Ušakova vadītā pašvaldība divās nedēļās nespēj noskaidrot, kas tās uzdevumā nodarbojas ar koku izzāģēšanu Rīgā
PIETIEK16.05.2018.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Aleksandra Kutuzova
20.05.2018. 09:43It ka dzivojam XXI.gadsimta, ieej datora un paskaties ar ko noslegti attiecigi ligumi. Kads te vel papildus laiks vajadzigs. Impotentu kantoris.
Lasta
18.05.2018. 17:10Ušakovs pat nevar noskaidrot kas viņam pieder. kā viņš paša radītāja bardāk spētu kaut ko noskaidrot par kokiem
Zanīte
18.05.2018. 13:57Nieks par kokiem, Tajā pašvaldībā pat bija struktūrvienības par kuru darbību neviens neko nevarēja paskaidrot. Pat tās darbinieki to nezinaja! :D
Dendrologs
17.05.2018. 19:43KOKIEM,kā cilvēkam parastam,ir vajadzīga ATAUDZE.Cik sorosisti iestādīja kociņu ap RĪGU pavasarī un cik stādīs rudenī,SKAITĻOS!
Kļimoviča maita
17.05.2018. 12:35Atbildi par katru koku rakstveidā! Kādēļ nozāģēja utt. Lai kaut ko vismaz dara darba laikā!
Citi, mazāk svarīgi notikumi Rīgā
17.05.2018. 04:50Piektdien, 11. maijā, Valsts policija aizdomās par sievietes slepkavību Rīgā aizturējusi divus Indijas pilsoņus, portālu "Delfi" informēja Valsts policijā.
11. maijā Valsts policija saņēmusi informāciju no iedzīvotājiem, ka Rīgā, Viestura prospektā, kāda sieviete izkritusi pa astotā stāva dzīvokļa logu. Ierodoties notikuma vietā, pie ieejas kāpņu telpā policisti atraduši 1985. gadā dzimušas sievietes līķi.
Naivā
16.05.2018. 21:08Pieprasīt atbildi par katru nozāģēto koku ? Vai nav debīli ? Rīgas meži un parki ir iestādījuši 12000 koku. Kāpēc visi šūmējas vienīgi par Rīgas centru ? Var jau sastādīt virs komunikācijām, pēc tam prasīt atskaites , kāpēc tomēr konkrētais koks nozāģēts , neskatoties uz gāzes vada remonta nepieciešamību. No visiem Rīgas mēriem vislabākais bija A.Ārgalis, kurš kanālā iestādīja ūdensrozes. Par to rakstīja un atāstīja visi saziņas līdzekļi. Štrunts, ka vēlāk iznīka.
Ušakova atbilde
16.05.2018. 16:23Protams,ka manam draugam Tauriņam "Rīgas Meži" galvenajam loceklim ir tikai atļauja izzāģēt kokus Rīgā !
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
