Vēlos izgaismot dažus jautājumus, kur "Latvijas valsts mežu" pārstāvja teiktais nebija gluži "visa patiesība un tikai patiesība"

»

Cirst mežus vai mežā nocirst tik cik vajag ģimenei , dzimtai?

Atbildēt

Kamēr Ornitologi saņems naudu lai ierobežotu meža īpašniekiem cirst mežus, tik ilgi arī būs šie pasūtījuma raksti! Par naudu ornitologs gatavs darīt jebko!!!

Atbildēt

Gan 2017., gan 2018.gadā finansiāli atbalstīti divi biedrības “Latvijas Mežu sertifikācijas padome” (biedrībai nav piešķirts sabiedriskā labuma statuss !!!) projekti konferences rīkošanai un sabiedrības informēšanas pasākumiem 49 000 euro apmērā, tajā skaitā 2017.gadā:

 projektam “Sabiedrības informēšana par ilgtspējīgu mežsaimniecību” sākotnēji plānoto 18 000 euro vietā apstiprināts finansējums 10 000 euro, kura ietvaros finansēti sešu semināru reģionos un informatīvās kampaņas organizēšana.
Piemēram, informatīvās kampaņas ietvaros PLAKĀTU par meža nozares nozīmi SERTIFIKĀCIJAS KONTEKSTĀ!!! /ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu izvietošanai vienu nedēļu vairāk nekā 1750 RĪGAS MIKRORAJONA DAUDZDZĪVOKĻU NAMU LIFTOS segti izdevumi 5390 EIRO apmērā!!!

Revidentu ieskatā būtu izvērtējama tādu pasākumu finansēšana, kuriem ir vienreizējs raksturs;

 projektam “Konference “Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – Baltijas jūras reģiona valstu ekonomikas attīstības virzītājspēks” sākotnēji plānoto 19 000 euro vietā apstiprināts finansējums 12 000 euro apmērā. Projekta ietvaros segti izdevumi par telpu nomu, kafijas pauzi, ar konferences norisi saistītām publicitātes aktivitātēm, kā arī izdevumi par komandējumiem, lai papildinātu konferencei nepieciešamo informāciju, gūtu plašāku pieredzi tās organizēšanā un diskusiju veidošanā. Komandējuma izdevumi bijuši 1391 euro apmērā.

Minētajā gadījumā no ekspertu vērtējuma izriet, ka pieteikumā norādītā informācija bijusi vispārīga, skaidri nenorādot galvenās iesaistītās puses, konferencē izskatāmo jautājumu loku un lektorus, APŠAUBOT, VAI TIKS PROFESIONĀLI ATSPOGUĻOTI ARĪ DABAS AIZSARDZĪBAS UN EKOLOĢIJAS JAUTĀJUMI. Tiek norādīts arī, ka nav pieejama informācija par iepriekšējā gadā rīkoto konferenci.

Ņemot vērā izlasē iekļauto projektu (par sabiedrības informēšanu) analīzi, netika gūta pārliecība, ka finansējuma piešķiršana sabiedrības informēšanas pasākumiem ir bijusi rūpīgi izvērtēta un pilnībā lietderīga.

Jebkurš ar sabiedrības informēšanu saistīts projekts kaut kādā mērā sniedz ieguldījumu sabiedrības informētības palielināšanā, vienlaikus ikgadēja finansējuma piešķiršana vieniem un tiem pašiem pasākumiem vēl vairāk liek vērtēt šāda finansējuma piešķiršanas nosacījumus un sasniegto līdz šim.

No VK Revīzijas numurs: Nr.2.4.1.-14/2018

Atbildēt

!!!..vēršam uzmanību, ka meža nozares politikas plānošanas dokumentos koka māju būvniecība NAV minēta kā galvenais risinājums un prioritāte.

KATRU GADU finansējums tiek piešķirts trīs biedrības “Zaļās mājas” projektiem, tajā projektiem “Koka būvniecības veicināšana” un “Sabiedrības informēšana par mežsaimniecības un kokrūpniecības aktualitātēm”.

2017.gada projekta par sabiedrības informēšanu mežsaimniecības un kokrūpniecības aktualitātēm (projekta finansējums 50 000 euro) ietvaros finansējums piešķirts animācijas filmas izveidei par meža faktiem un tās demonstrēšanu kinoteātros, organizēts izbraukuma seminārs jauniešiem, kā arī reģionālais seminārs par mežsaimniecības aktualitātēm, izveidots konts Facebook vietnē. Tajā skaitā, piemēram, finansējums piešķirts:

 sabiedrības informēšanai par mežsaimniecības aktualitātēm un koksnes pārstrādi – elektroniskajā vidē (TV, radio, interneta portāli) 17 400 euro un drukātajā presē – 14 960 euro, neskatoties uz to, ka finansējums medijiem sabiedrības informēšanai tiek piešķirts citā mērķprogrammā, kurai ir noteikta virkne prasību attiecībā uz mediju izvēli un kurā projekti tiek vērtēti atsevišķi.
Pasākuma ietvaros ar mediju aģentūru noslēgts pakalpojuma līgums 6807 euro apmērā par vismaz 10 runas personu identificēšanu, publikāciju sagatavošanu, kā arī nodrošinot jautājumu koordinēšanu starp redakciju, runas personu un pasūtītāju.

!!! No biedrības pārskata izriet, ka vairums no publikācijām bijušas par koka mājām, lai gan pasākumiem par koka māju būvniecības veicināšanu finansējums piešķirts citā projektā;

 mediju izglītošanas pasākumiem – semināriem, preses konferencēm, izbraukumiem – 8250 euro
apmērā:
- arī šīs aktivitātes ietvaros pamatā izdevumi bijuši saistīti ar koka māju būvniecības veicināšanu,

piemēram: biedrības vadītāja un piecu žurnālistu izbraukums uz Igaunijas koka būvniecības balvas pasniegšanu, segti izdevumi par mediju aģentūras pakalpojumiem – apzināt Latvijas medijus, kuri būtu ieinteresēti apmeklēt Igaunijas koka būvniecības forumu, kā arī atbalsta sniegšanu mediju pasākuma organizēšanā par koka būvniecības iespējām un koka ugunsnoturību;

- organizēts 4 mediju pārstāvjiem izbraukums kopā ar biedrības vadītāju, lai parādītu, cik plata ir piejūras mežu zona un kā priežu mežus šajā 5km zonā ietekmē liegums veikt atjaunošanas cirtes, sedzot izdevumus par telpu un auto nomu 675 euro apmērā.

Analizējot minētā projekta iesniegumu un izdevumu tāmi, secināms, ka tajās norādīti galvenie veicamie pasākumi, nesniedzot izvērstu informāciju par plānotajām aktivitātēm katrā no tiem (iesniegumā galvenokārt minēta nepieciešamība izglītot un sniegt informāciju jauniešiem, nenorādot sabiedrības informēšanas pasākumus par koka māju būvniecību) un tam paredzēto finansējumu.

Līdz ar to projektu vērtētājiem ir visai apgrūtinoši vai pat neiespējami pilnīgi un kvalitatīvi izvērtēt plānoto izdevumu pamatotību mērķu sasniegšanai, tajā skaitā gūt skaidru priekšstatu, kādu informāciju un kādai mērķauditorijai ir plānots sniegt.

Minēto apliecina arī ekspertu komentāri vērtējumos: “Nepieciešams izstrādāt detalizētāku tāmi – kādi elektroniskie mediji TV, radio raidījumi, interneta portāli tiek iesaistīti? Kas veido animācijas filmu, saturs, auditorija, nepieciešamība šādai filmai – pamatojums?”

Tādējādi arī veidojas situācija, ka projekta ietvaros tiek īstenoti pasākumi, kurus, iespējams, projektu vērtētāji nebūtu akceptējuši, ja projekta iesniegumā un tāmē būtu norādīta detalizēta informācija.

No VK Revīzijas numurs: Nr.2.4.1.-14/2018

Atbildēt

LVM ir vienkārša alkatīgu neliešu banda vai barbari ne saimnieki.Tik nekaunīgoi apzagt nakošās divas paaudzes var tikai nelieši.Sagroszīsim likumus un nopļausi arī piejūras mežus un ko tad???

Atbildēt

no ziedojuma finansējuma ik gadu tiek finansiāli atbalstīti virkne ar meža nozari saistīti vērtīgi informēšanas un izglītības pasākumi bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Ņemot vērā, ka sabiedrības informēšanas pasākumu mērķprogrammai tiek piešķirts LIELĀKAIS FINANSĒJUMS, revīzijā tika skatīti šajā mērķprogrammā atbalstītie projekti.

Analizējot atbalstītos un īstenotos projektus, secinājām, ka ik gadu lielākais finansējums sabiedrības informēšanas pasākumiem tiek piešķirts biedrībām – “Zaļās mājas” un “Latvijas Mežu sertifikācijas padome”.
Biedrībai “Zaļās mājas”, kas ir lielākais finansējuma saņēmējs, tikai laika posmā no 2016.līdz 2018.gadam piešķirti 214 500 euro desmit projektiem, kā arī 111 000 euro no valsts atbalsta pasākumiem sešiem projektiem. Tās biedri ir AS “Latvijas valsts meži” !!! un desmit lielākās kokrūpniecības nozares biedrības, kas ir ievēlētas biedrības padomē.

No VK Revīzijas numurs: Nr.2.4.1.-14/2018

Atbildēt

Ssabiedrībai netiek sniegta vispusīga informācija par to, kā gadu no gada tiek izlietots AS “Latvijas valsts meži” ziedojums.

Zemkopības ministrija nav izmantojusi iespēju daļu ziedojuma finansējuma mērķtiecīgi orientēt uz skaidri definētu problēmu risināšanu meža nozarē, kur projektos plānotās aktivitātes būtu skaidri pamatotas, piemēram, ar visaptverošiem pētījumiem, aptaujām par sabiedrības vajadzībām un interesēm.
.. Vienlaikus finansiāli atbalstīti divu iesniedzēju projekti, kuru atbilstība kādai no ziedojuma mērķprogrammām ir apšaubāma, tajā skaitā vienas biedrības projekti atbalstīti daudzu gadu garumā, pēdējos trīs gados biedrībai piešķirot kopā 47 tūkst. euro.

Revīzijā, lūdzot precizēt galvenos kritērijus, kas pamato iepriekšminētā finansējuma sadalījumu starp atbalsta jomām, Zemkopības ministrija norādīja144 atsauci uz informatīvo ziņojumu par dāvināšanas kārtību 2018.gadā un nesniedza informāciju par detalizētiem kritērijiem.

No VK Revīzijas numurs: Nr.2.4.1.-14/2018

Atbildēt

Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 MILJONUS EIRO gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

“Šķiet īpatnēji, ka ministrijā darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. Tikmēr ne sabiedrība, ne citas NVO nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda” - valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Zemkopības ministrija no valsts budžeta caur vēsturiski izveidotiem fondiem finansē ar meža, medību un zivsaimniecības nozarēm
Caur vēsturiski izveidotiem Meža, Medību un Zivsaimniecības fondiem Zemkopības ministrija katru gadu izpumpē 2 MILJONUS EIRO.

Daļa no šīs summas tiek piešķirta arī nevalstiskajām organizācijām un dažādu sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu īstenošanai. Valsts kontrole revīzijā atklāj, ka starp šiem fondiem valda būtiskas atšķirības budžeta līdzekļu apsaimniekošanā, īpaši vēršot uzmanību uz trūkumiem Meža attīstības fonda un Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu pārvaldē. Pastāvošo pieeju nevar saukt par atbildīgu, atklātu un skaidru.

Zemkopības ministrijas nozaru fondi radušies vēsturiski no savulaik izveidotajiem speciālajiem budžetiem. Pirms desmit gadiem Valsts kontrole aicināja izvērtēt fondu pastāvēšanas lietderību, bet tas joprojām nav noticis.

Atbildēt

»

Pielaist var tikai bikses! Kļūdas var pieļaut.

Atbildēt

»

Mežus necērt mūsu labā,mežus cērt mūsu iznīcībai.Kaut kas nav kārtība ar vērtību sistēmu.

Atbildēt

»

kāpēc tu aizstāvi zagļus? Tev kāds labums no tā atlec, vai?

Atbildēt

»

Edvīna onkulis slimo ar Alcheimeru:) Neko nezina, neko neatceras. Cik padomēs, cik konsultatīvajās padomēs onka pierakstījies nav sajēgas! Lai citi atbild, uz LVM onku tas neattiecas:)

Atbildēt

Ķerus neinteresē meži, viņu interesē kārtējie miljoni, ko izklakarēt. Mežus cērt visu mūsu labā un apsaimnieko atbildīgi. Jā, ir klūdas, bet kļūdas pielaida arī pirms 100 gadiem. Toties Ķerus "zinātne" ir bez kļūdām, jo viņš neko, pilnīgi neko nerada, toties tērē miljonu miljonus.

Atbildēt

RĪKOJUMS
Rīgā
15.12.2015 Nr. 183
Par Meža attīstības fonda
konsultatīvās padomes izveidošanu
Publisko mežu (valsts un pašvaldību)
pārstāvis
Edvīns Zakovics, a/s „Latvijas valsts meži”
Korporatīvo attiecību viceprezidents;

Atbildēt

Līdz pēdējam atejas direktoram,visur sava mafija;vienīgi godīgie ir Latvijas Mežos .

Atbildēt

LVM ir mafija

Atbildēt

Kā tādu blēdi, kā Zakovics, zeme nes?!

Atbildēt

»

Ja gribat, lai te ir tā kā Vācijā, kur nav neviena putna, tad publicēt šo nevajag nekādā gadījumā!!

Atbildēt

»

Ja, tā nozare ir ļoti stabila,pat tik stabila ka nav vairs ko īsti cirst.

Atbildēt

tos pseido putnu draugus šeit lasīt!
Tikai un vienīgi savas intereses lobējot grib iznīcināt stabilu LV tautsaimniecības nozari, kas dod pienesumu budžetā un galvenais darba vietas! Un LVM ir pasaules līmeņa uzņēmums! Lai vairāk tādu būtu!Tad deputātiem būtu nauda ko budžetā tērēt...

Atbildēt

»

Ja uz mežu skatās kā uz šekeļiem tad viss ir kārtība,ja mežu vērtē ka ekosistēmu tad notiek barbariska iznīcināšana.Un stāsts par mežu sapūšanu ir no pirksta izzīsts.Tāpat katrs latvieti jau izjūt mežu iznīcināšanu.

Atbildēt

Ka ornitologu galvenās rūpes ir sava kabata, bet putni ir tikai tāds priekškars, tāds pacaurs gan, jo spīd cauri naudas kāre. Strazda skolnieki tomēr, nedrīkst atpalikt.

Atbildēt

»

Kas tieši bija meli? Ka ievērojami samazināsies nodarbinātība, ja būtisku mežu daļu atstās sapūšanai? Tu vispār apjēdz, cik lielu daļu no Latvijas eksporta ieņēmumiem dod mežsaimniecība, kokrūpniecība, un, ka saimniecisko darbību šajā jomā būtiski samazinot, sekas tieši vai netieši izjutīs ik katrs latvietis ?

Atbildēt

»

Ienākumi būtu ja izcirstajam mežam pievienotu vērtību, nevis kokus izvestu uz gudrām valstīm..

Atbildēt

»

Stipri iespējams ka tā arī ir,bet,te ir stāsts par Latvijas mežu noziedzīgu izvarošanu.

Atbildēt

»

Kāpēc Ķerus ir nelietis????

Atbildēt

Kāpēc par ciršanas atskaites sākumu tiek ņemts 1981.gads? LVM sāka darbību 2000.gadā (1999.gada beigās), lai salīdzina, kā palielinājās ienākumu attiecība pēc 2000.gada. Jo iepriekš valsts mežus apsaimniekoja VMD un tur bilde bija pavisam cita. Turklāt, minēti tik daudz apgalvojumi par izcirtumiem un to platībām, bet tik ļoti/ maz nosaukti skaitļi kubikmetros un hektāros (nav ar ko salīdzināt). Labi - necērtam mežus... kur citur ņemsies nauda? kura nozare spēs kompensēt šos ienākumus?

Atbildēt

Silava direktors LVM padomes priekšēdētājs

Atbildēt

LVM naudas maisu gadiem lai atsaucas uz "Silavas" zinātnieku atzinumiem, ka ar meźiem valstī viss ir ok ! Gribētos uzzināt , CIK simtus tūkstošus šie neatkarīgie)) pētnieki pēdējos gadus sanemyši no LVM?!!

Atbildēt

Man putni patīk, arī Ķerus ar putniem, bet kāpēc tik dumji jāraksta, lietas jāsagroza? LVM cērt tik cik atļauj tāme, mežus atjauno, ceļus būvē, lai turpmāk samazinātos apsaimniekošanas izmaksas, kas tur slikts? Tad kad par putnu liegumiem maksās pamatotas kompensācijas un/vai mainīs pret līdzvērtīgu mežu bez lieguma, daudzas putnu problēmas atrisināsies pašas no sevis.

Atbildēt

Vispār jau izklausījās, ka Zakovicam visu laiku žurnālisti brauca augumā,bet džeks palika mierīgs.Pēc Ķerusa straujās realcijas liekas, ka viņa kantlris arī žurnālistiem piespēlēja jautänumus,bdt rezultātā iznăcis aplauziens.

Atbildēt

Jā, Ķerus par savu personisko kabatu cīnās atspēries! Karma. Ir tāds vārds. Saka, ka tāda skar ikvienu nelieti, skars arī Ķerus.

Atbildēt

Kruspunktos LVM Zakovics, melojot par nodarbinātības samazināšanos, par ceļu būvēšanu " uz nekurieni", par plašsaziņas līdzekļu neuzpirkšanu utt. atpelna savus vismaz 6000-7000 eur.
Pretīgi bija viņa melus klausīties. Žēl. ka Krauze pieļāva šādu nekaunību

Atbildēt

Jauki, ka Pietiek publicē ornitoloģijas biznesa līdera rakstus. Tikai šāds augstas pievienotās vērtības bizness var glābt Latviju.

Atbildēt