Ušakova vadītā pašvaldība divās nedēļās nespēj noskaidrot, kas tās uzdevumā nodarbojas ar koku izzāģēšanu Rīgā
PIETIEK16.05.2018.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Aleksandra Kutuzova
20.05.2018. 09:43It ka dzivojam XXI.gadsimta, ieej datora un paskaties ar ko noslegti attiecigi ligumi. Kads te vel papildus laiks vajadzigs. Impotentu kantoris.
Lasta
18.05.2018. 17:10Ušakovs pat nevar noskaidrot kas viņam pieder. kā viņš paša radītāja bardāk spētu kaut ko noskaidrot par kokiem
Zanīte
18.05.2018. 13:57Nieks par kokiem, Tajā pašvaldībā pat bija struktūrvienības par kuru darbību neviens neko nevarēja paskaidrot. Pat tās darbinieki to nezinaja! :D
Dendrologs
17.05.2018. 19:43KOKIEM,kā cilvēkam parastam,ir vajadzīga ATAUDZE.Cik sorosisti iestādīja kociņu ap RĪGU pavasarī un cik stādīs rudenī,SKAITĻOS!
Kļimoviča maita
17.05.2018. 12:35Atbildi par katru koku rakstveidā! Kādēļ nozāģēja utt. Lai kaut ko vismaz dara darba laikā!
Citi, mazāk svarīgi notikumi Rīgā
17.05.2018. 04:50Piektdien, 11. maijā, Valsts policija aizdomās par sievietes slepkavību Rīgā aizturējusi divus Indijas pilsoņus, portālu "Delfi" informēja Valsts policijā.
11. maijā Valsts policija saņēmusi informāciju no iedzīvotājiem, ka Rīgā, Viestura prospektā, kāda sieviete izkritusi pa astotā stāva dzīvokļa logu. Ierodoties notikuma vietā, pie ieejas kāpņu telpā policisti atraduši 1985. gadā dzimušas sievietes līķi.
Naivā
16.05.2018. 21:08Pieprasīt atbildi par katru nozāģēto koku ? Vai nav debīli ? Rīgas meži un parki ir iestādījuši 12000 koku. Kāpēc visi šūmējas vienīgi par Rīgas centru ? Var jau sastādīt virs komunikācijām, pēc tam prasīt atskaites , kāpēc tomēr konkrētais koks nozāģēts , neskatoties uz gāzes vada remonta nepieciešamību. No visiem Rīgas mēriem vislabākais bija A.Ārgalis, kurš kanālā iestādīja ūdensrozes. Par to rakstīja un atāstīja visi saziņas līdzekļi. Štrunts, ka vēlāk iznīka.
Ušakova atbilde
16.05.2018. 16:23Protams,ka manam draugam Tauriņam "Rīgas Meži" galvenajam loceklim ir tikai atļauja izzāģēt kokus Rīgā !
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
