Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku dzīve nekad nav bijusi garlaicīga vai bezbēdīga. Ja neskaita pašu pēdējo gadu, kad globālās krīzes iespaidā kritušas energoresursu cenas, komunālie un apsaimniekošanas maksājumi nemitīgi auguši un pakāpeniski tiek aplikti ar aizvien lielākiem nodokļiem. Vairākkārtīgi uzskrūvēta nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība, pēc kuras tiek rēķināti nodokļi. Rīgas denacionalizētajos namos aizvien augusi namu īpašnieku vai viņu pilnvaroto pārvaldnieku apetīte un nekaunība. Kur nu vēl ļaunprātīgie nemaksātāji, siltuma, elektrības un ūdens atslēgšana ziemas mēnešos.

Visa dzīvojamo namu sistēma pakļauta alkatīgu starpnieku augošajām prasībām, strīdiem, tiesām, dažādām neizdarībām, krāpšanai un namu pārvalžu patvaļai. Tomēr sabrukusi tā vēl nav: arvien lielākā dzīvokļu daļa saņem siltumu, elektrību, gāzi, ūdeni, tiek izvesti atkritumi, kaut ar novēlošanos un ne labākajā kvalitātē, bet tomēr pakāpeniski tiek salaboti kliedzošākie bojājumi un novērstas avārijas. Daži nami pat renovēti.

Lai arī ne bez strīdiem un ar apšaubāmām izmaksām, tomēr Rīga arvien dod pajumti gan saviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, gan daudziem iebraucējiem. Lai arī dārgi un neapmierinoši, dzīvokļi par savu naudu saņem reālu labumu. Un jāatzīst, ka daļēji nebūšanās un dārdzībā vainojami paši namu iemītnieki, kuri pārāk paļaujas uz neskaitāmiem starpniekiem, bet nespēj organizēties biedrībās, lai savus namus apsaimniekotu paši.

Tomēr ir viens maksājums, kas vairākkārtīgi audzis, pretī nesaņemot nekādu labumu. Gan dabā, gan sociālās sistēmās šādu parādību sauc par parazitēšanu. Tā ir tā saucamā zemes piespiedu noma, kuru spiesti maksāt simti tūkstoši rīdzinieku. Šāda juridiska anomālija un sociālais parazītisms nepastāv citās valstīs un pat ne visās Latvijas pilsētās, – tikai Rīgā un vēl dažās Latvijas pilsētās.

Pamati šai anomālijai un parazītismam tika likti tālajā 1991. gadā, kad pēc Neatkarības deklarācijas izraisītās eiforijas, ar vieglu pārbīli pavadītajām janvāra barikādēm un augusta puča tika pieņemts īpašs likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Šo likumu papildināja un daļēji dublēja 1995. gadā pieņemtais likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Jauno kārtību vēl stingrāk reglamentēja 2009. gadā pieņemtais “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”.

Tomēr daudzi šajos likumos noteiktie pasākumi nav īstenoti līdz pat šai dienai. Piemēram, ja neskaita dažus izņēmumus, arvien namiem nav noteikts “dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals”, tāpēc daudzu namu iedzīvotāji arvien maksā arī par to zemi, kas nama izmantošanai nemaz nav nepieciešama. Un bieži vien šīs “liekās” teritorijas ir visai plašas.

Šajos un citos likumos ar “dzīvojamai mājai piesaistītās zemes īpašnieku” nepārprotami bija domātas fiziskās personas vai viņu mantinieki, kurām 1940. gadā piederējušo zemi bija nacionalizējusi padomju vara. Nevienā likumā nav nemazākā mājiena, ka mājām piesaistītā zeme varētu piederēt komercstruktūrām – akciju sabiedrībām, SIA vai citiem komersantiem.

Kamēr politiķi vai ik gadu (vai vismaz pirms vēlēšanām) sola jau tuvākajā laikā novērst minēto likumu radīto “juridisko anomāliju”, tikmēr lielākā denacionalizētās zemes daļa jau sen pieder nevis padomju varas apskādētajiem īpašniekiem, bet gan privātiem komercuzņēmumiem, kuri sadarbībā ar Eiropas bankām zemi pārpirkuši, ar šo procesu uzpūšot nekustamo īpašumu burbuli un panākot kadastrālās vērtības vairākkārtīgu pieaugumu, “treknajos gados” izraisot lielu inflāciju, iegrūžot Latviju finanšu krīzē un mūs visus likumsakarīgi novedot līdz Latvijas “veiksmes stāstam”, par kuru atklāti smejas visa pasaule, izņemot “veiksmes stāsta” propagandas iejūsminātos fanus.

Tātad situācija dzīvojamajos rajonos kopš Latvijas formālās uzņemšanas ES un Eiropas banku ienākšanas ir būtiski un kvalitatīvi mainījusies, un ir radusies jauna “juridiska anomālija”, kad vesels privātu komercstruktūru tīkls bez mazākās piepūles iekasē peļņu, kuru nosaka un garantē likums!

Kā uz to skatās pārējās komercstruktūras, kurām peļņa jāgūst varbūt ne vienmēr tīriem paņēmieniem, bet tomēr caur reālām pūlēm, organizatorisku darbu, darbinieku algošanu, risku un sniedzot reālu labumu saviem klientiem? Kamēr “zemes piespiedu nomā” iesaistītās komercfirmas savu peļņu rauš bez mazākās piepūles, bez riska un ar garantiju! Tikai pavicinot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, kura 12. panta otrā prim daļa garantē: “Ja uz šā panta otrajā daļā minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības.”

Kā liecina prakse, rakstveida līgums pat nav jāslēdz, pietiek jebkurā laikā iesniegt prasību tiesā. Tiesas parasti šādu prasību apmierina bez liekiem jautājumiem. Jo likums šos 6% (un vēl dažus saistītos maksājumus) garantē, nodrošinot reālu sociālismu privātām komercstruktūrām!

Kā no paraugtipogrāfijas radīt astoņkāji?

Kārtējo reizi bezpalīdzīgi pārspriežot zemes reformas likuma radītās samudžinātās un aizvien nejaukākās sekas, kuras var salīdzināt ar progresējošām vēža metastāzēm, no TV ekrāniem mūs bieži uzrunā šķietami neitrāls eksperts Normunds Šlitke. Mainoties gadiem, viņa balss tonis kļūst aizvien pašpārliecinātāks un ironiskāks, arvien biežāk atļaujoties izaicinošas frāzes un tēvišķas pamācības, kas veltītas jaunajiem pilsētas dzimtcilvēkiem: “Tas mums nācis no padomju laikiem, ka zeme pieder tautai, un budži jāsūta ļoti tālu projām … uz ļoti aukstiem apgabaliem. Šobrīd zeme tāds pats resurss kā elektrība, kā autortiesības…”.

Pavisam nesen šis “neitrālais eksperts” dzimtcilvēkiem nebeidzamu šausmu vietā solīja šausmīgas beigas (skat. manu rakstu “Nacionālo baronu runasvīrs nebeidzamu šausmu vietā piedāvā šausmīgas beigas”). Nekad šādu TV sižetu vadītājs nepaskaidro, ka Normunds Šlitke pats ir lielākais zemes īpašnieks Rīgā, kurš savus ar likumu garantētās peļņas miljonus jau sācis investēt offshore zonā.

Bet savu karjeru Normunds Šlitke sāka pieticīgi, gandrīz kā anekdotiskais amerikāņu miljonārs. 1990. gados viņu (vai viņa paziņas) ieinteresēja iespieddarbi, un tajā privatizācijas drudzī katrs uzņēmīgs vīrs taču varēja noprivatizēt kādu tipogrāfiju, pat tādus ekskluzīvus objektus kā “Paraugtipogrāfija”, “Valsts papīru spiestuve”, “Rīgas zīmogu fabrika”, “Tipogrāfija Liepāja” u.c. (lietoju pašreizējos nosaukumus).

Normunda panākumi tipogrāfiju nozarē auga, ap 2000. gada viņš tika ievēlēts par “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas” valdes priekšsēdētāja vietnieku. Taču skaidrs, ka peļņas griesti tipogrāfiju nozarē ir visai zemi, konkurence liela, turklāt jāiegulda liels, reāls darbs.

Tāpēc jau 1990. gados Normundā modās interese par daudz perspektīvāko nekustamo īpašumu jomu. “Paraugtipogrāfija” pārtapa par AS “Latzemes nekustamie īpašumi”, vēlāk par – AS “Reversed”, radās māsas uzņēmumi, piemēram, SIA “Latzeme”, veidojās uzticamu cilvēku komanda, kas atbilstoši vajadzībai varēja dibināt citus māsas uzņēmumus, kuri darbojās tajā pašā jomā, bet varēja uzņemties atšķirīgas lomas, praktizēt darba dalīšanu.

Vieni ņēma kredītus zemes iepirkšanai, otri apsaimniekoja iegūtos īpašumus, citi sadarbojās ar ārvalstu klientiem, vēl citi lobēja topošās zemes baronu impērijas intereses likumdošanas, tiesu un izpildvaras iestādēs. Labi juristi nepieciešami visiem censoņiem, tāpēc nebija grūti piesaistīt arī investorus. Izmanīgs jurists bija ne vien pats Normunds, bet arī viņa sieva Indra. Tika kooptēti arī jauni spēki, kurus iesaistīja vienotā komandā.

Rezultātā veidojās vienots vairāku uzņēmumu tīkls, interaktīva sistēma, kurā ar savu materiālo, intelektuālo vai administratīvo daļu iekļāvās neliela, bet saliedēta komanda. Bez paša Normunda un viņa sievas Indras var nosaukt Aigaru Breču, Rolandu Bulu (jau miris), Daci Timermani, Uģi Salnu, Alvi Krasovski, Artu Snipi, Elīnu Dupati (Veidi), Solvitu Melngaili u.c. Dažādos periodos šie cilvēki parādījās dažādos būvējamās impērijas uzņēmumos un dažādās kvalitātēs: kā valdes vai padomes locekļi, kā akcionāri, dalībnieki, prokūristi.

Tiesa, visus dalībniekus precīzi nosaukt nevar, jo mūsu atklātību un caurspīdīgumu daudzinošie likumdevēji drīz vien parūpējās par to, lai akciju sabiedrībām vairs nebūtu jāatklāj savi dalībnieki. Uzņēmuma reģistrā tieši tā arī rakstīts: “Akcionāru saraksta iesniegšana Uzņēmumu reģistrā nav obligāta, tādēļ precīzs akcionāru reģistrs ir pieejams attiecīgajā akciju sabiedrībā.” Tas īstenajiem labuma guvējiem ļauj paslēpties anonimitātē vai pat publiski tēlot “neitrālus ekspertus”.

Arī paši uzņēmumi varēja kļūt par akcionāriem tās pašas impērijas citos uzņēmumos, piemēram, Juridiskais birojs “Specialis” (vēlāk pārdēvēts par “Pilsētas zemes dienestu”) un "Baltic Consulting Services" vairākas reizes bija AS “Reversed” akcionāri. Taču visu šo instalāciju centrā nemainīgi bija un paliek pats Normunds Šlitke.

Lai nepaliktu tukšvārdīgs, nosaukšu arī galvenos Šlitkes impērijas uzņēmumus, kuri tā vai citādi darbojas nekustamo īpašumu jomā un kurus kopumā esmu nosaucis par astoņkāji. Tie ir: AS “Reversed”, SIA “Latzeme”, AS “Pilsētas zemes dienests”, AS “Zemes īpašnieku ģilde”, SIA “Reģionālā zemju pārvalde”, AS “Zemju pārvalde”, SIA “Šmerļa priedes”, AS “Baltic Consulting Services”, SIA “Industriālais parks Jugla”, SIA “Pavaland”(ar plašu Izraēlas pilsoņu līdzdalību).

Zināma saistība ar Šlitkes impēriju konstatējama arī SIA “Realto Medea”. Ar lobēšanu nodarbojas un šķīrējtiesas funkcijas pilda biedrība “Zemes reformas komiteja” un arodbiedrība “Apvienotā brīvā arodbiedrība”. Arī tās veido N. Šlitkes komanda. Lobēšana nepieciešama, lai likumus “sakārtotu” atbilstoši zemes baronu interesēm. Līdz šim Šlitkem tas lieliski izdevies.

Ļoti interesantas funkcijas Normunds Šlitke iedalījis SIA “TimPart”. Uzņēmumu reģistrā pieteikts šāds firmas darbības veids: “Citi informācijas tehnoloģiju un datoru pakalpojumi”. Taču realitātē izskatās, ka SIA “Timpart” galvenā funkcija varētu būt Normunda Šlitkes naudas pārvietošana uz ārzonas kontu, lai “optimizētu” nodokļus un veiktu citas manipulācijas.

Firmu it kā dibinājusi Dace Timermane, 2012. gada 12. jūnijā tajā ieguldot 2845,74 EUR, taču 2014. gada 15. augustā Normunds Šlitke SIA “TimPart” ieguldīja 2 849000,00 EUR (jā, jā, gandrīz 3 miljonus EUR), kas sastādīja 99,90035% firmas kapitāla. Taču tajā pašā dienā Normunda ieguldītā summa parādās jaunam SIA dalībniekam – TINTAGEL S.A., kurš reģistrēts 7 New Road Belizas pilsētas Beliza (neliela teritorija Ziemeļamerikā). Savukārt TINTAGEL S.A. vienīgais akcionārs ir SIA “TimPart”. Jauka kombinācija, vai ne?

Kā Šlitkes astoņkāja juristi apiet neērtus likumus?

Ievadā jau netieši minēju, ka mēdz būt krāpnieciskas namu pārvaldes, kuras burtiski apzog savu lētticīgos klientus. Apzog tādā veidā, ka no dzīvokļiem iekasē naudu par komunālajiem pakalpojumiem (siltumu, ūdeni u.c.), bet šo naudu nepārskaita komunālo pakalpojumu sniedzējiem, t.i. piesavinās sev, pēc tam pieprasa tiesiskās aizsardzības statusu, nomaina dalībniekus un amatpersonas, tiek pasludināta maksātnespēja, un piesavinātā naudiņa vairs nav atgūstama. Līdzīgi pazūd arī ilgstoši krātie namu remontdarbu fondi.

Personīgi esmu izpētījis, ka tādā veidā vairākus desmitus daudzdzīvokļu namu apzaga AS “Māju serviss KSA” un SIA “Jauna Vide.lv” (abām bija vairāki kopēji akcionāri un amatpersonas, piemēram, Normunds Apinis, Jānis Stērninieks, Audits KAS u.c.). Turklāt vairākus namus tie paši personāži paguva apzagt vairākkārt.

Turpināšu no vietas, kad iztukšotā SIA “Jauna Vide.lv” veiksmīgi nomainīja īpašnieku un panāca maksātnespējas izsludināšanu. Nenodrošināto kreditoru prasījumu saraksts, kuriem šī blēžu firma bija palikusi parādā, sastāda vairākas lappuses sīkā drukā, prasījumu kopējā summa – 742 589.05 EUR, turklāt ne jau visi kreditori paguva pieteikties. Cik man zināms, neviens no blēžiem nav tiesāts un turpina vētrainu uzņēmējdarbību.

Vispirms uz pavisam īsu brīdi par SIA “Jauna Vide.lv” maksātnespējas administratoru tiesa apstiprināja Raivi Tauriņu. Nezinu, kāpēc Tauriņš nederēja, bet drīz par maksātnespējas administratoru tiesa apstiprināja mums jau pazīstamo Normunda sievu Indru Kaniņu-Šlitki. Tas bija klajš Maksātnespējas likuma 20. un 21. panta pārkāpums, jo viens no SIA “Jauna Vide.lv” kreditoriem bija MAS “Reversed”, ar kuru Indra Šlitke cieši saistīta, pat bijusi akcionāre. Likuma  valodā runājot, viņa bija “ieinteresētā persona” un atradās “interešu konflikta situācijā attiecībā pret parādnieku”. Viņas pienākums bija par to informēt tiesu un pārējos kreditorus, lai tiktu iecelts cits maksātnespējas administrators.

Taču tie vēl tikai ziediņi. Vairāku apzagto namu apsaimniekošanu drīz pārņēma cita namu pārvalde – SIA “Rīgas namu apsaimniekotājs”. Kad tās pārstāvji 2013. gadā ieradās SIA “Jauna Vide.lv” birojā, lai pārņemtu apsaimniekojamo namu dokumentus, tur sēdēja pats Normunds Šlitke, kurš stādījās priekšā kā maksātnespējas administrators un apgalvoja, ka nekādu dokumentu vai datu nesēju neesot bijis, vien tukšs birojs. Ieinteresētā namu pārvalde velti iztaujāja Maksātnespējas administrāciju, dokumentu meklēšanā iesaistīja pat policiju un tiesu (lieta C27117814), taču nekādus māju lietas dokumentus atgūt neizdevās.

Šis nožēlojamais fakts ļauni atspēlējās, kad pēc 2 gadiem pret SIA “Jauna Vide.lv” apzagto namu dzīvokļu īpašniekiem prasību tiesā iesniedza jau pati MAS “Reversed”. Ja nav dokumentu, kā tiesai pierādīt, ka vispār esi maksājis vai parakstījis pilnvarojuma līgumu? Un dokumentu pazušana tika konstatēta periodā, kad SIA “Jauna Vide.lv” birojā nekontrolēti saimniekoja interešu konfliktā esošā MAS “Reversed” pārstāve Indra Kaniņa-Šlitke un pats Normunds Šlitke, kurš ir lielākais AS “Reversed” akcionārs. Vai sagadīšanās?

Kā lasītāji jau būs nojautuši, maksātnespējas process apsviedīgiem darboņiem sniedz daudz priekšrocību un izdevību, it sevišķi gadījumos, kad par maksātnespējas administratoru izdodas iekārtot “savu cilvēku”. Te jāpaskaidro, ka maksātnespējas administratoram ir milzīgas, miglaini definētas un faktiski nekontrolētas pilnvaras, kas paver plašas iespējas šo pilnvaru savtīgai, ļaunprātīgai, nesodītai izmantošanai. To savā 2013. gada decembra ziņojumā “Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu” atzinusi pat pati Tieslietu ministrija, kuras pakļautībā darbojas Maksātnespējas administrācija.

Maksātnespējas administratora kandidātu katrā konkrētā gadījumā iesaka Maksātnespējas administrācija, bet apstiprina tiesa. Un tā nu atkal iznācis, ka par pašas MAS “Reversed” maksātnespējas administratori iecelta Šlitkes komandas ilggadēja locekle un bijusī AS “Reversed” akcionāre (arī N. Šlitkes kolēģe “Apvienotajā brīvajā arodbiedrībā, arī "Baltic Consulting Services" akcionāre utt.) Elīna Dupate (bijusī Elīna Veide). Un jau atkal, spriežot pēc Elīnas Dupates prasības teksta tiesā, šķiet, pazuduši vai pazudināti dokumenti. Atkal sagadīšanās?

Katrs var internetā atrast Maksātnespējas likumu un uzmanīgi izlasīt 20. un 21. pantu, lai saprastu, cik rupji un nekaunīgi tiek sabradāts šis jau tā liberālais likums, un tas notiek ilgstoši un nesodīti! Vēlos uzsvērt, ka abi minētie maksātnespējas procesi ir neglābjami kompromitēti un nav uzskatāmi par objektīviem, un atbilstošā AS “Reversed” darbība izskatās pēc organizētas naudas izspiešanas shēmas, kurā tiesai atvēlēta akla instrumenta funkcija. Ja mūsu liberālajā un “balto apkaklīšu” noziegumiem labvēlīgajā valstī tas vispār iespējams, šai rakstā aprakstītie notikumi ir krimināli izmeklējami.

Šis raksts nav domāts Normunda Šlitkes noniecināšanai – arī nepatīkams pretinieks ir jāciena, un no viņa šis tas pat jāmācās. Pat žēl, ka tāds organizatora talants un enerģija tiek izšķiesti parazitēšanai uz citu cilvēku rēķina. Raksts veltīts visiem Rīgas dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem, kuri pacietīgi maksā “piespiedu zemes nomas” meslus, lai viņi no Normunda Šlitkes pieredzes gūtu mācību un iedvesmu, kā organizēties savu interešu un tiesību aizstāvēšanai. Vai tiešām ar savu pasivitāti ļausim situācijai degradēties tik tālu, lai Latvijas sabiedrība atkal saprastu, kāpēc Šlitkes astoņkājim līdzīgus sociopātiskus parazītus 1941. gadā izsūtīja uz Sibīriju? 

Šai rakstā esmu aprakstījis gadījumus, kas man personīgi zināmi, ar kuriem esmu tieši saskāries. Taču tas nenozīmē, ka tā ir tikai mana problēma. Cik man zināms, MAS “Reversed” iesniegusi tiesā prasības pret daudzu namu iedzīvotājiem. Ja šie legalizētie parazīti un ciniskie likumpārkāpēji netiks apturēti un sodīti, nepatīkami pārsteigumi gaida simtus, ja ne tūkstošus cilvēku. Negaidiet tiesas dienu kā upurēšanai nolemtas aitas – gatavojieties, pārņemiet iniciatīvu, cīnieties un uzvariet!

Informācija par N. Šlitkes NĪ impērijas uzņēmumiem gūta no Uzņēmumu reģistra datu bāzes

Novērtē šo rakstu:

4
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...