Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Kā to šodien atzīst absolūtais militāro ekspertu un analītiķu vairākums, tad 2022. gada 24.februārī Krievijas federācijas izraisītais pilna mēroga karš pret Ukrainu jau sen ir pāraudzis vidējas intensitātes lokāla konflikta mērogu. Tas izriet gan no karadarbības aptvertās teritorijas, gan iesaistīto bruņoto spēku skaitliskā sastāva, gan pielietotā modernā bruņojuma, kas ir raksturīgs šim konfliktam.”

Šie ir ievadvārdi no 7. septembrī tīmekļa platformā “Ukrinform” publicētā Ukrainas BS virspavēlnieka ģenerāļa Valerija Zalužnija raksta “Militārās kampaņas nodrošinājuma perspektīvas 2023.gadā: Ukrainas skatpunkts”. Domāju, ka nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka šāda tipa un mēroga militārs konflikts Eiropā nav piedzīvots kopš WWII. Tas liek dažādu valstu militāriem ekspertiem rūpīgi sekot notikumiem, izdarot atbilstošus secinājumus un, iespējams, liekot aizsardzības jomas vadībai pārskatīt savu bruņoto spēku attīstības plānus.

Par Krievijas iebrukuma sākuma fāzi ar Kijevas ieņemšanas izgāšanos ir sarakstīts jau pietiekami, un arī es par to esmu rakstījis šajā portālā (https://pietiek.com/raksti/kapec_krievija_zaude_karu_ukraina/), tāpēc neatkārtošos, bet pievērsīšos pēdējām Ukrainas BS militārām operācijām Harkivas un Hersonas apgabalos.

Par gaidāmo pretuzbrukumu Hersonas virzienā tika runāts jau sen un visās malās. Krievi uz to uzķērās un sāka atvilkt spēkus no citiem virzieniem, pastiprinot grupējumu Dņepras upes labajā krastā. Kad šis grupējums sasniedza 20 tūkstošus, ukraiņi ar HIMARS raķešu sistēmām iznīcināja tiltus pār Dņepru, nogriežot no apgādes sistēmas upes labajā krastā izvietoto Krievijas BS grupējumu un radot operatīvā aplenkuma draudus. Līdz ar to tas radīja labvēlīgus apstākļus ukraiņu pretuzbrukumam Harkivas virzienā.

Pirms pretuzbrukuma sākuma ar apskaužamu regularitāti HIMARS iznīcināja krievu munīcijas noliktavas, radot pretiniekam nopietnas loģistikas problēmas, jo, kā tas zināms, tad krievi uzsvaru liek nevis uz kvalitāti, bet uz kvantitāti, veicot artilērijas apšaudi nevis pa konkrētiem mērķiem, bet pa platībām, izlietojot milzīgu munīcijas daudzumu. Šī pretuzbrukuma rezultātā sešu dienu laikā tika atbrīvota teritorija vairāku tūkstošu kvadrātkilometru platībā, ziemeļos pretinieks tika atsviests līdz Krievijas robežai 200 km garā joslā, bet austrumu virzienā krievi atkāpās līdz Kupjanskas pilsētai 124 km attālumā no Harkivas, atstājot Izjumas pilsētu.

Tādējādi var droši apgalvot, ka Kremļa plāns “atbrīvot” visu Doņeckas apgabalu ir ar blīkšķi izgāzies, līdzīgi kā tas bija ar plānoto Kijevas ieņemšanu. Ukraiņu taktika šajā operācijā bija šāda - mobilās triecienvienības pārrāva pretinieka aizsardzību vairākos virzienos, tam sekoja bruņutehnikas vienības, kas paplašināja pārrāvumu un pārņēma kontroli pār teritoriju, turklāt ukraiņu spēki centās apiet krievu nocietinātos rajonus, atstājot tos ielenkumā.

Jāpiezīmē, ka izslavētās krievu elitārās 1. tanku armijas vienības panikā atkāpās, pametot tehniku un munīciju. Ir informācija, ka šajās kaujās cīņai ar pretinieka tankiem ukraiņi veiksmīgi izmantoja uz Humvee bāzes uzmontētās prettanku raķešu sistēmas. Tas varētu izskatīties apmēram šādi - https://youtu.be/VOckoCL65eA (jautājums ir interesants, apskatot to Latvijas kontekstā, tāpēc par to varētu parunāt kādā no nākošajiem rakstiem). Jāpiezīmē, ka dzīvā spēka pārsvars nebija ukraiņu pusē (pēc dažiem avotiem tas bija 2:1 krievu labā).

Vienlaikus arī Hersonas apgabalā ukraiņu spiediens nemazinājās, un es to sauktu par “lienošo pretuzbrukumu”, kad pretinieka grupējums tiek nogriezts no apgādes sistēmas un ir pastāvīgi aplenkuma draudi, kas grauj pretinieka morāli. Kopumā runājot par pretuzbrukuma plānu un tā realizāciju, es to nosauktu par augstāko pilotāžu kara vešanas mākslā (domājams, ka plāns tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar Pentagonu).

Kādi tad bija tie faktori, kas nodrošināja šīs operācijas izdošanos?

Pirmkārt, pretinieka stratēģiskais apmāns, kas neļāva krieviem noteikt ukraiņu galvenā pretuzbrukuma virzienu. Tas savukārt var liecināt par krievu tehniskās izlūkošanas zemo līmeni (satelīti, elektroniskā izlūkošana). Vienlaikus tas var arī liecināt par ukraiņu pretizlūkošanas dienestu profesionalitāti, dezinformējot pretinieku caur tā aģentūru (būtu naivi iedomāties, ka Kremlim nav iefiltrētu aģentu Ukrainas varas ešelonos).

Otrkārt, nepieciešamā apjomā un precīza izlūkošanas informācija, kas bija pieejama ukraiņu pusei gan operatīvā, gan taktiskā līmenī. Nav noslēpums, ka ukraiņi saņem šo informāciju no Rietumu sabiedrotajiem online režīmā, kas ļauj viņiem ne vien iegūt precīzas mērķu koordinātes, bet arī izsekot pretinieka grupējumu pārvietošanos un, iespējams, pat iegūt informāciju par pretinieka plānotajām operācijām.

Treškārt, sekmīga cīņa ar pretinieka loģistiku. Atvaļinātais ASV ģenerālleitnants un bijušais ASV sauszemes spēku virspavēlnieks Eiropā Bens Hodžess (Ben Hodges) vienā no savām intervijām izteicās, ka karš ir pārbaudījums gribai un loģistikai. Kā jau tas tika minēts iepriekš, tad Krievijas armijai stabila apgāde ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā tās pielietoto taktiku - masveida artilērijas apšaudes ar milzīgu munīcijas patēriņu.

Šī shēma Ukrainā darbojās šādi - munīcija tiek piegādāta pa dzelzceļu uz noliktavām, kas izvietotas dažu desmitu km attāluma no frontes, no kurienes tā tiek pievesta uz pozīcijām ar autotransportu, veicot vairākus reisus dienā un tādējādi nodrošinot pastāvīgu ukraiņu pozīciju apšaudi. Sistēma darbojās līdz brīdim, kad ukraiņi sāka saņemt no ASV un britiem mobilo reaktīvo zalvju raķešu iekārtas HIMARS un M270 (HIMARS kāpurķēžu variants) ar darbības rādiusu 80 km un trāpījuma precizitāti daži metri (salīdzinoši krievu “Smerč” ar līdzīgu darbības rādiusu izkliede sastāda 150 m.).

Pēc pirmo HIMARS saņemšanas regulāri sāka uziet gaisā krievu noliktavas un komandcentri, ko krievi izskaidroja ar “neuzmanīgu pīpēšanu”. Sistēma darbojās šādi - nakts aizsegā HIMARS ieņem pozīciju un 5 minūšu laikā izšauj raķešu komplektu, vadoties pēc saņemtām koordinātēm, un, iekams pretinieks paspēj piefiksēt HIMARS atrašanās vietu, tas pazūd miglā. Tātad - precīza izlūkinformācija par mērķi + izpildes ātrums + precizitāte = krieva noliktavai p…da. Rezultātā pretinieks spiests pārvietot tālāk noliktavas un izstiept loģistiku. Jautājums cik tālu, ja, piemēram, taktisko raķešu ATACMS darbības rādiuss ir 300 km ( ir pamatotas aizdomas, ka ukraiņu HIMARS un M270 jau tiek nodrošināti ar šīm raķetēm).

Tas nozīme, ka ukraiņi spēs aizsniegt Krievijas teritoriju, un šeit rodas jautājums - vai Ukrainas vadībai pietiks politiskās gribas pieņemt lēmumu apšaudīt militāros un infrastruktūras objektus Krievija teritorijā, atbildot uz civilo objektu raķešu apšaudēm no Krievijas teritorijas? Cerams, ka pietiks.

Protams, arī ukraiņu militārie objekti tiek pakļauti pretinieka apšaudēm. Cik zināms, tad ukraiņi ir mēģinājuši maksimāli decentralizēt savas noliktavas + pretgaisa aizsardzība. Jāpiezīmē, ka, ja tradicionālās pretgaisa aizsardzības sistēmas vairāk vai mazāk sekmīgi spēj cīnīties ar ballistiskajām un spārnotajām raķetēm, tad ar zalvju reaktīvo raķešu sistēmām šeit ir problēma, ņemot vērā to lidojuma īso laiku, ātrumu un salīdzinoši nelielos gabarītus. Tīmeklī ir informācija par to, ka karadarbības laikā Sīrijā izslavētajai Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmai “Dzelzs kupols” nav izdevies pārtvert visas “Smerč” raķetes masveida apšaudes laikā, savukārt krievi apgalvo, ka ar kompleksu ‘BUK M-3” varot pārtvert HIMARS raķetes. Bet tā jau ir tēma atsevišķam pētījumam.

Un nobeigumā vēl viens faktors, kas varēja ietekmēt ukraiņu pretuzbrukuma rezultātu, un tas ir - BS vadība visos līmeņos. Ka zināms, tad Ukrainas BS tiek ne vien apbruņoti ar NATO bruņojumu, bet arī tiek apmācīti atbilstoši NATO standartiem, un tas attiecas gan uz taktiku, gan uz BS vadību. Viens no efektīvas vadības priekšnoteikumiem ir komandieru spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus. Tas nozīmē to, ka pavēle konkrēta uzdevuma izpildei tiek nolaista no augšas, bet attiecīgās apakšvienības komandieris ir tiesīgs ienest korekcijas pavēles izpildē, vadoties pēc apstākļiem, un par to viņš netiks sodīts.

Vēl vairāk, ja komandieris ir kļūdījies un pieņēmis nepareizu lēmumu, tad viņš var tikt pazemināts amatā, bet ne apvainots spiegošanā un represēts kopā ar ģimenes locekļiem. Neatceros nevienu gadījumu, kad kādu no Vērmahta ģenerāļiem Hitlers būtu represējis viņa pavēles nepildīšanas dēļ, atcēlis no amata un vēlāk atkal atjaunojis. Krievijā viss bija otrādi un tas velkas vēl līdz šodienai.

Karš Ukrainā - mācībstunda baltiešiem, tēma, kas laika trūkuma dēļ netika iekļauta šajā rakstā, bet, cerams, tiks apskatīta kādā no nākamajiem.

* Literārs pseidonīms

Novērtē šo rakstu:

89
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...