Iesaki rakstu:
Ir pamats domāt, ka bijušo Rīgas domes amatpersonu Raimonu Janitu, kas bija viens no galvenajiem apsūdzības lieciniekiem tā dēvētajā domes kukuļošanas lietā, „uzmetusi” nevis tiesa, bet gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un prokuratūra, „aizmirstot” viņam pirms apjomīgo liecību sniegšanas paskaidrot, ka Krimināllikums tiesai neļaus piespriest mazāku sodu, nekā noteikts likumā. Šāds secinājums izdarīts juridiskajā ekspertīzē, kas nonākusi Pietiek rīcībā. KNAB un prokuratūras komentāri par šiem secinājumiem pagaidām nav zināmi.
Janita Rīgas domes kukuļošanas lietā līdz ar skandalozo uzņēmēju Raimondu Štālbergu bija galvenais apsūdzības liecinieks. Taču saskaņā ar tiesas ieskatu bargi cietumsodi tika piespriesti ne tikai Vilnim Štramam (astoņi gadi) un Pēterim Strancim (seši gadi), bet arī Janitam, kurš paša un advokāta Egona Rusanova gaidītās tiesas žēlastības vietā tika pie trim gadiem ieslodzījuma. Rusanovs pat teicās esam sašutis par šo spriedumu – ar šādu spriedumu cilvēkam, kurš aktīvi sadarbojies ar izmeklētājiem, valsts zāģējot zaru, uz kura pati sēž.
Taču, kā izriet no juridiskās ekspertīzes, kas nonākusi Pietiek rīcībā, Janitam vai vismaz viņa advokātam vajadzējis saprast – patiesībā KNAB un prokuratūra tikai par katru cenu vēlas saņemt no bijušā Rīgas domes ierēdņa vajadzīgās liecības, labi apzinoties, ka viņam, iespējams, dotajiem solījumiem nemaz nav reālu iespēju piepildīties.
No Janitas liecībām, ko 2008. gada februārī aizturētais ierēdnis devis tā paša gada pavasarī, izriet, ka viņš par daudziem būtiskiem faktiem KNAB izmeklētājiem apcietinājumā ziņojis, jo „ar šo es labprātīgi un vaļsirdīgi vēlos izmantot savas KL 324. pantā paredzētās tiesības un paziņot par to, ka esmu bijis iesaistīts kukuļošanas faktā, par kuru izmeklēšanai līdz šim nebija informācija un uz kā pamata es vēlētos, lai es tiktu atbrīvots no kriminālatbildības par līdzdalību jebkurā formā šajā noziedzīgajā nodarījumā, kā arī lūgt šīs manas liecības ņemt vērā kā manu būtisku palīdzību izmeklēšanai atklājot citu personu izdarītu sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, kurš ir smagāks par manu nodarījumu, lai tas viss savā kopumā KPL 410. panta kārtībā dotu LR Ģenerālprokuroram iespēju ar savu lēmumu izbeigt kriminālprocesu pret mani”.
Taču kriminālprocesu pret Janitu prokuratūra izbeidza tikai divās būtiskās daļās - saistībā ar tā saucamajām Rusova ielas un Dzelzavas ielas epizodēm. Pirmajā no šīm epizodēm Janita saskaņā ar prokurora atzinumu faktiski darbojies tikai kā „pastnieks”, - viņš kā amatpersona nav varējis būtiski ietekmēt Rīgas teritorijas plānojuma izstrādi un tikai šīs krimināllietas ietvaros tāpat notiesāto Viļņa Štrama un Pētera Stranča uzdevumā vienkārši pieņēmis no uzņēmējiem kukuli, ko tālāk novietojis Štrama norādītajā vietā, pats sev neko no šīs naudas nepiesavinoties.
Savukārt otrās epizodes ietvaros Janita tāpat formāli labprātīgi izmeklētājiem paziņojis par 5000 eiro nodošanu Štramam. Šīs epizodes shēma gan bijusi būtiski sarežģītāka, taču saskaņā ar prokurora lēmumu Janitas atzīšanās tāpat esot uzskatāma par pietiekami labprātīgu.
Taču, „organizējot” šīs apsūdzībai svarīgās liecības, gan KNAB darbinieki, gan, iespējams, arī prokurors Māris Leja saskaņā ar Pietiek rīcībā esošās ekspertīzes slēdzienu „piemirsuši” Janitam paskaidrot, ka uz viņa veiktajām darbībām vienalga attiecas Krimināllikumā uzskaitītie atbildību pastiprinošie apstākļi, tostarp tas, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts atkārtoti vai veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā un ka noziedzīgs nodarījums izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli.
Līdz ar to tiesai faktiski nav bijis citas iespējas kā noteikt Janitam reālu cietumsodu, jo saskaņā ar tā paša Krimināllikuma normām tā nav varējusi – pat, ja būtu gribējusi, - domes ierēdnim noteikt maigāku sodu. Turklāt tai – par ko Janitam acīmredzot neviens tāpat nav uzskatījis par vajadzīgu pateikt – bijis jāņem vērā arī tas, ka paša Janitas izdarītie noziedzīgie nodarījumi attiecas uz sevišķi smagu noziegumu grupu un ir tik daudz atbildību pastiprinošu apstākļu.
„Šī situācija rada iespaidu, ka KNAB atbildīgās personas, kas bijušas iesaistītas šajā procesā, un prokuratūra varētu būt apzināti nolēmuši maldināt Raimondu Janitu, izliekoties viņam labvēlīgi un zinot, ka tiesa šo „kļūdu” labos, pati kļūstot par vainīgo sabiedrības acīs,” teikts ekspertīzē.
Pietiek pirmdien neizdevās iegūt ne KNAB, ne Ģenerālprokuratūras komentāru par to, vai tiešām šo iestāžu pārstāvji varētu būt maldinājuši Janitu, organizējot viņa kā galvenā apsūdzības liecinieka liecības un, iespējams, apsolot iespējami maigu spriedumu.
Kā jau ziņots, daļu no apsūdzībai svarīgajām liecībām Janita ir sniedzis, kad pēc formālas atbrīvošanas no apcietinājuma 2008. gada martā nevis atlaists mājup, bet nekavējoties pārvests uz KNAB telpām, kur arī labprātīgi ziņojis par jauniem viņam zināmiem noziedzīgiem nodarījumiem domes kukuļošanas lietā. „Es nebiju uzreiz mājās, man bija vēl jā... vēl es biju iebraucis, tiku aizvests, piedodiet, ne jau savādāk, es tiku aizvests arī līdz KNAB ēkai,” – šādi Janita šo situāciju skaidroja tiesas sēdē 2010. gada sākumā.