VID savās nelaimēs vaino "Neatkarīgo", prokuratūra aizbildinās ar trauksmes cēlāja aizsardzību
Rolands Pētersons, Neatkarīgā11.03.2023.
Komentāri (8)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
rihard
11.03.2023. 18:50Valstī valda totalitttārs režīms, tas ir puttļera kremlin. Izvērtējiet.
Tas ir levvvit &vanckariņa huntas režīms. Tas ir,
ka tiesās visus,kas cīnās par likumību, tiesiskumu.
Un visus tos,kas nedomā kā huntas režīms. Un izzagšana 330.-eiro miljon,ko paraksta dokumentu
žjīd mūrrniece- valsts nodevēja.
Eduards Lunis
11.03.2023. 10:32---Jā HUGO-TAJĀ GĻĒVAJĀ UN KORUMPĒTAJĀ PEĢIKA SEJĀ VISU VAR NOLASĪT...!?
--UN cik līdzīgs bija Maizītis, kalnmaijers...?
-Viņi paaujas uz tiem kas viņus ieceļ un piesadz...!?
-vIŅI NEREDZ NE LATVIJAS TRIJU KARU POSTU, NE BEZTIESISKUMU, NE DZĪŠANU PARĀDU VERDZĪBĀ...?
--4. MAIJS-LATVIJAS GLĀBŠANAS SAPULCE. TEL.2687596 Latvijas Glābšanas komisija.
Jā
11.03.2023. 10:24Ja jau VID vaino Neatkarīgo, tad šiem būs nenomaksāti nodokļi un Vonsovičs vērsīsies tiesā par neslavas celšanu sev, sievai un viņu kopējiem bērniem.
Bb
11.03.2023. 09:20Pagaidām, kamēr nav uzlikti rokudzelži J. Stukānam, visi mēdiji, sagatavojot informāciju ar J. Stukāna un I. Jaunzemes viedokļiem, visos veidos ļauj abiem “atmazgāt mēdijos savu reputāciju”, izmantojot amata privilēgijas, vienlaikus slēpjot savu noziegumu pēdas.
Haralds Kalns
11.03.2023. 09:19Par prokuratūras atsauksmi uz trauksmes cēlēja ziņojumu un tā identitātes aizsardzību. Ja es uzrunāju STUKĀNU, sakot: Es neteikšu, ka tu esi SLEPKAVA - tas būtu apgalvojums vai noliegums, kuru nedrīkst izpaust!??
Bb
11.03.2023. 07:35Ir bezjēdzīgi veikt “žurnālistisko izmeklēšanu”, ja neuzliek rokudzelžus J. Stukānam.
Saskaņā ar Prokuratūras likumu ir noteikta kārtība, kādā ģenerālprokuroru var atlaist no amata.
Koalīciju veidojošās partijas tieslietu ministra INESE LĪBIŅA-EGNERE (JV) ar savu bezdarbību
nav sagatavojusi ziņojumu par ģenerālprokurora Jura Stukāna atbilstību amatam pēc šokējošās informācijas “Dienā”.
Atlaišanas kārtība
Prokuratūras likuma 38. pants noteic, ka ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem.
Latvijas Universitātes docents Jānis Pleps ir norādījis, ka ģenerālprokurora atlaišana pirms pilnvaru termiņa notecējuma pēc likuma gara ir nopietns izņēmums. Likumdevējs ir uzskaitījis gan pamatus, kad ir iespējams rosināt ģenerālprokurora atlaišanu, t.i. Prokuratūras likumai 41.1 pants, gan paredzējis arī speciālu kvalificētu procedūru, kas nav tikai Saeimas balsojums vai kāda subjekta rosināta atlaišana”.
Prokuratūras likuma 41.1 pants paredz: ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš neatbilst likumā noteiktajām prasībām (tostarp par nevainojamu reputāciju), ir partijas vai politiskas organizācijas biedrs, nav ievērojis kādu no likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem; pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas; vai arī pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.
Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no Prokuratūras likuma 41.1 pantā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas plēnums, - noteic minētā likuma 41.3 pants.
Pārbaudi var ierosināt Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.
Prokuratūras likums arī paredz: Ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ierosinot pārbaudi, uzskata, ka ģenerālprokurora atrašanās amatā var traucēt jautājuma objektīvu izskatīšanu, viņš atstādina ģenerālprokuroru no amata līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, nosakot, kurš no Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokuroriem šajā laikā pildīs ģenerālprokurora pienākumus.
Ja ir konstatēts šā likuma 41.1 pantā paredzētais atlaišanas pamats, Augstākās tiesas priekšsēdētājs pārbaudes materiālus kopā ar savu un Augstākās tiesas Plēnuma atzinumu nosūta izskatīšanai Saeimā.
E. Smiltēns (AS) kā Saeimas koalīcijas biedrs un Saeimas prezidija priekšsēdētājs kopš šokējošās publikācijas “Dienā” nav apšaubījis ģenerālprokurora J. Stukāna reputāciju.
To neapšauba arī tieslietu ministre INESE LĪBIŅA-EGNERE (JV).
To neapšauba likumā prasītā viena trešdaļa Saeimas (koalīcijas) deputātu, rosinot atstādināt uz laiku ģenerālprokuroru J. Stukānu no amata.
M. Kučinskis kā Iekšlietu ministrs pēc šokējošās informācijas “Dienā” joprojām neapšauba J. Stukāna, ģenerālprokurora, reputāciju.
J. Stukāna reputāciju pēc šokējošās informācijas “Dienā” neapšauba arī AIGARS STRUPIŠS
Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Kas Augstākās tiesas priekšsēdētājam A. Stupišam var uzlikt rokudzelžus par bezdarbību?