Iesaki rakstu:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aktivizēšanās, ekspolitiķi Dzintaru Jaundžeikaru aizturot divus gadus pēc tiesai iesniegtajos dokumentos oficiāli minētajiem notikumiem, nav pirmā reize, kad KNAB vajadzības gadījumā „atceras” faktus un iesniegumus, par ko iepriekš faktiski nav interesējies. Jaunajā grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta” aprakstīts līdzīgs gadījums no skandalozās Rīgas domes kukuļošanas lietas: tikai brīdī, kad KNAB kļuvis skaidrs, ka lieta draud izgāzties pierādījumu trūkuma dēļ, biroja vadība pieņēmusi lēmumu sākt kriminālprocesu par iesniegumu, kurš biroja rīcībā bijis jau vairāk nekā pusgadu.

Kā izrādās, jau 2007. gada 3. jūlijā kādreizējais Vladimira Vaškeviča tobrīd bijušās dzīvesbiedres Ināras Vilkastes mākleris Raimonds Štālbergs vērsies KNAB ar toreizējai biroja izmeklētājai Allai Jurašai adresētu apjomīgu iesniegumu, kurā, kā teikts grāmatā, ziņojis „par nevis šāda tāda, bet veselu miljonu liela kukuļa došanu amatpersonām – viss kā nākas, organizētā grupā, ar starpniekiem, skaidras naudas nodošanu, bankas iesaisti utt., turklāt kukuļdevēju pusē pieminēts arī pusotru mēnesi iepriekš spridzinātais, ilgu laiku tik kārotais V. Vaškevičs”.

Turklāt apmēram tādu pašu iesniegumu, atkal pieminot milzīga apjoma kukuļošanu Rīgas domē, R. Štālbergs KNAB vēlreiz nosūtījis nepilnas trīs nedēļas vēlāk, tā paša gada 23. jūlijā.

Kriminālprocesa likums nosaka, ka šādā situācijā KNAB amatpersonu pienākums ir nekavējoties uzsākt kriminālprocesu un veikt tā sauktās „neatliekamās izmeklēšanas darbības”, tostarp, protams, nopratināt pašu Štālbergu, kurš sniedzis ziņas par iespējamu sevišķi smagu nodarījumu.

Taču nekas tāds saskaņā ar oficiālajiem dokumentiem nav noticis. Juraša saņemto iesniegumu tikai deviņas (!) dienas vēlāk oficiāli nodevusi KNAB priekšniekam Aleksejam Loskutovam, norādot, ka „pieteikums satur ziņas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma XXIV nodaļā”, bet pēc tam dokuments, kurā bija pieminēta iespējama miljonu liela kukuļošana pašvaldības iestādē, no oficiālās aprites vienkārši pazudis.

Uz pirmo oficiālo nopratināšanu saistībā ar savu pieteikumu Štālbergs uz KNAB izsaukts tikai 2008. gada 20. martā. „Jā, jā, acis un aritmētikas zināšanas jūs neviļ - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs cilvēku, kurš atsūtījis informāciju par miljonu lielu korupcijas gadījumu, nopratina astoņarpus mēnešus pēc šīs informācijas saņemšanas,” raksta Cita ķēķa autori, vēl piebilstot – to, kas šajā starplaikā starp 2007. gada jūliju un 2008. gada pavasari noticis vai nav noticis ar iesniegumiem, KNAB nav uzskatījis par iespējamu atklāt pat tiesai.

Jau prāvas laikā Rīgas apgabaltiesa ir pieprasījusi KNAB sniegt skaidrību jautājumos gan par to, vai sakarā ar Štālberga 2007. gada 3. jūlija iesniegumu ir ticis uzsākts kriminālprocess, kā to nosaka Kriminālprocesa likums, bet, ja ne, kurš KNAB darbinieks un uz kāda pamata pieņēmis šādu lēmumu, gan par to, kādas procesuālās darbības pēc pieteikuma saņemšanas veiktas ar Štālbergu, gan par to, kādi paziņojumi Štālbergam nosūtīti saistībā ar viņa pieteikumu (jo pēc tiem var precīzi noskaidrot KNAB oficiāli veiktās darbības, pat ja pašā birojā dokumenti „pazuduši”).

Taču KNAB šo informācijas pieprasījumu faktiski ignorējis. Savukārt grāmatas autoru rīcībā nonācis KNAB darbinieka Jāņa Grīšļa ziņojuma teksts Jutai Strīķei rāda, ka pusgada laikā nekā vairāk par abiem Štālberga iesniegumiem biroja rīcībā nemaz nav, - jaunajam kriminālprocesam par kukuļošanu Rīgas domē viņš varot pievienot tikai abus šos pirms septiņiem mēnešiem KNAB rīcībā nonākušos dokumentus ar visiem pielikumiem, bet bez kādiem papildu materiāliem, kas liecinātu par patiešām notikušu pārbaudi.

Grāmatā aprakstītie notikumi vieš skaidrību, kādu iemeslu dēļ KNAB ilgāku laiku par šādiem iesniegumiem nav veicis nekādas Kriminālprocesa likumā noteiktās darbības, bet par tiem „atcerējies” tikai vairāk nekā pusgadu pēc iesniegumu saņemšanas.

Tieši 2008. gada sākumā biroja vadībai kļuvis skaidrs, ka sāktais kriminālprocess par kukuļošanu Rīgas domē draud izgāzties pierādījumu trūkuma dēļ, tāpēc, lai glābtu situāciju, pieņemts lēmums pievērsties līdz tam faktiski ignorētajam Štālberga iesniegumam, ko bijis iespējams izmantot saistībā ar Rīgas domes ierēdņa Raimonda Janitas demonstrēto gatavību sniegt vajadzīgās liecības. Grāmatā arī detalizēti aprakstīts, ar kādām metodēm panāktas šīs vajadzīgās liecības un „piemeklēti” nepieciešamie pierādījumi.

Kā jau ziņots, Jaundžeikars šonedēļ tika aizturēts un pēc tam apcietināts, viņu oficiāli turot aizdomās par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu un svešas korespondences vai sarunu noslēpuma pārkāpšanu saistībā ar 2009. gada notikumiem. LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šonedēļ Latvijas TV atzina, ka aizturēšana esot saistīta ar viņa neseno uzstāšanos raidījumā De Facto, kurā viņš izteicās par, domājams, no KNAB notikušo informācijas noplūdi tā sauktajā „oligarhu lietā”, - šī uzstāšanās esot bijis „pirmais impulss”.