Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par varu, naudu un sev labvēlīgu publikas viedokli. Laikam ejot, nekas nav mainījies. To pierāda arī pēdējā laikā masu medijos izskanējušie uzņēmēja Viestura Tamuža un deputāta Ata Zakatistova paziņojumi un prātulas par atkritumu apsaimniekošanas biznesu.

Tajos, izmisīgi vēloties tikt vaļā no savām kriminālapsūdzībām par krāpšanu lielā apmērā, viss iepriekšminētais arsenāls tiek likts lietā, cik vien radoši iespējams, ieraujot savās spēlēs arī manis vadīto uzņēmumu un tā darbiniekus.

Ticot, ka mērķis attaisno līdzekļus, abi kungi, entuziasma pilni, turpina pīt savus tīklus, aizmirstot, ka meliem ir īsas kājas un kriminālprocesu uzsāka un virza tiesībsargājošās iestādes, balstoties uz reāliem pierādījumiem.

Atkāpjoties soli atpakaļ laikā, jāteic, ka vēl pirms bēdīgi slavenās KNAB apsūdzības Tamužam viņš kā viens no mūsu uzņēmuma, kurā es esmu valdes, bet viņš – padomes priekšsēdētājs, īpašniekiem vērsās pie manis ar ļoti interesantu lūgumu.

Izdomāt ticamus iemeslus

Proti, 2017. gada 1. jūnijā es saņēmu Viestura Tamuža lūgumu izgudrot ticamus iemeslus viņa un Zakatistova konsultantu attiecībām, par kurām tajā dienā kāds žurnālists bija vērsies KNAB ar lūgumu izvērtēt tajās saskatāmo kriminālo raksturu. Uz Tamuža lūgumu man nebija ko atbildēt, un šis jautājums zaudēja aktualitāti.

Tad vēl pēc gada, 2018. gada 20. jūnijā medijus pāršalca ziņa, ka KNAB ir aizturējis Saeimas deputātu Ati Zakatistovu un manu biznesa partneri Viesturu Tamužu, kurš tika apsūdzēts par nelikumīgu un slēptu maksājumu veikšanu politiskajai partijai KPV LV.

Zīmīgi, ka uzreiz pēc iznākšanas no apcietinājuma abi kungi steidza meklēt sev izdevīgu grēkāzi un izplatīja paziņojumu, ka es esmu sarakstījis denunciācijas. Protams, par žurnālistu, kas devās uz KNAB pirms gada, bija “aizmirsts”.

Jāpiebilst, ka pēc faktiem veiktajā analīzē konstatēts, ka KNAB interesi piesaistījušās konsultācijas, kurās Zakatistovs sniedzis padomus Tamužam, nav notikušas. Šo apstākli nemainīs nedz baltā lapā sakopēti un medijiem izdalīti pieņemšanas–nodošanas aktu virsraksti, nedz saites uz neesošiem avotiem.

Tiesa, saskaņā ar mūsu uzņēmuma iekšējo kārtību minētos aktus paraksta valde, un, būsim precīzi, tieši četrus no šiem aktiem parakstīju es. Jāatzīst, toreiz pat neaizdomājos, ka konsultāciju laikā man vajadzētu sēdēt blakus un uzmanīt, ka konsultācijas patiešām notiek.

Lai nu kā, ir pagājis teju gads, bet nekādu būtisku pavērsienu šajā lietā nav bijis – lieta nav nonākusi līdz tiesai, process nav izbeigts.

Glābt iepirkumu, pasargāt iedzīvotājus?

Tikmēr abi kungi šo laiku izmantojuši ļoti efektīvi – viens no viņiem katru dienu piedalās valdības darbā, bet otrs veido kampaņas, lai ar masu mediju starpniecību izdarītu spiedienu uz tiesībsargājošajām iestādēm un tādējādi mīkstinātu sev izvirzītās apsūdzības, sludinot, ka patiesībā vainīgi ir citi un viņi tikai gribējuši izglābt Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu un pasargāt iedzīvotājus.

Ņemot vērā, ka Tamuža kungs savos stāstos mērķtiecīgi iesaista arī mani un mūsu kopīgo uzņēmumu, gribu viest skaidrību, izgaismojot faktus, kurus viņš apzināti noklusē.

Noklusētie fakti

Pirmkārt, Tamužs nav lielākais akcionārs uzņēmumā, kurā viņš dažādiem līdzekļiem cenšas pārņemt varu.

Tamuža tāpat kā manu akciju daļa veido 16,68%. Kopā uzņēmumam ir pieci akcionāri, un lielākais akcionārs ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ar 30,51% akciju.

Tāpat kā citos materiālos arī pirms pāris dienām tiražētajā Tamuža paziņojumā par it kā padomes jeb tās atsevišķu locekļu izteikto neuzticību uzņēmuma valdei netiek minēts tas, ka lielākais akcionārs – ERAB – balsoja pret šādu atsevišķu padomes locekļu virzītu lēmumu. Tas, ka neuzticības izteikšanai nav nekādu juridisku seku un valde nav atlaista, netika uzskatīts par gana ievērības cienīgu faktu, lai to iekļautu paziņojumā.

Jāpiebilst, ka šis gan nav pirmais gadījums, kad Tamužs mēģina pārņemt varu uzņēmumā, – vēl pirms diviem mēnešiem viņš centās īstenot reiderismu, nesankcionēti reģistrējot AS “Eco Baltia” valdes izmaiņas, par ko sekos arī iesniegums prokuratūrā. Laikam šādi viņš cer, ka tiks vaļā no uzņēmumam piemērotā cietušā statusa.

Otrkārt, apsūdzētie kā savu glābšanas riņķi izmanto Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu un uzņemas taisnības cīnītāju lomu, taču ir aizmirsuši pieminēt, ka ne jau mēs kā uzņēmums vai es kā Māris Simanovičs personīgi noteicām, kāds būs Rīgas iepirkuma formāts, termiņi un nosacījumi.

Tas bija Rīgas domes lēmums un deleģēts uzdevums “Getliņi EKO”, ko apstiprināja VARAM, CFLA un Finanšu ministrija.

Tikmēr mūsu un Konkurences padomes nostāja (ko paudām arī oficiālās vēstulēs atbildīgajām iestādēm) bija tāda, ka Rīgas teritorija ir jādala zonās un katrā zonā jārīko atsevišķs iepirkums.

Tad nebūtu bažu ne par konkurences pārkāpumiem, ne termiņiem. Neskatoties uz iebildumiem, uzvarēja viedoklis par to, ka atkritumu apsaimniekošana Bolderājā, centrā un Ķengaragā maksās vienādi un visa Rīga būs viena zona.

Lai nu kā, šis iepirkums bijis labs pamats tam, lai Zakatistovs un Tamužs ne tikai uzņemtos Rīgas glābēju lomu, bet arī lasītu publiskus traktātus par to, ka, Zakatistovaprāt, kāposts sarunu valodā nav nauda, ko viņš ņēmis no Tamuža, bet gan dārzenis.

Kur viņi bija agrāk?

Jautājums gan, kāpēc abi kungi grandiozo Rīgas glābšanas plānu nesāka jau tad, kad Rīgas dome par to diskutēja un lēma?

Tolaik ne Zakatistovs, ne Tamužs netika manīti nevienā oficiālajā Rīgas domes organizētajā diskusijā, kas skāra iepirkumu.

Treškārt, Tamužs vienā no savām preses konferencēm apgalvoja, ka mūsu uzņēmuma valde bez padomes apstiprinājuma un par spīti padomes paustajām bažām piedalījusies Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumā un nodibinājusi kopsabiedrību SIA “CREB Rīga”, kas uzvarēja iepriekšminētajā iepirkumā.

Lieki piebilst, ka arī šis apgalvojums ir tālu no patiesības. Uzņēmuma vadība lēma par dalību iepirkumā saskaņā ar padomes (kuras sastāvā ir arī pats Tamužs) 2018. gada 5. septembra akceptu dibināt kopsabiedrību dalībai iepirkumā.

Arī turpmākajā procesā valde un es personīgi vairākkārt aicinājām padomi kopā skatīt šos jautājumus. Tāpat daudzkārt padomei sūtītas desmitiem lapu biezas prezentācijas un aprēķini.

Diemžēl padomes priekšsēdētājs (Tamužs) neuzskatīja par nepieciešamu iekļaut šos jautājumus padomes darba kārtībā un izdiskutēt ar valdi, lai gan uzņēmuma attīstības kontekstā iepirkums bija nozīmīgs un var ietekmēt vismaz 20% biznesa.

Ignorance bija vērojama arī šī gada pavasarī, kad bija jāiesniedz piedāvājums konkursa otrajai kārtai, – padome atturējās pieņemt lēmumu laika trūkuma un lielā dokumentu apjoma dēļ, tādēļ valde lēma par dalības turpināšanu iepirkumā.

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls

Ne jau pirmo reizi šāda kompānija satikusies un gan jau arī ne pēdējo. Jo konsultāciju biznesā jau vienmēr būs, ko darīt un par ko konsultēt. Taču man kā kriminālprocesā par cietušo atzītā uzņēmuma vadītājam un vienam no akcionāriem ir patiesi žēl, ka šajās spēlēs tiek ierauts uzņēmums un tā darbinieki.

Kā rīkoties? Atliek vien cerēt, ka tiesībsargājošās iestādes operatīvi atšķetinās šo lietu un pieņems vajadzīgos mērus, bet padomes priekšsēdētājs uz kādu no paša organizētajām sēdēm beidzot uzaicinās arī uzņēmuma valdi, lai varam visu izrunāt klātienē, nevis ar mediju starpniecību. Ar šādu konkrētu lūgumu pie padomes arī esmu vērsies.

* Plašāk par raksta autoru un viņa biznesu lasāms ŠEIT un ŠEIT.

Novērtē šo rakstu:

17
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...