Iesaki rakstu:

Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti otrdien tomēr neieklausījās juristu un Finanšu ministrijas (FM) argumentos, un apstiprināšanai galīgajā lasījumā Saeimā tiek virzīti grozījumi Augstskolu likumā, kas augstskolām dod tiesības brīvi rīkoties ar nekustamo īpašumu, ko tām bez atlīdzības lietošanā nodevusi valsts. Tagad visu Saeimas deputātu rokās ir izlemt, vai tiks pavērta iespēja valsts īpašumu masveida privatizācijai, jo ir bažas, ka, sekojot augstskolu piemēram, šādas ekskluzīvas tiesības sev pieprasīs arī pašvaldības un brīvostas, kuru rīcībā ir šādi īpašumi. Saeima Augstskolu likumu varētu pieņemt ārkārtas sēdē 14. vai 21. jūlijā.

Pēc diskusijām Vienotības frakcijā no savas pozīcijas bija atteikusies Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, kura pati iepriekš šos grozījumus virzīja. Viņu bija pārliecinājušas debates Vienotībā un FM jaunie iebildumi, ka augstskolu rīcība ar īpašumiem var kļūt grūti kontrolējama. Proti, likuma grozījumi rosināt īpašumu atsavināšanu ļautu arī augstskolas Senātam, ne tikai rektoram. Līdz ar to no Senāta kā koleģiālas institūcijas būtu grūti prasīt atbildību par lēmumiem.

Tomēr balsojumu komisijā izšķīra cita Vienotības deputāte – Janīna Kursīte-Pakule, kura neatbalstīja strīdīgās normas izslēgšanu. Viņa skaidroja, ka nav bijusi klāt frakcijas diskusijā, kurā lemts neatbalstīt šos grozījumus Augstskolu likumā, tomēr ir bijusi informēta par šādu pozīciju. Kursīte-Pakule Pietiek skaidro, ka komisijas sēdē otrdien piedalījušies tikai 6 no 11 tās deputātiem, līdz ar to mainīt iepriekš nobalsoto nostāju par tik svarīgu normu, neesot pilnā sastāvā, viņasprāt, nebūtu pareizi. „Es respektēju Saeimas Juridiskā biroja un Finanšu ministrijas viedokli, bet nevar augstskolu Senātus uzskatīt par blēžu bandām, kas īpašumus pa labi un kreisi nolaidīs. Dot augstskolām tiesības rīkoties ar īpašumiem ir veids, kā tām izrauties no nabadzības,” uzskata deputāte.

Pret strīdīgās normas izslēgšanu nobalsoja arī deputāti Raivis Dzintars (VL/TB-LNNK) un Jānis Strazdiņš (ZZS). Par normas izslēgšanu bez Druvietes bija arī Vienotības deputāti Ints Dālderis un Inguna Rībena. Otrdien komisijas sēdē bija divi mēģinājumi nobalsot par to, lai komisija pārbalsotu jau iepriekš likuma 3. Lasījumā iekļauto normu par augstskolu tiesībām rosināt tām nodoto īpašumu atsavināšanu. Tomēr abos balsojumos klātesošo deputātu balsis sadalījušās 3:3, Pietiek informēja Druviete.  

Pietiek jau rakstīja, ka pašlaik Augstskolu likuma 76. pants noteic, ka valsts augstskolu īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tām valdījumā nodotā valsts īpašuma. Savukārt Publiskas personas mantas atsavināšanas likums noteic, ka šāds īpašums, ja tas vairs nav nepieciešams augstskolas funkciju realizēšanai, nododams atpakaļ valstij.

Tomēr, skatot Augstskolu likuma grozījumus 2. lasījumā, Saeima 9. jūnijā bez jebkādām debatēm tajā iebalsojusi Izglītības un zinātnes komisijas vadītājas, profesores Inas Druvietes (Vienotība) priekšlikumu, ka augstskolai ir tiesības šādus īpašumus atsavināt ar Ministru kabineta atļauju. Tāpat nobalsots, ka atsavināšanā iegūtie finanšu līdzekļi ir augstskolas īpašums, kura izmantošanu pēc augstskolas priekšlikuma lēmumā par atsavināšanas atļauju nosaka institūcija, kas dod atsavināšanas atļauju.

Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti „ir kā starp diviem dzirnakmeņiem", Pietiek atzīst Druviete. Argumentējot, ka augstskolām trūkst finanšu attīstībai, par šiem likuma grozījumiem iestājusies gan Augstākās izglītības padome, gan Rektoru padome. Pati Druviete, kura šos priekšlikumus sākotnēji virzījusi, iepriekš pauda uzskatu, ka Ministru kabineta lēmums pirms konkrētu īpašumu atsavināšanas „ir pietiekams nodrošinājums”, lai nerastos šaubu par šāda lēmuma lietderību.

2. lasījumā Augstskolu likumā iebalsoti pārejas noteikumi, ka šīs valsts īpašumu atsavināšanas tiesības augstskolas iegūst tikai pēc tam, kad pieņemti attiecīgi grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā. Tā kā šis likums paralēli tiek skatīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijā, paredzams, ka būs mēģinājumi panākt, lai arī tajā tiktu iestrādātas normas, kas iedarbinātu Augstskolu likuma grozījumus. Tāpat ir bažas, ka situāciju varētu izmantot pašvaldības un brīvostas, kurām valsts lietošanā nodevusi vērtīgus īpašumus.