Vieta, kur „mirstīgais” netiek

- šī raksta tēma nebūtu apskatīta kontekstā ar citu, manā vērtējumā nozīmīgāku notikumu, un proti - pieminētās personas organizēto „ekskursiju” jeb „šovu” vairākiem deputātiem uz Brīvības pieminekļa Goda telpu, uzņemoties namamātes lomu,

- un ja nebūtu nācies jau iepriekš sastapties ar RP „kodola” dubulto standartu attiecība uz pašu pieņemtā Ētikas kodeksa ievērošanu

Ja par otro jautājuma pusi šajā rakstā netiks runāts jo tā ir tēma atsevišķam rakstam, tad pirmajam pievērsīšos sīkāk.

Kas tad ir noticis ? Nekas īpašs - piefiksēta valsts amatpersona, kāpjot dienesta auto darba laikā pie tirgus paviljona ar iepirkumu saini līdzīgi, kā kādreiz tika pieķerts AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Atrast ticamu iemeslu, lai attaisnotos šādos gadījumos, īpašas grūtības nesagādā, ko arī izdarīja I.Lībiņa-Egnere, publicējot attiecīgu paziņojumu RP mājas lapā.

Skaidrojot situāciju, cienījama deputāte neaizmirst pārmest žurnālistiem par viņas viedokļa nenoskaidrošanu šajā jautājumā, taču kautrīgi noklusē to, ka saistībā ar pieminēto Brīvības pieminekļa apmeklējumu žurnālisti uzdeva virkni jautājumu, uz kuriem atbilde, ja var ticēt Pietiek publikācijai, no Lībiņas-Egneres kundzes netika saņemta. Tāpat deputāte neaizmirst pieminēt, ka šādi un līdzīgi raksti, visticamākais, ir „melnais PR” un provokācija.

Šī retorika no RP puses nav nekas jauns – novelt pašu radītās problēmas uz citiem. Tam piebalso draudzīgā korī politiķes „advokāti”, komentējot rakstu un uzbrūkot tiem, kas domā citādāk, turklāt bireži vien nespējot argumentēt savu pozīciju.

Kā jau ierasts, šīs partijas fanu vidē dominē svēta pārliecība, ka visi, kas nepiekrīt viņu viedoklim vai, pasarg, Dievs, mēģina kritizēt kādu no „kodola”, ir Lemberga noalgoti un vispār visas pasaules lembergi ir apvienojušies, lai traucētu, bremzētu un apmelotu.

Tam piemērs autora ar niku „Kazinemirs” koments (08.02.2013. 19:32): „Momentānā PUZES SULAIŅU histēriskā reakcija pret manu komentāru tikai apliecina KA ŠIS IR pASŪTIJUMA RAKSTS AR IEPRIEKŠANGAŽĒTU PROFESIONĀLU ĶĒZĪTĀJU KOMANDU” (komenta oriģinālā versija).

Līdzīgi „stabulē” cits „nepelnīti apvainotās” aizstāvis „jozis” (koments 10.02.2013. 12:32) un virkne citu „līdzīgi domājošo”. Bet tad, kad šie sašutušie dabū pārliecināties, ka kritiķi tomēr nav Lemberga noalgoti, tad pirmā brīdī iestājas apjukums, jo nevar apjēgt, ka kāds var „iespringt” lietā, kur neatlec personīgs labums (Kazinemira koments 09.02.2013. 12:07).

Tomēr drīz vien „svētais” sašutums pārvar apjukumu, un seko nākošais izskaidrojums kritikai: „Uz tevi tas neatiecas, jo tu neesi pat oligarhu sulainis - jo pat tur tevi neņems darbā, bet vienkārši nenovīdīgs lūzeris, ko onlainā neviens neuzklausa. Ar visu savu 30 gadu stāžu neko neesi sasniedzis - vienīgi purkšķini netā par kaut kādām zaptes slepkavām un šķiru cīņu. Skumji, bet no tieši tādas vides savulaik nāca gan tanku bučotāji gan stukači.” ( jozis 10.02.2013. 17:15).

Uzjautrina tas, ka šī noskumušā subjekta pieminētie tanki izteikti Zatlera versijā bija viens no iemesliem, kāpēc šī raksta autors pārtrauca atbalstīt ZRP. Tuvu neesmu Lemberga fans, taču jāatzīst, ka Ventspils mēram (izskatās, ka viņš tāds ir arī pašlaik, neskatoties uz Sprūdža trokšņaino šovu) bija taisnība, izsakoties vienā no debatēm ar ZRP, ka katrs domā atbilstoši savai sabojātības pakāpei.

Viss augstāk minētais liek izdarīt dažus secinājumus par „sauso atlikumu” RP. Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka sākuma periodā ZRP iestājās ne vien Tenberga izsitēji, bet arī zināmā mēra ideālisti, kas noticēja Zatlera muldēšanai, jo gribēja tam noticēt, neskatoties uz to, ka dzīves pieredze teica: „Netici, rīkojums Nr.2 ir merkantils projekts.” Toties drīz vien liela daļa no viņiem saprata, kas ir kas, par ko liecina hronisks kvoruma trūkums partijas pilnsapulcēs.

Izskatās, ka „sauso atlikumu” pašreiz sastāda aprobežota un dzīvi nepieredzējusi jaunatne, pašlabuma un vieglas maizes tīkotāji, kas citur nav spējuši „ieriktēties”, kā arī tie sākotnējie ideālisti, kas ir iesaistījušies pārāk dziļi un spiesti pielāgot savu vērtību skalu un principus realitātei.

Savulaik Zatlers deklarēja plašu jaunatnes iesaistīšanu ”visas tautas partijā”. Partijas pilnsapulcē 2011. gada augustā uzkrītoša bija ne vien dūšīgu onkuļu no apsardzes dienesta pārpilnība, bet arī plikstilbainu meiteņu skaits ar šaudīgām ačtelēm. Toreiz vēl nodomāju - ko gan viņas ierakstīja partijas kandidāta anketas ailē „Ko Jūs līdz šim esat darījis Latvijas valsts labā”? Izskatās, ka arī šeit bija aprēķins - jauniem un nepieredzējušiem vieglāk „sakarināt makaronus”, tā teikt, „neskaties uz maniem darbiem, bet klausies manos vārdos”. Jāsaka gan, ka daži „nepieredzējuši” jaunieši diezgan ātri kārtīgi „uzmeta” pieredzējušo onkuli Zatleru.

Un tagad par to, kas man personīgi likās būtiskākais un kam skaidrojumu diemžēl cienījamā deputāte tā arī nesniedza.

06.12,2013 tika demonstrēts TV3 šovs raidījumu sērijas „Gandrīz ideālas vakariņas” ietvaros, kur namamātes lomā uzstājās Inese Lībiņa-Egnere. Raidījuma ierakstu var noskatīties šeit - http://www.tv3play.lv/play/291927/

Kas gan ir noticies? Vai arī nekas ievērības cienīgs? Pirmajā brīdī varētu tā likties - sanāca kopā četri deputāti draudzīgās vakariņās. Jāpiebilst gan, ka, ja kāds sevi uzskata par ideoloģisku pretinieku kā, piemēram, Parādnieks un arī Circene (varbūt kļūdos) attiecībā uz Saskaņas centru, tad pavadīt savu brīvo laiku, smaidīt un dzert kopā šņabi, vienlaicīgi zākājot vienam otru publiskā telpā, laikam nav labais tonis. Sēdēt Saeimā un komisijās - tas ir darbs, ja gribat - cīņa, bet, ja kopīgs tusiņš, tad neviļus rodas iespaids par teātri, ko figuranti dēvē par politisko cīņu.

RP pārstāvei šeit nav ko pārmest, ja jau pats Zatlers vēl 2011.gada novembra frakcijas sēdē prognozēja koalīcijas, kuru pats bija ar parakstu apstiprinājis, sabrukumu un valdības krišanu uzreiz pēc Putina ievēlēšanas par prezidentu http://www.pietiek.com/raksti/slepens_audio_zatlers_prognozejis_valdibas_krisanu_marta_un_valdibu_ar_saskanu_jau_maija

 Savukārt otrā Zatlera partijas persona S.Sondore-Kukule ir atklājusi, ka viņas partijai un SC ir kopīgas programmas un ar „labu pārvaldību” saskaņiešu kontrolētās pašvaldībās arī viss ir kārtībā - „Reformu partija (RP) nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās potenciālos sadarbības partnerus izraudzīsies pēc partiju programmām un principiem par labu pārvaldību, taču noraida nacionālu pieeju, tāpēc gatava sadarboties arī ar Saskaņas centru, portālam Delfi pastāstīja RP pārstāve Sandra sondore-Kukule” (Delfi 12.07.2012).

Nu, labi, lai tusē, ja jau neatvairāma vēlme. Bet „šovs” ar pieminekli gan izraisa virkni jautājumu papildus jau Pietiek uzdotajiem. Piemēram - uz kādu pilnvaru pamata cien. deputāte bija uzņēmusies namamātes funkcijas šajā pasākumā? Kas viņu bija pilnvarojis uzaicināt Saskaņas centra deputātu - partijas pārstāvi, kuras atbalstītāji 9. maijā vicina komunistu sarkanos un Krievijas karogus, nēsājas apkārt ar čekista Putina ģīmetnēm un negrib atteikties no padomiski staļiniskā mantojuma, kas iesakņojies dziļi galvā, partijas, kas nule kā atbalstīja valodas referendumu, partijas, kas neatzīst 1940.gada okupāciju un piebalso Krievijas vēstures viltotājiem, partijas, kuras politikas galamērķis ir LV ekonomiskās un politiskās neatkarības de facto zaudēšana atbilstoši sava elektorāta vairākuma vēlmēm un savu Kremļa „sadarbības partneru” ģeopolitiskajam nostādnēm par „interešu sfērām”.

Agešina kungam atšķirībā no pārējiem dalībniekiem sava elektorāta viedoklis nav vienaldzīgs, ko apstiprina ne vien valodu referendums, bet arī raidījuma nobeigumā pateiktais: "Es vēlos, lai cilvēki mani pareizi saprastu, un man liekas, ka cilvēki mani labāk saprastu, ja es tur būtu ar Circeni un nevis ar Imantu.”

Circene gan šai jautājumā neko neteica, par to Parādnieks kaut ko mulsi smaidīdams runāja par komandtiltiņu, kur abi kopā ar saskaņieti, un tā arī nepalika skaidrs, ko gribēja pateikt.

Viss tas - kontekstā ar tā leģionāra lūguma ignorēšanu, cilvēka, kas riskēja ar dzīvību, cīnoties par lietu, ko simbolizē šis piemineklis, turklāt, ja jau nav palicis vienaldzīgs arī tagad, tad acīmredzot darīja to aiz pārliecības, nevis apstākļu spiests,  Un nav svarīgi, ka cīņa izrādījās bezjēdzīga, jo tolaik izvēles īpašas nebija.

Šajā sakarā vēl gribētu pieminēt vienu kārtējā „advokāta” komentu ar niku „una”: „…Viss augstākminētais liek atcerēties divus mēnešus vecu TV šovu, kur šī pati persona atļāvās gatavot 15 latu vērtu Latvijā audzētu un tai pat tirgū pirktu stori, bet vēlāk, kopā ar citiem deputātiem šova dalībniekiem apmeklēja Latvijas valstij un tautai nozīmīgu un svētu vietu, kur katrs mirstīgais nevar iekļūt. Pie kam, visi jau bija nobaudījuši pirmo ēdienu… Darbaļaužu viedokļa paudēji: kāds atvaļināts apakšvirsnieks un pāris klīnisku rupekļi, satraukti vērš sabiedrības uzmanību uz šo katastrofālo netaisnību UN PRAKTISKI NOLĀD RP.” (una 10.02.2013. 19:49). Autorei neērtuma sajūtu neizraisa nolikt vienlīdzības zīmi starp jēdzieniem „Latvijas valstij un tautai nozīmīga un svēta vieta” un „šovs”. Bet „nemirstīgo” kārtā laikam būs iecēlusi Agešinu.

Interesanti, ka šī noslēpumainā persona un kaismīgā Ineses fane figurē arī komentos pavisam citu rakstu sakarā, piemēram, A.Margēvičas 0.februāra rakstā par Daimler lietu (una- 08.02.2013. 19:06 ). Teksti tie paši: „…deputāte ir izskatīga, atļaujas eleganti ģērbties, beigusi universitāti Vācijā, precējusies ar Vācijas pilsoni, būdama jauna jau aizstāvējusi doktora disertāciju un ir dodente LU, veiksmīgi vada saemas komisiju, pārvalda 5 valodas…”. Dīvaini tikai, ka oponenti nez kāpēc uzrunā komentu autori vārdā „Inese” un sūta prom uz tirgu.

„Aizkustinājuma asaras” sagriežas acīs vērojot, kā zatleri, bērziņi, āboltiņas un parādnieki noliek ziedus vietā, kur dažas dienas atpakaļ kāds kārtējais pielējies ārzemnieks ar baudu nourinējis, bet saskaņietis, sēžot Goda telpā, iedeva kārtīgu pliķi nelokāmam nacionālo interešu aizstāvim Parādniekam. Šie cēlie stāvi un nopietni skarbās sejas izteiksmes neizraisa nekādas šaubas par gatavību upurēties uz barikādēm, ja naidnieks atkal parādīsies pie apvāršņa.

Tuvojas 16.marts. Domāju, ka šis tusiņš Parādniekam nebūs šķērslis, lai sarīkotu kārtējo šovu pie pieķēzītā (tiešā un pārnestā nozīmē) pieminekļa ar karogu vicināšanu no vienas puses un nobarotu subjektu strīpainās jakās ālēšanos no otras puses. Žēl tikai, ka leģionāri (tie, kas aiz „nepareizās” pārliecības, bet ne piesmērējušās aizmugures žurkas) ļaus atkal sevi padarīt par klauniem citu rokās. Ir jau citas vietas ar piemiņas zīmēm, kur cīņu biedrus atcerēties.

Kur būs Lībiņas nākošais „šovs”? Varbūt Brāļu kapos, lai stori pārrijušies Agešins vai Kabanovs varētu skaļi no zarnām izlaist gaisu, piemēram, vietā, kur 27.06.1940 kalpakietis seržants Jānis Gailis nošāvās, izsakot savu protestu pret valsts pazemojumu? Jeb varbūt pie ģenerāļa L.k.o.k. L. Bolšteina kapa, kas nošāvās dienā , kad Iekšlietu ministrijas vadību pārņēma Vilis Lācis ? Vai uz izlūkdienesta vadītaja pulkveža L.k.o.k Fr.Celmiņa kapa, kurš arī ielaida sev lodi pierē, lai sarkanajiem neizdotu savus aģentus?

Pēc ekskursijas Agešins paziņo, ka viņam „ir iestājies iekšējs miers un saskaņa” (32:30).

Tad, kad Jūs, saskaņieši, un Jūsu elektorāts iemācīsieties cienīt valsti, kurā dzīvojat, beigsiet viltot vēsturi, sacerot pasakas par leģionāriem un LV „labprātīgu” iestāšanos PSRS, atteiksieties no padomiski staļiniskā mantojuma un respektēsiet pamatnācijas vēlmi dzīvot patiesi neatkarīgā valstī, tad būs saskaņa un tad varat iet uz šai nācijai nozīmīgām vietām izrādīt pienācīgu godu. Un „šovi” lai tur izpaliek.

Novērtē šo rakstu: