Vēja parks izglābs Dullo Dauku, bet ko nopostīs un iznīcinās?
Māris Dadzis*24.11.2022.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Matīss Tirzmalis
02.02.2023. 15:41Ideja par to, ka 20km attālumā esošie daži stabi veicinās stāvkrasta erozija iespārda. Autors pat neizprot, ka klimata pārmaiņas, jūras ūdens līmeņa celšanās ir galvenais krasta erozijas iemesls. Savukārt vēja ģeneratori aizvieto fosilo enerģiju, tādejādi mazinot klimata pārmaiņas. Pilnīga analfabēta cienīgs raksts.
Pāvilostnieks
05.12.2022. 13:41Pilnīgi piekrītu, ir garas neapdzivotas pludmales, kur ainava netiktu bojāta. Piemēram, no Jūrmalciena līdz Lietuvas robežai, arī starp Užavu un Ventspili. Kāpēc tieši pretim Jūrkalnei izvēlēta vieta?
fakts
26.11.2022. 14:14»
HT
Precīzāk pateikt nevar. Vēlēšanu viltošanu attaisno ar “hibrīda kara apstākļiem” 4. maija valsts finanšu korporācijas drošībai ar partiju kontroli caur finansēšanu un mediju kotroli, finansējot “sabiedriskos medijus
Kā teica senie ģermāņi,vēlēšanas ir totalische najebachtung.
HT
26.11.2022. 14:10»
Precīzāk pateikt nevar. Vēlēšanu viltošanu attaisno ar “hibrīda kara apstākļiem” 4. maija valsts finanšu korporācijas drošībai ar partiju kontroli caur finansēšanu un mediju kotroli, finansējot “sabiedriskos medijus”.
Neticu pat mūsu jūras vējam
26.11.2022. 12:37Tagad saprotu, ka tas būs Latvenergo kārtējais biznesa projekts un te daudzi cer, ka mums būs elekrība, ko nepārdos biržā, tā būs lētāka utt. Ak naivie! Saules paneļi Latvenergo arī ir neizdevīgi, tie viņiem traucē pelnīt, tāpēc ar regulatoru atbalstu tiks uzmesti vai likvidēti, vai nolemti dzīvības vilkšanai, lai varētu palielīties, ka valsts taču atbalsta zaļo kursu. Šo biznesmeņu rīcība grauj sabiedrības uzticību valstij. Meli, ka OIK būs nulle. Tas ir kārtējais humors! Mēs taču maksāsim un daudz, Latvenergo ne matiņš nenokritīs! OIK ir neaizskarams! Vai ne?
Leišmales podnīcas nedarbi
26.11.2022. 09:58Kāpu aizsargjoslas tāpat ir apbūvētas i bez likumu atvieglojuma. Galvenais nosacijums koka karkas vidū ēka var būt no betona un niedru jumts. Un tas saucās kultūras mantojums vides saglabāšana tā iet cauri daudz afēru. Pagaidu būve pārtop par dzīvokļu vasaras viesnīcu.
?
25.11.2022. 15:11»
zagļi deputāti
Skultes gāzes terminālis ir liela Bordāna, Feldmaņa, Eglīša (Konservatīvo paretija) un Ragauša no ASV kopīga afēra, jo viņi grib valsts garantijas iepirkumam par noteiktu cenu un tad Ragausis skries uz ASV bankām pēc naudas. Vēlāk latvju bāleliņi maksās dubultā par dārgu gāzi plus celtniecību un vadu...
Kurš tev to izstāstīja? Lembergs, Kalvītis,Savickis, Neatkarīgā rīta avīze? Vai tie kuri sacēluši mājās piekrastē un uztraucas par skatu uz saulrietu?
Otto
25.11.2022. 13:58»
zagļi deputāti
Skultes gāzes terminālis ir liela Bordāna, Feldmaņa, Eglīša (Konservatīvo paretija) un Ragauša no ASV kopīga afēra, jo viņi grib valsts garantijas iepirkumam par noteiktu cenu un tad Ragausis skries uz ASV bankām pēc naudas. Vēlāk latvju bāleliņi maksās dubultā par dārgu gāzi plus celtniecību un vadu...
Papètiet deputàtu deklaràcijas - arì Skultes terminàļa novadu deputàtu - kuram un vai pieder akcijas energokompànijàs (arì àrvalstu). Bùs interesanti.
???
25.11.2022. 10:41»
vispār
Aizej nosities pret koku! Tu videi radi 100 reizes lielāku kaitējumu, nekā tāds vēja ģenerators. Turklāt, ja tu nositīsies pret koku, varēs arī samazināt vēja ģeneratoru skaitu, jo nebūs jānodrošina tava videi katastrofālā eksistence
Vai tas bija arguments par labu vēja ģeneratoriem?
zagļi deputāti
25.11.2022. 10:33»
nu kā
Domu grauds tāds, ka mums neko nevajag. Vēja parku nevajag, gāzes termināli nevajag. Gribam dzīvot kūrortā un bļaut, ka valdība slikta jo elektrība dārga
Skultes gāzes terminālis ir liela Bordāna, Feldmaņa, Eglīša (Konservatīvo paretija) un Ragauša no ASV kopīga afēra, jo viņi grib valsts garantijas iepirkumam par noteiktu cenu un tad Ragausis skries uz ASV bankām pēc naudas. Vēlāk latvju bāleliņi maksās dubultā par dārgu gāzi plus celtniecību un vadu vilkšanu uz Inčukalnu. Par savu naudu neceļ, jo Ragausuis ir pliks kā baznīcas žurka.
VB
25.11.2022. 10:18»
Drāma Queen
Nu jāmāk šitā pārspīlēt..20km attālumā stabs nu tāaa ietekmēs dabas ainavu krastā, ka viss esošais sabruks un pazudīs..nu var jau gvelzt un dramatizēt, bet nu ar mēru
Un tomer: kā tas (tās vibrācijas jūrā) patiks zivīm, kuru jau tā nav pārāk daudz? Viens otrs no zvejas vien te pārtiek!
HT
25.11.2022. 08:21»
fakts
Dabas ainavas izbojāšana ir mazākā bēda.Vēja ģeneratoru ražošana un utilizācija ir otrs visnetīrākais enerģijas ieguves veids,tas neatpērkas un ir diezgan nedrošs,kaitējums videi kolosāls...
Pietirš dabu visos veidos, tas ir zaļais kurss, klimata ministrija un spēkstacijas. Ne velti saprātīgie par iedzīvotāju skaita samazināšanu.
vispār
25.11.2022. 06:03»
fakts
Dabas ainavas izbojāšana ir mazākā bēda.Vēja ģeneratoru ražošana un utilizācija ir otrs visnetīrākais enerģijas ieguves veids,tas neatpērkas un ir diezgan nedrošs,kaitējums videi kolosāls...
Aizej nosities pret koku! Tu videi radi 100 reizes lielāku kaitējumu, nekā tāds vēja ģenerators. Turklāt, ja tu nositīsies pret koku, varēs arī samazināt vēja ģeneratoru skaitu, jo nebūs jānodrošina tava videi katastrofālā eksistence.
fakts
25.11.2022. 04:39»
Drāma Queen
Nu jāmāk šitā pārspīlēt..20km attālumā stabs nu tāaa ietekmēs dabas ainavu krastā, ka viss esošais sabruks un pazudīs..nu var jau gvelzt un dramatizēt, bet nu ar mēru
Dabas ainavas izbojāšana ir mazākā bēda.Vēja ģeneratoru ražošana un utilizācija ir otrs visnetīrākais enerģijas ieguves veids,tas neatpērkas un ir diezgan nedrošs,kaitējums videi kolosāls.
Retorisks jautājums.Kāpēc netiek ieviesti videi draudzīgi un pašpietiekami enerģijas ieguves veidi?
ibio
25.11.2022. 00:45»
hulio
Pagarā rakstā tā arī neatradu domu graudu
paurbini degunā, ja ne, tad pakaļā noteikti atradīsi
Drāma Queen
24.11.2022. 23:07Nu jāmāk šitā pārspīlēt..20km attālumā stabs nu tāaa ietekmēs dabas ainavu krastā, ka viss esošais sabruks un pazudīs..nu var jau gvelzt un dramatizēt, bet nu ar mēru..
Nevajag
24.11.2022. 22:14Neko mums nevajag, dāņu cūku kūtis nevajag, celulozes rūpnīcu nevajag, gāzes termināli nevajag, vēja parkus nevajag. Toties mums vajag lētu enerģiju, lielas algas un Dziesmu svētkus. Mums labāk patīk sēdēt ar tukšu vēderu un kabatu skatīties saulrietu un klausīties putnu dziesmas. Apriebusies tā mūžīgā gaudošana, ka citur ir labāk un citi mums priekšā.
HT
24.11.2022. 20:06Pēc būtības Latvijas iedzīvotājiem pietiek pašu saražotā elektroenerģija, bet ES direktīvas liek to eksportēt un pirkt par augstāku cenu kā deficītu mantu.
Ekonomikas iznīcināšana Baltijas telpā sākās ar Ignalinas ĀS slēgšanu.
Ja Baltijas jūrā saceļ vējģeneratorus, tie traucē putnu migrācijai, atstāj iespaidu uz zivju resursiem, iznīcina tūrismu, kas nav izdevīgi Latvijai, jo elektroenerģija lētāka nepaliks, to turpinās pievienot “kopējiem tīkliem”.
Indrānu Osis
24.11.2022. 18:39Mūžīgais jautājums.
Vai var uzstādīt vēja ģeneratoru vietā kur to neviens neredz?
Vai var uzbūvēt kaut jel kādu HESu neko neappludinot?
Vai atomstacijas torņi gadījumā arī nebojā ainavu? (nemaz jau nerunājot par avārijas riskiem)?
Agrāk pie horizonta māja vientulīga laivas bura, kur tautietis brauca pēc malējiņas. Bet ja tautietis negribēja, lai malējiņa līdz sirmam vecumam pa riju cīnās ar smagajiem dzirnakmeņiem tad atkal vai nu jāčakarē tuvējā upīte, vai jābojā ainava ar vēja dzirnavām. Kaut tagad šīs dzirnavas rāda kā tūrisma objektus un stāsta cik tas bija vareni.
Kā būt?
autoram
24.11.2022. 18:23Paldies par rakstu. Videjam latvietim vide nerūp, tā auguši. Valdiba par vides aizsardzību tikai runā. Ekonomikas ministre, pati nakusi no Kurzemes, iepr. Saeimā iesniedza priekšlikumu par aizsrgjoslu butisku samazināšanu. Nožēlojami
nu kā
24.11.2022. 18:19»
hulio
Pagarā rakstā tā arī neatradu domu graudu
Domu grauds tāds, ka mums neko nevajag. Vēja parku nevajag, gāzes termināli nevajag. Gribam dzīvot kūrortā un bļaut, ka valdība slikta jo elektrība dārga.
jopciks
24.11.2022. 17:44Es arī īsti nesapratu: jā, vai nē: kurā vietā/kurā nē, cik tālu/netālu no krasta....kas ko, kam piķos...
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
