Iesaki rakstu:

Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra „nav pamanījusi” ne kukuļošanas kriminālprocesā aizdomās turētās prokurores Inetas Bebres ilgstošo slīgšanu aizvien lielākos parādos, ne pēkšņo mīklaino finansiālo veiksmi, pagājušā gada laikā ar nepilnu 21 tūkstoša latu ienākumiem „uz papīra” spējot nomaksāt vairāk nekā 120 tūkstošus eiro lielas parādsaistības, turklāt nedeklarējot parādu atdošanas darījumus. Pats Kalnmeiers ceturtdien nevēlējās komentēt šo „nepamanīšanu”.

Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda, ka Bebre jau daudzus gadus regulāri dzīvojusi pāri saviem līdzekļiem, aizvien palielinot savu kredītsaistību slogu. 2002. gadā viņa paņēmusi 17 tūkstošu latu, un kopš tā laika prokurores saistības tikai pieaugušas, neraugoties uz viņas tāpat aizvien pieaugušo gada atalgojumu.

2004. gadā Bebres parādsaistības jau pieaugušas līdz 22 tūkstošiem latu, 2005. gadā – līdz 46 tūkstošiem latu, 2006. gadā tās bijušas 3000 latu un 75,6 tūkstošu eiro apmērā (kopā aptuveni 56 tūkstoši latu). Šajā laikā prokurores atalgojums, salīdzinot ar gadu tūkstoša sākumu, dubultojies, jau pārsniedzot 15 tūkstošus latu gadā, taču parādi turpinājuši augt arī turpmāk.

2007. gadā Bebres gada alga palielinājusies vēl par 5000 latu, sasniedzot 21 tūkstoti latu, taču auguši arī parādi, - gada beigās tie sasnieguši jau 8,5 tūkstošus latu un 98 tūkstošus eiro.

2008. gads prokurorei bijis īpaši „trekns” – viņa par 18 tūkstošiem latu nopirkusi māju un zemi, ņēmusi divus patēriņa kredītus 8,5 tūkstošu latu kopapjomā, kā arī 36 tūkstošu eiro hipotekāro kredītu. Rezultātā viņas parādu slogs palielinājies jau līdz 141,8 tūkstošiem eiro.

Gan 2009., gan 2010. gadā prokurore pārkreditējusies, taču viņas deklarēto parādu slogs nav mazinājies, tieši otrādi – 2009. gada beigās tas bijis 146,5 tūkstoši eiro, bet gadu vēlāk – 156,3 tūkstoši eiro.

Taču 2011. gadā Bebres milzīgais parādu jūgs pēkšņi izgaisis: gada laikā saņemot tikai aptuveni 14 tūkstošus latu pēc nodokļu nomaksas un neveicot nekādus deklarētus darījumus, viņas parādsaistības sarukušas par 120 tūkstošiem eiro – līdz nedaudz vairāk kā 36 tūkstošiem eiro.

Gan Bebres pakāpeniskā slīgšana aizvien dziļākā kredītsaistību jūgā, gan iespaidīgie „trekno gadu” tēriņi nav tikuši slēpti, un Ģenerālprokuratūras vadībai par šiem faktiem vajadzēja būt lietas kursā tāpat kā par Bebres pagājušā gada brīnumaino finansiālo veiksmi un acīmredzamajām dīvainībām amatpersonas deklarācijā.

Taču, kā Pietiek ceturtdien neoficiāli tika paskaidrots Ērika Kalnmeiera vadītajā iestādē, tajā „neesot pieņemts” kontrolēt šādus riska faktorus, jo ģenerālprokurora uzskats esot – ar šādām lietām esot jānodarbojas KNAB un līdzīgām iestādēm, bet ne viņam kā Ģenerālprokuratūras vadītājam un arī ne pašai Ģenerālprokuratūrai.

Pats Kalnmeiers ceturtdien nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, kā iespējams, ka viņa vadītā iestāde "nepamanīja", ka tās darbiniece, pašlaik kukuļošanas kriminālprocesā aizdomās turētā Bebre gada laikā par vairāk nekā 100 tūkstošiem eiro samazinājusi savas parādsaistības, bet nav deklarējusi ne atbilstošus ienākumus, ne darījumus, kuru rezultātā parādsaistības samazinātas.

Tāpat ģenerālprokurors nevēlējās vai nespēja atbildēt uz jautājumu, kādas tieši procedūras viņa vadītā iestāde veic (ja veic), lai fiksētu tās darbinieku iespējamu negodprātīgu vai noziedzīgu rīcību.

Kā jau ziņots, Bebre, kas ir Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta metodikas nodaļas prokurore, tie turēta aizdomās Drošības policijas sāktā kukuļošanas kriminālprocesā. Noziegums gan neesot saistīts ar prokurora amata pienākumu pildīšanu.