Iesaki rakstu:

Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors Alvis Hermanis nav devis teātra vadībai publiskot atalgojumu, ko viņš saņem no valsts dotētā teātra līdzekļiem, - tas izriet no Pietiek saņemtā teātra vadības oficiālā skaidrojuma. Tikmēr no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas secināms - tieši teātra vadība nokārtojusi Hermanim atbrīvošanos no valsts amatpersonas statusa, kas iepriekš viņam uzlika par pienākumu publiskot savus ienākumus.

Informācija par Hermaņa "noslēgtajiem darba līgumiem un to būtiskajām sastāvdaļām, ir informācija par fiziskas personas privāto dzīvi, kas ar likumu ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija", un, tā kā Hermanis nav devis piekrišanu to publiskot, valsts SIA Jaunais Rīgas teātris to nevar atklāt, - šādu oficiālu atbildi Pietiek sniedza teātra valdes locekle Gundega Palma.

Pati Palma jau kopš 2000. gada ir valsts amatpersonas statusā, un viņai savi no valsts saņemtie ienākumi ir jāatklāj obligāti: kā rāda viņas pēdējā amatpersonas deklarācija, teātra vadītāja pērn atalgojumā saņēmusi 15 772 latus.

Vēl pirms dažiem gadiem valsts amatpersonas statusā bija arī Hermanis, kuram līdz ar to nācās publiskot arī savus ienākumus. 2005. gadā viņa kopējie ienākumi teātrī bija 44 tūkstoši latu, 2006. gadā – 68 tūkstoši latu, bet 2007. gadā jau pārsniedza 110 tūkstošus latu.

Taču pēc tam Hermanim izdevās atbrīvoties no valsts amatpersonas statusa. No Valsts ieņēmumu dienesta otrdien sniegtā skaidrojuma kļuva skaidrs, ka šo atbrīvošanos no nepieciešamības lumpeņiem ziņot par no viņu nodokļiem saņemto atalgojumu Hermanim nodrošinājusi tieši Palma.

"Institūcijas vadītājs izvērtē, vai institūcijā strādājošās personas veicamajos amata pienākumos ietilpst tādu funkciju veikšana, kas atbilst likuma  "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta otrajā daļā norādītām valsts amatpersonas pazīmēm un nepieciešamības gadījumā personai nosaka valsts amatpersonas statusu, iekļaujot institūcijas valsts amatpersonu sarakstā," Pietiek paskaidroja VID.

Savukārt no Palmas Pietiek otrdien neizdevās noskaidrot, kādu iemeslu dēļ viņa 2007. vai 2008. gadā pēkšņi nolēmusi, ka Hermanis vairs nebūtu uzskatāms par valsts amatpersonu, vai arī šī statusa maiņa notikusi kādu citu iemeslu dēļ.

Kā jau ziņots, to, cik tad īsti pats Hermanis pēdējos gados saņēmis atalgojumā no nodokļu maksātāju līdzekļiem Pietiek vēlējās noskaidrot pēc tam, kad pazīstamais režisors Hermanis nāca klajā ar virkni skaļu paziņojumu par nepieciešamību "mācīt šos lumpeņus" un nepieļaujamību "atdot nabagiem citu cilvēku nopelnīto naudu".

Tāpēc Pietiek vērsās pie valsts SIA Jaunais Rīgas teātris valdes locekles Palmas ar pieprasījumu sniegt ziņas par to, kāds ir bijis VSIA Jaunais Rīgas teātris darbinieka Hermaņa atalgojums 2010., 2011. un 2012. gadā latos pirms nodokļu nomaksas un kas ir veidojis šo atalgojumu.

Taču, kā izrādījās, teātra formālā vadītāja uzskata, ka lumpeņiem nav tiesību uzzināt, kādas summas no nodokļu maksātāju līdzekļiem Hermanis ir saņēmis pēdējos gados, - šādu ziņu publiskošana, kā uzskata teātra pārstāve, būšot informācijas atklāšana par fiziskas personas privāto dzīvi.

Jaunā Rīgas teātra darbinieku mēneša darba algas daļēji tiek segtas no finansējuma, kas saņemts saskaņā ar kultūras ministres 2012. gada 21. decembrī apstiprināto tāmi un piešķirts teātrim, starp VSIA Jaunais Rīgas teātris un LR Kultūras ministriju noslēgtajā „Deleģēšanas līgumā" deleģēto kultūras funkciju veikšanai no valsts budžeta, bet atlikusī summa un atalgojuma mainīgā daļa tiek segta un ir arī tieši atkarīga no teātra paša ieņēmumu apmēra.

Precīzas summas teātra vadība atsakās nosaukt, savukārt Kultūras ministrija otrdien nespēja sniegt nekādu informāciju par šo deleģēšanas līgumu un ministres apstiprināto tāmi.

Saskaņā ar Palmas skaidrojumu teātris kategoriski atsakoties arī nosaukt atalgojumu attiecīgajā amatu grupā, ko valsts iestādēm obligāti reizi mēnesī pieprasa publiskot normatīvie akti.

Teātra vadības skaidrojums ir šāds: "Hermanis ir teātra mākslinieciskais vadītājs, kas savā amatu grupā ir vienīgais šāds amats Jaunajā Rīgas teātrī. Informācija par šī amata mēneša darba algu būtu tieši identificējama ar konkrētu personu, tādejādi saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. punktu, tāpat kā informācija par jebkādas konkrētas personas noslēgtajiem darba līgumiem un to būtiskajām sastāvdaļām, ir informācija par fiziskas personas privāto dzīvi, kas ar likumu ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija."

Starp Hermaņa iepriekšējiem publiskajiem paziņojumiem ir arī šādi - "latviešiem visvairāk skādē tas, ka viņi nemitīgi veic divas pilnīgi pretrunīgas darbības un ir pārliecināti par abām šīm darbībām”, un „krīzi individuālā līmenī cilvēki risina nevis no nacionālas valsts interesēm, bet personīgā labklājība ir pirmajā vietā”.