Ušakova vadītā pašvaldība divās nedēļās nespēj noskaidrot, kas tās uzdevumā nodarbojas ar koku izzāģēšanu Rīgā
PIETIEK16.05.2018.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Aleksandra Kutuzova
20.05.2018. 09:43It ka dzivojam XXI.gadsimta, ieej datora un paskaties ar ko noslegti attiecigi ligumi. Kads te vel papildus laiks vajadzigs. Impotentu kantoris.
Lasta
18.05.2018. 17:10Ušakovs pat nevar noskaidrot kas viņam pieder. kā viņš paša radītāja bardāk spētu kaut ko noskaidrot par kokiem
Zanīte
18.05.2018. 13:57Nieks par kokiem, Tajā pašvaldībā pat bija struktūrvienības par kuru darbību neviens neko nevarēja paskaidrot. Pat tās darbinieki to nezinaja! :D
Dendrologs
17.05.2018. 19:43KOKIEM,kā cilvēkam parastam,ir vajadzīga ATAUDZE.Cik sorosisti iestādīja kociņu ap RĪGU pavasarī un cik stādīs rudenī,SKAITĻOS!
Kļimoviča maita
17.05.2018. 12:35Atbildi par katru koku rakstveidā! Kādēļ nozāģēja utt. Lai kaut ko vismaz dara darba laikā!
Citi, mazāk svarīgi notikumi Rīgā
17.05.2018. 04:50Piektdien, 11. maijā, Valsts policija aizdomās par sievietes slepkavību Rīgā aizturējusi divus Indijas pilsoņus, portālu "Delfi" informēja Valsts policijā.
11. maijā Valsts policija saņēmusi informāciju no iedzīvotājiem, ka Rīgā, Viestura prospektā, kāda sieviete izkritusi pa astotā stāva dzīvokļa logu. Ierodoties notikuma vietā, pie ieejas kāpņu telpā policisti atraduši 1985. gadā dzimušas sievietes līķi.
Naivā
16.05.2018. 21:08Pieprasīt atbildi par katru nozāģēto koku ? Vai nav debīli ? Rīgas meži un parki ir iestādījuši 12000 koku. Kāpēc visi šūmējas vienīgi par Rīgas centru ? Var jau sastādīt virs komunikācijām, pēc tam prasīt atskaites , kāpēc tomēr konkrētais koks nozāģēts , neskatoties uz gāzes vada remonta nepieciešamību. No visiem Rīgas mēriem vislabākais bija A.Ārgalis, kurš kanālā iestādīja ūdensrozes. Par to rakstīja un atāstīja visi saziņas līdzekļi. Štrunts, ka vēlāk iznīka.
Ušakova atbilde
16.05.2018. 16:23Protams,ka manam draugam Tauriņam "Rīgas Meži" galvenajam loceklim ir tikai atļauja izzāģēt kokus Rīgā !
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
