrošina nacionālās Biķernieku kompleksās sporta bāzes darbību ( NACE 93.11);"
NACE darbības veida aprakstā ir norādīts sekojošas šī darbības veida apraksts:
"Šajā klasē ietilpst: – atklāto un slēgto sporta objektu darbība (atvērtu, slēgtu vai ar jumta segumu un ar vai bez skatītāju sēdvietām): • futbola, hokeja, kriketa, regbija stadioni; • treki autosacīkstēm, suņu, zirgu skriešanās sacīkstēm; • peldēšanas baseini un stadioni; • vieglatlētikas stadioni; • ziemas sporta arēnas un stadioni; • hokeja arēnas; • boksa arēnas; • golfa laukumi; • boulinga celiņi; – sporta pasākumu organizēšana un vadīšana profesionāļiem vai amatieriem atklātās vai slēgtās sporta bāzēs, ja šīs sporta bāzes ir organizētāju īpašumā. Šī klase ietver personāla vadību un nodrošināšanu šādu sporta objektu ekspluatēšanai. Šajā klasē neietilpst: – slēpotāju pacēlāju darbība, sk. klasi 49.39; – atpūtas un sporta aprīkojuma iznomāšana, sk. klasi 77.21; – fitnesa centru darbība, sk. klasi 93.13; – parku un pludmaļu darbība, sk. klasi 93.29."

CSDD ir izveidota un tai ir saistošs Valsts pārvaldes iekārtas likums. Tā 88. pants nosaka:
Publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā
(1) Ciktāl likumā nav noteikts citādi, publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība — situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

CSDD kā komersantam ir saistošs Konkurences likums. Tā 18. pants nosaka:
Negodīgas konkurences aizliegums
(1) Negodīga konkurence ir aizliegta.
(2) Par negodīgu konkurenci uzskatāmas darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai godīgas saimnieciskās darbības paražas un ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

CSDD struktūrvienība BKSB nodarbojas ar komercdarību (darbības veids NACE 93.11) un tās ietvaros pārdod auto, moto trases nomas tiesības un ar tām saistītos pakalpojumus atbilstoši CSDD Valdes 01.02.2017. apstiprinātam BKSB pakalpojumu cenrādim - publiski pieejams : http://www.bksb.lv/index.php/pakalpojumi/cenas

Šeit jānorāda uz to, ka cenrādī ietverti darbības veidi (pakalpojumi) , kurus neparedz CSDD statūti, tas ir NACE 93.11. neietver drabības veidu NACE 77.21 – atpūtas un sporta aprīkojuma iznomāšana, par kuriem noteikti izcenojumi 1.;2,; 3.; 4.; 6.; 8.; 9.; cenrāža punktos.

No dokumenta Valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) VIDĒJA TERMIŅA DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2018. – 2020., ir redzams sekojošais:

1. BKSB nodrošina pakalpojumu sniegšanu, piedāvājot nacionālās sporta bāzes infrastruktūru sporta pasākumu organizēšanai un norisei, t.sk. tehniskajiem sporta veidiem un tautas sportam. (16.lpp.)

2.Papildus iepriekš minētajiem CSDD sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar nodokļu, nodevu un naudas sodu maksājumu pieņemšanu, transportlīdzekļu un to sastāvdaļu sertifikāciju, ceļu drošības auditu, fotoradaru darbības nodrošināšanu un protokolu-lēmumu apstrādi, EUS tīkla nodrošināšanu, kā arī piedāvā Motormuzeja un BKSB pakalpojumus. (10. lpp)

3.Visi Uzņēmuma klienti ir vienlīdz nozīmīgi un pakalpojumu sniegšana tiek nodrošināta visiem klientiem vienlīdz kvalitatīvi. Klientu segmentēšana tiek veikta klientu attiecību pilnveidošanai un tiem nepieciešamā atbalsta nodrošināšanai.
Klientu segments BKSB klienti Klienti, kuri saņem BKSB pakalpojumus (10.lpp)

4. BKSB konkurē ar citām lielākajām tehnisko sporta veidu bāzēm ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs (Sporta komplekss 333, Pērnavas trase, Daugavpils spīdveja treks u.c.), tomēr kompleksa atrašanās tuvu galvaspilsētas centram, tā infrastruktūra, bagātīgā vēsture un tradīcijas, ļauj tam būt vadošajam un populārākajam Baltijas valstīs, kā arī tam ir iespējas izaugsmei un turpmākai attīstībai. Piemēra, Igaunijā modernākais un faktiski vienīgais šosejas tehnisko sporta veidu centrs atrodas nevis galvaspilsētā Tallinā, bet gan Pērnavā, savukārt Lietuvā speciālas trases nav un sportam tiek izmantoti sacīkstēm pielāgoti ielu vai ceļu posmi, slēdzot tos vispārējai satiksme (22.lpp)

5. Prognozētais struktūrvienības BKSB darbības rezultāts (BKSM ieņēmumi - izdevumi) plānotie zaudējumu 2018. gadā, - 480 000,- EUR 2019. gadā - 480 000,- EUR, 2020. gadā - 480 000,- EUR. (34. lpp)

6. Pakalpojumu maksas noteikšanas principi. Maksu par normatīvajos aktos noteiktajiem CSDD pakalpojumiem, kā arī atbrīvojumus no tiem, nosaka Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumi Nr. 1000 “Valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” publisko maksas pakalpojumu cenrādis”. Maksu par citiem pakalpojumiem nosaka CSDD valde. Noteiktās pakalpojumu cenas ir pamatotas un samērīgas, lai nodrošinātu Uzņēmuma darbības ilgtspēju, kā arī sniegto pakalpojumu augsto kvalitāti un attīstību. Pakalpojumu pašizmaksas aprēķins veikts pēc ABC (Activity Based Costing – uz aktivitātēm balstīts izmaksu aprēķins) principa, kas nosaka, ka izmaksas tiek attiecinātas uz pakalpojumiem, balstoties uz aktivitātēm un resursiem, kas tiek patērēti šo pakalpojumu sniegšanā.

No dokumentā minetajiem faktiem uz prognozēm ir redzams, ka CSDD valde, apstiprinot 01.02.2017. gada CSDD Biķernieku kompleksās sporta bāzes pakalpojumu cenrādi, ir apzināti samazinājusi BKSB pakalpojumu cenu zem tās faktiskās pašizmaksas. CSDD plāno BKSB pakalpojumu cenas samazināšanas rezultātā radītos zaudējumus EUR 480 000,- gadā kompensēt no citiem uzņēmuma ieņēmumiem, tajā skaitā no maksājumiem, kas noteikti ar Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumie Nr. 1000 “Valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, faktiski no normatīvi noteiktiem maksājumiem, kurus maksā nodokļu masātāji, tādējādi mākslīgi paaugstinot CSDD pakalpojumu tarifu cenu.

Apšaubāmas konkurences darbības aizsākās, laikā, kad ar MK lēmumiem tika samazināta CSDD valsts budžetā maksājamā peļņas daļa (dividendes). Par ko liecina sekojoši Ministru kabineta rīkojumi:

1.Ministru kabineta rīkojums Nr.461. 2012.gada 2.oktobrī (prot. Nr.49 35.§) "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" peļņas daļu”

2.Ministru kabineta rīkojums Nr.257. 2014.gada 30.maijā (prot. Nr.30 39.§) Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" peļņas daļu

3. Ministru kabineta rīkojums Nr.377 2015.gada 10.jūlijā (prot. Nr.32 36.§) Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" peļņas daļu par 2014.gadu.

Pamatojoties uz šim rīokojumiem valsts budžetā netika iemaksāti vairāki miljoni EUR, kas tika tieši novirzīti BKSB investīcijām.

No dokumenta Izglītības un Zinātnes ministrija 23.03.2018. Informatīvais ziņojums „Par Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma organizēšanu Latvijā 2019.–2022.gadā un ar to saistīto valsts finansiālo atbalstu sacensību organizēšanas licences maksājumiem” ir redzams, ka investīcijas no CSDD budzēta BKSB turpinājās arī laikā no 2015. gada līdz 2018. gadam:
"Saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2018.gada 23.februāra vēstulē Nr.03-04/581 sniegto informāciju Valsts akciju sabiedrība „Ceļu satiksmes drošības direkcija” no 2015. līdz 2017.gadam rallijkrosa trases izbūvei un uzturēšanai Biķernieku kompleksajā sporta bāzē investējusi 2 435 948 euro, savukārt 2018.gadā plānotas investīcijas 239 000 euro apmērā.” ( 1.lpp )

Ziņas par šo investīciju atbilstību Ministru kabineta rīkojumiem un lēmumiem mums nav pieejamas.

Zīmīgi, ka jau 26.08.2013. LR Satiksmes ministrs Ministru kabineta rīkojuma projektā „Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” peļņas daļu”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācija), norāda uz to ka BKSB darbība ir viens no CSDD komercdarbības veidiem:

"BKSB darbības nodrošināšana atbilstoši apstiprinātajiem statūtiem ir viens no CSDD komercdarbības veidiem un tās pienākums ir nodrošināt bāzes ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Ja netiktu veiktas investīcijas bāzes darbības nodrošināšanā un attīstīšanā, tā zaudētu savu nozīmi un iespējams jau tuvākajā laikā kļūtu izmantošanai nederīga (segums, drošības aprīkojums, komunikāciju sistēmas u.c.). ( 4. punkts, 2. lpp. )

Bez tam šajā dokumentā Satksmes ministrija analizē valsts finansiālās līdzdalības lomu komersanta CSDD konkurētspējā: "BKSB attīstīšana ir tieša konkurences nodrošināšana ar citām līdzīgajām sporta bāzēm ne tikai Baltijā, bet Eiropas līmenī, par ko liecina arī fakts, ka 2014.gadā BKSB notiks pasaules spīdveja prestižāko sacensību viens no Grad Prix posmiem.”
( 4. punkts, 2. lpp. ).

Mūsu ieskatā šāds BKSB finasēšanas modelis neatbilsts Valsts pātvaldes iekārtas likuma 10. pantā ietvertajiem nosacījumiem, cita starpā minētā panta 10. punkts nosaka: "Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu.”

Uzskatam, ka pašlaik izveidotais BKSB finansēšanas modelis ir pretrunā ar Konkurences likuma 18. panta noteikumiem. Situācija, kad valsts dotē vienu komersanu ar nolūku radīt tam dominējošu stāvokli, gan Latvijas tirgū, gan ārvalstīs, kā tas izriet no minēto dokumentu satura, mūsu ieskatā ir tiešs konkurences ierobežojumu pārkāpums.

Vienlaikus pašlaik radītais BKSB finansēšanas modelis ļauj apiet Budžeta likuma normas, slēptā veidā finansēt vienu sporta nozari, neatspoguļojot finasējuma apjomu kopējā valsts budžetā. Tā nedz 2018. gada, nedz iepriekšējo gadu Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmā 09.00.00 “Sports” dotācijas tiešā, vai slēptā veidā BKSB uzturēšanai nav ietvertas, lai gan tās ir būtiski lielas pret valsts sporta budžetu kopumā.

Šī problēma ir īpaši sasināta šobrīd, kad sabiedrībā ir izvērsta kampaņa “Es atbalstu sportu”, kuras mērķis ir palielināt sporta finasējumu un padarīt to caurskatāmu.

Ievērojot minēto lūdzam pārbaudīt:

1.Vai CSDD radītais BKSB finasēšanas modelis, dotējot tās darbību no CSDD ieņēmumiem par valsts deleģēto funkciju veikšanu, nav uzskatāms par darbību, kuruas rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti, vai godīgas saimnieciskās darbības parašas un ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana attiecībā pret minētajiem BKSB konkurentiem, kas sniedz līdzīgus trases nomas pakalpojumus?

2. Vai CSDD ar plānotu zaudējumu radīšanu vienā struktūrvienība BKSB apzināti nesamazina peļņas daļu, kas pēc likuma būtu iemaksājama valsts budžetā?

3. Vai BKSB auto moto trases un citu nekustamo īpašumu (stāvlaukumu, garažu, angāru, darbnīcu) izīrēšanas darbības veids atbilstoši 01.02.2017. gada CSDD Biķernieku kompleksās sporta bāzes pakalpojumu cenrādim, atbilst Valsts pārvaldes likuma 88. panta nosacījumiem?

4. Vai CSDD valde apstiprinot 01.02.2017. gada VAS CSDD Biķernieku kompleksās sporta bāzes pakalpojumu cenrādi nav pārkāpusi savas kompetences robežas, ievērojot to, ka cenrādī ietvertas pakalpojumu pozīcijas, kas kā darbības veids nav paredzētas CSDD statūtos.

Atbildēt

Lapas:    2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tautas mobilizācijas un tautas apātijas dialektika

FotoAbu virsrakstā minēto sociālo fenomenu dialektika ir spraiga un vēsturiski pierādīta. Tautas mobilizācijas un tautas apātijas pulsācijā var nekļūdīgi saskatīt mijiedarbību, kopsakaru, pretmetu kolīzijas, cīņu starp veco un jauno. Viss tik tikko uzskaitītais organiski piemīt lietu, parādību un procesu dialektikai.
Lasīt visu...

10

Satrunējušais nams: augustā tapusi eseja Latvijas valstij

FotoValsts bez taisnīguma ir kā ēka bez pamatiem. Agri vai vēlu tā sabruks. Latvijas valsts ēka ir avārijas stāvoklī, tā ir tuvu sabrukšanai.
Lasīt visu...

15

Atpakaļ pie dabas: Gobzemam vienkārši pietrūka brīnumsmāķa

FotoNeiet tiem mūsu premjerēšanas kandidātiem, galīgi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pēc tūlītējiem paziņojumiem par nesatricināmu divu partiju bloku ar 32 balsīm jaunajā Saeimā nu jau pēc diviem mēnešiem nav pat aptuvenas skaidrības, kas tur sanāks. Pie šādas monolītas jauno spēku vienotības (ak, šis pagalam novalkātais "V" vārds!) pārējiem čīkstulīgajiem gribētājiem sen bija jābūt noliktiem pie vietas – nu, lielākais ar katram iedalītu spēļmantiņu vai cepumu.
Lasīt visu...

15

Vējoņa kungs, es ļoti (gandrīz tikpat ļoti kā Gobzems) gribētu kļūt par Latvijas premjerministru

FotoDažādos laikos esmu ticies ar daudzu valstu prezidentiem: Bašāru al Asadu (Sīrija), Nursultānu Nazarbajevu (Kazahstāna), Ilhamu Alijevu (Azerbaidžāna), Emomali Rahmonu (Tadžikistāna), Giorgiju Margvelašvili (Gruzija) u.c. Taču Jūs esat man pats tuvākais prezidents, jo esmu Jūs redzējis visbiežāk, vienreiz pat bez kaklasaites, turklāt Jūs esat manas valsts prezidents.
Lasīt visu...

21

Garāka par mūžu vēlēšanu nakts ilgst

FotoTā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli nomācoša un asiņaina. Diemžēl arī burtiskā nozīmē. Piecus mēnešus pirms vēlēšanām – maijā pie pilsētas lielākajiem kapiem notika skaļa slepkavība. Tika nošauts maksātne­spējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šo traģisko notikumu nekavējoties steidza izmantot paši ciniskākie, kuri cilvēku nāvē saredz politiskās publicitātes dividendes.
Lasīt visu...

21

Brāķis

FotoIr lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusē. Tāpēc saņemieties, lapaspuses būs trīs.
Lasīt visu...

20

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

FotoPirmdien pulksten 10.00 preses konference par notikumiem valdības veidošanā. Es saprotu, stresa un spriedzes līmenis pieaug, intrigu skaits palielinās, taču Latvija ir pelnījusi labākos no labākajiem ministru posteņos. Latvija ir pelnījusi ieraudzīt balsojumu, vai parlaments vēlas pateikt jā vai nē valsts gudrākajiem prātiem, labākajam, kas mums valstī ir.
Lasīt visu...

21

Servitūts

FotoServitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par labu visiem, lai mazinātu konfliktus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu...

Foto

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

Arvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad....

Foto

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu...

Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...