Vai krievs var būt labs?

»

tovarišči -osvoboditeli: Ne nado bilo sjuda priježatj v sled za vašimi tankami. Vas nekto zdes ne prosil in ne ždal.

Atbildēt

Знаете , латыши, что на самом деле изменилось в феврале этого года? Русские много лет искали компромиссов. А теперь нам плевать, считаете вы нас "хорошими" или нет. Вы задыхаетесь от тупости и злобы. И задохнетесь.

Atbildēt

»

Ka austrumu-tas tiesa, tikai ne galējo austrumu, bet vidusaustrumu....Demokrātija kaut nelielās devās Krievijā ir bīstama, jo tad Krievija izšķīdīs pa gabaliem, jo patiesībā tās teritorijas lielākā daļa ir kolonizētās tautas..

Atbildēt

Ka viss ir vienkāršāk. Krievija ir austrumu valsts. Tur valda cars un viss ka viņš norādījis. Tur nekad nebūs nekādas demokrātijas. Toties tā vienmēr ir bijusi slavena ar muļķiem un sliktiem ceļiem. P.S. Ukrainai ir pēdējais laiks gāzt pa Baltkrieviju.

Atbildēt

»

Nogāzuši pieminekļus, zem kuriem bija apglabāti kritušie krievu karavīri. Tas saucas nevis okupācijas seku likvidācija, bet kapu apgānīšana. Viens ir Uzvaras piemineklis, kur nekādu apbedījumu nebija, bet pavisam cita lieta ir kapu pieminekļu nogāšana, kas tagad notiek. Tas ir noziegums pēc Krimināllikuma un to aizliedza darīt arī vienošanās ar Krieviju. Gāžot pieminekļus, izskatās, ka daži ir pārcentušies.

Atbildēt

»

Pieminekļu gāšana ir pirmais solis ceļā uz okupācijas seku-tātad ruskii mir likvidāciju, lai ar es personiski domāju,ka okupācijas seku likvidāciju nebija pareizi saķt ar pieminekļu gāšanu.

Atbildēt

»

Viss tiesa-tikai viedokli neizska romānus veidā-un katru dienu to atkārtojot.

Atbildēt

»

joprojām tur savās skavās tas skapis!Nerātns pātarotājs esi ...

Atbildēt

»

gadiijumaa sraka ir tava dziivestelpa ,vari to deeveet arii pa zhopu,tas suudsmaku nemazina.

Atbildēt

Jebkurā gadījumā - žopu par sraku saukt nebūs nevienam! Pat Rinkēvičam. Kamēr ukri nebeigs kropļot valodu un neatnāks pie Vladimira Vladimiroviča palūgt piedošanu, viņus turpinās denacificēt. Vai deratizēt. Smieklīgi skatīties kā tie krievu čangaļi apjūsmo "atgūto" Hersonu. Tur taču neviena vairs nebija. Pavasarī ukri sēdēs Hersonā un vairs netiks no turienes ārā.

Atbildēt

»

raksta savu viedokli par aktuālo tēmu, nevis atļaujas ap*irst citus - to dara tikai nenormāli "padomdevēji", kam sava viedokļa nav, nekad nav bijis un nekad nebūs.

Atbildēt

»

lopiskais stulbums ir ceelonis juusu pashu radiitaam sekaam ko pluucat pilniem vaigiem.

Atbildēt

»

1. Aizmuki no trakomājas?
2. iznāci beidzot no pederskapja?
3. Kā noderīgais idiots provocē starpnacionālo naidu?
4. Vienkārši esi glups kā nomī(z)ta latvāniešu pastala?

Atbildēt

https://youtu.be/67WEwEFKXSk

Atbildēt

»

Taveejaa!

Atbildēt

»

Šī atziņa gan nav nekas jauns. Visi tēvoča sema izsūtāmie pārfrāzē viņa teicienu par indiāņiem. Tikai - pirms 2014.gada neviens ukrus no krieviem neatšķīra. Un neatšķirtu arī tagad, ja ne propaganda.

Atbildēt

»

Tā jau gan ir. A tev kāda diagnoze?

Atbildēt

»

https://youtu.be/wv-rB0eO-9Q

Atbildēt

»

tavejo skaits sa gada 9 menesos mulku zeme latvija oficiali samazinajas par 10 000 subjektiem.

Atbildēt

»

lai katrs tagad paskatās: ''tavējie lopi''-tas ir skaidrs ruskii mir paraugs-ja kāds vēl nezina..

Atbildēt

»

'tu te esi kapēc?
1. Lai lamātos,
2. Lai slavētu ruskii mir,
3. Lai apkakātu visu valsti un tautu kas tevi te atstāja un nesūtīja atpakaļ mājās?

Atbildēt

»

pat jenotu nozaguši Hersonas zoo.:D

Atbildēt

»

iesniedz savus romānus PIETIEK.COM. Normāls cilvēks Komentos romānus neraksta.

Atbildēt

»

tev: aleluja-kirzovij sapog..

Atbildēt

»

Kapēc tad USSR? Tajā mafijas un nabagu valsti? Kapēc ne atpakal Ostlande..kur visiem vis bija?

Atbildēt

»

back to the USSR!

Atbildēt

»

man tā patīk karaliski smaržojošie latvieši! Bez gāzmaskas viņiem netuvoties!

Atbildēt

»

Inkinu par Prezidentu pēc Levita! Abi ir ļoti, ļoti gudri!

Atbildēt

krievs arī āfrikā ir krievs un tikai beigts krievs ir labs krievs.

Atbildēt

»

Pluucat pashu radiitaas sekas.

Atbildēt

»

Patiešām? Jūs esat beidzis Zuargussa Zarmassa augstskolu Okstafordā!Tad cepuri nost Jūsu priekšā! Par Jūsu rakstiem tauta jūsmo!

Atbildēt

»

Kā cīnīties ar rusofobiju bērnu (un - ne tikai bērnu!) vidū?
( apollo.lv, 19.03.2022.)

Kopš Krievijas realizētās speciālās militārās operācijas un karadarbības sākuma Ukrainā no jauna uzvirmojuši etnisko atšķirību jautājumi arī pie mums, Latvijā. Piemēram, vietnē "Twitter" lietotājus bažīgus darīja kāds ieraksts par situāciju skolā - bērns atsakās sēsties blakus krievu valodā runājošam zēnam. Bērnu un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs apstiprina, ka krīzes apstākļos "ārā lien" iepriekš mazāk manītas vai piemirstas problēmas, un skaidro, kā cīnīties ar rusofobiju - nu jau pat bērnu lokā.

Kaut jaunā paaudze nav piedzīvojusi padomju laikus un pēc idejas tādam failam kā rusofobija nemaz nebūtu jābūt, arvien jūtams, ka arī jaunieši un pat mazi bērni izrāda nepatiku pret sev "svešo". Konstantinovs skaidro, ka spriedzes situācijās šo problēmu uzpeldēšana no jauna nav nekas neparasts.

"Mierīgos laikos var dzīvot kopā ļoti dažādi cilvēki, bet saasinātos laikos dažādības sāk "līst laukā" un traucēt. Un jāņem vērā, ka tā atšķirības zīme nav obligāti nacionalitāte. Latvijā, saprotams, ir šīs te dažādās etniskās grupas, un tā ir tā galvenā atšķirība, kas kļūst manāma grūtos laikos, bet tas var būt arī jebkas cits. Jo īpaši bērnu vidū - mobings pārsvarā vienmēr tiek realizēts pret tiem, kuri ir citādāki nekā lielākā daļa.

Ja pieaugušie to nekontrolē vai pat atbalsta, bērnu vidū ļoti ātri var izveidoties plaisas, dalījumi - vai nu visi pret vienu, vai divas grupas. To pierāda daudz jautājumu - kurā mājā tu dzīvo, kurā rajonā dzīvo, kurā klubā tu trenējies vai kādu mūziku klausies? Jebkura atšķirības zīme var kļūt par iemeslu sadalīties. Etniskais jautājums, protams, ir kļuvis par dabisku robežu," stāsta speciālists.

Konstantinovs atzīmē, ka upurim nav pat obligāti jābūt mazākumā. "Arī divas pilsētas savā starpā var karot, piemēram. Bet, runājot par situāciju Latvijā un konkrēto gadījumu skolā, jāņem vērā, ka te atspoguļojas pieaugušo problēmas. Pieaugušo vidū nav atrisināts etniskais jautājums - nav atrisināts tas, kā sadzīvot.

Protams, jo īpaši tagad, saasinoties situācijai Ukrainā, tas tiek apspriests arī mājās, pieaugušie neklusē - latvieši izsakās par krieviem, krievi par latviešiem - un saprotams, šis konflikts pārnesas uz bērniem. Šis konflikts pārnesas uz bērniem, viņi to reflektē un atspoguļo. Bērni nav no sabiedrības atrauta daļa, viņi atspoguļo to pašu sabiezušo problēmu, kas dzīvo pieaugušo vidū," skaidro Konstantinovs.

Lai šo izskaustu, speciālists uzsver, ka primāri jātiek galā pašiem, līdz varam sagaidīt pozitīvas pārmaiņas bērnu vidū. "Tā situācija šobrīd ir ļoti sarežģīta, jo nav skaidrības, kā tad mēs, pieaugušie, savā sabiedrībā turpmāk risināsim šo jautājumu. Kas notiks, kā saliedēsim vai nesaliedēsim sabiedrību, kā veidosim attiecības ar krievvalodīgo kopienu? Arī izteikumi sabiedrībā ir ļoti atšķirīgi. Vispirms jātiek galā pašiem. Ir diezgan nejēdzīgi un pat nereāli kaut ko gaidīt no bērniem, kamēr pieaugušie nav vienojušies.

Šeit atspoguļojas tā lielā problēma ar mobingu Latvijā kā tāda. Skolās agresija starp skolēniem ir diezgan nekontrolēta. Līdz ar to tas šobrīd uzplaukst un iezīmējas vēl vairāk, un vēl vairāk iezīmējas mūsu negatavība tikt ar to galā. Skolās nav ne resursu, ne speciālistu, kuri varētu tikt galā ar šīm vardarbīgajām attiecībām. Šī problēma ir bijusi hroniska un nu kļūst ļoti redzama," pauž bērnu un pusaudžu psihoterapeits. Taujāts par to, kurš atbildīgs par skolās notiekošo vardarbību, Konstantinovs pauž stingru pārliecību, ka "skolā atbildīga ir pati skola, un tur nekādu ceļu apkārt nav".

"No vienas puses - jā, bērni skolā atspoguļo sabiedrības attieksmi. No otras puses, skola ir tā vide, kurā bērniem ir raksturīgi izturēties citādi. Bērniem ir dabiski, pat ja mājās ir lieli konflikti, skolā uzvesties pēc skolas noteikumiem. Mājās viņi var uzvesties vienā veidā, skolā pavisam citādi. Ja skolā šādas problēmas pastāv, ir skaidrs, ka tur nav ieviesta pietiekami laba "uzvedības vadība" - ir skaidrs, ka bērni nav apmācīti uzvesties un viņiem nav pietiekama kontrole. Ir ļoti daudz skolu Latvijā, kurās tā ir.

Turklāt Latvijā ir lielākais skolotāju - sieviešu īpatsvars visā Eiropas Savienībā, kas nozīmē, ka ir daudz grūtāk kontrolēt zēnus. Viņiem ir tendence izpaust savu agresiju, ja pretī nav vīriešu figūras. Tajā vecumā tas ir ļoti svarīgi. Otra lieta, skolās tam nepievērš uzmanību - tie ir tikai daži atsevišķi piemēri, kur skolā mācītu bērniem uzvedību un kur šim jautājumam būtu laba pieeja."

Un speciālists atzīmē, ka šķietami nesavienojamo savienot nemaz nav tik neiespējami. "Ir ļoti dažādi piemēri pasaulē - ir valstis, kurās ir ļoti dažādas skolas, ir tādas, kur ir līdzīgas. Te ir jautājums par konkrēto skolu, nevis sistēmu kopumā. Vienmēr ir jautājums par speciālistiem skolā, cik viņi ir spēcīgi un kāda ir iekšējā vide. Pat, piemēram, Amerikas nabadzīgākajā melnādaino rajonā var veidot ļoti drošas un labas skolas, kamēr arī pie labākajiem apstākļiem un lielām finansiālām iespējām var izveidot sliktu skolu, kurā būs problēmas ar bērnu uzvedību.

Te pierādās, ka mēs nedomājam pietiekami par šo jautājumu - mēs domājam par skolu kā vietu, kur bērni jādzen un kaut kas jādabū galvā, un kādā valodā to darīt, bet - kāda ir tā vide? Ja vide ir nelabvēlīga, arī labu skolu absolvējuši bērni izaugs agresīvi un neapmierināti," viņš stāsta. Konstantinovs ir drošs, ka "katra ģimene runās saskaņā ar savām vērtībām, tāpēc labākā lieta, ko vecākiem teikt, ir mudināt bērnu skolā uzvesties, kā tur no viņa tiek gaidīts un, galvenais, nesēt naidu pret skolas vadlīnijām." Viņš stāsta, ka upuri, kuri nopietni cieš no citu pāridarījuma, skolās ir visu laiku, un nav būtiski, kāds ir iemesls - pieaugušajiem ir jāiesaistās.

"Ja bērns ir kļuvis par upuri, viņam vajadzētu uzmeklēt kādu pieaugušo, ar ko par to runāt un kurš par viņu iestāsies. Bet, godīgi sakot, mums tā pieredze Latvijas skolās ar šo ir slikta - ne vienmēr pieaugušie ir uzdevumu augstumos. Tā ir viņu atbildība. Lielākais klupšanas akmens ir nepietiekamā izglītotība - viņi nesaprot vardarbības nozīmi, nezina, cik tā var būt kaitīga. Otrs, negrib noņemties, visi tomēr ir "nokārušies". Un trešais - stigma - ja kaut kas tiks atklāts, par skolu tiks izplatīta slikta informācija.

Daudzi baidās no šīs sliktās reputācijas, kaut gan tam būtu jāstrādā uz otru pusi - tas taču ir pozitīvi, ja skola iesaistās un risina problēmu. Kā arī nav skaidras sistēmas un vadlīniju par to, kā rīkoties. Arī vecākiem ieteiktu negaidīt un rīkoties pēc iespējas ātri, un būt uzstājīgiem. Bērniem ir svarīgi justies vecāku aizstāvētam. Pirmais, ko vecāki var darīt, ir doties pie klases audzinātāja, skolas vadības un, ja tas rezultātus nedod, vērsties institūcijās vai nevalstiskās organizācijās.

Faktu, ka par bērnu ņirgājas, bez ievērības atstāt nedrīkst, jo viņam ir milzīgi psihiskās un fiziskās veselības riski. Vecākiem ir obligāti jāaizstāv, jo tās likmes ir pārāk augstas. Es zinu, ka reizēm tas nav viegli un var likties, ka situāciju var tikai sarežģīt un bērnam ikdienu sabojāt vēl vairāk, bet no visas pieredzes Latvijā un pasaulē mēs redzam, ka šādas situācijas pašas bez sekām neatrisinās, bet tās, kurās neviens nav iesaistījies, beidzas ar nopietnākām sekām," skaidro Konstantinovs.

Atbildēt

»

anglosaksu "pasaule" grimst briesmīgā pašu sagudrotā HAOSĀ,neizbēgams sabrukums,brrrrrrrrrrrrrrrrr.

Atbildēt

»

Kāp nost no poda. Un neaizmirsti noraut ūdeni, vismaz divreiz.

Atbildēt

»

A tu laikam gribēji ''kristāltīru'' komunizma pasauli?

Labak pastasti-kur tev pazuda LV Satversme, ka nemaki sameklet.

Atbildēt

»

tieši jums kirzovijem sapogiem stastija ko vara grib-kops 1917.gada..un turpina stastit ar sodien..

Atbildēt

»

saakarīgi, kad okupāciju sauca par revoluciju, rusifikaciju un imperialismu par druzbu narodov, agresiju par imperialistu-fasistu uzbrukumu, un badu par naciku, fasistu, benderovcu cinu pret komunizma celaju dizeniem labiem domiem..

Atbildēt

»

Juus no Kaukaaza arii dabuusiet pa tauri!

Atbildēt

Ukraina, patiesībā kas tur?
Līdz 1992. gadam padomju okupācija, no 1992. gada Rietumu Ukraina brīvas valsts daļa, Austrumu Ukraina ukraiņu okupēta valsts daļa. Daudzi teiks ka ukraiņi neko nav okupējuši? Bet sekas tad Austrumu Ukrainas daļai ir tādas pašas kā okupācijai. Valsts valoda utt.. 2014. gadā okupācijas atjaunošanās karš Luganskā un Donbasā, 2022 cīņā pret Ukrainas okupāciju Austrumu Ukrainā iesaistās Krievija.

Atbildēt

»

https://youtu.be/4sHB53gXjGk

Atbildēt

»

https://youtu.be/skx-9dJZZPU

Atbildēt

»

Brali Kaudzites pasreiz mulku zeme notiekoso nespeja pat paredzet radot Svauksta literaro telu !

Atbildēt

»

nemelo tikai cnn un ,,latvijas tv,, ar patiesibas pirmo liniju ,,tv panoramu,, prieksgala !

Atbildēt

»

Parashkai tajaa skaitaa!

Atbildēt

Jēgas diskusijai, vai krievi ir labi vai slikti vairs nav nekādas.

Pateicoties Rietumiem tajā skaitā latvijai, krievi ir kļuvuši par nīstamu tautu. Tādēļ tagad notiek cīņa uz dzīvību un nāvi, un ne citādi. Vai nu uzvarēs krievi visur, vai pazudīs kā tauta, citu variantu nav. Ukraina ir tikai treniņš pirms nēvējošās kaujas pasaulē.

Bet Latvijā briest pilsoņu kārš, jo arvin biežāk parādās izteicieni, ka krievi Latvijā ir nevēlami un iznīdējami, arī šī raksta skribents to saka. vēl der atcerētie Sārta uzrakstus uz savām zeķēm -"bradāju krievus". Arvien vairāl latviešu rusofobijas ietekmēti pārstājh komunicēt ar kriviem. Situācija ir sakaitēta līdz pēdējam. vai tās nāks par labu Latvijaia? Domāju nē,jebkuru krievu atkjlātu apspiešanu, pazemošanu Latvijā izmantos Krievija. Kā novērst saspilējumu? Praktiski tas vairs nav iespējams, bet mēģināt vajaga. Ir jāpsaka atklāti valdības ,politiķu un prezidenta līmenī, ka krievus Latvijā nekas neapdraud, ka viņi ir likumiskie latvijas iedzīvotāji un viņus sargā Latvijas likumi. Diemžēl to nevien no piesauktajiem tā nedarīs.

Tieši otrādī, daudziem būs vēlēšanās turpināt nīšanas un sišanas politiku pret kriviem Latvijā, jo vārti šādai polikai ir jau atvērti ļoti plaši, un ir sajūta, ka tie vairs neaivērsies nekad. Pietrūka prāta nepārkāpt bīstamo robežu. Sanāk, ka ejam uz iznīcību. Kas lemts tas lemts. Arī valstīm ir liktenis.

Atbildēt

»

Jā,Krievijā gan kalni augstāki gan zāle zaļāka.
PSRS laikos mācēja melot daudz sakarīgāk bet tagad pat samelot ticami nemāk.Bet tas jau arī "civilizētajā" rietumu pasaulē ir tāpat.
Mēs dzīvojam greizo spoguļu un melu pasaulē.

Atbildēt

»

Krievija sogad 2022 gada rekord graudaugu raza 150 miljoni tonnu !

Atbildēt

»

tavejie dzelzcela vagonus pardeva,sliedes izjauca ,masinistus atlaida.tagad vienigais virziens ar lidmasinu vai autobusu uz Iriju pie anglosaksiem .

Atbildēt

»

IESKATS KRIEVIJAS POLITISKAJĀS PERIPĒTIJAS, KAS TO IR NOVEDIS LĪDZ MORĀLAI KATASTROFAI AR NEIZSKAIDROJAMĀM AGRESIJĀM Ukrainā un pasaulē.
Daži fakti no Google materiāliem pārdomām.
Politiskās represijas PSRS sākās jau no pirmajām dienām, kad boļševiki sagrāba varu Ļeņina, Trocka, Dzeržinska un citu līdzīgu "džentru" vadībā, kuri pasludināja sevi par "proletariāta pārstāvjiem".Padomju varas gados miljoniem cilvēku politisku iemeslu dēļ tika pakļauti masveida represijām.
Par Lielā terora laiku sauc 1937.-1938.gadu, kas bija represiju virsotne. 2012. gadā apritēja 75 gadi kopš šo traģisko notikumu sākuma, kad viņi sāka īstenot rīkojumu 00447 “Par bijušo kulaku, noziedznieku un citu pretpadomju elementu represēšanas operāciju”. Tā sākās operācija, lai apkarotu "tautas ienaidniekus". Personāla tīrīšana skāra partiju līderus, ekonomisko, politisko un radošo eliti.
1937. gada jūnijā notikušais tiesas process pret Tuhačevski, Jakiru un citiem militārajiem vadītājiem bija signāls masu represijām militārpersonu vidū. Cietuši vairāk nekā 40 000 cilvēku, un 45 procenti komandējošā sastāva tika “iztīrīti” no armijas rindām kā politiski neuzticami. Armija karam tuvojās praktiski nocirsta. Traģēdija salauza ne tikai pašu represēto likteni, bet arī viņu ģimenes locekļus tika vajāti un vajāti. “Meita” jeb “tautas ienaidnieka dēls” kļuva par neizdzēšamu stigmu represēto bērniem. Kopumā Lielā terora gados notiesāti 1,3 miljoni cilvēku, no kuriem 682 tūkstoši tika nošauti.
Taču masu represijas tika veiktas pirms 1937. gada un pēc kadru tīrīšanas laikmeta. 20. gados visstingrākie pasākumi tika veikti pret zemnieku iedzīvotājiem. Kolektivizācijas gados tika atsavināts vairāk nekā miljons zemnieku mājsaimniecību, aptuveni pieci miljoni cilvēku tika deportēti no dzimtajām vietām uz apmetnēm.
Pirmskara periodā par masu terora upuriem kļuva ne tikai militārie vadītāji, partiju vadība un tā sauktie "kulaki". Nebeidzamajā represēto straumē atradās vienkāršie cilvēki, kas laukos salasīja vārpas no bada vai kolhoza kartupeļiem, kas palikuši pēc ražas novākšanas. Nometnēs viņi nokļuva arī par darba dienu normas nepildīšanu, darba disciplīnas pārkāpšanu. Lai izrādītos tautas ienaidnieks, dažreiz pietika ar vienu denonsēšanu. Īpaši cietsirdīgi izturējās arī pret garīdzniekiem, represējot vairāk nekā 200 tūkstošus cilvēku.Notika veselu tautu masveida izlikšana. Deportācijas upuri bija čečeni, inguši, karačaji, balkāri, Krimas tatāri, kurdi, korejieši, burjati un citas tautas. 3,5 miljoni ir nacionāli represēto skaits no 40. gadu vidus līdz 1961. gadam. Vācu tautības personas tika izliktas no Volgas apgabala, Maskavas, Maskavas apgabala un citiem reģioniem.
Tas ilga visus PSRS pastāvēšanas gadus. Staļina laikā tika īstenots masīvs, brutāls Staļina legalizēts terors ar spīdzināšanu un nāvessodu izpildi, ar arestiem un "tautas ienaidnieku" sievu un bērnu nosūtīšanu uz nometnēm. Politiskās represijas pārauga tā sauktajā "vajāšanā par pretpadomju darbību". “Nežēlīgāko represiju kulminācija bija 1937.-1938.gadā, kad saskaņā ar oficiālajiem datiem vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku tika arestēti uz politiskām apsūdzībām, 1,3 miljoni tika notiesāti ar ārpustiesas iestādēm un aptuveni 700 tūkstoši tika nošauti. Jēdziens "tautas ienaidnieks" ienāca padomju cilvēku ikdienā. Ar Politbiroja 1937. gada 5. jūlija lēmumu "tautas ienaidnieku" sievas ieslodzīja nometnēs vismaz uz 5-8 gadiem. "Tautas ienaidnieku" bērnus vai nu nosūtīja uz NKVD koloniju nometnēm, vai ievietoja īpašā režīma bērnu namos.
Par Lielo teroru pret latviešiem Par mocekļiem un mocītājiem 1937.-1938.g. Jāņa Riekstiņa apkopotie materiāli
https://thestrip.ru/lv/eyes/v-rossii-den-pamyati-zhertv-politicheskih-repressii-den-pamyati-zhertv/
https://enciklopedija.lv/skirklis/110596-Lielais-terors-Padomju-Savien%C4%ABb%C4%81-1937%E2%80%931938-gad%C4%81
https://ir.lv/2015/03/31/aptauja-gandriz-puse-krievijas-iedzivotaju-attaisno-stalinu/
http://lpra.vip.lv/krievilatviesi.htm
https://ik-ptz.ru/lv/russkijj-yazyk/chislo-repressirovannyh-pri-staline-k-ocenke-masshtaba-stalinskih.html

Manuprāt, šie ir pamatiemesli, kā veidojās Krievijas tautas kļūdainais pasaules uzskats par varenību, par tautu atbrīvošanu, kas ir okupācija, kādēļ resursiem bagāta va valstī taut air nabadzīga un politiski nomāktā, atrodas depresijā. Krievi, vai var priecāties par Krievijas varas zvērībām, Krievijā, vai var priecāties par okupantu zvērībām Latvijā, Baltijā pēc okupācijām, nevis kara laikā, iet pie okupantu pieminekļiem un okupāciju devēt par “atbrīvošanu”? Tā ir naida kurināšana, Atbrīvojieties no šo ļaunumu izpausmes cildināšanas, ievērojiet Latvijas Satversmi, likumus un jūs, krievi, būsiet brīvi cilvēki savā sirdsapziņā un nevajadzēs popularizēt, ka “jūs pasaulē, Latvijā neciena”, ka jūs Latvijā, Ukrainā, pasaulē esiet kaut kādi tautu SUPER atbrīvotāj.. Noņemiet sev šo pašiedvesmas izjūtas “lāstu” ka jūs NEUVAŽAJUT. Zini aforismu, ka “dots devējam atdodas”, noņemiet Krievijas krievu varenības izjūtas …
Zoro u.c. citāti. Kopējais Staļina valdīšanas upuru skaits nekad nebūs precīzi noteikts, taču ir zināms, ka tas ir ap 50 miljoniem (PIECDESMIT MILJONIEM) cilvēku. Krievijas kolektivizācijas gados (1929- 1932. g. ) 3,5 miljoniem zemnieku atņēma mājas un iedzīvi, bet pašus pārvietoja uz ziemeļu un austrumu rajoniem neapdzīvotās un svešās vietās. 5 miljoni, tā saucamo „ kulaku’’ un citu zemnieku, kas nogalināti 1929.- 1933. gadam. 5 miljoni mirušo Ukrainas badā, ko mākslīgi izraisīja padomju vara. 5 miljoni nošautu militārpersonu 1933.- 1953. gadam. 5 miljoni mirušo GULAGA nometnēs. Staļina paraksts tikai 1937- 1938. gados ir uz vismaz 681 692 cilvēku nošaušanas pavēlēm. Kolektivizācija izraisīja krasu lauksaimniecības panīkumu, vēl nepiedzīvotu badu agrāk tik auglīgajos rajonos
„ Lielā terora” operācijās cieta vai gāja bojā arī apmēram 700 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Terors beidzās līdz ar Staļina nāvi, taču represijas vēl nebeidzās. Lasi vairāk: https://zoro.lv/stalina-terors.html
Padomju Socialistiskās Republikas Padomju sociālistisko republiku skaita un teritorijas izmaiņas no 1922. līdz 1991. gadam
Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) bija padomju republikas, kas dažādos laika posmos no 1922. līdz 1991. gadam ietilpa Padomju Savienības sastāvā. Saskaņā ar konstitūciju (1924, 1936, 1977) tika deklarēts, ka katra PSR ir suverēna sociālistiska valsts, kas brīvprātīgi iestājusies PSRS. Tomēr faktiski PSRS no tās dibināšanas 1922. gadā līdz pat PSRS sabrukumam bija centralizēta valsts, kurā pārvaldi īstenoja PSRS varas orgāni Maskavā, republiku valdībām atstājot vietējās pašpārvaldes funkcijas. Baltijas valstis neatzīst, ka tās būtu iestājušās PSRS, jo par padomju sociālistiskajām republikām tās kļuva okupācijas rezultātā.
Valstiskais statuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Katrai PSR bija sava konstitūcija, ģerbonis, himna, galvaspilsēta, likumdevēja institūcija (Augstākā padome) un valdība (Ministru padome), bet nebija savas valūtas, armijas, ārlietu, likumdošanas, patstāvības iekšpolitikā un pārvaldē. Lielākā daļa PSR (izņemot KPFSR, Baltkrievijas un Ukrainas PSR) nebija starptautisko tiesību subjekti. PSR pilsoņi automātiski bija PSRS pilsoņi.
Tātad Latvijai, pasaulei jājautā – vai PSRS bija savienība, vai tā bija “padomju” vai tikai Kremļa varas veidojums, vai “padomju” okupācija ir saistāma ar visām 16 republikām, kuras pašas sevi “okupēja”? Manuprāt, ņemot vērā ka vismaz Baltijas valstis neatzīst to iekļaušanu PSRS sastāvā, tajās nebūtu jālieto PRETRUNA, netieša atzīšana, ka okupācijas nebija, ka Baltijas valstis PSRS sastāvā iekļāvās labprātīgi, ja lietojam terminoloģiju, ka bija PADOMJU OKUPĀCIJA, PADOMJU DIKTĀTŪR” (paši sev) , neeksistējošā komunisma KOMUNISTISKAIS REZĪMS + ka mēs Padomju Savienībā bijām, vai esam, visi viena tauta, tautība - “krievvalodīgie”. Kādēļ mēs sevi, sava tautas maldinām, mālējam ciet acis, vismaz neoficiālos rakstos, runās, diskusijās nelietojot patiesus de facto faktiskos apzīmējumus?
https://lv.wikipedia.org/wiki/Padomju_Soci%C4%81listisk%C4%81s_Republikas

Atbildēt

»

Krievu mobiki sāk iekaustīt savus virsniekus apsaukājot tos par huilām un okupantiem svešā zemē. Interesanti ko viņi darīs ar tiem okupantiem, kurus masveidā sāks izdzīt no bijušajām republikām.

Atbildēt